Par reformām Eiropas vīna tirgū

Eiropas Komisija jūnija beigās aicinājusi totāli reformēt kopīgo vīna tirgus organizāciju. Plāna mērķis ir paaugstināt ES vīna ražotāju konkurētspēju, nostiprināt ES vīnu reputāciju, atgūt bijušo tirgus daļu, līdzsvarot piedāvājumu un pieprasījumu un vienkāršot noteikumus, reizē saglabājot ES vīndaru labākās tradīcijas un nostiprinot lauku rajonu sociālo un ekoloģisko faktūru. Komisija izskata četrus iespējamus reformas veidus un nepārprotami atbalsta radikālas, vīna nozarei specifiskas reformas modeli. Atkarībā no pieejas būs jāsper vai nu viens, vai divi soļi. “Divsoļu pieeja” sāktos ar piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara atjaunošanas pasākumiem un turpinātos ar koncentrēšanos uz konkurētspējas uzlabošanu, ieskaitot stādīšanas tiesību sistēmas atcelšanu. Audzētājiem tiktu piedāvāti dāsni stimuli izart saimnieciski neizdevīgus vīna dārzus, tiktu atcelti tādi novecojuši tirgus atbalsta pasākumi kā destilācija un tiktu atjauninātas un vienkāršotas marķēšanas un vīna darīšanas paņēmienu sistēmas. Nauda tiktu pārvirzīta uz vīna nozarei īpaši piemērotiem lauku attīstības pasākumiem, un katra dalībvalsts saņemtu savu dotāciju, no kuras maksāt par pasākumiem, kurus tiks nolemts veikt valsts līmenī. Saskaņā ar “viensoļa pieeju” vai nu tiktu ļauts stādīšanas tiesību ierobežojumu sistēmai izbeigties 2010.gada 1.augustā, vai arī to atceltu uzreiz, tajā pašā laikā atceļot izaršanas shēmu. Pēc dziļas savu ideju izvētīšanas Komisija plāno 2006.gada decembrī vai 2007.gada janvārī iesniegt likumdošanas priekšlikumus.

“Eiropas vīni ir labākie pasaulē,” saka lauksaimniecības un lauku attīstības komisāre Marianna Fišere-Bēla. “Mūsu vīna nozarei ir milzīgs tālākas izaugsmes potenciāls, taču šis potenciāls ir jāizmanto aktīvi. Par spīti mūsu vēsturei un tik daudzu ES vīnu kvalitātei, nozare nu ir saskārusies ar smagām problēmām. Patēriņš ir krities, un platu ceļu uz tirgu ir iebraukuši ievedumi no Jaunās pasaules. Mēs Eiropā ražojam pārāk daudz vīna, un tam nav noieta. Mēs tērējam pārāk daudz naudas pārpalikumu iznīcināšanai, nevis kāpinām kvalitāti un konkurētspēju. Pārlieku sarežģītie noteikumi atbaida mūsu ražotājus un mulsina patērētājus. Negrasos proponēt aptuveni 1,2 miljardu eiro lielā budžeta samazināšanu, taču šī nauda mums ir jāizmanto gudrāk. Tagad ir lieliska iespēja ES vīna nozarei atgūt to svarīgo vietu, kas tai pienākas, – šo iespēju nedrīkstam izniekot.”

ES ir vairāk nekā 1,5 miljoni saimniecību, kas ražo vīnu; tās aptver 3,4 miljonus hektāru jeb 2% no ES lauksaimniecībā izmantojamās zemes. 2004.gadā vīna produkcija veidoja 5,4% no ES lauksaimniecības ražošanas apjoma – vairāk nekā 10% Francijā, Itālijā, Austrijā, Portugālē, Luksemburgā un Slovēnijā.

Jaunās ES vīna politikas mērķi: paaugstināt ES vīna ražotāju konkurētspēju; nostiprināt ES kvalitatīvo vīnu reputāciju – lai tos atzītu par labākajiem pasaulē; atgūt vecos tirgus un iekarot jaunus; radīt vīna aprites režīmu, ko regulē skaidri, vienkārši, bet efektīvi noteikumi, kas līdzsvaro piedāvājumu un pieprasījumu; radīt vīna aprites režīmu, kas saglabā ES vīndaru labākās tradīcijas, nostiprina sociālo faktūru daudzos lauku apgabalos un respektē ekoloģiskās prasības.

ES vīna patēriņš pamazām krītas, lai gan pieaug kvalitatīvo vīnu realizācija. Pēdējos desmit gados ievedums ir audzis par 10% gadā, bet izvedums aug lēnām. Turpinoties pašreizējām tendencēm, vīna pārprodukcija līdz 2010./11.gadam sasniegs 15% no gada izlaides.

