Par struktūrfondu finansējumu un tiesību aktiem 2007. – 2013.gadam

Eiropas Parlamenta (EP) balsojums par 2007. līdz 2013.gadam paredzētajiem struktūrfondiem ļaus no 2007.gada janvāra sākt izmantot 308 miljardus eiro jeb 35,7 procentus no ES kopējā budžeta struktūrfondu politikas mērķiem. Pieņemtie likumprojekti nosaka līdzekļu apjomus, saņemšanas kritērijus un izmantošanas mērķus atbilstoši struktūrfondu politikas pamatmērķim – veicināt solidaritāti starp ES reģioniem.

“Šodien varam cerēt, ka nepiepildīsies tās bažas, kas bija saistītas ar ieilgušo finanšu perspektīvas apspriešanu, kā rezultātā tika prognozēta novēlota struktūrfondu ieviešana,” debatēs teica Guntars Krasts, Nāciju Eiropas grupas deputāts. Deputāts uzsvēra, ka turpmāk sevišķi svarīgi ir pieņemt kopienas stratēģiskās vadlīnijas kohēzijas politikai un pabeigt darbu pie likumdošanas valsts atbalsta, kā arī publiskās un privātās partnerības jomā.

Vispārīgie struktūrfondu noteikumi

Ar 533 balsīm par, 41 pret un atturoties pieņemtajā regulā par struktūrfondu (Struktūrfondu, Kohēzijas fonda un Sociālā fonda) pamatprincipiem formulēti ieguldījumu mērķi, dalībvalstu un reģionu atbilstības kritēriji finansējuma saņemšanai un pieejamie finanšu līdzekļi.

Lai gan Parlamentam, pieņemot regulu, ir tikai piekrišanas pilnvaras, EP atbildīgajai Reģionālās attīstības komitejai izdevās panākt, ka regulā iekļauj vairākas Parlamenta prasības: iekļaut pantu, ka, piemērojot struktūrfondus, pastāvīgi jāņem vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības aspekti; iekļaut atsauci uz to, ka fondiem jāveicina personu ar īpašām vajadzībām piekļuve; stiprināt partnerības principu. Gatavojot lēmumus par struktūrfondiem, sarunās var piedalīties sabiedrības partneri – pilsonisko sabiedrību pārstāvošas grupas, vides aizsardzības interešu grupas, nevalstiskas organizācijas, dzimumu līdztiesības apvienības.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds

Padome piekrita regulā iekļaut galvenās Eiropas Parlamenta prasības. Eiropas Komisija sākotnēji bija ierosinājusi fonda līdzekļus neattiecināt uz mājokļu nozari, savukārt Padome ierosināja līdzekļus šim mērķim atvēlēt, bet tikai valstīs, kur IKP nepārsniedz 85% no ES vidējā IKP. Ņemot vērā EP pirmā lasījuma rezultātus, Padome savu kopējo nostāju grozīja, tātad mājokļiem paredzētais atbalsts attiecas uz sociālo mājokļu atjaunošanu energotaupības un vides aizsardzības nolūkā.

Eiropas Komisijas sākotnēji piedāvātajos likumprojektos tikai Eiropas Sociālā fonda līdzekļi attiektos uz neatgūstamo pievienotās vērtības nodokli, kas netiek atmaksāts no dalībvalsts budžeta. ES Padome nolēma paplašināt šo noteikumu arī uz pārējiem struktūrfondiem, tostarp Reģionālo fondu, tajās valstīs, kur iekšzemes kopprodukts nepārsniedz 85% no ES vidējā IKP. Parlaments pieprasīja, lai noteikums vienādi attiektos uz visām dalībvalstīm, un šādu risinājumu pieņēma arī Padome.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķis ir mazināt Kopienas reģionu attīstības līmeņu galvenās atšķirības, piedaloties to reģionu attīstīšanā un struktūru stabilizācijā, kuru attīstība atpaliek, un pārprofilējot rūpniecības rajonus, kur sākusies lejupslīde.

Kohēzijas fonds

Eiropas Parlaments ar 567 balsīm par, 29 pret un 36 atturoties, atbalstīja Kohēzijas fondam piešķirtos līdzekļus 61,6 miljardu eiro apmērā. Iepriekšējā periodā (2000.–2006.g.) fondam bija atvēlēti 18 miljardi eiro.

Pēc 2004.gada paplašināšanās Kohēzijas fonda līdzekļi līdz iepriekšējā finanšu termiņa – 2006.gada beigām – ir pieejami desmit jaunajām dalībvalstīm, kā arī Grieķijai, Portugālei un Spānijai. Fonda līdzekļus saņem tās dalībvalstis, kuru nacionālais kopienākums ir zemāks nekā 90% no ES vidējā, t.i., visas jaunās dalībvalstis.

Kohēzijas fonda mērķis ir sniegt finansiālu palīdzību tādiem projektiem vides un Eiropas komunikāciju tīklu jomā, kas attiecas uz transporta infrastruktūru, mazinot reģionu attīstības līmeņa atšķirības un atpalicību.

Eiropas Teritoriālā sadarbība

Eiropas Teritoriālā sadarbība ir jauna Eiropas Komisijas iniciatīva, kas balstīta uz iepriekšējo reģionālās sadarbības pieredzi. Tās mērķis ir līdzsvarota visas ES teritorijas attīstība, ko panāk reģionu un dalībvalstu pārrobežu sadarbības ceļā. Programmas līdzekļus atvēl darbībām, kas veicina vienotu teritorijas attīstību, reģionu un pārrobežu savstarpējo sadarbību, pieredzes apmaiņu. Sarunās par ES ilgtermiņa budžetu Eiropas Parlamentam Teritoriālās sadarbības fondam izdevās panākt papildu finansējumu 300 miljonu eiro apmērā. No šiem papildu līdzekļiem 200 miljonus paredzēts atvēlēt pārrobežu sadarbībai un 100 – reģionu sadarbībai.

Eiropas Sociālais fonds

ES Padome savā kopējā nostājā iekļāva EP pirmā lasījuma grozījumus, kas prasa lielāku uzmanību pievērst cīņai pret sociālo atstumtību, diskriminācijas izskaušanai, dzimumu vienlīdzībai, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bezdarbnieku integrācijai, jo īpaši gados jaunu ilgtermiņa bezdarbnieku integrācijai.

Eiropas Sociālā fonda mērķis ir sekmēt ekonomisko un sociālo vienotību, nodarbinātību, darba kvalitāti un produktivitāti.

Turpmākie soļi

Lai līdzekļi kļūtu pieejami dalībvalstīm, Eiropas Komisijai vispirms jāsagatavo Kopienas Stratēģiskās vadlīnijas, par ko Parlaments saskaņā ar piekrišanas procedūru balsos septembrī. Uz šīm vadlīnijām balstīsies nacionālie stratēģiskie plāni un darbības programmas, kas dalībvalstīm un Eiropas Komisijai savstarpēji jāsaskaņo.

Eiropas Parlamenta preses dienestsa