Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija sēdē

AM: Par finansējumu Latvijas Radio

Otrdien, 4.jūlijā, Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto Ministru kabineta rīkojuma projektu, kas paredz piešķirt finansējumu Ls 16 000 apmērā Latvijas Radio. Piešķirtais finansējums paredzēts sabiedrības informēšanai par aktualitātēm NATO darba kārtībā, tai skaitā par NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmes norisi Rīgā, kā arī korespondentpunkta uzturēšanai ar aliansi saistītu jautājumu atspoguļošanai.

Finansējuma mērķis ir veicināt Latvijas iedzīvotāju informētību un izpratni par Latvijas dalību NATO, alianses transformācijas procesu un citām NATO aktualitātēm.

AM: Par militārās aviācijas juridisko regulējumu

Ministru kabinets 4.jūlijā pieņēmis zināšanai Aizsardzības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu “Par militāro aviāciju reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi un pārskatīšanu”. Ziņojumā atspoguļotas nepieciešamās izmaiņas un papildinājumi militāro aviāciju reglamentējošajos normatīvajos aktos. Pēc informatīvā ziņojuma uzklausīšanas Aizsardzības ministrijai sadarbībā ar Satiksmes ministriju uzdots sagatavot un līdz šā gada 1.novembrim iesniegt Ministru kabinetā kārtību, kādā tiek veikti militārie lidojumi. Nolemts arī, ka sadarbībā ar Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju jāsagatavo un līdz 2007.gada 1.jūnijam jāiesniedz Ministru kabinetā noteikumi par kārtību, kādā tiek atlīdzināti zaudējumi trešajām personām par kaitējumu, ko izraisījis militārās aviācijas gaisa kuģis vai tam pielīdzinātais civilās aviācijas kuģis. Aizsardzības ministrijai jāsagatavo arī nepieciešamie grozījumi likumā “Par aviāciju”.

AM: Par Mācību vadības pavēlniecības komandiera amata kandidātu

Otrdien, 4.jūlijā, Ministru kabinets atbalstījis aizsardzības ministra Ata Slaktera ieteikumu par jauno Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Mācību vadības pavēlniecības komandieri iecelt pulkvežleitnantu Valdi Tālbergu.

Pašreizējam NBS Mācību vadības pavēlniecības komandierim jūras kapteinim Andrejam Mežmalim šā gada 1.augustā beidzas profesionālā dienesta līguma termiņš, tomēr viņš ir izteicis vēlēšanos atvaļināties no profesionālā dienesta no 2006.gada 1.jūlija. V.Tālbergs bruņotajos spēkos kopš 1991.gada dienē dažādos vadošos amatos. Viņam ir liela darba pieredze militārā personāla vadības un apmācības jomā, viņš ieguvis maģistra grādu pedagoģijā un apguvis vadības un štāba virsnieka kursu Baltijas aizsardzības koledžā. Šobrīd V.Tālbergs ir NBS Mācību vadības pavēlniecības Mācību departamenta priekšnieks.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par Latvijas Tūrisma attīstības programmu 2006.–2008.gadam

Ministru kabinets (MK) otrdien, 4.jūlijā, apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto “Latvijas Tūrisma attīstības programmu 2006.–2008.gadam”. Programmas mērķis ir veicināt tūrisma nozares attīstību, nodrošinot tūrisma nozares pievienotās vērtības ikgadējo pieaugumu 10–15% apmērā un tūrisma nozares īpatsvara IKP pieaugumu 20% gadā (faktiskajās cenās). Programma izstrādāta, lai nodrošinātu “Latvijas tūrisma attīstības politikas pamatnostādnēs 2004.–2008.gadam” noteikto mērķu sasniegšanu, atbilstoši tajās noteiktajiem rīcības virzieniem.

Programmā iekļauti pasākumi Latvijas tūrisma tēla stiprināšanai un atpazīstamības veicināšanai, tūrisma infrastruktūras izveidei un uzlabošanai, tūrisma produktu un pakalpojumu attīstības veicināšanai, kā arī sadarbības uzlabošanai gan starp valsti un privāto sektoru, gan starptautiskā līmenī. Programma paredz īstenot arī tūrisma izpētes pasākumus, kas ļaus noteikt jaunus darbības virzienus.