Tādi tirgus atbalsta pasākumi kā destilācija ir pastāvīgs nerealizējama pārpalikuma avots. Kvalitatīvajiem vīniem arvien vairāk tiek piemērota “krīzes destilācija”.

Pašreizējie noteikumi par vīna darīšanas paņēmienu korekciju ir smagnēji un kavē konkurenci.

Marķēšanas noteikumi ir sarežģīti, tie rada neskaidrības patērētājiem un šķēršļus ES vīnu tirdzniecībai. Vēlamākā pieeja ir pamatīga vīna aprites režīma reforma. Piemēram, no jauna aktivizējot izaršanas shēmu – ar tāda apmēra izaršanas piemaksām, ka konkurētnespējīgie ražotāji būtu mudināti aiziet no šīs nozares. Lai stimulētu atteikšanos no vīnkopības jau pirmajā gadā, piemaksa ar katru gadu samazinātos. Reformas mērķis – piecu gadu laikā izart 400 000 ha, atbalstam izmaksājot ne vairāk kā 2,4 miljardus eiro. Izaršana būtu brīvprātīga.

Stādīšanas tiesību sistēma tiktu pagarināta līdz 2013.gadam, un tad tā izbeigtos. Konkurences ziņā visnespējīgākajiem audzētājiem būtu spēcīgs stimuls savas tiesības pārdot, bet nozarē palikušie vairāk koncentrētos uz konkurētspēju, jo stādīšanas tiesību izmaksas vairs nebūtu traucēklis viņu darbības izvēršanai.

Platības, kurās agrāk kuplojuši vīna dārzi, būtu tiesīgas saņemt vienoto maksājumu saimniecībai, un maksājumi būtu saistīti ar minimālām ekoloģiskajām prasībām.

Tiktu atcelti tirgus pārvaldības instrumenti – kā atbalsts blakusproduktu destilēšanai, dzeramā alkohola destilācija, atbalsts privātai uzglabāšanai u.c. Krīzes destilācija tiktu atcelta vai aizstāta ar alternatīvu drošības tīklu, kas izmantotu dotāciju valstij. Šāda dotācija tiktu atvēlēta katrai ražotājai valstij katras valsts situācijai vislabāk piemēroto pasākumu finansēšanai.

Nauda tiktu pārnesta uz lauku attīstības fondiem ar vīnu saistītiem pasākumiem, piemēram, priekšlaicīgas pensionēšanās shēmai 18 000 eiro vērtībā ik gadu un agroekoloģiskām programmām.

Nepieciešama skaidrāka, vienkāršāka, labāk pārredzama kvalitātes politika, kas ieviestu divas vīna šķiras: vīns ar ģeogrāfisko norādi un vīns bez tās.

Vienkāršāki marķēšanas noteikumi palīdzētu patērētājiem un atvieglinātu ražotājiem konkurenci, tostarp vīnogu šķirnes un novākšanas gada minēšana uz vīniem bez ģeogrāfiskās norādes statusa – tas nav iespējams pēc pašreizējiem noteikumiem.

Komisija pārņemtu atbildību par jaunu vīna darīšanas paņēmienu atzīšanu. Vīna darīšanas paņēmieni tiktu atzīti Starptautiskajā vīnogulāju un vīna birojā.

Jāaizliedz izmantot cukuru vīna stiprināšanai.

Komisija pieļauj arī “viensoļa” pieeju šai pamatīgajai reformai – tad būtu vajadzīgi ļoti strauji, stingri pārkārtojumi vīna nozarē.

Pēc šā scenārija stādīšanas tiesību ierobežojumu sistēmai vai nu ļautu izbeigties 2010.gada augustā, vai arī to atceltu uzreiz. Tajā pašā laikā tiktu atcelta pašreizējā izaršanas shēma. Katrs uz lauksaimnieka rēķinu izartais vīnogulāju hektārs tiktu iekļauts platībās, par kurām ir tiesības saņemt vienoto maksājumu saimniecībai.

Pieejas, kas nesniedz piemērotu risinājumu: status quo saglabāšana – tās būtu tīri kosmētiskas izmaiņas bez ekonomiskas un politiskas noturības; pilnīga tirgus reglamentācijas atcelšana – bargajiem pārkārtojumiem attiecīgajos reģionos būtu nelabvēlīga ekonomiskā un sociālā ietekme.

Ja reforma notiktu kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros, savstarpēji nesaistīto maksājumu potenciālais apmērs būtu niecīgs un daudziem ražotājiem varbūt pat nepietiekami atlīdzinātu tirgus atbalsta zaudējumu.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa