Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogrammas "Bibliotēkas" un "Literatūra"

Turpinājums. Sākums - "LV" 20.12.2000., Nr.460/464

Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogramma "Bibliotēkas"

1. Situācijas raksturojums

2. zīmējums

Izsniegums vidēji vienā publiskajā bibliotēkā (apkalpošanas punktā) 1998

(tūkst. vienību)

3. zīmējums

Izsniegums publiskajās bibliotēkās vidēji uz 1000 iedz. 1998

(tūkst.)

4. zīmējums

Publisko bibliotēku krājumu vidējā apgrozība gada laikā 1998

(izsniegums: krājuma apjomu)

5. zīmējums

Izsniegums vidēji uz vienu publiskās bibliotēkas darbinieku 1998

6. zīmējums

Izsniegums Nacionālajās bibliotēkās uz 1000 iedzīvotājiem 1998

7. zīmējums

Apmeklējumu skaits Nacionālajās bibliotēkās uz 1000 iedzīvotājiem 1998

Eiropas bibliotēkās 1998.gadā izdevumi grāmatu un citu tradicionālo materiālu (izņemot elektroniskos) iegādei bija vidēji 6,50 EUR1 (4,22 Ls) uz vienu iedzīvotāju. Latvijā bibliotēku izdevumi grāmatu un citu izdevumu iegādei vidēji sastāda 0,75 Ls uz vienu iedzīvotāju, t.i. - 5,6 reizes mazāk.

 

8. zīmējums

Izdevumi materiālu iegādei 1998

(tūkst. Ls)

9. zīmējums

Izdevumi materiālu iegādei, rēķinot vidēji uz 1000 iedzīvotājiem 1998

(Ls)

Nacionālās bibliotēkas:

Izdevumi materiālu iegādei, rēķinot vidēji uz 1000 iedzīvotājiem, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir:

• 2,5 reizes mazāki nekā ES valstu nacionālajās bibliotēkās un Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā;

• 2 reizes mazāki nekā Eiropas valstu nacionālajās bibliotēkās.

Augstskolu bibliotēkas:

Izdevumi materiālu iegādei, rēķinot vidēji uz 1000 iedzīvotājiem, Latvijas augstskolu bibliotēkās ir:

• 26,5 reizes mazāki nekā Ziemeļeiropas valstu augstskolu bibliotēkās;

• 17,8 reizes mazāki nekā ES valstu augstskolu bibliotēkās;

• 14,8 reizes mazāki nekā Eiropas valstu augstskolu bibliotēkās;

• 6,2 reizes mazāki nekā Igaunijas augstskolu bibliotēkās;

• 2,4 reizes mazāki nekā ES asociēto valstu augstskolu bibliotēkās .

 

Publiskās bibliotēkas:

Izdevumi materiālu iegādei, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, Latvijas publiskajās bibliotēkās ir:

• 17,6 reizes mazāki nekā Ziemeļeiropas valstu publiskajās bibliotēkās;

• 5,6 reizes mazāki nekā ES valstu un Igaunijas publiskajās bibliotēkās;

• 4,8 reizes mazāki nekā Eiropas valstu publiskajās bibliotēkās.

 

2. tabula

Bibliotēku darbinieku algu līmenis salīdzinājumā ar reālo IKP/PPP2 uz vienu iedzīvotāju 1998

(EUR)

	IKP uz	Publ. bibl.	Publ. bibl.	Nac. bibl.	Nac. bibl.
	vienu iedz.	Vid. alga	% no IKP	Vid. alga	% no IKP
		gadā	uz 1 iedz.	gadā	uz 1 iedz.
Latvija	4 656	1 718	37	1 557	33
Igaunija	6 391	2 689	42	3 527	55
Lietuva	5 006	1 612	32	2 009	40
ES	23 344	25 863	111	32 629	140
ES asoc.v.	7 464	2 341	31	3 049	41
Z-Eirop.v.	25 219	31 801	126	41 605	165
Eiropa	20 089	19 791	99	24 456	122

 

Bibliotēku darbinieku algu līmenis Latvijā, salīdzinot ar IKP uz vienu iedzīvotāju ir viens no zemākajiem Eiropā.

 

Nacionālās bibliotēkas:

Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbinieku algu līmeņa proporcionālā attiecība pret IKP uz 1 iedzīvotāju ir:

• 5 reizes mazāka nekā Ziemeļeiropas valstu nacionālajās bibliotēkās, atbilstoši nacionālo bibliotēku darbinieku algu proporcijai pret IKP/1 iedz. šajās valstīs LNB darbinieka vidējai algai gadā vajadzētu būt 7682 EUR = 4340 Ls, t.i ., 361 Ls mēnesī ;

• 4,2 reizes mazāka nekā ES valstu nacionālajās bibliotēkās vidēji, atbilstoši nacionālo bibliotēku darbinieku algu proporcijai pret IKP/1 iedz. šajās valstīs LNB darbinieka vidējai algai gadā vajadzētu būt 6518 EUR = 3682 Ls, t.i., 306 Ls mēnesī;

• 3,7 reizes mazāka nekā Eiropas valstu nacionālajās bibliotēkās vidēji, atbilstoši nacionālo bibliotēku darbinieku algu proporcijai pret vidējo IKP/1 iedz. Eiropas valstīs LNB darbinieka vidējai algai vajadzētu būt 5680 EUR = 3209 Ls, t.i., 267 Ls mēnesī .

 

Publiskās bibliotēkas:

Latvijas publisko bibliotēku darbinieku algu līmeņa proporcionālā attiecība pret IKP uz 1 iedzīvotāju ir:

• 3,4 reizes mazāka nekā Ziemeļeiropas valstu publiskajās bibliotēkās, atbilstoši publisko bibliotēku darbinieku algu proporcijai pret vidējo IKP/1 iedz. šajās valstīs Latvijas publisko bibliotēku darbinieku vidējai algai vajadzētu būt 5866 EUR = 3314 Ls, t.i ., 276 Ls mēnesī ;

• 3 reizes mazāka nekā ES valstu publiskajās bibliotēkās vidēji, atbilstoši publisko bibliotēku darbinieku algu proporcijai pret vidējo IKP/1 iedz. šajās valstīs Latvijas publisko bibliotēku darbinieku vidējai algai vajadzētu būt 5168 EUR = 2920 Ls, t.i., 243 Ls mēnesī ;

• 2,7 reizes mazāka nekā Eiropas valstu publiskajās bibliotēkās vidēji, atbilstoši publisko bibliotēku darbinieku algu proporcijai pret vidējo IKP/1 iedz. šajās valstīs Latvijas publisko bibliotēku darbinieku vidējai algai vajadzētu būt 4609 EUR = 2604 Ls, t.i., 217 Ls mēnesī .

10. zīmējums

Kopējie izdevumi bibliotēku uzturēšanai uz 1000 iedzīvotājiem 1998

(Ls)

Nacionālās bibliotēkas:

Kopējie izdevumi Latvijas Nacionālajā bibliotēkai, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem, ir:

• 5,4 reizes mazāki nekā Ziemeļeiropas valstu nacionālajās bibliotēkās;

• 3 reizes mazāki nekā Igaunijas Nacionālajā bibliotēkā;

• 2,5 reizes mazāki nekā ES valstu nacionālajās bibliotēkās;

• 2,2 reizes mazāki nekā Eiropas valstu nacionālajās bibliotēkās.

 

Augstskolu bibliotēkas:

Kopējie izdevumi Latvijas augstskolu bibliotēkās, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem ir:

• 37 reizes mazāki nekā Ziemeļeiropas valstu augstskolu bibliotēkās;

• 19 reizes mazāki nekā ES valstu augstskolu bibliotēkās;

• 16 reizes mazāki nekā Eiropas valstu augstskolu bibliotēkās;

• 4,5 reizes mazāki nekā Igaunijas augstskolu bibliotēkās;

• 2 reizes mazāki nekā ES asociēto valstu augstskolu bibliotēkās;

• 1,5 reizes mazāki nekā Lietuvas augstskolu bibliotēkās.

 

Publiskās bibliotēkas:

Kopējie izdevumi Latvijas publiskajās bibliotēkās, rēķinot uz 1000 iedzīvotājiem ir:

• 17 reizes mazāki nekā Ziemeļeiropas valstu publiskajās bibliotēkās;

• 6 reizes mazāki nekā ES valstu publiskajās bibliotēkās;

• 5 reizes mazāki nekā Eiropas valstu publiskajās bibliotēkās;

• 2 reizes mazāki nekā Igaunijas publiskajās bibliotēkās.

 

11. zīmējums

Kopējie izdevumi bibliotēku uzturēšanai % salīdzinājumā ar IKP 1998

3. tabula

Budžeta izdevumu un ieņēmumu struktūra

nacionālajās bibliotēkās 1998

(%)

	Eiropa	ES	ES asoc. valstis
			(Latvijas NB)
Izdevumi
Atalgojums	49,2	49,8	34,1 (47)
Materiāli (tradic.)	13,1	14,2	7,3 (13,5)
Elektron.mat.	1,5	1,7	0,0
Automatizāc.	0,4	0,0	4,9
Telpām (Premises)	6,7	6,8	9,8
Būvniec. un remontiem
(New Building & Reft)	5,3	5,6	9,8
Citi maksājumi	23,8	21,9	34,1
Ieņēmumi
Institucionālie	80,3	78,8	90,0
Maksas pak.	14,0	15,0	7,5
Citi ieņēmumi	5,7	6,2	2,5

4. tabula

Budžeta izdevumu un ieņēmumu struktūra publiskajās bibliotēkās 1998

(%)

	Eiropa	ES	ES asoc. valstis
			(Latvija)
Izdevumi
Atalgojums	53,3	53,4	42,7 (54,8)
Materiāli (tradic.)	12,1	11,9	13,2 (13,4)
Elektron.mat.	0,1	0,1	0,0
Automatizāc.	2,7	2,8	0,4
Telpām (Premises)	12,9	12,9	17,0
Būvniec. un remontiem
(New Building&Reft)	1,0	0,9	2,4
Citi maksājumi	18,0	18,0	24,4
Ieņēmumi
Institucionālie	89,7	89,9	83,7
Maksas pak.	5,0	4,9	5,4
Citi ieņēmumi	5,3	5,1	10,9

Visizplatītākais un pieejamākais ir publisko bibliotēku tīkls. Tas samērā vienmērīgi aptver visu valsts teritoriju, šīs bibliotēkas darbojas visu pašvaldību teritorijās. 1999. gadā Latvijas pašvaldību pārziņā bija 922 tautas bibliotēkas, t.sk.:

• 151 bibliotēka pilsētu teritorijās

• 705 bibliotēkas pagastu teritorijās

• 66 bērnu bibliotēkas.

Novērtējot pašvaldību publisko bibliotēku tīkla blīvumu, izmantojams rādītājs, kas raksturo, uz cik iedzīvotājiem vidēji ir viena bibliotēka attiecīgās pašvaldību teritorijās :

- pašvaldību teritorijās kopumā 2 645 iedz./bibl.

t.sk.

- rajonu teritorijās 1 442 iedz./bibl.

- republikas pilsētu teritorijās 15 305 iedz./bibl.

Pašvaldību publisko bibliotēku tīkls ir sakārtojams saskaņā ar 1998. gadā Latvijas standarta statusu ieguvušo Starptautisko standartu ISO 2789:1991 "Starptautiskā bibliotēku statistika", kurā līdzās bibliotēkas definīcijai noteikta arī bibliotēku nozares administratīvās vienības un apkalpošanas punkta definīcija :

- administratīvā vienība - jebkura patstāvīga bibliotēka vai bibliotēku grupa viena direktora vai vienas administrācijas pārziņā;

- apkalpošanas punkts - jebkura patstāvīga bibliotēka vai lielākas administratīvās vienības daļa, kurā bibliotēkas lietotāji tiek apkalpoti atsevišķās telpās.

Publisko bibliotēku darba koordinācijā un attīstībā ļoti liela nozīme ir rajonu un republikas pilsētu galvenajām bibliotēkām (vēsturiski - rajonu un pilsētu centrālajām bibliotēkām). Iepriekš jau tika atklāta integrētās bibliotēku sistēmas uzbūve un būtība. Atšķirībā no citu nozaru pārvaldes sistēmas uzbūves, bibliotēku nozarei nav īpašu reģionālā līmeņa nozares pārvaldes struktūru (piemēram, salīdzinoši - Skolu valdes, Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas, VID reģionālās nodaļas u.tml.). Arī Bibliotēku likums neparedz īpašu reģionālo Bibliotēku pārvaldes struktūru izveidi. Tāpēc arī turpmāk saglabāsies reģionu galveno bibliotēku (arī reformas gaitā transformēto rajonu galveno bibliotēku - nu jau kā novadu galveno bibliotēku) loma attiecīga reģiona vai novada bibliotēku darbības koordinācijā un vienotas bibliotēku darba politikas izstrādē un realizācijā attiecīgā reģionā vai novadā. Tā kā šīs bibliotēkas veiks visai valsts integrētajai bibliotēku sistēmai nozīmīgas funkcijas, saskaņā ar Bibliotēku likumu šīm bibliotēkām, kuras tiks akreditētas, būs tiesības saņemt valsts budžeta mērķdotāciju.

Pašvaldību publisko bibliotēku darbībai izmantoto līdzekļu daļa veido 1,17 % no pašvaldību budžetu izdevumiem un 23 % no pašvaldību funkcijai "Brīvais laiks, sports, kultūra un reliģija" izmantotajiem līdzekļiem.

Lai nodrošinātu pietiekami kvalitatīvus bibliotekāros pakalpojumus, bibliotēku izdevumu daļai pašvaldību budžetos jābūt ne mazākai par 2 % vai ne mazāk kā 3 Ls uz vienu iedzīvotāju gadā.

Latvijā darbojas 66 specializētas bērnu bibliotēkas, ko izmanto 34 % jauno lasītāju. Bērnu bibliotēku fondi ir nolietoti un pēdējos gados samazinājušies trīs reizes. Kopumā 52,8 % no pašvaldību tautas bibliotēku lasītājiem ir bērni un pusaudži vecumā līdz 15 gadiem.

Latvijā ir 1167 vispārizglītojošās skolas un vidējās speciālās mācību iestādes. Gandrīz visās ir iekārtotas bibliotēkas. 80-o gadu beigās to statuss un būtība bija reducējusies līdz mācību grāmatu noliktavām. Pēc neatkarības atgūšanas tām pievērsta lielāka uzmanība. Skolas, saņēmušas dāvinājumus no ārvalstīm, trimdas latviešiem, Latvijas grāmatizdevējiem un Draudzīgā aicinājuma atbalstītājiem, atjauno pilnu bibliotekāro darbību. Skolu bibliotēkas ir neatņemama lokālā, reģionālā un nacionālā bibliotēku un informācijas tīkla sastāvdaļa. Kaut arī tās ir tieši saistītas ar izglītības procesa nodrošinājumu, šīm bibliotēkām ir liela loma tradicionālās lasīšanas un informācijas meklēšanas iemaņu veidošanā, kas ievērojami atvieglo arī skolu beidzēju tālāku veiksmīgu orientāciju citu publisko, zinātnisko un speciālo bibliotēku informācijas krājumos. Mācību procesa informacionālā nodrošinājuma jautājumos nepieciešams attīstīt kooperāciju starp publiskajām un skolu bibliotēkām, kā arī starp reģionu galvenajām bibliotēkām un attiecīgu reģionu skolu valdēm. Dažās skolu bibliotēkās ir datori, tās strādā ar bibliotēku sistēmu ALISE vai IS Bibliotēka, tomēr kopumā skolu bibliotēkas ir nošķirtas no informātikas apmācības procesa un Interneta pieslēgumiem. Bibliotēku darbinieku vidū ļoti zems profesionālās izglītības līmenis.

Skolu bibliotēkām ir viszemākais finansējums, bet grāmatnodrošinājums neapmierina ne pedagogus, ne audzēkņus. Skolu bibliotēku darbību ir grūti analizēt, jo par to netiek vākta statistiskā informācija. Latvijā nav skolu bibliotēku metodiskā centra, kas veicinātu bibliotekāru profesionālo izaugsmi. Šos problēmjautājumus mēģina risināt 1996. gadā dibinātā Skolu bibliotekāru asociācija.

Svarīgu sociālo funkciju realizē Latvijas Neredzīgo bibliotēka ar filiālēm, nodrošinot ar pieejamiem informācijas nesējiem (Braila raksta izdevumi, audiogrāmatas) redzes invalīdus un vājredzīgos visā valsts teritorijā.

Latvijas bibliogrāfiskās informācijas sistēma aptver nacionālo bibliogrāfiju gandrīz pilnīgi. Nacionālās bibliogrāfijas centrs ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūts, kur tiek reģistrēti visi iespieddarbi, sastādīta kārtējā un retrospektīvā bibliogrāfija. Kopš 1957. gada iznāk ikmēneša nacionālās bibliogrāfijas rādītājs "Latvijas preses hronika". LNB Letonikas nodaļa turpina darbu pie A. Ģintera rādītāja "Latvijas zinātne un literatūra", kā arī izdod citus bibliogrāfiskos rādītājus.

Savukārt Akadēmiskā bibliotēka izdevusi četru sējumu bibliogrāfisku rādītāju "Latviešu periodika: 1768-1945" (1977-1995).

Seniespiedumu bibliografēšanu veic LNB Reto grāmatu un rokrakstu zinātniskā nodaļa. Dažādās pasaules valstīs publicētie latviešu autoru darbi ietverti izcilā trimdas bibliogrāfa Benjamiņa Jēgera sastādītajos piecos sējumos "Latviešu trimdas izdevumu bibliogrāfija" par 1940.-1991.gadu (1968-1995).

Latvijas Nacionālā bibliotēka sadarbībā ar citām zinātniskajām bibliotēkām un Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas katedru veic pētījumus dažādos bibliotēku zinātnes, bibliotēku vēstures, bibliogrāfijas, grāmatniecības, lasīšanas socioloģijas, bibliotēku datorizācijas un citos aktuālos nozares jautājumos. Iznāk LNB zinātniski raksti (kopš 1964.gada), terminoloģiskas vārdnīcas, top daudzvalodu datorizēta terminu bāze "Concordia".

Neatkarības gados Latvijas bibliotēkās notikusi padomju bibliotēku sistēmai raksturīgo principu un metožu demontāža - deideoloģizācija un depolitizācija, tiek pārvarētas daudzus gadu desmitus mērķtiecīgi kultivētās rusifikācijas sekas. Ir pārskatīti fondi, klasifikācijas, bibliogrāfiskais, metodiskais un publicitātes darbs. Bibliotēkās ir novērsti ierobežojumi, kas skar brīvu informācijas pieejamību.

Iespēju robežās bibliotēkas rūpējas par fondu (krājumu) un informācijas resursu sakārtošanu. Liela uzmanība tiek pievērsta iznīcināto nacionālo krājumu atjaunošanai, kā arī aizliegto trimdas izdevumu izvietošanai. Bibliotēku fondos praktiski nav iespējams likvidēt informatīvo kontinuitivitātes zaudējumu ārvalstu publikāciju jomā. Tāpēc lielākā uzmanība tiek pievērsta jaunākajiem izdevumiem - bibliotēkās dominē 90-to gadu iespiedprodukcija. Visām Latvijas bibliotēkām trūkst līdzekļu fondu papildināšanai. 1996. gadā valsts augstskolu bibliotēkām vidēji uz vienu lasītāju literatūras iegādei bija Ls 2,1, bet 1997. gadā Ls 3,4. Toties Latvijas grāmatu cenas pieaugušas vairākas reizes. Fondu papildināšanas grūtības daļēji kompensē ar likumu noteiktā 14 obligāto eksemplāru piegāde bibliotēkām.

Zinātniskās bibliotēkas tiecas pēc CD iegādes un Interneta pieslēguma iespējām. Latvijas Akadēmiskā Bibliotēka (LAB) ir izveidojusi dokumentu saņemšanas sistēmu no lielāko periodisko izdevumu izplatīšanas centriem elektroniskā formā.

Bibliotēkas ievieš jaunas informācijas u.c. tehnoloģijas . Kaut gan bibliotēku datornodrošinājums ir nepietiekams, uzsākta visaptverošas elektroniskas nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes, arī atsevišķu periodisko izdevumu pilna teksta datu bāzu izveide.

1991. gadā bibliotēkās bija tikai daži kopētāji, datori un ātrlīnijrežīma datu bāzes. Attīstība bijusi strauja, taču nevienmērīga. To noteikušas finansiālās iespējas, vadītāju attieksme, speciālistu kompetence, tehnisko speciālistu izvēles iespējas u.c. 90-to gadu sākumā Latvijā izstrādāta un jau 22 zinātniskajās, speciālajās un publiskajās bibliotēkās ieviesta integrēta automatizēta bibliotēku sistēma ALISE. LAB izvēlējās Francijas sistēmu LIBER, bet LNB - ASV automatizēto bibliotēku sistēmu VTLS. LAB ir izveidojusi CD tīklu un uzsākusi J.K.Broces "Monumente" digitalizāciju. Abi resursi, tāpat kā LNB Bibliogrāfijas institūta veidotā nacionālās bibliogrāfijas datu bāze, ir pieejami Internetā. 1997. gadā tika izveidots BO VSIA "Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs", kas, izmantojot E. Melona (ASV) fonda grantu 840 tūkst. USD un līdzfinansējumu no Valsts investīciju programmas 1,284 milj. USD apjomā, veido vienotu integrētu automatizētu bibliotēku informācijas tīklu valstī. 1998. gadā izstrādāts projekts Latvijas publisko bibliotēku vienota informācijas tīkla izveidei, kas ir jau pašlaik realizējamā projekta "Vienotais Latvijas bibliotēku informācijas tīkls" turpinājums.

Latvijas bibliotēkās ir kopēšanas iekārtas, tās ievieš svītrkodēšanu, drošības vārtus, rokaslējuma papīra izgatavošanu u.c. tehnikas.

Bibliotēku infrastruktūras tehniskais stāvoklis ir slikts. Bibliotēku ēkas un telpas neatbilst standartiem, bibliotēku fondi pakļauti bojā ejai. Jaunuzbūvētas vai rekonstruētas ēkas ir ieguvušas tikai dažas bibliotēkas- LAB u Latvijas Medicīnas Akadēmijas Zinātniskā bibliotēka, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātniskā bibliotēka . Daudzām bibliotēkām nepieciešamas jaunas telpas vai būtiska esošo telpu rekonstrukcija. Piemēram, valsts finansēto augstskolu bibliotēku vidējā telpu platība ir tikai 0,34 m? uz vienu lasītāju. Kopš 1928. gada turpinās debates par jaunas LNB ēkas celtniecību.

Latvijas bibliotēkās strādā apmēram 3800 bibliotekāru. Katram ceturtajam no tiem ir augstākā izglītība, katram astotajam - augstākā bibliotekārā izglītība.

Mūsdienās pieaug prasības pēc augstākas personāla izglītības un profesionālās kvalifikācijas. Bibliotēku personālam nepieciešamas ievērojami labākas svešvalodu zināšanas, jaunas darba metodes, iemaņas darbam ar informācijas tehnoloģijām, menedžmenta, mārketinga un sabiedrisko un starptautisko attiecību prasmes. Savukārt darbinieki, kuri pilnveidojuši savu kvalifikāciju un sekmīgi var konkurēt informācijas sektora darba tirgū, nespēj samierināties ar zemajām algām un sliktajiem darba apstākļiem un izvirza augtākas prasības. Latvijas bibliotēku iespējas pašlaik neatbilst šīm prasībām. Finansu trūkuma dēļ bibliotēkām ir grūti noturēt darbā labus speciālistus, bibliotēkās strādājošo skaits samazinās. Liela daļa jauno speciālistu pāriet strādāt privātajās informācijas pakalpojumu firmās. Turpretī lasītāju skaits pēdējos gados ir būtiski pieaudzis, un tas izraisa bibliotēku darbinieku fizisku un psiholoģisku pārslodzi.