2006.gadā programma tiek īstenota piešķirtā budžeta ietvaros, 2007. un 2008.gadam nepieciešamais finansējums ir norādīts indikatīvi un jautājums par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu turpmākajos gados tiks izskatīts vienlaikus ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam. Ekonomikas ministrija katru gadu sagatavos un iesniegs Ministru kabinetā pārskatu par tūrisma attīstību Latvijā, kas vienlaikus būs pārskats par programmas īstenošanu.

Atgādinām, ka tūrisms Latvijā ir viena no visstraujāk augošajām nozarēm. Laika periodā no 2000.gada līdz 2003.gadam bija vērojams stabils ienākošā tūrisma pieaugums – vidēji 9,3% gadā. Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā tūristu plūsma uz Latviju ir būtiski palielinājusies: 2004.–2005.gadā vidējais ārvalstu ceļotāju skaita pieaugums bija 23,8%. Šāda pieauguma tendence turpinās arī 2006.gadā – statistikas dati par 1.ceturksni rāda, ka Latviju ir apmeklējuši par 30% vairāk ārvalstu ceļotāju salīdzinājumā ar attiecīgo 2005.gada ceturksni. Tas liecina par tūrisma nozares veiksmīgu attīstību kopumā un tās nozīmības palielināšanos valsts izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. Tūrisma nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā 2005.gadā bija 1,8% (2001.gadā – 1,4%).

Lai saglabātu augstus tūrisma attīstības tempus arī turpmāk, konsekventi jāīsteno noteikto tūrisma attīstības valsts politiku, jo pretējā gadījumā netiks izmantotas esošās iespējas un netiks sasniegti noteiktie mērķi.

EM: Par pasākumiem biodegvielas ražošanā un izmantošanā

Otrdien, 4.jūlijā, Ministru kabinets akceptēja Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par nepieciešamajiem pasākumiem biodegvielas ražošanas un izmantošanas sekmēšanai. Informatīvais ziņojums tapis, Ekonomikas ministrijai sadarbojoties ar citām iesaistītajām ministrijām. Ziņojumā ietverti priekšlikumi par nepieciešamajiem grozījumiem normatīvajos aktos par akcīzes nodokļa atvieglojumiem saistībā ar biodegvielu, par biodegvielas kvalitātes prasībām, par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu un par Biodegvielas likuma īstenošanas pasākumu plāna precizēšanu, kā arī, konsultējoties ar Eiropas Savienības (ES) atbildīgajām institūcijām, izvērtēt nepieciešamību veikt grozījumus Biodegvielas likumā.

Ekonomikas ministrija atbalsta arī Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu izveidot konsultatīvo padomi, kuras sastāvā tiktu iekļauti iesaistīto ministriju, nozares asociāciju, augstskolu pārstāvji un Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas pārstāvis. Tādā veidā tiks uzlabota koordinācija starp iesaistītajām institūcijām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par grozījumiem likumā par uzņēmumu gada pārskatiem

Otrdien, 4.jūlijā, Ministru kabinets akceptēja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus likumā par uzņēmumu gada pārskatiem, kas paredz no prasības sagatavot gada pārskatu atbrīvot visus individuālos komersantus, kā arī tos individuālos uzņēmumus, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu.

Tāpat plānots, ka grozījumi likumā no nākamā gada atļaus sagatavot saīsinātu peļņas vai zaudējumu aprēķinu un saīsinātu pielikumu, kā arī Uzņēmumu reģistrā neiesniegt vadības ziņojumu tām kapitālsabiedrībām un kooperatīvajām sabiedrībām, kuru rādītāji bilances datumā nepārsniedz divus no šādiem kritērijiem:

• bilances kopsumma – 250 000 latu,

• neto apgrozījums – 500 000 latu,

• pārskata gada vidējais darbinieku skaits – 25.

Turklāt šīs sabiedrības būs atbrīvotas no prasības pakļaut gada pārskatu zvērināta revidenta pārbaudei.

Likumprojektā “Grozījumi likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”” ietvertās normas saskaņā ar likumu “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” un likumprojektu “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” precizēs likuma subjektu loku, kā arī atbilstoši Komerclikumam precizēs likumā lietoto terminoloģiju.

