Par savstarpēji iedarbīgiem tiešsaistes pakalpojumiem

Eiropas Savienības tiešsaistes pakalpojumi arvien uzlabojas, un pašlaik tie ir tā pilnveidojušies, ka iedzīvotāju un valdības savstarpējā saziņa kļuvusi par normu. Aptuveni 50% no pakalpojumiem ir tādi, ka iedzīvotāji visu procesu var vadīt tiešsaistē, teikts jaunākajā Eiropas Komisijas veiktajā e-valdības apsekojumā. Tas savukārt nodrošina labāku un efektīvāku pakalpojumu sniegšanu. Modernizācijas rādītājs līdz 2006.gada aprīlim 15 dalībvalstu Eiropas Savienībā gadā ir pieaudzis par 6% un 10 dalībvalstu Eiropas Savienībā – par 16%; tas liecina, ka pēdējo gadu pūles vainagojušās panākumiem. Austrija tiešsaistes publisko pakalpojumu jomā ir pirmajā vietā, tai seko Malta un Igaunija. Kopš 2001.gada ar šo apsekojumu Eiropas Savienībā un Islandē, Norvēģijā un Šveicē tiek veiktas aplēses par to publisko pakalpojumu daļu, kas pilnībā pieejami tiešsaistē. Tā Eiropas nodokļu maksātājiem ik gadu var ietaupīt miljardiem eiro, modernizējot administratīvās procedūras 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā, kā atzīmēts Eiropas Komisijas 2006.gada aprīļa e-valdības rīcības plānā.

Apsveicot ar sasniegtajiem rezultātiem, par informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā komisāre Vivjēna Redinga teica: “Pakalpojumu sniegšanas tiešsaistes modelis Eiropas Savienībā pašlaik ir sasniedzis brieduma pakāpi un sāk iezīmēties jauna, “inteliģenta”, uz lietotāju vērsta e-pakalpojumu paradigma. Pēc mūsu aplēsēm, e-valdības pētniecības un attīstības programmu saimnieciskā nozīme līdz 2010.gadam varētu sasniegt 1,54% no ES IKP (166 miljardi eiro 2005.gada IKP), ja tiek atbalstīta pētniecība un tās rezultātu ieviešana. Tādēļ arī esam pieņēmuši liela mēroga i2010 e-valdības rīcības plānu. Pašlaik vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi novērtēt panākumus, kādus dalībvalstis guvušas, tiešsaistes pakalpojumus padarot pieejamākus un efektīvākus un vairāk vērstus uz lietotāju. Es ceru, ka šie rezultāti mudinās dalībvalstis īstenot rīcības plānu, ko tās nesen Padomē apņēmās.”

Ziņojuma vispārējie secinājumi

Apsekojums, ko Eiropas Komisijai veica konsultantu firma “Capgemini”, izskatīja 14 000 tīmekļa vietnes 25 dalībvalstu Eiropas Savienībā un Norvēģijā, Islandē un Šveicē. 2006.gadā publisko pakalpojumu sniegšana tiešsaistē Eiropas Savienības dalībvalstīs sasniedza 75%, kamēr gandrīz 50% no novērtētajiem publiskajiem pakalpojumiem ir pilnībā pieejami tiešsaistē. Dažādās tiešsaistes publisko pakalpojumu modernizācijas pakāpes sniedzas no “pamatinformācijas” sniegšanas, izmantojot vienvirziena un divvirzienu interaktivitāti, līdz “pilnīgai” elektroniskai lietu nokārtošanai (pilnībā pieejams tiešsaistē).

Ņemot vērā abus apsekojuma rādītājus, 28 apsekotajās valstīs konstatēti vispārēji panākumi 10% apjomā.

Šā gadsimta sākumā Eiropas Komisijas e-valdības iniciatīvas bija vērstas uz e-pakalpojumu attīstīšanu (projekti, kuru mērķis bija padarīt publiskos pakalpojumus pieejamus tiešsaistē). Tagad tas gandrīz jau panākts, un valdības virzās uz nākamo pakāpi, lai izstrādātu inteliģentus uz lietotāju vērstus e-pakalpojumus.

Modernizācijas un pilnīgas pieejamības rādītāji liecina, ka Austrija ir priekšgalā visos 20 novērtētajos pakalpojumos. Austrijas “e-valdības platforma” ir izcils piemērs, kā optimizēt e-valdības pakalpojumu piedāvājumu un panākt to simtprocentīgu izmantojamību. Malta ir guvusi līdz šim vislielākos konstatētos panākumus, pārvietojoties no 16. uz 2.vietu, Igaunija savukārt kopā ar Zviedriju izvirzījusies 3.vietā. Ungārija no 23. pacēlusies uz 14.vietu, bet Slovēnija – no 15. uz 7.vietu. Viena no e-valdības rīcības plāna prioritātēm ir – “efektīvai un iedarbīgai e-valdībai ir jākļūst par realitāti”.