Ir saglabājusies iepriekšējā izglītības sistēma - augstāko izglītību var iegūt LU Bibliotēkzinātnes un informācijas katedrā (no 1947.g.), vidējo speciālo - Kultūras skolā. Atbilstoši jaunajām tendencēm mainījies pamatizglītības mācību saturs. Tiek diferencētas studiju programmas (sociālo zinātņu bakalauri, maģistri, augstākā profesionālās kvalifikācija speciālistiem ar augstāko izglītību citā zinātņu nozarē). Zīmīgi, ka maģistratūrā mācās liels skaits 70.-80. gadu absolventu. Lielākās grūtības sagādā atbilstoši kvalificētu mācību spēku sagatavošana un finansēšanas iespējas.

Pēc neatkarības atgūšanas tika likvidēts KM Kvalifikācijas celšanas institūts, kurā bija Bibliotēku nodaļa. Kvalifikācijas celšanas deficītu centās mazināt LNB Bibliotēku dienests un citas bibliotēkas, Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB), Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija (LATABA), Skolu bibliotēku asociācija un citas organizācijas. 1998. gadā, sadarbojoties LU, LNB, bibliotēku sistēmai ALISE, Sorosa Fondam - Latvija, Atvērtās sabiedrības institūtam un E. Melona fondam, izveidots Tālākizglītības centrs. Publisko bibliotēku darbinieku tālākizglītību veic arī Latvijas Pašvaldību mācību centrs.

Bibliotēku darbības organizācijā sava vieta ir profesionālām organizācijām un kooperācijai . 1989. gadā darbību atjaunoja Latvijas Bibliotekāru biedrība. 1994. gadā izveidojās Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija - institucionāla apvienība, kurā ietilpst 16 bibliotēkas. Tā ir izstrādājusi koncepciju par zinātniski tehniskās informācijas apgādi valstī. 1996. gadā nodibinājās Skolu bibliotēku asociācija.

Tomēr ideālu visu bibliotēku kopdarbību atrast nav izdevies. 1993. gadā tika likvidēta Starpresoru bibliotēku komisija pie LNB. 1998. gada nogalē saskaņā ar Bibliotēku likumu tika izveidota Latvijas Bibliotēku padome - sabiedriska konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts stratēģijas izstrādē bibliotēku jomā, veicina bibliotēku attīstību un sadarbību.

Visi bibliotēkas sistēmas posmi ir cieši saistījušies ar starptautiskām un ārvalstu profesionālām organizācijām, bibliotēkām un citām institūcijām. Tā rezultātā bijusi iespēja paaugstināt kvalifikāciju semināros, studiju braucienos, konferencēs, saņemt dāvinājumā informācijas resursus, datoru un kopējamo tehniku, iesaistīties kopējos projektos datu bāzu veidošanā, iespieddarbu saglabāšanā, izstāžu apmaiņā u.c. Bibliotēkas ir daudzu starptautisku organizāciju dalībnieces, tām ir sadarbības līgumi ar sava tipa vai sadraudzības pilsētu bibliotēkām. Īpaša vērība pievērsta sadarbībai ar ārvalstu bibliotēkām Eiropas Savienības programmu un projektu ietvaros, ar Ziemeļvalstu un Baltijas valstu bibliotēkām. Ir notikušas 2 Baltijas un Ziemeļvalstu bibliotekāru tikšanās, kā arī 2 Baltijas bibliotekāru kongresi.

Latvijas bibliotēku sistēmas darbība arvien principiālāk un mērķtiecīgāk tiek saskaņota ar starptautiski atzītiem bibliotēku darba principiem un citu valstu progresīvo pieredzi šo principu realizācijā. Starptautiskās sadarbības sakari bibliotēku darba jomā nav īstenojami bez Latvijas bibliotēku un citu kompetentu bibliotēku darba iestāžu praktiskas gatavības ievērot starptautiskus bibliotēku darba standartus, normas un vadlīnijas, un tā tiek internacionalizēta šādā veidā:

• Latvijas Republikas pievienošanās starptautiski atzītiem kultūras, izglītības un brīvas informācijas pieejamības pamattiesību principiem un apņemšanās tos respektēt likumdošanā un praktiskajā politikā (piemēram, Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencija, Eiropas kultūras konvencija u.c.);

• Latvijas bibliotēku un bibliotēku sabiedrisko organizāciju līdzdalība vispasaules un Eiropas starptautisko bibliotēku darba organizāciju (IFLA, CENL u.c.), darba grupu, programmu un projektu ietvaros;

• Latvijas bibliotēku un bibliotēku sabiedrisko organizāciju sadarbība ar ārvalstu partneriem uz divpusēju līgumu pamata;

• Starptautisko bibliotēku darba vadlīniju, normatīvu un standartu popularizēšana un ieviešana Latvijas bibliotēku praksē (piemēram, UNESCO Publisko bibliotēku manifests, UNESCO Skolu bibliotēku manifests, Eiropas Padomes Ieteikumi bibliotēku likumdošanai Eiropā u.c.);

• Ņemot vērā standartu lomu bibliotēku praksē, Latvijā nodibināta standartizācijas komisija, kas nodarbojas ar starptautisko bibliotekāro un informācijas standartu adaptāciju, bibliotēku darba uzskaite un statistika tiek saskaņota ar starptautisko standartu prasībām, ziņas par Latvijas bibliotēku darbu jau vairākus gadus tiek sniegtas Eiropas (Libecon 2000) un UNESCO statistikas organizācijām;

• Bibliotēku bibliogrāfiskie un statistiskie dati kolektīvajās datu bāzēs, kurās piedalās LNB, LAB, LLU FB, Latvijas Patentu tehniskā bibliotēka, Latvijas Medicīnas Zinātniskā bibliotēka u.c. ir internacionalizēti;

• Bibliotēkas apgūst zināšanas un iemaņas bibliotēku procesu automatizācijā, datu un tekstu apstrādē un saglabāšanā;

• Bibliotēku darbinieki apgūst menedžmenta, mārketinga, sabiedrisko un starptautisko attiecību iemaņas;

• Bibliotekāri mācās izmantot Internet datu bāzes un citus elektroniskos informācijas nesējus informācijas resursu izvēlei un lasītāju apkalpošanai.

1 1 EUR = 0,565 Ls

2 PPP - Purchasing Power Parity

 

2. Programmas pamatojums

Bibliotēku sistēma kā atvērta, satīklota, uz sabiedrību orientēta daudznozaru integrēta sfēra ir neaizvietojama mūsdienu informatīvās sabiedrības sastāvdaļa.

Bibliotēku sistēma ir daudzfunkcionāla - tā skar kultūru, izglītību, zinātni, tautsaimniecību, komunikāciju un informāciju, tautsaimniecību, sociālo jomu un politiku (demokrātiju). Tās posmi ir valsts (visu ministriju) un pašvaldību pārziņā, kā arī nevalstiskajās organizācijās un privātajos sektoros. Bibliotēku pakalpojumi dziļi integrējas globālajā mērogā. Šis apstāklis sarežģī kopīgas sistēmpolitikas veidošanu. Līdz Bibliotēku likuma pieņemšanai nebija sistēmas jumta elementa, kas varētu risināt stratēģiskus jautājumus. Līdz ar to bibliotēku apakšnozarei nav izstrādāta un apstiprināta kopēja koncepcija, ir vienīgi iesākta bibliotēku daļas izstrāde valsts informācijas stratēģijas ietvaros un LATABA koncepcija par zinātniski tehniskās informācijas apgādi.

Svarīgākie problēmu bloki bibliotēkas apakšnozarē ir:

• bibliotēku sistēmas struktūrpolitikas izmaiņas,

• Latvijas bibliotēku integrācija Baltijas reģiona, Eiropas un globālajā informācijas sistēmā,

• bibliotēku pakalpojumu attīstība,

• personāla attīstība,

• informācijas resursu ieguve,

• informācijas tehnoloģiju (IT) ieviešana,

• bibliotēku infrastruktūras stāvokļa uzlabošana.

Bibliotēku sistēmas struktūrpolitikas izmaiņas ir nepieciešamas, lai pielāgotos pastāvīgi mainīgajiem nozares pastāvēšanas nosacījumiem. Programmas ietvaros paredzēts konceptuāli izstrādāt un ieviest šādas strukturālas pārmaiņas:

1) integrētās bibliotēku sistēmas hierarhiskās struktūras attīstība: bibliotēku sektora valsts politikas izstrādes un realizācijas struktūru izveide (Bibliotēku pārvalde, Latvijas Bibliotēku padome), valsts nozīmes bibliotēku, reģionu galveno bibliotēku, novadu galveno bibliotēku un vietējas nozīmes bibliotēku funkcionālās atbilstības novērtēšana un sadarbības attīstīšana, bibliotēku tīkla optimizācija, bibliotēku progresīvu sadarbības formu - konsorciju, apvienību, līgumattiecību u.tml. - attīstīšana;

2) bibliotēku darbību nodrošinošu struktūru (pakalpojumi bibliotēkām) izveide, lai uzlabotu bibliotēku fondu komplektēšanu, apgādi ar bibliotēku specifisko aprīkojumu un iekārtām un citiem pakalpojumiem un specifiskiem produktiem pēc citu Eiropas valstu parauga (piemēram, Dānijas Bibliotēku centrs, Vācijas bibliotēku pakalpojumu uzņēmums "EKZ"). Šādu struktūru izveides pamatmotīvs - kooperējot bibliotēku uzturētāju (valsts, pašvaldības) līdzekļus ar citu bibliotēku darbībā ieinteresētu pušu līdzekļiem (piemēram, izdevniecības) un ieguldot tos kopīgā uzņēmējdarbības struktūrā, centralizēti sniegt bibliotēkām to darbībai nepieciešamus pakalpojumus, kas gala rezultātā ļauj ietaupīt un lietderīgāk izmantot bibliotēku uzturēšanas līdzekļus;

3) augstskolu un zinātnisko bibliotēku integrācija, kas ir zinātnes un augstākās izglītības integrācijas loģisks turpinājums (piemēram, LUB un LAB integrācija, Medicīnas Universitātes un Medicīnas zinātniskās bibliotēkas integrācija);

4) izveidot Rīgas pilsētas J. Misiņa bibliotēku par patstāvīgu nacionālas nozīmes grāmatu krātuvi;

5) intensificēt publisko un zinātnisko bibliotēku integrāciju informācijas apmaiņā;

6) pārveidot bibliotēkas par juridiski patstāvīgām vienībām.

Bibliotēku sistēmas attīstības interesēs ir lielāka bibliotēku konsolidācija. Pašreizējās bibliotēku attīstības tendences liecina par tipoloģisko līniju eroziju, ko izraisa informatīvās sabiedrības veidošanās . Pagaidām vēl ir samērā spēcīgas dažādu bibliotēku tipu separācijas tendences. Tomēr Bibliotēku likuma normas, Latvijas Bibliotēku padomes darbība, informatizācijas stratēģijas nostādnes, konsorcija izveidošana un citi pasākumi ir orientēti integrācijas virzienā.

Bibliotēku kooperācijā un koordinācijā grūtības rada ne tikai resoru, bet arī iekšējas barjeras. Pilnvērtīgi sadarboties var tikai profesionāli pietiekami kvalitatīvi attīstītas bibliotēkas, kuras apguvušas un spēj savstarpēji uzturēt vienotu "sarunu valodu" - bibliotēku un informācijas darba tehnoloģijas, vienotas normas un standartus.

Integrācija globālā informācijas sistēmā ir ļoti nozīmīgs Latvijas bibliotēku pastāvēšanas nosacījums. Lai sniegtu pietiekami kvalitatīvus un apjomā arvien pieaugošus informācijas pakalpojumus, bibliotēkai pašai jāuztur ievērojamus informācijas resursus vai arī jākooperējas šo resursu veidošanā un izmantošanā ar citu valstu bibliotēkām. Kā vienā, tā otrā gadījumā bibliotēkām jābūt tehnoloģiski atbilstošām globālai sadarbībai. Šī sadarbība nav iedomājama bez Latvijas bibliotēku gatavības arī ārvalstu bibliotēkām un lietotājiem nodrošināt adekvātu pieeju krājumiem. Latvijas Nacionālā bibliotēka ir Eiropas nacionālo bibliotēku kopīgā projekta GABRIEL dalībniece. Šī projekta uzdevums ir sniegt informāciju par Eiropas nacionālajām bibliotēkām, to krājumiem un pakalpojumiem, nodrošināt tiem vispārēju pieeju un uz šīs kopīgās infrastruktūras pamata veicināt jaunu pakalpojumu attīstību. 2001. gadā Latvijas Nacionālā bibliotēka rīko Eiropas Nacionālo bibliotēku direktoru konferences (CENL) sanāksmi. Pašlaik CENL apvieno Eiropas Padomes dalībvalstu 40 nacionālās bibliotēkas. Jaunas sadarbības iespējas pavērs Latvijas līdzdalība ES un pilnvērtīga iekļaušanās tās programmās un projektos (piemēram, 5. Ietvaru programmas apakšprogramma IST - Informācijas sabiedrības tehnoloģijas).

Iespējas apgūt un Latvijas bibliotēku darbībā īstenot ES publisko bibliotēku sadarbības formas paver Latvijas līdzdalība ES projektā PUBLICA, kura mērķis ir izveidot un realizēt vienotu Eiropas publisko bibliotēku attīstības konceptu mūsdienu informācijas sabiedrībā.

Bibliotēku pakalpojumi ir konkrēts demokrātiskā sabiedrībā deklarētā informācijas brīvas pieejamības principa iemiesojums. Pakalpojumu attīstībā jāpārorientējas no sabiedrības vispārējo informācijas vajadzību apmierināšanas uz klientorientētu, mērķtiecīgu dažādu lietotāju grupu informacionālo apkalpošanu, mazinot informācijas pieejamības atšķirības starp dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām, kā arī valsts reģioniem. Tradicionālo informācijas resursu (grāmatas, periodiskie izdevumi u.tml.) jomā jāveic bibliotēku krājumu atslogošana no neaktuālās un mazpieprasītās literatūras (īpaši - publiskajās bibliotēkās), jāveicina aktuālas, kvalitatīvas un mūsdienu izglītības, pašizglītības, ekonomiskās attīstības un socializācijas vajadzībām atbilstošas literatūras iegāde. Pakalpojumu raksturu maina arī arvien plašāk pielietotās jaunās informācijas tehnoloģijas. Bibliotēku pakalpojumu jomā jāattīsta kvalitātes novērtējuma un kvalitātes vadības metodes, jāpievēršas bibliotēku pakalpojumu "sociālā audita "pasākumiem.

Personāla jomā ir nopietnas problēmas kvalitātes un atalgojuma aspektā. Pieprasījums pēc kvalitatīviem bibliotekāriem pieaug, turpretī atalgojums profesionālās izglītības speciālistiem un bibliotēku darbiniekiem neatbilst priekšstatam par kvalificēta speciālista atalgojumu. Tas neļauj bibliotēkām paaugstināt personāla kvalifikācijas līmeni. Jau šobrīd tieši personāla kvalitātes dēļ pat lielajām bibliotēkām ir grūti ieņemt nišu informācijas infrastruktūrā. Nākotnē prasība pēc lasītāju ātrākas un kvalitatīvākas apkalpošanas pieaugs.

Informācijas resursu piegāde ietver gan fizisko dokumentu iegādi vai piegādi, gan arī globālās teksta, audio un vizuālās informācijas pieejamību līnijrežīmā. Patreizējais stāvoklis informācijas resursu iegādē nenodrošina Latvijas sabiedrības vajadzības nedz kvantitatīvi, nedz kvalitatīvi. Publiskajās bibliotēkās ir ļoti lieli neprofilas, neaktuālas un mazizmantotas literatūras krājumi, toties jaunu aktuālu izdevumu iegādes iespējas ir ierobežotas, jo salīdzinot ar IFLA vadlīnijām (garantējamais jaunu grāmatu iegādes minimums: 300 grāmatas uz 1000 iedzīvotājiem) ir šāda procentuālā attiecība: pašvaldību publiskajās bibliotēkās kopumā - 43% no minimāli garantējamā; t.sk. lauku rajonu bibliotēkās 54%, republikas pilsētu bibliotēkās 34%. Salīdzinot ar Eiropas Savienības un arī Centrāl- un Austrumeiropas valstu vidējiem rādītājiem, ļoti nepietiekami ir informācijas resursi augstskolu un citās zinātniskajās bibliotēkās, kā arī skolu bibliotēkās. Nepieciešams ātrāk un plašāk ieviest jaunās informācijas tehnoloģijas, lai iztrūkumi poligrāfisko izdevumu jomā (īpaši - ārvalstu izdevumi) daļēji tiktu kompensēti ar pieeju elektroniskajiem informācijas resursiem.

IT jomā bibliotēkās pēdējos gados izveidota samērā liela un jaudīga tehniskā bāze, taču tās uzturēšanai līdzekļi, kas ir vismaz 15-20 % gadā no ieguldījuma vērtības, bibliotēku budžetā netiek paredzēti. IT un tehniskie līdzekļi mainās, to atjaunošana prasa izdevumus. IT izmanto publisko sakaru tīklus, un tie Latvijā ir dārgi. Sakaru dārdzības dēļ daļai bibliotēku, kuras ieguvušas Interneta pieslēgumus pateicoties grantiem, nāksies no šī nepieciešamā pakalpojuma atteikties.

Sarežģīta problēma ir tehniskās daļas administrēšana un inženiertehniskais atbalsts. Bibliotēku budžetos nav paredzētas ne konkurētspējīgas algas, ne līdzekļi līgumiem ar IT firmām. Nevienmērīgais bibliotēku tehnoloģiskais līmenis kavē Nacionālā elektroniskā kopkataloga, Nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes, centralizētās kataloģizācijas u.c. kooperatīvo datu bāzu veidošanu, uzturēšanu un izmantošanu.

Tehniskā stāvokļa ziņā jāveic visu bibliotēku infrastruktūras situācijas izvērtējums - ēku, telpu un to aprīkojuma atbilstība standartiem. Ļoti daudzās bibliotēkās krājumu saglabāšana ir nopietni apdraudēta. Īpaši būtiski tas skar nacionālos un citus mūžīgi saglabājamos krājumus LNB, LAB, LUB, LLU FB, Liepājas ZB u.c., kā arī muzejos un arhīvos. Jāizvērtē esošo lasītāju vietu skaits, to kvalitāte atbilstoši plūsmām katrā bibliotēkā. Daudzu bibliotēku inženierkomunikācijas nenodrošina IT ieviešanu. Jāizveido rekonstruējamo un būvējamo bibliotēku koncepcija. Pašreizējā bibliotēku lasītāju ietilpība ir neapmierinoša. Nekavējoties jāuzsāk Latvijas Nacionālās bibliotēkas celtniecība. Pieaugot studentu skaitam un izglītības kvalitātes prasībām atbilstoši ES standartiem, jāparedz arī citu (piemēram, LUB, LLU FB) bibliotēku celtniecība. Jāstimulē bibliobusi u.c. mobilās formas.

Galvenais šķērslis bibliotēku problēmu atrisināšanā ir finansu trūkums. Valsts un pašvaldību budžetu izsniegtie līdzekļi līdz šim ar pūlēm sedz infrastruktūras uzturēšanas izmaksas - algu fondus un ekspluatācijas izdevumus. Modernas bibliotēku sistēmas pastāvēšanai ar to nepietiek. Tās pamats ir informācijas resursi un to tehniskais pasniegums, kas pieprasa jaunas, pastāvīgi atjaunojamas tehnoloģijas. Pagaidām informācijas resursu iegāde, tehnoloģijas, tālākizglītība, starptautiskā sadarbība pamatā balstīta uz ārvalstu palīdzību, kura mērāma vairākos miljonos USD. Latvijas bibliotēku budžetos inventāra iegādes, remontu, kapitālo remontu un celtniecības pozīcijas praktiski nav un tās nekad netiek finansētas no ārpusbudžeta līdzekļiem.

Kavēšanās bibliotēku problēmu risināšanā var novest pie negatīvām sekām:

1. Kultūrā - turpināsies draudi kultūras mantojuma fiziskai saglabāšanai un uzkrāšanai nākošajām paaudzēm (bibliotēkas kā nacionālās un pasaules civilizācijas atmiņas glabāšanas vietas). Būs ierobežota publikāciju formā materializēto jaunradīto kultūras vērtību izplatība. Nebūs iespēja lielu tās daļu uzturēt, saglabāt un padarīt plaši pieejamu digitalizētā formā. Tiks kavēta kultūras vērtību aprite pasaules mērogā - Latvijas kultūras mantojuma būtiska daļa arvien mazāk būs pieejama ne tikai iekšzemē, bet arī ārvalstīs. Bibliotēkas nespēs nodrošināt saprātīgu līdzsvaru arvien pieaugošajā masu kultūras piedāvājumā un ietekmē uz sabiedrību. Bibliotēka vairs nespēs pildīt savu tradicionālo funkciju sabiedrības kultūras un intelektuālās jaunrades veicināšanā.

2. Izglītībā - bibliotēku fondu saturs neatbildīs arvien pieaugošām izglītības kvalitātes prasībām, pasliktināsies izglītības procesa informacionālais nodrošinājums visos izglītības sistēmas posmos. Bibliotēkas nespēs nodrošināt atbalstu dažādu sabiedrības sociālo grupu mūžizglītībai. Līdz ar to pastiprināsies plašu sociālo grupu degradācija izglītības un intelektuālajā jomā.

3. Zinātnē - bibliotēkas nespēs nodrošināt mūsdienu globālajam informacionālajam kontekstam adekvātu informācijas piedāvājumu Latvijas zinātniekiem. Būs ierobežotas iespējas ne tikai iekšzemes, bet arī ārvalstu informācijas resursu pieejamībā, kā arī zinātniskās informācijas uzkrāšanā, organizācijā un saglabāšanā.

4. Komunikācijā un informācijā - bibliotēkas nespēs pildīt demokrātiskai sabiedrībai svarīga vietējās sabiedrības komunikācijas un informācijas centra lomu. Mazināsies sabiedrības informētība, bibliotēku ietekme dažādu sabiedrības sociālo un etnisko grupu integrācijā.

5. Tautsaimniecībā - tā kā Latvijas attīstības optimālākais virziens ir uz jaunām tehnoloģijām balstītu tautsaimniecības nozaru attīstība, attiecīga informatīvā nodrošinājuma problēmas būs ļoti aktuālas. Bibliotēkām ir ļoti liela nozīme mazā un vidējā biznesa struktūru informacionālajā nodrošinājumā, darbaspēka pārkvalifikācijā, kā arī to nozaru attīstībā, kurās vietējo informācijas resursu uzkrāšana un izmantošana ir būtisks uzņēmējdarbības faktors (piemēram, tūrisma attīstība).

6. Sociālā sfērā - bibliotēkas nespēs nodrošināt plašus sabiedrības slāņus ar brīvu pieeju informācijai, nodrošināt ar grāmatām un citiem izdevumiem sociāli jūtīgākās grupas - bērnus, handikapētās personas (invalīdus ar redzes un kustību traucējumiem), maznodrošinātos, pensionārus, bezdarbniekus u.tml.

7. Politiskā (demokrātijas) sfēra - bibliotēkas nespēs nodrošināt vienu no svarīgākajiem politikas realizācijas elementiem - objektīvas un pilnīgas informācijas plūsmu starp valsts varas struktūrām un sabiedrību, mazināsies sabiedrības informētība un aktivitāte politisko lēmumu apspriešanā un realizācijā. Informācijas brīvas pieejamības ierobežojumi vājinās demokrātiskas sabiedrības attīstības iespējas.