Pašlaik likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteikts, ka šis likums neattiecas uz tiem individuālajiem komersantiem, individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru ieņēmumi no saimnieciskajiem darījumiem iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 45 000 latu. Savukārt Saeimā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi likumā “Par grāmatvedību”” paredz, ka prasība sagatavot gada pārskatu no 2007.gada 1.janvāra vairs neattieksies uz individuālajiem uzņēmumiem, zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kuru apgrozījums iepriekšējā pārskata gadā nepārsniedz 200 000 latu, kā arī uz individuālajiem komersantiem un citām fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Šīs izmaiņas noteica nepieciešamību veikt grozījumus arī likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem”. Pēc Pasaules bankas rekomendācijas likumprojektā paredzēts mainīt kritērijus mazajiem uzņēmumiem, kuriem gada pārskatus nevajadzētu pakļaut zvērinātu revidentu pārbaudei. Pašreizējie kritēriji bija noteikti 1995.gada sākumā, un tie ir – bilances kopsumma 100 000 latu un neto apgrozījums 200 000 latu.

Paredzams, ka likumprojektam par grozījumiem likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” būs pozitīva ietekme uz makroekonomiskajiem faktoriem, jo, vienkāršojot grāmatvedības kārtošanas un gada pārskata sagatavošanas noteikumus, kā arī izmantojot mazajiem uzņēmumiem noteiktos atvieglojumus par gada pārskata pārbaudi, tiks sekmēta neliela apjoma saimnieciskā darbība.

FM: Par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu

Finanšu ministrijas sagatavotie Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas skaidro likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (UIN) noteikto normu piemērošanas kārtību, otrdien, 4. jūlijā, tika pieņemti valdības sēdē.

Noteikumi skaidro ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus un likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru. Likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai MK noteikumos ietverti situāciju piemēri un aprēķinu formulas. Lai nodrošinātu likuma normu vienveidīgu piemērošanu, noteikumos sniegts skaidrojums likumā par UIN lietotajiem terminiem. Tāpat MK noteikumi “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi” reglamentēs darījumu tirgus cenu noteikšanas metodes, ja darījums noticis starp saistītiem uzņēmumiem.

Noteikumos iekļauti nosacījumi nodokļa ieturēšanai no nerezidentiem izmaksājamām summām, kā arī procedūras, kuras izpildot, Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība tiek atbrīvota no nodokļa ieturēšanas, izmaksājot atlīdzību personai, kura atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās.

MK noteikumus pielikumos papildina veidlapu paraugi – Valsts ieņēmumu dienesta izziņu paraugs dividenžu izmaksātājam par banku garantiju saņemšanu, pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina un kopsavilkumu veidlapu paraugi, izziņas paraugs par izmaksām saistītiem uzņēmumiem un pārskata par nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā paraugs u.c.

Līdz ar jauno noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiek atzīti MK 2000.gada 19.septembra noteikumi Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”.

Šā gada sākumā stājās spēkā grozījumi likumā par UIN, un šī likuma normu skaidrošanai Finanšu ministrija sagatavoja jaunus MK noteikumus.

FM: Par ES struktūrfondu projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un vērtēšanas kritērijiem

Otrdien, 4.jūlijā, valdībā tika apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un vērtēšanas kritērijus.

ES struktūrfondu projektu iesniegumus atklātajos projektu konkursos un grantu shēmās vērtē saskaņā ar noteiktajiem administratīvajiem, kvalitātes un specifiskajiem projektu vērtēšanas kritērijiem.

Atbilstoši ES struktūrfondu vadības likuma noteiktajam pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas izstrādā struktūrfonda nacionālās programmas, grantu shēmas aprakstus, atklāta projektu iesniegumu konkursa vadlīnijas, iekļaujot tajās projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus. “Noteikumi par ES struktūrfondu projektu iesniegumu vērtēšanas kārtību un vērtēšanas kritērijiem” satur pirmā līmeņa starpniekinstitūciju izstrādātos un struktūrfondu uzraudzības komitejā apstiprinātos projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijus.

Ministru kabineta noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz ES struktūrfondu vadības likumā noteikto pilnvarojumu. Ministru kabineta noteikumu projekta īstenošanai nav nepieciešami valsts budžeta līdzekļi.

FM: Par kārtību, kādā veic Kohēzijas fonda projektu izdevumu pārbaudes

Otrdien, 4.jūlijā, Ministru kabinets (MK) pieņēma noteikumus, kas regulēs kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas veic projektu izdevumu izlases veida pārbaudes, kā arī noteikumus par to, kā institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un neatbilstībām Kohēzijas fonda projektu īstenošanas vietās. MK noteikumus sagatavoja Kohēzijas fonda galvenā iestāde – Finanšu ministrija.

