Ministru prezidents:

— intervijā Latvijas radio

Intervija Latvijas Radio 21.decembra raidījumā "Kāpnes" pulksten 15.06. Raidījumu vada žurnāliste Santa Lauga.

— Uz jūsu jautājumiem un arī uz maniem jautājumiem atbildēs Ministru prezidents Andris Bērziņš. Šodien Saeima tātad galīgajā lasījumā ir pieņēmusi grozījumus Komerclikumā, nosakot, ka likums stāsies spēkā 2001.gada aprīli. Bet Tautas partija jau ir izplatījusi paziņojumu, ka Komerclikums ir jāatliek līdz 1.jūlijam, un viņi iebilst, ka nevarēs sagatavoties pietiekami — tieši lai atrisinātu visas tās problēmas, kas ir saistītas ar likuma stāšanos spēkā. Bet vai tad nepastāv kāda koalīcijas vienošanās; kāpēc Tautas partija tieši tagad ir izplatījusi šādu paziņojumu?

A.Bērziņš: — Labdien! Es neesmu iepazinies vēl ar šo balsojumu. Principā vakar vēl frakciju padomē bija panākta vienošanās, ka šis termiņš būs jūlijs — jā, jūs pareizi sakāt. Tur varbūt ir mazāk problēmu ar naudas līdzekļiem, kas nepieciešami, lai pārreģistrētu, bet vairāk ar paša likuma spēkā stāšanos — tur ir speciāls likums par spēkā stāšanos. Tas ir izgājis tikai pirmo lasījumu, un, kā tur atklājies, ir pietiekami daudz dažādu sarežģījumu — tur jānosaka daudzas un dažādas pārejas formulas. Kaut gan es pieļauju, ka Saeima, operatīvi strādājot, varētu arī pieņemt to līdz aprīlim.

— Tātad, jūsuprāt, ja Saeima operatīvi strādās, nebūs problēmu?

A.Bērziņš: — Manuprāt, ir tā — ja Saeima ir lēmusi un tas jau ieguvis likuma formu, tad valdībai šis likums vienkārši ir jāpilda.

— Skaidrs. Lietuvas valdība ir apstiprinājusi pēdējās sadaļas sarunām ar Eiropas Savienību. Mēs nesen runājām par to, un valdībā apstiprināja 21.sadaļu sarunām ar Eiropas Savienību, proti, par reģionālo politiku un strukturālajiem instrumentiem. Par to mēs arī Latvijas Radio esam runājuši, bet, jūsuprāt, kāpēc mums vajadzēja izvēlēties tieši šādu ceļu, atzīstot Eiropas Savienībā, NUTS–II līmenī, šajā statistikas līmenī, ka mums Latvija ir jāuztver kā viena valsts, nevis kā pieci reģioni?

A.Bērziņš: — Es jums gribētu teikt, ka arī Lietuva, Igaunija un Slovēnija tiek uztverta kā viena valsts un būtība šeit nav tajā apstāklī, ka mums būtu maza teritorija — nē, teritorija, kā jūs zināt, mums ir divreiz lielāka nekā Dānijai, bet mums tajā dzīvo maz cilvēku, un tieši tāpēc visa mūsu valsts ir attiecināta kā viens plānošanas reģions. Tas mūsu valstij neko nepasliktina, tas tikai nozīmē to, ka caur vienu centralizētu institūciju Brisele runās ar Latviju. Tas nenozīmē to, ka reģionālās attīstības aģentūrām nebūs darba — darbs tāpat būs: jāformē šie projekti, jāved, jāiesniedz, jāaizstāv, un pēc tam caur centralizētu institūciju — un tas ir Roberta Zīles īpašo uzdevumu sekretariāts — visi šie projekti tiek akceptēti, tālāk sagatavoti akceptēšanai Briselē, tur iesniegti, akceptēti un tā tālāk. Mēs saņemam līdzekļus.

— Bet šī fonda nauda tiks dalīta sektorāli, tātad pa nozarēm, caur ministrijām, ja es pareizi sapratu.

A.Bērziņš: — Vārds "sektorāli" nenozīmē tikai caur ministrijām, vārds "sektorāli" tikpat labi varētu attiekties uz to sektoru, par kādu atbild reģionālās attīstības aģentūra.

— Tad, jūsuprāt, pašvaldībām nav pamata uztraukties, ka notiek centralizācija?

A.Bērziņš: — Absolūti, absolūti. Pašvaldībām ir pamats uztraukumam tādā aspektā, ka tām ir jābūt gatavām sagatavot labus, kvalitatīvus projektus — tādus, kurus varētu aizstāvēt Briselē, lai saņemtu šo neatmaksājamo palīdzību, kuras apjoms pa visiem šiem pirmsstrukturālās iestāšanās instrumentiem, sākot no nākamā gada, ir apmēram 100 miljoni eiro gadā, un pēc iestāšanās Eiropas Savienībā šis skaitlis varētu astoņkāršoties.

— Bet jāteic, ka, sarunājoties arī ar šo attīstības aģentūru vadītājiem — kaut vai Latgalē ar Goldbergas kundzi, viņi bija patiesi satraukušies, kas tad notiks ar reģioniem, jo šajā nacionālās attīstības plānā reģioniem ir veltīta ļoti maza sadaļa un tur ļoti maz minēti.

A.Bērziņš: — Es esmu arī runājis pats personīgi ar Latgales attīstības aģentūru — viņu bažām nav nekāda pamata.

— Lai būtu arī pamats tā mums teikt! Bet šodien tādā pirmssvētku noskaņā zemes klēpī, mūžībā tika vadīts uzņēmējs Dainis Peimanis. Viņš jau ir ceturtais Latvijā pēdējo četru gadu laikā nogalinātais ievērojamais alkohola biznesa pārstāvis. 1996.gadā tika nogalināts uzņēmuma "Mono" viceprezidents, 1997.gada decembrī — "Vetas" prezidents un pērn oktobrī — uzņēmējs Arnis Šķesteris. Vai šie fakti neliecina par to, ka mums nav sakārtota šī alkohola biznesa nozare?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka visas akcizētās preces, tai skaitā arī alkohols, ir pietiekami jutīgas nozares un ne jau tikai Latvijas kontekstā vien — tās ir pietiekami jutīgas nozares arī visā Eiropas un, es pat gribētu teikt, visas pasaules kontekstā. Es nevarētu piekrist, ka nav sakārtots — mums alkohola uzskaite un vispār visu šo akcizēto preču uzskaite ir pietiekami laba. Protams, mums ir vēl pietiekami daudz jāstrādā. Es negribētu vairāk neko komentēt par šo neģēlīgo Peimaņa kunga slepkavību. Visas iekšlietu struktūras pašlaik strādā, lai šo noziegumu atklātu. Vai tas viņiem izdosies, to redzēsim.

— Bet tā taču nav normāla parādība, ka šo gadu laikā tieši šajā biznesā ir nogalināti tik daudzi cilvēki. Tas ir saistīts ar kontrabandu?

A.Bērziņš: — Es uzskatu, ka ir nenormāli, ja vispār kāds tiek nogalināts. Tas pirmkārt. Es negribētu runāt par kādu konkrētu biznesa nozari.

— Šobrīd sabiedrība pievērsusi uzmanību jautājumam par kokiem, kurus jau sākts cirst pie Jēkaba kazarmām. Kā zemesgabals starp Jēkaba kazarmām un Basteja bulvāri Rīgas domes lēmumā, ar kuru ir atļauta celtniecība no dabas pamatnes teritorijas — un šo lēmumu jūs arī esat parakstījis 1998.gadā — kur autostāvvietas celtniecība nebūtu pieļaujama, kļuvis par dzīvojamo un darījuma iestāžu teritoriju?

A.Bērziņš: — Grūti atbildēt. Man liekas, ka tur ir visi nepieciešamie saskaņojumi ar visām institūcijām, tai skaitā ar visām pieminekļu aizsardzības institūcijām, kā tas ir nepieciešams, lai dome šo lēmumu pieņemtu. Es speciāli neatceros, bet, ja es esmu to parakstījis, tad noteikti dome ir nobalsojusi.

— Jā, runa ir par to dabas pamatnes teritoriju: ka tieši tā ir aizskarta, un kurā brīdi un kāpēc tas tika tā mainīts? Grūti jums pašreiz pateikt?