 

3. Mērķi

• Sekmēt bibliotēku attīstību kā vienotu, klientorientētu, dinamisku un ieguldījumus attaisnojošu sociālu sistēmu, stimulēt katras bibliotēkas daudzfunkcionālo raksturu, veidot un uzturēt mūsdienu prasībām atbilstošus bibliotēku informācijas krājumus un vienotas informācijas piegādes sistēmas, nostiprināt bibliotēku sadarbības un koordinācijas sakarus integrētas bibliotēku sistēmas attīstībā, nostiprināt vienotas valsts bibliotēku politikas izstrādes un realizācijas struktūras,

• nodrošināt bibliotēku sistēmas efektīvu līdzdalību kultūras, izglītības, zinātnes, komunikāciju un informācijas, tautsaimniecības sociālajā un politiskajā sfērās, informatīvas un demokrātiskas sabiedrības veidošanā Latvijā,

• nodrošināt Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma un jaunradīto kultūras vērtību ieguvi, saglabāšanu un pieejamību,

• optimizēt Latvijas bibliotēku darbību, mijiedarbībā koordinējot informācijas resursu iegādi un piegādi, kooperējot informācijas sagatavošanu, un datu apmaiņu nacionālā kopkataloga un centralizētas kataloģizācijas pilnveidošanā,

• optimizēt bibliotēku tīklu, kas dotu bibliotēku lietotājiem iespēju izmantot bibliotēku pakalpojumus, ieskaitot Interneta lietošanas iespējas, neatkarīgi no dzimuma, vecuma, rases, tautības, fiziskā stāvokļa, dzīvesvietas, atrašanās vietas un citiem faktoriem, kā arī veidot atbilstošu bibliotēku aprīkojumu personām ar kustību un redzes traucējumiem, valsts un pašvaldību finansētās bibliotēkās nodrošināt bezmaksas pamatpakalpojumu sniegšanu,

• izveidot vienotu datorizētu bibliotēku informācijas tīklu, kas nodrošinātu Latvijas bibliotēkās uzkrātās informācijas ātru, ērtu, neierobežotu pieejamību un izmantošanu, kā arī pieeju ārvalstu bibliotēku un informācijas centru informācijas resursiem,

• nodrošināt nacionālās bibliogrāfijas datu bāzu sistēmas izmantošanas iespējas visā Latvijas teritorijā un ārpus tās robežām,

• veicināt Latvijas integrēšanos Eiropā un iekļaušanos globālajā informācijas infrastruktūrā,

• pilnveidot bibliotēku nozares darbinieku materiālā un profesionālā nodrošinājuma apstākļus, nodrošināt bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes centrus, kā arī bibliotēkas un informācijas iestādes ar atbilstošas kvalifikācijas darbiniekiem, radīt pilnvērtīgu nozares izglītības sistēmu valstī.

 

Svarīgākie pasākumi mērķu īstenošanai

• Pāreja no tradicionālās bibliotēkas uz virtuālās bibliotēkas stratēģiju:

1) valsts vienotās bibliotēku informācijas sistēmas izveide;

2) atbalsta pasākumi starpbibliotēku abonementa attīstībai un dokumentu piegādei;

3) tradicionālo un elektronisko informācijas krājumu koordinēta veidošana;

4) universālo informācijas pakalpojumu attīstība bibliotēkās (pamatpakalpojumi, papildpakalpojumi, maksas pakalpojumi, ierobežoti pieejamie pakalpojumi).

• Bibliotēku lietotāju informacionālās apkalpošanas kvalitātes un informacionālās kompetences attīstība:

1) lietotāju iespēju uzlabošana pieejai tradicionālajiem un elektroniskajiem informācijas resursiem bibliotēkās un citos informācijas centros;

2) klientorientētu pakalpojumu attīstība ( informācijas meklēšanas sistēmas, abonementa un lasītavu pakalpojumi, izdevumu attālināta pasūtīšana un rezervēšana, SBA un SSBA pakalpojumi, kopēšana un drukāšana, dokumentu piegāde, uz e-pasta sakariem balstītas lietotāju komunikācijas iespējas u.tml.);

3) lietotāju izglītošana informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatzināšanu apguvē, informācijas patstāvīgā meklēšanā, datortehnikas, datorprogrammu un INTERNET lietošanā.

• Bibliotēku funkciju apjomam adekvātu finansiālo un materiāltehnisko resursu nodrošinājums:

1) budžeta līdzekļu ikgadējais palielinājums no valsts budžeta un pašvaldību budžetiem finansētām bibliotēkām vidēji ik gadu ne mazāk par 10 %;

2) LNB jaunās ēkas būvniecība, esošo ēku un telpu rekonstrukcija un modernizācija atbilstoši LNB funkciju veikšanas prasībām;

3) valsts un pašvaldību bibliotēku ēku, telpu un aprīkojuma rekonstrukcija un modernizācija.

• Bibliotēku darbinieku izglītība un tālākizglītība:

1) augstākās akadēmiskās un profesionālās izglītības ieguves iespējas bibliotēku darba jomā;

2) bibliotēku darbinieku tālākizglītības pasākumu finansējuma iekļaušana bibliotēku budžetos - ne mazāk kā 0,5-1% apjomā no pamatbudžeta, valsts atbalsta pasākumi bibliotēku darbinieku tālākizglītības finansēšanai Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrā;

3) LNB un reģionālo bibliotēku metodiskā darba pasākumi;

4) apmācības ārvalstu bibliotēkās un informācijas centros, starptautiskās konferences, semināri, profesionālo izdevumu izdošana u.tml.

• Kultūras mantojuma saglabāšana un digitalizācija:

1) LNB, LAB un citās valsts nozīmes bibliotēkās esošo seniespiedumu, reto grāmatu, periodisko izdevumu, rokrakstu un citu kultūras pieminekļu restaurācija un konservācija, digitalizācija, kopēšana, mikrofilmēšana;

2) reģionāli un lokāli nozīmīgu izdevumu saglabāšanas un digitalizācijas pasākumi.

• Valsts atbalsta pasākumi nacionālās grāmatniecības izdevumu iegādei publiskajām bibliotēkām:

1) KM valsts budžeta apakšprogrammā "Bibliotēkas" sadaļā "Centralizētie līdzekļi grāmatu iegādei" līdzekļu palielinājums ik gadu ne mazāk par 50 tūkst. Ls.

• Reģionu galveno bibliotēku valstisks atbalsts:

1) mērķdotācijas reģionu galvenajām bibliotēkām saskaņā ar "Bibliotēku likuma" 17. panta piektās daļas prasībām;

2) reģionu galveno bibliotēku vieta Valsts vienotajā bibliotēku informācijas sistēmā.

• Latvijas un ārvalstu bibliotēku sadarbības veicināšana un bibliotēku publicitāte:

1) bibliotēku līdzdalība starptautiskajās organizācijās (IFLA u.c.), startautiskajās programmās un projekto, sadarbība Latvijas un citu valstu divpusējo līgumu ietvaros;

2) bibliotēku krājumu ekspozīcijas, izstādes un citi uz ārvalstīm orientēti informācijas pakalpojumu veidi, nodrošinot tulkojumu svešvalodās;

3) izdevējdarbība un publicitāte bibliotēkās -bukleti, informācijas materiāli, WWW lapas u.tml.;

4) Eiropas Nacionālo bibliotēku direktoru konferences (CENL) sanāksme Rīgā 2001. gadā.

 

4. Galvenie virzieni

1) Veidot mūsdienu apstākļiem atbilstošu integrētu bibliotēku sistēmu, attīstot sadarbību starp publiskajām, zinātniskajām un speciālajām bibliotēkām nacionālajā, reģionālajā un vietējā līmenī.

2) Izveidot stabilu, vienotu, koordinētu, koleģiālu un autoritatīvu bibliotēku valsts politikas izstrādes un realizācijas struktūru.

3) Konsekventi realizēt IT ieviešanu un modernizēšanu, aktīvāk iesaistīties ES bibliotēku un informācijas sektora programmās un projektos, kas sekmētu attīstīto valstu līmeņa sasniegšanu un Latvijas bibliotēku iekļaušanos Eiropas un pasaules globālajos informācijas tīklos.

4) Nodrošināt bibliotēku informācijas resursu atbilstību to pakalpojumu lietotāju (izglītības iestādes, pašvaldības teritorijas, nozares u.tml.) mūsdienu vajadzībām, pastiprināt bibliotēku sadarbības un koordinācijas sakarus to veidošanā (nacionālie un reģionālie komplektēšanas kopplāni).

5) Attīstīt nacionālā kopkataloga, nacionālās bibliogrāfijas, retrospektīvās katalogu konversijas, centralizētās kataloģizācijas un citas informācijas meklēšanas sistēmu programmas.

6) Izstrādāt kultūras mantojuma saglabāšanas un digitalizācijas programmas.

7) Izstrādāt un ieviest bibliotēku darba tehnoloģiju un pakalpojumu kvalitātes vadības un novērtējuma sistēmas.

8) Uzlabot bibliotēku materiāli tehnisko bāzi.

9) Attīstīt bibliotēku vadības sistēmas, adaptējot bibliotēku specifikai atbilstošas uzņēmumu vadības formas un metodes, vadības auditu un kontroles metodes, veicināt uz konkrētu mērķu sasniegšanu orientētu vadības sistēmu ieviešanu.

10) Izstrādājot nacionālos standartus, adaptēt un ieviest starptautiskos standartus, pielāgot bibliotēku statistiku starptautiskajām nostādnēm.

11) Izveidot vienotu profesionālās tālākizglītības sistēmu.

12) Piedalīties starptautiskajā kooperācijā, attīstīt bibliotēku iespējas integrācijai globālajā informācijas telpā.

13) Uzcelt Latvijas Nacionālās bibliotēkas jauno ēku.

5. Apakšnozares sistēma

Latvijas bibliotēku nozares struktūru veido (12. zīmējums):

• likumdevējas un pārraudzības struktūras,

• konsultatīvās institūcijas bibliotēku darbības kvalitātes kontrolei,

• bibliotēku sistēma,

• sabiedriskās institūcijas un sadarbības partneri.

Bibliotēku nozares juridisko bāzi nodrošina Latvijas Republikas Saeima un Ministru Kabinets, tās tiesisko pamatu veido Bibliotēku likums, likums "Par Latvijas Nacionālo bibliotēku", citi likumi un normatīvie akti, kuri attiecas uz bibliotēku nozari.

 

12. zīmējums

Bibliotēku apakšnozares struktūra

Integrētajā bibliotēku sistēmā ietilpstošo atsevišķo bibliotēku darbību (dibināšanu, reorganizāciju, likvidāciju) un pārziņu realizē atsevišķas ministrijas, pašvaldības un citas institūcijas, kuru struktūrā ir bibliotēkas. Vienotas valsts bibliotēku politikas izstrādes un realizācijas kārtība ir noteikta Bibliotēku likumā, diemžēl, sakarā ar to, ka valsts budžetā līdz šim nav apstiprināti Bibliotēku pārvaldei nepieciešamie finansu līdzekļi, vispārējo bibliotēku nozares pārraudzību ļoti ierobežotā apjomā veic LR Kultūras ministrija - tajā ar bibliotēku nozares jautājumiem nodarbojas viens darbinieks (vecākais referents). Saskaņā ar Bibliotēku likumu izveidota sabiedriska konsultatīva institūcija - Latvijas Bibliotēku padome.

Latvijas bibliotēku sistēmu veido valsts, pašvaldību un privātās bibliotēkas, kuras akreditācijas procesa rezultātā nākotnē iegūs valsts nozīmes bibliotēkas, reģiona galvenās bibliotēkas vai vietējas nozīmes bibliotēkas statusu. Pēc funkcionālās nozīmes bibliotēkas iedalītas tipos (13. zīmējums).

 

13. zīmējums

Bibliotēku tipoloģija

 

Zinātniskās un speciālās bibliotēkas

Pie šo bibliotēku grupas ar specifisku statusu pieder LNB un Saeimas informācijas nodaļas bibliotēka, galvenā pētniecības bibliotēka - LAB, universitāšu, citu augstskolu un vidējās speciālās izglītības mācību iestādes, valsts nozīmes nozaru zinātniskās un nozaru vai institūciju speciālās bibliotēkas un informācijas centri.