MK noteikumi “Kārtība, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas veic projektu izdevumu izlases veida pārbaudes” reglamentēs kārtību projekta maksājumu pieprasījuma un izdevumu deklarācijas atbilstības izlases veida pārbaužu veikšanai. Tāpat tie noteiks arī kritērijus, kas jāņem vērā projektu vadībā iesaistītajām institūcijām, izstrādājot metodiku, kādā veicamas izdevumu izlases pārbaudes, kā arī noteiks, kā sagatavojami ziņojumi par veiktajām pārbaudēm.

Noteikumi paredzēs, ka gadījumā, ja pārbaudes laikā ir konstatēti pārkāpumi un neatbilstības, starpniekinstitūcija ziņo par to vadošajai iestādei saskaņā ar kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un neatbilstībām projektu īstenošanā. Arī šo kārtību reglamentējošos noteikumus šodien akceptēja valdība.

MK noteikumos “Kārtība, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un neatbilstībām projektu īstenošanā” ir norādīts, kāds neatbilstības uzskatāmas par būtiskām. Noteikumi arīdzan regulēs, kā starpniekinstitūcija un maksājumu iestāde nodrošina informācijas iesniegšanu vadošajai iestādei ceturkšņa ziņojumiem. Noteikumus pielikumā papildina ceturkšņa ziņojuma veidlapa.

Abu MK noteikumu projektu sagatavošanas nepieciešamību noteica Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projektu vadības likums, kas ir stājies spēkā no 2006.gada 1.janvāra. Likums paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt gan kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas veic projektu izdevumu izlases pārbaudes, gan arī kārtību, kādā Kohēzijas fonda projektu vadībā iesaistītās institūcijas sniedz ziņas par konstatētajiem pārkāpumiem un neatbilstībām projektu īstenošanā.

FM: Par atbalstu VID izvietot vienotās telpās

Otrdien, 4.jūlijā, Ministru kabinets (MK) atbalstīja ieceri par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izvietošanu vienotās telpās, apstiprinot VID izstrādāto koncepciju, kas paredz administratīva ēku kompleksa izveidi, lai apvienotu 15 dažādās Rīgas vietās izvietotās VID struktūrvienības. Par atbildīgo institūciju koncepcijas īstenošanā MK noteica Finanšu ministriju.

MK pieņemtais rīkojums paredz Finanšu ministrijai ne vēlāk kā līdz šā gada 1.oktobrim iesniegt valdībā valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) un VID savstarpēji saskaņotu rīkojuma projektu par VNĪ tiesībām noteiktā adresē veikt darbības, lai nodrošinātu VID centrālā aparāta vienotā administratīvā ēku kompleksa izveidošanu un tālāku iznomāšanu dienestam.

Finanšu ministrijai arīdzan jānodrošina papildu nepieciešamā finansējuma 2008.gadā un 2009.gadā iekļaušana ilgtermiņa saistībās turpmākajiem gadiem nākamā gada budžeta likumā “Par valsts budžetu 2007.gadam”. Papildu finansējums 2008.gadā VID nepieciešams ēku kompleksa darbības nodrošināšanai, savukārt 2009.gadā būs jāsedz pārcelšanās izdevumi, izdevumi par darba vietu izveidošanu, telpu nomu, uzturēšanu, apsaimniekošanu un komunālajiem pakalpojumiem.

Par koncepcijas īstenošanas rezultātiem Finanšu ministrijai līdz nākamā gada 1.septembrim jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums.

Koncepciju “Par Valsts ieņēmumu dienesta centrālā aprāta struktūrvienību izvietošanu vienotās darba telpās” VID izstrādāja, lai rastu iespēju uzlabot dienesta darba apstākļus, nodrošinot darbiniekus ar atbilstošām darba telpām un aprīkotām darba vietām.

VID ir viena no lielākajām valsts pārvaldes iestādēm Latvijā tieši darbinieku skaita ziņā. Ļoti aktuāla problēma jau vairākus gadus ir VID centrālā aparāta darbinieku nodrošināšana ar atbilstoši iekārtotām darba vietām. Šobrīd VID centrālajā aparātā strādā 1411 darbinieki.