A.Bērziņš: — Nevaru es jums atbildēt par to. Domē ir attiecīgas institūcijas, kuras visus šos jautājumus saskaņo, ir attiecīgas komitejas, kuras izskata šo jautājumu pirms skatīšanas domē, to vajag pajautāt Ārgaļa kungam, viņš tieši atbildēja par pilsētas attīstības plānu, par visām dabas pamatnes teritorijām, par visu liegumu ievērošanu.

— Jā. Vēl par Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Kā jūs uzskatāt — arī parlamentā izmeklēšanas komisija "Latvijas kuģniecības" jautājumos un citu stratēģiski svarīgu objektu privatizācijas jautājumos ir gribējusi rast skaidrību, kādi likvidācijas termiņi ir paredzēti Privatizācijas aģentūras saistībā?

A.Bērziņš: — Mēs te esam pabeiguši izskatīt vairāk nekā 18 likumu paketi par Privatizācijas aģentūras likvidāciju. Pats lēmums par to, ka Privatizācijas aģentūra būs likvidēta tad, kad tiks pabeigta šo lielo infrastruktūras objektu privatizācija, tādu kā "Latvijas kuģniecība", ir pieņemts. Tad, kad šī 18 vai 19 likumu pakete tiks pilnībā valdībā akceptēta, mēs to nosūtīsim uz Saeimu, un Saeima varēs precīzi redzēt pēc visa tā, kas ierakstīts likumā, kā mēs, valdība, esam domājuši to darīt.

Mēs, protams, esam ieinteresēti, lai visas tās lietas, kas ir iekšā privatizācijas noteikumos, pieņemsim, darbavietu saglabāšana, profila nemainīšana noteiktu laiku un tā tālāk, paliktu ļoti stingrā uzraudzībā; tāpat lai uzraudzībā paliktu arī visi tie jautājumi, kas saistīti ar saistībām pret valsti, tas ir, noteiktu maksājumu izdarīšana. Un vienlaikus ir jānosaka kāda cita institūcija — iespējams, ka tā varētu būt Latvijas Attīstības aģentūra un Nekustamā īpašuma aģentūra, kurai tad būs jāpabeidz tās lietas, kuras vēl nav līdz galam sakārtotas, un te es domāju galvenokārt zemes privatizāciju zem ēkām, kas ir privātu, juridisku vai fizisku personu īpašumā, un tā tālāk.

— Valsts ieņēmumu dienests konstatējis, ka deputāts Linards Muciņš ir pārkāpis Korupcijas novēršanas likumu. Jāseko būtu kriminālai atbildībai, un tādēļ šie dokumenti ir iesniegti arī Ģenerālprokuratūrā. Patiesībā — vai šis nebūs pirmais gadījums, kad kādu deputātu varētu saukt pie kriminālatbildības par korupcijas faktu?

A.Bērziņš: — Es gribētu teikt, ka šobrīd prokuratūrā ir ierosināta lieta par dokumentu viltošanu un Muciņa kunga vārds tur vispār klāt nav minēts. Tātad — ja prokuratūra pierādīs, ka dokumenti ir viltoti, tad tā acīmredzot rīkosies. Un es vienmēr un visur esmu iestājies par to, ka ir mums dalītas varas — ir likumdevēja vara, kurā katram cilvēkam, kas tur piedalās, ir jāatbild par to, ko viņš dara; ir izpildvara, kur tieši tāpat atbild ar visu atbildību likuma priekšā; ir tiesu vara, kur ietilpst tiesa un prokuratūra. Ļausim katrai šai varai izdarīt savu darbu.

— Arī runājot par šo Zviedrijas kuģa sagriešanu — nu jau mēs par to runājam, šķiet, kādu mēnesi, ja es nekļūdos. Kā jums šķiet: kad īsti mēs varētu saukt šīs atbildīgās personas, ko šobrīd prokuratūra arī izmeklē, pie atbildības?

A.Bērziņš: — Nu tad, kad prokuratūra būs izmeklējusi un devusi kaut kādu slēdzienu un ierosinājusi krimināllietas. Tā ir prokuratūras funkcija — ierosināt krimināllietu; mēs, valdība, esam uzdevuši tai izmeklēt — nevis lūguši, bet uzdevuši —, un tā ir tā forma, ko valdība salīdzinoši reti līdz šim ir izmantojusi, kas ir likumā ierakstīta. Mēs esam uzdevuši viņiem izmeklēt, un tad, kad šī izmeklēšana būs pabeigta, viņi rīkosies atbilstoši likumam un informēs, protams, arī valdību.

— Jūsuprāt, vai mēs pareizi darījām, ka izvēlējāmies šādu — nogaidošu pozīciju attiecībā pret šo šķīrējtiesas lēmumu?

A.Bērziņš: — Pēc manām domām, mēs nerīkojāmies pareizi, mums vajadzēja nozīmēt savu pārstāvi un vajadzēja varbūt aktīvi strādāt, tad mēs varbūt būtu iztērējuši kādu pietiekami lielu naudu kādām ārzemju advokātu kompānijām, bet varbūt mums tas nebūtu bijis pietiesāts. Arī pašlaik es gribu teikt, ka mēs, Latvija, precīzi pildīsim savas starptautiskās saistības, bet, protams, mēs strādājam, meklējam un izmantosim pilnīgi visas iespējas, lai juridiski atrisinātu šo jautājumu un panāktu to, ka Latvijai nav jāmaksā.

— Jums vēl ir tāda cerība, ka tā varētu būt?

A.Bērziņš: — Tādas iespējas vēl ir dažas, jā.

— Vai es pareizi saprotu, ka runa varētu arī būt par kādu ārzemju advokātu iesaistīšanu, teiksim dāņu?

A.Bērziņš: — Tas ir tehnikas jautājums, tas jau nav pēc būtības. Pēc būtības mēs pašlaik skatāmies, vai visā juridiskajā procedūrā, kas saistīta ar šķīrējtiesu, tās lēmumu izpildi, ir šīs iespējas, likumīgā ceļā tālāk šķetināt šo jautājumu. Un tādas vēl ir.

— 81.panta kārtībā ir ieplānots pieņemt divus noteikumu projektus. Tas būs Saeimas brīvlaikā.

A.Bērziņš: — Jā, nu tie, jāsaka, ir ļoti, ļoti ierobežotā skaitā. Es vispār neesmu 81.panta piekritējs. Un to var darīt tikai tad, ja tas ir ļoti nepieciešams, ja tiek pamatota steidzamība. Un mēs esam pat izveidojuši speciālu kārtību, ka īpaši Ministru kabineta sēdē pirms tam pārrunājam šo jautājumu, tad izskatām to Komitejā, vai to vispār kā tādu var skatīt; un tad vēl runājam koalīcijas padomē un vienojamies pirms skatīšanas valdībā. Tā kā visas šīs procedūras arī šiem diviem dokumentiem vēl nav veiktas, mēs faktiski tikai esam ieskicējuši, ka tie varētu būt tie dokumenti. Pēc manām domām, vislabāk būtu, ja valdība nejauktos likumdevēja darbā un neuzņemtos likumdevēja tiesības un pienākumus.

— Šeit ir arī mūsu klausītāju jautājumi. Runa ir par zemniekiem un par lauku ļaudīm — Sondora kungs ir sacījis, ka, viņaprāt, notiek diskriminācija, ja runājam par lauku cilvēkiem, un ka lauku cilvēkiem joprojām valdība nav pateikusi, kas tad īsti notiks laukos pēc pieciem, desmit gadiem — vai viņiem ir jādodas uz Rīgu meklēt darbu, vai viņiem tomēr ir kāda cerība, ka būs arī kādi projekti, ja runājam par zemkopību.

A.Bērziņš: — Ja mēs runājam par laukiem, tad, protams, ir skaidri jāapzinās, ka mēs nekur neizbēgsim no tām tendencēm, kādas ir pasaulē, un tas pirmkārt ir lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Tas ir atkarīgs no tā, kā sakārtojas lauksaimniecība, tas ir atkarīgs no tā, kā jaunās tehnoloģijas ienāk lauksaimniecībā, un, protams, arī mūs pēc kādiem gadiem pieciem gaida tā perspektīva, ka apmēram četri līdz pieci procenti darbaspēka būs nodarbināti laukos. Iespējams, ka sezonas laikā šis skaits varēs pieaugt, bet kopumā vidēji gadā kādi četri pieci procenti — tā būs norma. Tas nozīmē, ka tiem, kuri dzīvos laukos jeb izvēlēsies dzīvot laukos, būs jādomā par to, kā tālāk darīt, — vai nu tad jātaisa kādi savi mazie uzņēmumi, jāsniedz kādi pakalpojumi citiem cilvēkiem tajās sfērās, kuras varbūt nav tieši saistītas ar lauksaimniecību, vai jāspecializējas lauksaimniecības produkcijas ražošanā, tās pārstrādē, vai jāskatās tik tiešām, varbūt ir kādas iespējas turpināt dzīvot laukos, bet strādāt tuvākajā pilsētiņā vai kā citādi. Katrā gadījumā tie instrumenti, kuri mums būs pieejami zemkopībā, un te es domāju "Sapard" līdzekļus, par kuriem, starp citu, jau ļoti drīz Zemkopības ministrija parakstīs līgumu, — tātad tie tieši ir domāti, lai šo tehnoloģisko procesu, tehnoloģiju nomaiņu lauksaimniecībā veicinātu.

— Bet kas jādara cilvēkam, ja viņš gribētu saņemt šādus līdzekļus, vai jāgriežas Attīstības aģentūrā?

A.Bērziņš: — Nē, cilvēkam ir jābrauc uz lauku atbalsta dienestu, precīzi jādefinē savs biznesa plāns, jāuzraksta tas pamatoti, lauku atbalsta dienests to viņam arī palīdzēs izdarīt, un caur lauku atbalsta dienestu tad šie projekti jāiesniedz pieteikumam Zemkopības ministrijā.

— Bet acīmredzot, lai cilvēks šādi varētu spriest par savu konkrēto projektu, viņam ir jāzina, kas notiks attiecīgajā reģionā.

A.Bērziņš: — Lauku atbalsta dienests tieši aptver visu šo reģionu un var precīzi pastāstīt apmēram tās tendences, kādas tur būs, tā ka cilvēkam vienkārši ir jāiet un jākonsultējas. Protams, arī pašam pietiekami daudz ir jālasa un jābūt gatavam mēģināt šādus projektus formulēt.

— Runājot par šiem līdzekļiem, arī par "Phare" fonda līdzekļiem, kas jau nākamajā gadā ir paredzēti — valdība ir pieņēmusi savu lēmumu, un tur ir arī par to, ka būs atbalsts reģioniem. Un, kā es saprotu, Roberts Zīle ir iebildis pret šādu sīkāku sadalījumu.

A.Bērziņš: — Valdība šo lēmumu nav pieņēmusi, tas ir atlikts izskatīšanai uz nākamā gada pirmo valdības sēdi, un mēs esam tiešām lūguši precīzāku informāciju par to, kāda ir Eiropas Savienības attieksme, jo jāsaprot, ka šodien "Phare" nauda vairs nav tā "Phare" programmas nauda, kas mums vēl bija pirms pāris gadiem — tad, kad mēs vēl nebijām kandidātvalsts. Pašlaik "Phare" programmas nauda ir tāda nauda, kur 75 procenti aiziet tiešās, konkrētās investīcijās, un tikai 25 procenti ir tā nauda, kas aiziet paša projekta rakstīšanai, tehniskai palīdzībai. Piemēram, vakar Aizkrauklē atklāja 30 kilometru jaunas sliedes, kas tika faktiski atjaunotas par "Phare" līdzekļiem. Tad arī uz "Phare" naudu ir jāraugās pilnīgi citādi un arī "Phare" projektiem ir ļoti nopietni jāgatavojas, arī tur ir vajadzīgi kvalitatīvi projekti un, galvenais, ir jāredz, kā tie pēc tam kalpos un kā atmaksāsies.

— Ja runājam par valsts garantēto aizņēmumu bioetanola rūpnīcai — vai ir paredzēts un vai jūs atbalstāt šādu valsts politiku, ka tiek atbalstīti lieli uzņēmumi, kuri varbūt varētu attīstīt tālāk mūsu reģionu politiku?

A.Bērziņš: — Redziet, kopš neveiksmīgajiem G—24 laikiem, kad valdība atbalstīja uzņēmējus un, jāsaka, virkne šo projektu bija diezgan neveiksmīgi, valdība nav sniegusi pagaidām nevienam atbalstu. Izņēmums ir šī bioetanola rūpnīca, kuru es atbalstu, jo tā dos apmēram 20 tūkstošiem zemnieku darbavietas laukos, tātad radīs iespēju ražot savu produkciju, radīs iespēju šo produkciju atdot tālāk modernam pārstrādātājam, kurš savukārt to precīzi iestrukturēs esošajā tirgus situācijā. Mums tas ir jādara arī tādēļ, ka tā ir faktiski visas Eiropas politika, tas ir tā sauktais zaļais benzīns jeb benzīns ar zaļo zīmīti. Un, ja mums šādas rūpnīcas nebūs, tad mēs būsim spiesti, maksājot par šo benzīnu, piemaksāt lauksaimniekiem kādā citā valstī — tas mums arī ļoti reāli jāapzinās. Tātad valdība ir izšķīrusies par šo soli, pareizāk sakot, Saeima ir izšķīrusies, nobalsojot par šo atbalstu, un mēs valdībā, iespējams, 27.decembrī vēlreiz izskatīsim situāciju, kāda pašlaik radusies, jo, protams, no vienas puses, valdībai ir jādod šis atbalsts, bet, no otras puses, valdībai ir jābūt iespējai kaut kā līdzdarboties un kontrolēt, vai visa tā nauda, kuru valdība ir iedevusi kā savu atbalstu tieši konkrētajam projektam, tieši šajā konkrētajā projektā arī tiek izmantota.

— Mēs te runājam par tādām nopietnām un valstiski būtiskām lietām un jautājumiem. Bet vai jūs zināt, ka šodien ir patiesie Saules grieži, Ziemas saulgrieži un trijos un 38 minūtēs, tātad pēc pāris desmit minūtēm, Saule atradīsies viszemākajā punktā šajā gadā?

A.Bērziņš: — Es to tā nebiju precīzi fiksējis.

— Nu, tas jau nav arī jāprecizē, bet vai tas dabas ritms jums arī ir būtisks šajā ceļā uz Ziemassvētkiem?

A.Bērziņš: — Ziemassvētki ir, protams, tas brīdis, ko visi cilvēki gaida ar lielu ilgošanos; ir Saulgrieži, garākā nakts, un tad sākas atkal... Vakar bija garākā nakts, tad sākas jau tas patīkamais brīdis, kad dienas kļūst aizvien garākas, vakari un naktis kļūst aizvien īsākas, un cilvēki saprot, ka viss mostas it kā jaunai dzīvībai, jaunām lietām, jauniem darbiem. Un es domāju, ka katrs cilvēks to tādā vai citādā veidā izjūt. Es, protams, izmantojot šo iespēju, gribu novēlēt visiem radioklausītājiem priecīgus Saulgriežus, priecīgus Ziemassvētkus! Lai miers un saticība mājo jūsu dvēselēs, un lai pārticība ir jūsu ģimenēs!

— To pašu arī studija "Kāpnes" vēl jums. Bet vai jūsu ģimenē jūs kādreiz esat bijis — vai tādu noslēpumu vispār var atklāt — Ziemassvētku vecītis?

A.Bērziņš: — Ļoti daudzas reizes, jā. Es esmu ļoti daudzas reizes gājis pat saviem bērniem uz bērnudārzu par Salavecīti, gan jāsaka — blakus grupiņās.

— Ahā! Tad jums ir pieredze!

A.Bērziņš: — Un tēvi no blakus grupiņas nāca pie manējiem. Protams, kā gan citādi!

— Un tagad ir kāda maiņa notikusi?

A.Bērziņš: — Nu tagad man vienkārši mazdēls vēl nav tiktāl paaudzies, lai es ietu pie viņa kā Salavecītis.

— Cik tad gadu ir jūsu mazdēlam?

A.Bērziņš: — Pašlaik ir seši mēneši; viņam, starp citu, šodien ir vārdadiena — Toms.

— Tad mēs arī viņu varam sveikt šodien, un jūs viņu arī varat sveikt.

A.Bērziņš: — Paldies!

— Es jums saku paldies, līdz Ziemassvētkiem mēs tad vairs neredzēsimies. Lai jums tiešām klusi un mierīgi svētki, lai ir laiks pasēdēt pie eglītes un arī ieskatīties sveču gaismā!

A.Bērziņš: — Paldies, uz redzēšanos!

Pēc ieraksta "LV" diktofonā