LNB ir atjaunojusi vai iedibinājusi visas nacionālās bibliotēkas pamatfunkcijas atbilstoši likumam par LNB - saņem un sadala obligātos eksemplārus, veido nacionālās bibliogrāfijas datu sistēmu, atbild par nacionālo kopkatalogu, kā arī lielā mērā veic akadēmiskas un publiskas bibliotēkas funkcijas vienlaicīgi. Ar fondu, informācijas un programmu kopumu LNB funkcionē kā kultūras un komunikāciju centrs. LNB atbild par virkni funkciju, kuras realizē visas bibliotēku sistēmas un grāmatniecības jomā. Kopā ar LAB, LUB, Rīgas Tehniskās universitātes Zinātnisko bibliotēku, LLU FB, Latvijas Medicīnas akadēmijas zinātnisko bibliotēku, Latvijas Medicīnas zinātnisko bibliotēku un Latvijas Patentu tehnisko bibliotēku veido valsts nozīmes zinātnisko bibliotēku sistēmu, kas iekļaujas nacionālajā informācijas infrastruktūrā.

LAB pēc Zinātņu Akadēmijas reorganizācijas ir patstāvīga Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esoša institūcija. Tā veic atsevišķas nacionālas nozīmes funkcijas - tās sastāvā iekļauta J. Misiņa bibliotēka, publicē rādītāju par ārvalstu publikācijām Latvijas bibliotēkās, veido atsevišķas retrospektīvās nacionālās bibliogrāfijas datu bāzes. LAB piedalās starptautiskās "pelēkās" literatūras datu bāzes veidošanā. Tā veido meta datu bāzes (piemēram par Latvijas bibliotēkām u.c.).

 

Publiskās bibliotēkas

Pie šīs grupas pieder ne tikai tautas un skolu bibliotēkas, bet arī veselības aizsardzības iestāžu, Nacionālo aizsardzības spēku struktūru, sabiedriskās, privātās un ārvalstu institūciju bibliotēkas.

Latvijas bibliotēku sadarbības partneri ir arī bibliotēku nozares izglītības sistēmā - Latvijas Universitātes Bibliotēkzinātnes un informācijas zinātnes nodaļa, Bibliotēku darbinieku tālākizglītības centrs, Latvijas Kultūras skola, kā arī vispārizglītojošajos jautājumos - Latvijas Pašvaldību mācību centrs.

Par sadarbības partneriem uzskatāmi BO VSIA "Bibliotēku informācijas tīklu konsorcijs", arī Latvijā darbojošās informācijas sistēmas ALEPH 500, ALISE, LIBER un IS "Bibliotēka", kā arī izdevniecības, kuras nodrošina bibliotēkas ar obligātajiem eksemplāriem, grāmattirgotāji , kas veido "Latvijas Grāmatu katalogu", kā arī dažādas starptautiskās bibliotēku organizācijas un ārzemju bibliotēkas.

 

Profesionālās organizācijas

Latvijā darbojas vairākas sabiedriskās bibliotekāru un bibliotēku organizācijas: Latvijas Bibliotekāru biedrība (LBB) (1923-1940, darbība atjaunota 1989. gadā), Latvijas Akadēmisko bibliotēku asociācija (LATABA) (dibināta 1994. gadā), kas pārstāv lielākās augstskolu un dažas zinātniskās bibliotēkas, un Skolu bibliotekāru asociācija (dibināta 1996. gadā). Tās aktīvi sadarbojas ar dažādām starptautiskām bibliotekāru sabiedriskajām organizācijām, piemēram, Starptautisko Bibliotēku asociāciju un institūtu federāciju (IFLA). Bez tam nodibināta arī Latvijas Mūzikas bibliotēku asociācija. Nākotnē nepieciešama ciešāka visu bibliotēku nozares sabiedrisko organizāciju konsolidācija, kuras rezultātā veidotos vienota Latvijas Bibliotēku asociācija.

 

Nozares apmērs nākotnē

Nozares apmērus nākotnē noteiks bibliotēku kā informācijas pakalpojumu galveno nodrošinājuma struktūru atbilstība pašvaldību, atsevišķu tautsaimniecības nozaru un sabiedrības vispārējas attīstības interesēm. Pastiprinoties Latvijas un ES politiskās un ekonomiskās integrācijas sakariem, attīstīsies ārvalstu institūciju bibliotēku un informācijas centru tīkls, kā arī attīstīsies sadarbības sakari starp Latvijas bibliotēkām un to partneriem ārvalstīs. Pieaugs privātā sektora loma bibliotēku nozares servisa pakalpojumu (pakalpojumi un speciālie produkti bibliotēkām) un informatīvo pakalpojumu sfērā. IT ietekmē bibliotēkas ciešāk integrēsies globālās informacionālās infrastruktūras un nacionālās informacionālās infrastruktūras struktūrās. Turpināsies dažādu līdz šim nošķirtu bibliotēku sadarbības un koordinācijas procesi, notiks bibliotēku konsorciju un apvienību izveide, pastiprināsies dažādu pašvaldību sadarbība kopīgu bibliotēku pakalpojumu modeļu ieviešanā (apvienības, reģionālie bibliotēku darba atbalsta centri, kopīga bibliobusu ekspluatācijas maršrutu izveide, IT ieviešana un efektīvas ekspluatācijas nodrošināšana, publisko un skolu bibliotēku sadarbība u.tml.).Vispārējas atsevišķu nozaru integrācijas (piemēram, augstākā izglītība un zinātne) kontekstā notiks arī to infrastruktūrā esošu bibliotēku integrācija. Attīstīsies nacionālā kultūras mantojuma un nacionālo informācijas resursu veidošanas, uzkrāšanas un piegādes ķēdē saistīto struktūru (bibliotēkas - muzeji - arhīvi - izdevniecības&nbs u.tml.) sadarbība.

Tuvākajā nākotnē Latvijas bibliotēkas attīstīsies šādos virzienos:

• attīstot savas tradicionālās pamatfunkcijas un ieviešot jaunas pakalpojumu formas, nodrošinās sabiedrību ar saimnieciskai, sociālai un kultūras attīstībai nepieciešamiem informācijas resursiem, piedalīsies modernas Eiropas modeļa informācijas sabiedrības veidošanā, nodrošinās adekvātu Latvijas bibliotēkās koncentrēto informācijas resursu pieejamību ārvalstu lietotājiem;

• nodrošinās katram lietotājam brīvu pieeju informācijai un zināšanām, ievērojot dažādu lietotāju grupu prasības informācijas saturam, valodai, informācijas nesēju formai, novēršot bibliotēku un informācijas pieejamības ierobežojumus, kas izriet no lietotāju nacionālajām, sociālajām, dzīves vietas un citām atšķirībām;

• attīstot bibliotēku sistēmas integrāciju nacionālajā un Eiropas līmenī, nodrošinās profesionālās kompetences spējas gan iekšzemes, gan ES informācijas un bibliotēku nozares kopīgu programmu un projektu un tehnoloģiskās sadarbības modeļu īstenošanā, Latvijas bibliotēkas apgūs un ieviesīs ES ietvaros pielietojamās normas, vadlīnijas un standartus un spēs iesaistīties ES vienotās informācijas un bibliotēku darba politikas realizācijā;

• spēs nodrošināt demokrātisko valstu praksē respektētās iedzīvotāju tiesības izmantot valsts un pašvaldību finansēto bibliotēku pamatpakalpojumus bez maksas, paplašināsies bibliotēku papildpakalpojumu un maksas pakalpojumu piedāvājums.

 

6. Sagaidāmais rezultāts

Sabiedrībai kopumā un katram indivīdam atsevišķi tiks nodrošināta brīva pieeja informācijai un universālā informācijas pakalpojuma izmantošanai. Bibliotēkas nodrošinās kultūras un intelektuālā mantojuma saglabāšanu un apriti nacionālajā un globālajā līmenī. Tiks mazināti brīvas informācijas plūsmas tehnoloģiskie, ģeogrāfiskie, valodiskie, ekonomiskie un citi ierobežojumi. Jebkurš informācijas lietotājs ar sev tuvākās bibliotēkas vai distanciālās vadības starpniecību varēs izmantot šādas iespējas:

a) iegūt informāciju par valstī un ārpus tās izvietoto bibliotēku un citu informācijas institūciju krājumiem, veikt nepieciešamās informācijas meklēšanu, pasūtīšanu un saņemšanu konvencionālā vai elektroniskā formā

b) izmantot universālo informācijas pakalpojumu sociālās dzīves, ekonomisko, politisko un administratīvo mērķu realizācijai

c) izmantot bibliotēku infrastruktūru un to pakalpojumus kultūras, izglītības, informācijas, sociālo un komunikācijas vajadzību apmierināšanā.

Bibliotēkām un to dibinātājiem integrētās bibliotēku sistēmas attīstība dos iespējas:

a) optimizēt katras atsevišķas bibliotēkas darbību, nostiprinot koordinācijas un sadarbības sakarus ar citām vienotās sistēmas bibliotēkām informācijas resursu uzkrāšanā, organizēšanā un pieejamības nodrošināšanā

b) mērķtiecīgi risināt bibliotēkās koncentrētā kultūras mantojuma digitalizācijas, saglabāšanas un pieejamības problēmas

c) uzturēt un attīstīt katras atsevišķas bibliotēkas un visu bibliotēku kopuma profesionālās darbības standartus un prasību līmeni, tuvinoties ES attīstīto valstu bibliotēku darbības kvalitātes standartiem.

Nacionālās programmas "Kultūra" apakšprogramma "Literatūra"

Literatūra ir cilvēka garīgā pieredze un iztēle, kas fiksēta rakstītā vārdā un darīta pieejama citiem galvenokārt grāmatas veidā.

Literatūras pastāvēšanu nodrošina divas cieši saistītas sistēmas - rakstniecība kā literatūras radīšanas sfēra un grāmatniecība kā tās materiālā iemiesotāja.

 

1. Situācijas raksturojums

Pēc 1990. gada, kad sākās Latvijas tautsaimniecības pārveidošana, grāmatniecība pirmā no kultūras nozarēm tika pakļauta privatizācijai, iegūstot pilnīgu autonomiju no valsts pārvaldes (Preses komiteja tika likvidēta, KM struktūrā literatūras joma netika iekļauta). Formāli valsts izdevniecības statusu ir saglabājusi vienīgi izdevniecība "Zinātne", taču bez valsts finansiāla atbalsta.

Privatizācijas process valsts izdevniecībās notika stihiski un nekontrolēti, tāpēc vairums no tām (izņemot "Zvaigzni") pēc privatizācijas darbojas grāmatizdošanas perifērijā, atdodot vadošās vietas no jauna izveidotām privātām izdevniecībām. Literatūra un grāmatniecība ir atbrīvojušās no jebkāda ideoloģiska spiediena un politiskas cenzūras. Nozare ir pilnībā pašorganizējusies profesionālās apvienībās, kas ir galvenās kopējo interešu realizētājas un aizstāves, partneres sadarbībā ar citām struktūrām nozares ietvaros un ārpus tās. Būdamas nevalstiskas sabiedriskas organizācijas, tās ir uzņēmušās veikt arī atsevišķas valstiskas funkcijas (piemēram, pārstāvēt Latviju nozīmīgos starptautiskos forumos).

Pārvietojot grāmatniecību privātsektorā, valsts faktiski pārtrauca veidot un īstenot grāmatniecības kultūrpolitiku, sniegt pastāvīgu morālu un finansiālu atbalstu nozarei. Valsts budžetā nav grāmatniecības sadaļas, finansiālais atbalsts ir bijis sporādisks un maznozīmīgs. Neliela summa ik gadu (2000. gadā - Ls 65 000) tiek atvēlēta kultūras periodikas (t.sk. literārās) dotēšanai. Atsevišķi literāri darbi saņēmuši finansiālu atbalstu LR Kultūras ministrijas projektu konkursos (1993-1997). Daži rakstnieki ir ieguvuši KM stipendijas radošam darbam. Ar nelielām summām atbalstītas atsevišķas grāmatizdevēju starptautiskās aktivitātes. Likumdošanas jomā valsts atbalsts grāmatniecībai izpaudies mācību, zinātniskās, enciklopēdiju un latviešu oriģinālliteratūras pirmizdevumu un bērniem domāto izdevumu atbrīvojumā no PVN.

Pēdējā laikā valsts attieksmē pret grāmatniecību parādījušās pozitīvas iezīmes. Līdz ar Kultūrkapitāla fonda darbības uzsākšanos 1998. gada nogalē, tā struktūrā iekļauta Literatūras padome, kuras rīcībā ir ap Ls 200 000 gadā, kas tiek sadalīti konkursa kārtībā radošo projektu atbalstam. Ar dažādām kultūras nozarēm saistītiem grāmatu projektiem radusies iespēja gūt atbalstu arī citās Kultūrkapitāla fonda nozaru padomēs. 1998. gada beigās KM ir izveidota štata vieta speciālistam grāmatniecības jautājumos. Ar 1999. gadu KM koordinē literatūras (izņemot mācību) izdošanu Braila rakstā.