VID centrālā aparāta rīcībā esošās telpas ir izvietotas 15 dažādās adresēs Rīgā, turklāt noslēgtie telpu nomas līgumi ir terminēti vai arī esošās telpu platības ir nepietiekamas. Tādēļ VID izvirzījis problēmas risinājumu – izvietot centrālā aparāta struktūrvienības vienkopus tuvu stāvošu ēku kompleksā, kur telpas būtu speciāli piemērotas VID vajadzībām.

Koncepcijā kā piedāvātie risinājuma varianti tika ietvertas divas iespējas: vienota kompleksa izveidošana atbilstoši VID vajadzībām vai arī telpu noma, VID organizējot atklātu konkursu par telpu nomu. Izvērtējot abu variantu priekšrocības un riskus, VID par efektīvāko un optimālāko risinājumu uzskata jauna, īpaši dienesta vajadzībām piemērota administratīvo ēku kompleksa izveidošanu ārpus Rīgas vēsturiskā centra un iznomāšanu VID, uzdevuma realizācijā iesaistot VNĪ, kas saskaņā ar statūtiem nodrošina valsts interešu realizāciju valsts nekustamā īpašuma pārvaldīšanā, uzturēšanā un efektīvā apsaimniekošanā. 

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par Kadastra izziņas valsts nodevu

Ministru kabinets 4.jūlijā apstiprināja noteikumus par valsts nodevas likmi un samaksas kārtību par Kadastra izziņas sagatavošanu.

Saskaņā ar noteikumiem valsts nodevas likme par Kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu parastā kārtībā par vienu nekustamo īpašumu būs pieci lati. Kadastra izziņu Valsts zemes dienests (VZD) parastā kārtībā sagatavos piecu darba dienu laikā.

Ja persona vēlēsies Kadastra izziņu saņemt divu darba dienu laikā, valsts nodevas apmērs būs jāmaksā pieckāršā apmērā, bet par izziņas sagatavošanu vienas darba dienas laikā būs jāmaksā desmit reizes vairāk. Ja VZD izziņu nesagatavos paredzētajā īsākajā laikā, pārmaksāto valsts nodevu VZD atmaksās skaidrā naudā vai veicot naudas pārskaitījumu personas iesniegumā norādītajā bankas kontā 10 darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un izskatīšanas.

Valsts nodevu par Kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu ieskaitīs valsts pamatbudžetā. Nodeva par Kadastra izziņu personai jāsamaksā pilnā apmērā pirms pakalpojuma izpildes, maksājot veicot skaidrā naudā vai veicot naudas pārskaitījumu. Lai saņemtu Kadastra izziņu, personai būs jāuzrāda valsts nodevas maksājumu apliecinoša dokumenta oriģināls. VZD sagatavos un paturēs šā dokumenta kopiju.

Valsts nodevu par Kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu, ja tā nepieciešama funkciju veikšanai, nemaksās Valsts kontrole, prokuratūra, valsts tiešās pārvaldes iestādes un pašvaldības. Šīs Kadastra izziņas sagatavošanu un izsniegšanu segs no valsts budžeta līdzekļiem.

Līdz ar šo noteikumu stāšanos spēkā par spēku zaudējušiem tiks atzīti Ministru kabineta 2004.gada 15.jūnija noteikumi Nr.540 “Noteikumi par valsts nodevu par nekustamo īpašumu sastāva un piederības izziņu izsniegšanu”.

TM: Par izmaiņām nosacītās notiesāšanas piemērošanā

Ministru kabinets 4.jūlijā atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) izstrādāto koncepciju par izmaiņām nosacītās notiesāšanas piemērošanā, kura paredz precizēt nosacīta soda piemērošanas reglamentāciju Krimināllikumā (KL), lai nebūtu iespējams sodu piemērot nosacīti par jebkuru noziedzīgu nodarījumu uz jebkuru soda ilgumu.

Saskaņā ar šodienas valdības lēmumu TM līdz šā gada 1.decembrim jāizstrādā un jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi KL.

Kā teikts koncepcijā, atbilstoši KL šobrīd noteiktajam pastāv iespēja noziedzīgajā nodarījumā vainīgajai personai sodu piemērot nosacīti par jebkuru noziedzīgu nodarījumu uz jebkuru soda ilgumu, nosakot pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem neatkarīgi no pamatsoda smaguma. Nosacītu sodu iespējams piespriest pat tad, ja persona izdarījusi vairākus noziedzīgus nodarījumus vai ir iepriekš sodīta ar brīvības atņemšanu.