Lai veidotu dialogu ar valsts struktūrām un savā starpā, kopš 1996. gada pie LR Kultūras ministrijas darbojas sabiedriska konsultatīva Grāmatniecības padome, kas apvieno rakstniekus, grāmatu izdevējus, tirgotājus un bibliotekārus.

Kopš 1992. gada nozīmīgu atbalstu grāmatniecības nozare saņēmusi no Sorosa Fonda - Latvija (SFL), kas regulāri ir nodrošinājis Latvijas grāmatnieku piedalīšanos starptautiskajos gadatirgos, iespēju rakstniekiem un grāmatniecības nozarē strādājošiem piedalīties starptautiskos forumos, kursos, semināros, apgūt izglītību ārpus Latvijas, kā arī sarīkot starptautiskus pasākumus un seminārus Latvijā. SFL ir finansiāli atbalstījis latviešu literatūras popularizēšanu pasaulē (amerikāņu literārā žurnāla " The Review of Contemporary Fiction " speciālizlaidums), kā arī palīdzējis iznākt nozīmīgiem pētījumiem folklorā un literatūrzinātnē. Tomēr centrālā Sorosa Fonda politika neatbalsta šādas SFL iniciatīvas, uzskatot, ka par savu literatūru katrai valstij jārūpējas pašai, tādēļ turpmāk SFL atbalsts nozarei ievērojami samazināsies.

Rezultātā grāmatniecības jomu Latvijā pilnā mērā regulē tirgus un nosaka ekonomiskā situācija:

- neilgā laikā Latvijā izveidojusies pasaules standartiem atbilstoša poligrāfiskā bāze, kas pamatā tomēr orientējas uz preses, iepakojuma, etiķešu u.tml. rentablas preces drukāšanu, tostarp grāmatu iespiešanā atsevišķi cikla procesi (piemēram, iesiešana) vairumā tipogrāfiju vēl notiek, izmantojot vecās iekārtas;

- izveidojies plašs izdevēju loks (1. zīmējums);

- pieaug izdevumu skaits (2. zīmējums), vienlaikus samazinoties gan izdevumu kopējam, gan vidējam metienam (3.zīmējums, 4. zīmējums).

 

1. zīmējums

Grāmatizdevēju skaits

2. zīmējums

Izdevumu skaits

3.zīmējums

Metiens

(milj. eks.)

4. zīmējums

Izdevumu vidējais metiens

(tūkst. eks.)

Dati 1.-4.zīmējumā: LNB Bibliogrāfijas institūts

Daudzi izdevēji laiduši klajā tikai vienu grāmatu: 1996. gadā tādi bija 194, 1997.gadā -176, 1998. gadā - 209.

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija apvieno 45 biedrus, kuri kopā izdod 49,5% no visa izdevumu skaita un 69,4% no kopējā metiena (1999. gada dati).

Grāmatu tirgus struktūra ir mainījusies, bet par sliktu latviešu oriģinālliteratūrai. Pēdējo septiņu gadu laikā grāmatu metieni ir samazinājušies 4 reizes, tai skaitā latviešu daiļliteratūras metieni - 5,5 reizes. Dzejas grāmatu metieni visbiežāk ir no 300 līdz 800-1000 eksemplāriem. Izņēmums ir ļoti populāru dzejnieku (I. Ziedoņa, Ā. Elksnes) darbu izdevumi. Prozas darbu tirāžas lielākoties svārstās no 1500-2000 eksemplāriem, īpaši zemas tirāžas ir īsprozas izdevumiem.

Pēc Baltijas datu nama 1997. gada martā veiktās aptaujas rezultātiem 63,8% Latvijas iedzīvotāju vismaz reizi nedēļā lasa grāmatas, 29,9% - katru dienu (Zviedrijā attiecīgi 59% un 40%). Lai arī iedzīvotāju pirktspēja pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir ļoti zema, tomēr 43% aptaujāto ir iegādājušies grāmatas pēdējo 3 mēnešu laikā. Taču salīdzinājumā ar padomju laiku ir mainījusies lasīšanas un arī grāmatu iegādes motivācija. Saskaņā ar pētījumu "Grāmata Latvijas ģimenē" cilvēki pārsvarā pērk darbam nepieciešamo un mācību literatūru, bet daiļliteratūrā priekšroku dod detektīvam un dažāda satura romāniem.

5. zīmējums

Vidējā grāmatas cena

(Ls)

Dati: Latvijas Grāmattirgotāju asociācijas statistika

6 . zīmējums

Ģimenes budžeta izdevumi grāmatām un presei

(uz 1 cilvēku gadā Ls)

1992.-1994.g. ģimenes budžeta izdevumu uzskaite veikta pēc citas metodikas

Dati: LR Centrālās statistikas pārvaldes statistika

Tikai 5,5% Latvijas iedzīvotāju var atļauties nopirkt visas grāmatas, kuras vēlas. Savukārt 2/3 (70%) Latvijas iedzīvotāju vēlētos pirkt grāmatas biežāk, bet nevar to atļauties augsto cenu dēļ. Zemas pirktspējas apstākļos ievērojami pieaug bibliotēku loma lasīšanas vajadzību apmierināšanā. Līdz ar to valsts kultūrpolitika grāmatniecības jomā būtu jāvērš uz bibliotēku lasītāju, rūpējoties par jaunākās literatūras pieejamību bibliotēku fondos, kā arī uz pasākumiem, kas nostiprinātu un veicinātu lasīšanas tradīciju izkopšanu un uzturēšanu sabiedrībā.

Pasaules praksē, ja arī grāmatu izdošana atrodas privātā sektora ziņā, literatūra kā nozare ir iekļauta valsts uzmanības lokā un saņem tās atbalstu:

1) valsts institūcijās (parasti Kultūras ministrijā) ir sektors (vai ierēdņi), kas pārzina situāciju;

2) atbilstoši situācijai tiek veidota kultūrpolitika un nospraustas prioritātes grāmatniecības jomā.

Norvēģijā, piemēram, valsts prioritāte grāmatniecībā ir grāmatu iepirkums bibliotēkām un finansiāls atbalsts vērtīgu grāmatu izdošanai. Nīderlandē valsts īsteno lasīšanas popularizēšanas politiku, atbalsta rakstnieku un tulkotāju radošo darbu, kā arī nīderlandiešu literatūras propagandu pasaulē. Zviedrijā pastāv subsīdiju un kredītu sistēma izdevējiem, kuras mērķis - nodrošināt, lai katram iedzīvotājam būtu pieejamas augstas kvalitātes grāmatas, kas palīdzētu celt vispārējo zināšanu un kultūras līmeni. Ziemeļvalstīs liela vērība tiek veltīta lasīšanas veicināšanas politikai, it īpaši attiecībā uz bērnu auditoriju. Nozīmīgs ir valsts atbalsts kultūras periodikai.

Grāmatniecībai pasaulē ir nodrošināta ļoti labvēlīga nodokļu politika, jo lasīšana tiek vērtēta kā kultūras pamats. Pateicoties bibliotēkām, tā ir gandrīz vienīgā bez maksas pieejamā kultūras vērtība.

Arī Igaunijā un Lietuvā valsts atbalsts literatūrai nekad nav pārtraukts. Igaunijā nacionālajai kultūrai nozīmīgus daiļliteratūras un citus izdevumus subsidē no valsts budžeta. Apmēram trešo daļu no izdevumiem atvēlētās summas izlieto Igaunijas enciklopēdijas izdošanai. Valsts subsidē arī kultūras periodiku (11 izdevumus), kuras honorāru fondu vēl papildina Kultūrkapitāla fonda finansējums. Kultūrkapitāla fonds nodrošina atbalstu Igaunijas rakstnieku radošajam darbam.

 

7. zīmējums

Daiļliteratūras izdevumu nosaukumu skaits

8. zīmējums

Literatūras izdevumu (izņemot daiļliteratūru) nosaukumu skaits

9. zīmējums

Daiļliteratūra un pārējā literatūra

(% no kopējā nosaukumu skaita

)

Dati 8.7.-8.9. zīmējumos: Statistical Yearbook of Sweden '97, 396.lpp., LNB Bibliogrāfijas institūts

 

2. Programmas pamatojums

Darbojoties pilnīgā tirgus spēku ietekmē un bez īpašas valsts politikas, literatūras nozarē ir saasinājušās vairākas problēmas:

1) Grāmatu izdošanai kā rūpniecības nozarei Latvijā ir ļoti mazs tirgus, ņemot vērā iedzīvotāju mazo kopskaitu un atsevišķu žanru (kritika, atdzeja, dramaturģija, zinātniskā literatūra) mērķauditorijas lielumu. Kopš 1990. gada zudis pamats tādu grāmatu izdošanai, kurās jāiegulda zinātniski pētniecisks darbs, jo Latvijas privātām izdevniecībām nav pa spēkam apmaksāt kvalificētu darbu enciklopēdiju, vārdnīcu u. tml. darbietilpīgu izdevumu sagatavošanai. Lai veidotu pamatu nacionālās enciklopēdijas sagatavošanai un izdošanai, būtu jāīsteno zinātnisks valsts finansēts projekts "Nacionālā enciklopēdija".

2) Latviešu oriģinālliteratūras izdošana pārsvarā rada finansiālus zaudējumus (mazi metieni, augsta pašizmaksa), tāpēc izdevēji, nesaņemot papildus finansējumu, nereti atsakās no tās. Finansiālās grūtības ir novedušas pie atsevišķu žanru daļējas vai pilnīgas izzušanas (dzeja bērniem, dramaturģija, atdzejojumi, kritika, oriģinālenciklopēdijas), stabilu literāru tradīciju pārrāvuma (neiznāk Dzejas dienu grāmata, Kritikas gadagrāmata, Raiņa gadagrāmata u.c.), sarežģījumiem kopotu rakstu izdošanā (O. Vācietis) un minimālas literārās periodikas. Bibliotēkām ir niecīgi līdzekļi grāmatu iepirkšanai. Valstiski netiek veicināta latviešu literatūras tulkošana un popularizēšana citās valodās. To varētu labot, ieviešot valsts pasūtījumu.

3) Pastāvošajā grāmatu izdošanas finansēšanas kārtībā un nodokļu likumdošanā nav ievērota izdevējdarbības specifika - investīciju ietilpība un lēnā kapitāla aprite (grāmata nav prece, kas ātri noveco un tāpēc jārealizē īsā laika posmā). Pasaules praksē līdzekļu apgrozījumu izdevējdarbībā rēķina uz 2-3 gadiem, Latvijā - tikai uz gadu. Ar nodokļu likumdošanu nesaskaņotais kapitāla aprites laiks apgrūtina izdevēju darbību, it īpaši, izdodot fundamentālus un līdzekļu ietilpīgus izdevumus (enciklopēdijas, kopotus rakstus, zinātnisko literatūru, vārdnīcas). Perspektīvā ir jāsaskaņo nodokļu likumdošana ar kapitāla aprites gaitu grāmatniecībā: jālabo norma, ka izdevējs apmaksā PVN pirms grāmatas realizācijas; jālikvidē norma, saskaņā ar kuru PVN atlaides iztirgotajām grāmatām aprēķina nevis pēc reāli pārdotajām grāmatām, bet pēc standartformulas (kas nepieļauj pārdot vairāk kā 36 % grāmatu bez PVN). Tādējādi, ja tirgotājs pārdod vairāk no PVN ar likumu atbrīvotu grāmatu, nekā formulā noteikts, viņam par tām vienalga jāmaksā PVN. Šis faktors mudina tirgotājus izvairīties no latviešu oriģinālliteratūras, mācību, bērnu u.c. no PVN atbrīvotās literatūras.

Sekojot starptautisko grāmatizdevēju organizāciju un EP ekspertu rekomendācijām, arī Latvijā jāpaplašina to izdevumu loks, kam tiek piemērotas PVN atlaides (piemēram, Lietuvā 0% PVN likme ir visām grāmatām). Būtu jāpiemēro samazinātā likme atkārtotiem latviešu literatūras izdevumiem (īpaši trimdas literatūrai), kā arī latviešu literatūras tulkojumiem citās valodās.

4) Grāmatas ceļu pie lasītāja Latvijā bremzē augsti pasta tarifi. Nepieciešami labojumi "Pasta likumā", līdzīgi citu valstu praksei nosakot īpašus tarifus grāmatu sūtījumiem (50% no parastā tarifa tiem iespieddarbiem, kam ir starptautiskā standarta numuri: ISBN, ISSN, ISMN).

5) Attīstoties brīvajam tirgum, rodas problēmas grāmatu valodas kultūras jomā. Izdodamo grāmatu kvalitātes nodrošināšana kļūst pilnībā atkarīga no izdevēja - viņa misijas apziņas, atbildības un rūpēm par sava vārda labo slavu. Diemžēl nav mazums izdevēju, kas, cerēdami ietaupīt, laiž klajā neprofesionāli pārtulkotus un nerediģētus izdevumus, tādējādi nopietni graujot latviešu valodas kultūru.

Nosauktajām problēmām ir sistēmas iezīmes, tās nevar atrisināt, veicot atsevišķus pasākumus vai uzlabojumus. Rakstniecības un grāmatniecības attīstība Latvijā prasa kompleksus pasākumus, kas skar ne tikai literatūru, bet arī citas tautsaimniecības sfēras. To pamatošanai un realizācijai nepieciešamas jaunas valsts politiskās un stratēģiskās nostādnes literatūras jomā un brīvas iespējas tās īstenot. Šādas iespējas dod Nacionālā programma "Kultūra".

Nozare kā tāda ir spējīga pastāvēt arī bez valsts uzmanības un atbalsta, taču tad tā nespēs īstenot savu misiju. Atstājot literatūras nozari pilnīgi tirgus ziņā, var izjukt līdzsvars starp grāmatu kā kultūras vērtību un preci.

Sabiedrības (un līdz ar to valsts) interesēs ir, lai literatūra bagātinātu un izglītotu cilvēkus, tos garīgi pilnveidotu, tāpēc valstij jābūt atbildīgai, lai līdzās komercprodukcijai rastos augstvērtīga literatūra, lai tā būtu plaši pieejama sabiedrības locekļiem un lai saglabātos latviešu kultūrai būtiskā lasīšanas tradīcija.

 

3. Mērķi

Nozares misija ir ar literatūras palīdzību sekmēt tautas garīgo pilnveidošanos, latviešu valodas un nācijas pastāvēšanu un attīstību.

Literatūras apakšprogrammas pamatmērķis ir iezīmēt valsts kultūrpolitiku grāmatniecībā un īstenot pasākumu kompleksu, kas ļautu nozarei visā tās daudzveidībā sekmīgi pastāvēt un brīvi attīstīties kultūras kopējā kontekstā.

Programmas mērķi ir:

• nodrošināt apstākļus pilnvērtīgai un vispusīgai literārā un grāmatniecības procesa attīstībai,

• sakārtot likumdošanu tā, lai veicinātu labas literatūras izdošanu un atvieglotu tās ceļu pie lasītāja,

• nodrošināt vērtīgāko izdevumu pieejamību plašai lasītāju auditorijai,

• veicināt lasīšanas tradīcijas saglabāšanos, it īpaši bērnu un jaunatnes vidū,

• sekmēt augstas mākslinieciskās kvalitātes oriģinālliteratūras un tulkojumu tapšanu,

• sekmēt Latvijas sabiedrības integrāciju uz latviešu valodas un kultūras pamata,

• ar literatūras un grāmatniecības starpniecību nest latviešu kultūras un Latvijas tēlu pasaulē,

• pilnvērtīgi iekļauties starptautiskajā rakstniecības un grāmatniecības apritē,

• veidot nosacījumus grāmatniecības sfēras nodrošināšanai ar izglītotiem kadriem,

• veicināt jauno tehnoloģiju ieviešanu grāmatniecībā.

4. Galvenie virzieni

1. Veidot nozares politiku un iezīmēt atbildības sadalījumu starp valsti, pašvaldībām un nevalstiskajām institūcijām un fondiem.

2. Ieviest regulāru valsts pasūtījumu vērtīgu izdevumu izdošanai (t.sk. elektroniskā formātā), lai tirgus apstākļos neļautu zust literatūras žanriskajai daudzveidībai (kritika, atdzejojumi, dramaturģija, bērnu oriģinālliteratūra), īpaši rūpējoties par nacionālo enciklopēdiju sagatavošanas nodrošinājumu.

3. Juridiski un organizatoriski izveidot mehānismu vērtīgu grāmatu valsts iepirkumam bibliotēkām, lai nodrošinātu to pieejamību plašai sabiedrībai.

4. Sakārtot likumdošanu un nodokļu politiku (samazinātas PVN likmes piemērošana grāmatām u.tml.).

5. Izveidot lasīšanas veicināšanas programmu, īpaši pievēršoties bērnu un jaunatnes auditorijai.

6. Izveidot institūciju, kas veicinātu latviešu literatūras popularizēšanu un eksportu (informatīvs izdevums, kontakti ar izdevējiem un tulkotājiem utt.).

 

5. Nozares sistēma

Literatūras apakšnozares struktūras (5.8.1.zīmējums) centrālo asi veido grāmatniecības ķēdīte no grāmatas autora (literāti, mākslinieki u.c.) līdz lasītājam , kuras starpposmi ir grāmatu izdevēji, tirgotāji un bibliotēkas. Vertikāli apakšnozares struktūra sadalās vairākos līmeņos:

 

Valsts pārvaldes un konsultatīvās struktūras:

Valsts atbildību par nozari pārzina KM speciālists grāmatniecības jautājumos , kas kārto visus ar nozari valsts līmenī saistītos jautājumus (likumdošana, finansējums, starptautiskie sakari, organizatoriskā palīdzība u.c.).

Demokrātiju nozares politikas veidošanā nodrošina sabiedriska institūcija Grāmatniecības padome (dibināta pie KM 1996. gadā), kurā ir vēlēti pārstāvji no visām ar literatūru saistītajām apakšnozarēm. Perspektīvā, lai varētu profesionāli pieņemt konkrētus lēmumus par valsts pasūtījumu grāmatu izdošanai vai iepirkšanai bibliotēkām, paredzēts paplašināt Grāmatniecības padomi ar Ekspertu padomi (pieaicinot konkrētiem uzdevumiem atbilstošus speciālistus).

Pašvaldības iesaistās nozarē, atbalstot vietējās bibliotēkas un to lasītājus, kā arī dažādus ar literatūru un grāmatniecību saistītus pasākumus savā teritorijā.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā ir literatūras mācīšanas programmas un standarti vispārējās izglītības sistēmas ietvaros.

zīmējums

Grāmatniecības ķēdītes atsevišķo posmu "virsbūvi" veido profesionālās nevalstiskās organizācijas: Latvijas Rakstnieku savienība ( LRS - apvieno ap 300 biedru), Latvijas Grāmatizdevēju asociācija ( LGA , dib. 1993. gadā), Latvijas Grāmattirgotāju asociācija ( LGTA , dib. 1994. gadā) un Latvijas Bibliotekāru biedrība ( LBB ), kas ir galvenās savas nozares kopējo interešu realizētājas un aizstāves, partneres sadarbībā ar citām struktūrām nozares ietvaros un ārpus tās.

Sadarbības partneri ārzemēs ir starptautiskās profesionālās organizācijas, kurās Latvijas profesionālās nevalstiskās organizācijas pārstāv Latvijas valsti, un tās ir: Eiropas Rakstnieku kongress ( EWC ), Starptautiskā Grāmatu izdevēju asociācija ( IPA ), Starptautiskā Grāmatu tirgotāju federācija ( IBF ), Starptautiskā Bibliotēku asociāciju un institūtu federācija ( IFLA ).

Nozares galvenās aktivitātes starptautiskajā līmenī nodrošina piedalīšanās starptautiskajos grāmatu tirgos , no kuriem nozīmīgākie ir Frankfurtes gadatirgus (ikgadējs) un Baltijas Grāmatu svētki (katru otro gadu rīko pēc kārtas Igaunija, Latvija, Lietuva).

Nākotnē paredzēts izveidot Literatūras informācijas centru ( LIC ), kura darbību organizatoriski gatava nodrošināt Latvijas Rakstnieku savienība, ja valsts piedalīsies ar finansējumu. Centra galvenais uzdevums ir latviešu literatūras popularizēšana ārvalstīs, Latvijas tēla veidošana.

Nozīmīga struktūra, kas veic metodisku un organizatorisku darbu bērnu un jaunatnes lasīšanas veicināšanā, ir Bērnu literatūras centrs ( BLC ), kas darbojas Latvijas Nacionālās bibliotēkas ietvaros. Uz BLC bāzes darbojas arī IBBY (Starptautiskā Bērnu un jaunatnes grāmatu padome) Latvijas nodaļa.

Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācija (LVLSA) ir brīvprātīga sabiedriska organizācija, kas apvieno skolotājus un darbojas, lai celtu latviešu valodas un literatūras mācīšanas kvalitāti skolās.

Literatūras apakšnozares struktūrā ietilpst arī sadarbības partneri Latvijā.

Ar autoru bloku galvenokārt saistīti:

- Zinātniskās pētniecības institūcijas (literatūrzinātne, kā arī socioloģiskie dienesti);

- Prese, radio, TV (jo īpaši literatūrai un grāmatai veltītie izdevumi un raidījumu cikli);

- Literatūras muzejs ( J.Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs ) un atsevišķu rakstnieku memoriālie muzeji visā Latvijā;

- Latvijas institūts;

- Latvijas Radošo savienību padome;

- Kultūrkapitāla fonds konkursa kārtībā piešķir valsts finansējumu galvenokārt radošiem projektiem. Literatūras apakšnozare lielākos piešķīrumus saņem no Literatūras padomes, pārējās padomes atbalsta grāmatu tapšanu un izdošanu savās nozarēs.

- Latvijas autoru apvienība (LAA) aizstāv gan literātu, gan mākslinieku, gan citu autoru tiesības attiecībās ar grāmatu izdevējiem u.c. darbu izmantotājiem (presi, radio, TV, teātri u.tml.).

Ar grāmatu izdevēju bloku saistīta:

Poligrāfiskā bāze - to veido galvenokārt tipogrāfijas. Poligrāfisko bāzi kā profesionāla organizācija pārstāv Latvijas Poligrāfijas uzņēmumu asociācija (LPUA).

Līdzīgi kā citās valstīs Latvijā ik gadu tiek rīkoti nozīmīgi vietējie grāmatniecības forumi: Rīgas Grāmatu svētki un konkursi ("Skaistākā gada grāmata" u.c.).

Ar grāmatu tirgotāju bloku saistīts Grāmatu piedāvājuma katalogs - datu bāze (elektroniskā un grāmatas formā), ko regulāri veido LGTA, uzkrājot un izplatot informāciju par visām pārdošanā esošajām Latvijā iznākušajām grāmatām.

Ar bibliotēku bloku saistītas institūcijas ir Bibliogrāfijas institūts , kas veido preses statistiku un ISBN aģentūra , kas piešķir starptautiskā standarta numurus visām Latvijā iznākošajām grāmatām.

Izglītības pamatu veido vispārējās izglītības ietvaros skolās apgūstamā literatūras programma, no kuras kvalitātes lielā mērā atkarīga lasīšanas tradīcijas uzturēšana un pieprasījums pēc grāmatām Latvijā vispār.

Profesionālās izglītības pamatus atsevišķās ar grāmatniecību saistītās nozarēs iespējams apgūt Latvijas Kultūras skolā (bibliotekārs, grāmatu tirgotājs); Rīgas 5. arodvidusskolā (poligrāfijas specialitātes); J. Rozentāla Rīgas mākslas koledžā (dizaingrafiķis).

Turpmāk - vē

"Latvijas Vēstneša" normatīvo aktu virsredaktores

 Ausma Aldermane,  Dace Bebre