Ievērojot minēto, ne visos gadījumos atbilstoši KL normām, nosakot sodu nosacīti, tiek panākts soda mērķis – vainīgo personu sodīt par izdarīto noziedzīgo nodarījumu, kā arī panākt, lai notiesātais un citas personas pildītu likumus un atturētos no noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas.

TM piedāvāja divus situācijas risinājuma variantus. Valdības atbalstītais paredz, ka tiks precizēta nosacīta soda piemērošanas reglamentācija KL, lai nebūtu iespējams sodu piemērot nosacīti par jebkuru noziedzīgu nodarījumu uz jebkuru soda ilgumu, nosakot pārbaudes laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem neatkarīgi no pamatsoda smaguma pat tajā gadījumā, ja personas izdarījušas vairākus noziedzīgus nodarījumus vai ir bijušas iepriekš sodītas.

Kā norādīts koncepcijā, lai KL ierobežotu soda ilgumu, kādu var noteikt nosacīti, būtu jāaizliedz nosacītas notiesāšanas piemērošana par nodarījumiem, par kuru izdarīšanu tiesa spriedumā ir piespriedusi brīvības atņemšanu uz laiku, kas ilgāks par pieciem gadiem.

Savukārt, lai noteiktu KL, ka, nosacīti notiesājot, tiesa obligāti notiesātajam uzliek pienākumus un pārbaudes laiks ir atkarīgs no piemērotās brīvības atņemšanas, tiek piedāvāts, piemērojot nosacītu notiesāšanu, tiesai obligāti notiesātajam uzlikt pienākumus, turklāt noteiktais pārbaudes laiks nedrīkst būt ne mazāks kā sods.

Lai KL būtu reglamentēti gadījumi, kad nav iespējama nosacīta notiesāšana, tiek piedāvāts aizliegt nosacītas notiesāšanas piemērošanu par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu personām, kuras izcietušas brīvības atņemšanas sodu un sodāmība par to nav dzēsta vai noņemta.

Paredzēts veikt arī citas izmaiņas KL, lai regulētu nosacītās notiesāšanas jautājumus.

TM: Par situācijām, kādās persona var saņemt valsts nodrošinātu juridisko palīdzību

Ministru kabinets otrdien, 4.jūlijā, pieņēma noteikumus, kuri regulēs, kādos gadījumos personas īpašā situācija, īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis uzskatāms par atbilstošu valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanai. Šie noteikumi neattiecas uz juridisko palīdzību aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanai kriminālprocesā.

Noteikumi paredz, ka valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek piešķirta gadījumos, kad persona ir nonākusi īpašā situācijā, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību, tas ir, persona pēkšņi ir nonākusi situācijā un materiālajā stāvoklī (piemēram, stihisku nelaimju, nepārvaramas varas apstākļu dēļ, u.c. no personas neatkarīgu apstākļu dēļ), kas tai liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību; persona atrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā vai personai valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība ir nepieciešama patvēruma piešķiršanas procesa ietvaros.

Saskaņā ar noteikumiem valsts nodrošinātā juridiskā palīdzība tiek piešķirta gadījumos, kad personas īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis ir uzskatāms par tādu, kas liedz nodrošināt savu tiesību aizsardzību.

Noteikumu izpratnē personas īpašuma stāvoklis un ienākumu līmenis ir uzskatāms par atbilstošu juridiskās palīdzības piešķiršanai, ja personas pēdējo trīs mēnešu vidējie mēneša ienākumi nepārsniedz juridiskās palīdzības pieprasīšanas dienā valstī noteiktās minimālās mēneša darba algas apmēru un personai nepieder kustamais vai nekustamais īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai.

Lai saņemtu valsts nodrošināto juridisko palīdzību, personai Juridiskās palīdzības administrācijā (JPA) jāiesniedz iesniegums valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasījumam un dokumenti, kas apliecina tās atbilstību īpašajai situācijai, īpašuma stāvoklim un ienākumu līmenim.

Juridiskās palīdzības pieprasītāja atbilstību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības saņemšanai sakarā ar tās īpašo situāciju, īpašuma stāvokli un ienākumu līmeni izvērtēs JPA, pamatojoties uz iesniegumu un tam pievienotajiem dokumentiem. 

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa