I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir nodrošināt politisko partiju (turpmāk — partija) un to apvienību darbības tiesiskos pamatus, sekmēt partiju un to apvienību iekšējo demokrātiju un demokrātiskas un pilsoniskas sabiedrības nostiprināšanu.

2.pants. Partijas un partiju apvienības jēdziens

(1) Partija ir organizācija, kas tiek izveidota, lai veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, piedalītos Saeimas vai pašvaldību domju (padomju), Eiropas Parlamenta darbā, ar deputātu starpniecību īstenotu partijas programmu, kā arī iesaistītos publiskās pārvaldes institūciju izveidē.

(2) Lai savstarpēji koordinētu darbību un sasniegtu statūtos noteiktos mērķus, vairākas partijas uz mērķu kopības pamata šajā likumā noteiktajā kārtībā var nodibināt partiju apvienību. Partija vienlaikus var būt tikai vienā reģistrētā partiju apvienībā. Uz partiju apvienībām attiecināmi šā likuma noteikumi par partijām, ciktāl tas nenosaka citādi.

3.pants. Partijas tiesiskais statuss

Partija iegūst juridiskās personas statusu ar tās ierakstīšanu politisko partiju reģistrā (turpmāk — partiju reģistrs).

4.pants. Partijas atbildības norobežošana

(1) Partija par savām saistībām atbild ar visu partijas mantu.

(2) Partija neatbild par biedra saistībām. Biedrs neatbild par partijas saistībām.

(3) Ja likumā nav noteikts citādi, partiju apvienība neatbild par to veidojošo partiju saistībām un partiju apvienību veidojošās partijas neatbild par partiju apvienības saistībām.

5.pants. Partijas juridiskā adrese

(1) Partijas juridiskā adrese ir partiju reģistrā norādītā adrese.

(2) Ja partijai tiek nosūtīti dokumenti, ziņas vai cita korespondence uz partiju reģistrā norādīto juridisko adresi, uzskatāms, ka partija šos dokumentus, ziņas vai citu korespondenci ir saņēmusi septiņu dienu laikā pēc nosūtīšanas, ja nosūtītājs var pierādīt to, ka ir nosūtījis attiecīgo korespondenci.

6.pants. Partijas nosaukums un simbolika

(1) Partijas nosaukumam, nosaukuma saīsinājumam vai simbolikai ir nepārprotami jāatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas (neatkarīgi no darbības turpināšanas) partijas vai partiju apvienības nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas, kā arī biedrības vai nodibinājuma nosaukuma. Agrāk reģistrētas partijas nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas izmantošana atļauta gadījumos, kad partijas reorganizējot apvieno vai pārveido par biedrību. Partijas nosaukumu veido atbilstoši valsts valodas prasībām.

(2) Partiju apvienības nosaukumā, nosaukuma saīsinājumā un simbolikā var iekļaut to veidojošo partiju nosaukumus, nosaukumu saīsinājumus vai simboliku.

(3) Ja visas partiju apvienībā ietilpstošās partijas reorganizējoties apvienojas un izveido vienu partiju, tā var pārņemt attiecīgās partiju apvienības nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku vai arī izmantot vienu vai vairākus no minētajiem elementiem.

(4) Ir aizliegti partiju nosaukumi, nosaukumu saīsinājumi un simbolika, kas:

1) ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem un labiem tikumiem. Nosaukumā nedrīkst ietvert militāra formējuma nosaukumu vai tādas organizācijas vai grupas nosaukumu, kura atzīta par noziedzīgu vai antikonstitucionālu, tas nedrīkst radīt pozitīvu attieksmi pret vardarbību;

2) sakrīt ar tādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, kuras mērķis vai darbība ir vērsta pret Latvijas neatkarību, suverenitāti vai drošību vai kura atveido šādas organizācijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku.

(5) Partijas nosaukumā lietojami vienīgi latviešu alfabēta burti.

(6) Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert maldinošas ziņas par partijas darbības mērķi, darbības veidu un tiesisko formu.

(7) Partijas nosaukumā nedrīkst ietvert vārdus "Latvijas Republika", valsts un pašvaldību institūciju nosaukumus, kā arī vārdus "valsts" vai "pašvaldība". Partijas simbolika nedrīkst sakrist ar valsts, pašvaldību vai to institūciju simboliku.

(8) Partija, kuras tiesības ir aizskartas, prettiesīgi izmantojot tās nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku, var no aizskārēja prasīt, lai tas izbeidz izmantot attiecīgo nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu vai simboliku un lai atlīdzina partijai ar tās nosaukuma, nosaukuma saīsinājuma vai simbolikas prettiesīgu izmantošanu nodarītos zaudējumus (kaitējumu).

7.pants. Partijas publiskā darbība

(1) Lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, partijai ir tiesības veikt publisku darbību, kas nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem.

(2) Šajā nolūkā partija var:

1) brīvi izplatīt informāciju par savu darbību;

2) izveidot preses izdevumus un citus plašsaziņas līdzekļus;

3) organizēt sapulces, gājienus un piketus;

4) uzturēt sakarus ar citu valstu politiskajām partijām;

5) veikt pasākumus, kas saistīti ar priekšvēlēšanu aģitāciju;

6) veikt citu publisko darbību.

(3) Partijām aizliegts pildīt valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus.

8.pants. Partijas saimnieciskā darbība

(1) Lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi, partija ir tiesīga savā vārdā veikt atklātu saimniecisko darbību, kurai nav peļņas gūšanas rakstura un nolūka.

(2) Partijas ienākumus drīkst izmantot statūtos noteiktā mērķa sasniegšanai. Ienākumus, kas gūti partijas veiktās darbības rezultātā, nedrīkst sadalīt starp partijas biedriem vai dibinātājiem.

(3) Partija atturas no rīcības, kas tiešā vai apslēptā veidā ir vērsta pret partiju finansiālās darbības atklātību un normatīvajos aktos noteiktajiem partiju finansēšanas ierobežojumiem.

9.pants. Aizliegums veidot bruņotas vai militarizētas vienības

Partijām ir aizliegts apbruņot savus biedrus vai citas personas, organizēt militāras mācības un veidot militarizētas vienības.

10.pants. Partiju darbības atklātums

(1) Partijas institūciju sēdēs var piedalīties ikviens attiecīgās partijas biedrs, ja statūtos nav noteikts citādi.

(2) Plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var būt klāt partijas augstāko lēmējinstitūciju (biedru sapulču vai pārstāvju sapulču) sēdēs.

(3) Partijas biedri un plašsaziņas līdzekļu žurnālisti var iepazīties ar partijas, tās institūciju un amatpersonu pieņemtajiem lēmumiem.

11.pants. Partiju finansēšana

Partiju finansēšanas noteikumus reglamentē īpašs likums.

II nodaļa. Partijas un partiju apvienības dibināšana

12.pants. Dibinātāji

(1) Par partijas dibinātājiem var būt 18 gadu vecumu sasnieguši Latvijas pilsoņi.

(2) Dibinātāju skaits nedrīkst būt mazāks par 200.

(3) Partiju apvienību var dibināt divas vai vairākas likumā noteiktajā kārtībā reģistrētas partijas. Partiju apvienībai aizliegts dibināt citu partiju apvienību.

13.pants. Lēmums par partijas dibināšanu

(1) Lai dibinātu partiju, personas, kas apvienojas partijā, dibinātāju sapulcē pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, apstiprina partijas programmu un statūtus, ievēlē valdi un saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūciju.

(2) Lēmumā par partijas dibināšanu norāda:

1) partijas nosaukumu;

2) partijas darbības mērķi;

3) dibinātāju tiesības un pienākumus, ja dibinātāji par tiem ir vienojušies;

4) visu dibinātāju pilnvarojumu vismaz diviem dibinātājiem parakstīt statūtus un pieteikumu partiju reģistra iestādei;

5) citas ziņas, kuras dibinātāji uzskata par nepieciešamām.

(3) Lēmumā par partiju apvienības dibināšanu norāda šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 5.punktā minētās ziņas.

(4) Dibinātāju sapulces lēmumu par partijas dibināšanu ieraksta dibinātāju sapulces protokolā, kurā norāda dibinātāju skaitu, kas piedalās dibinātāju sapulcē un pieņem lēmumu par partijas dibināšanu, un citus dibinātāju sapulcē pieņemtos lēmumus. Dibinātāju sapulces protokolu paraksta dibinātāju sapulces vadītājs un protokolētājs.

14.pants. Partijas statūti

(1) Partijas statūtus sagatavo rakstveidā.

(2) Partijas statūtos norāda:

1) partijas nosaukumu un tā saīsinājumu;

2) partijas simboliku (tās apraksts vai attēls), ja tāda ir;

3) partijas darbības mērķi, uzdevumus un metodes;

4) partijas darbības termiņu, ja partija tiek dibināta uz laiku;

5) biedru iestāšanās, izstāšanās un izslēgšanas priekšnoteikumus un kārtību;

6) biedru naudas un iestāšanās naudas maksāšanas kārtību;

7) biedru tiesības un pienākumus;

8) kārtību, kādā var veidot partijas teritoriālās un citas struktūrvienības, kā arī to tiesības un pienākumus;

9) biedru sapulces sasaukšanas, lēmumu pieņemšanas un pārstāvības kārtību;

10) valdes darbības termiņu un valdes skaitlisko sastāvu, nosakot valdes locekļu tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi, valdes priekšsēdētāja tiesības un pienākumus;

11) saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas uzbūvi, ievēlēšanas kārtību, kompetenci, lēmumu pieņemšanas kārtību un pilnvaru termiņu, kā arī zvērināta revidenta iecelšanas kārtību un pilnvaru termiņu;

12) kārtību, kādā tiek izdarīti grozījumi partijas statūtos un programmā;

13) biedriem piemērojamos disciplinārsodus (ja tādi paredzēti), to piemērošanas priekšnoteikumus un kārtību;

14) kārtību, kādā tiek izvirzīti un apstiprināti deputātu kandidāti Saeimas, pašvaldību domju (padomju) un Eiropas Parlamenta vēlēšanām;

15) statūtu apstiprināšanas datumu.

(3) Partiju apvienības statūtos norāda:

1) šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 4., 10., 11., 12., 14. un 15.punktā minētās ziņas;

2) apvienību veidojošās partijas un to savstarpējās tiesības un pienākumus;

3) kārtību, kādā partijas iestājas partiju apvienībā un izstājas no tās, iestāšanās un izstāšanās priekšnoteikumus.

(4) Partijas statūtos var paredzēt citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu. Ja statūtu noteikumi ir pretrunā ar likumu, piemērojami likuma noteikumi.

(5) Partijas statūtus paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji. Partiju apvienības statūtus paraksta vismaz viens katras apvienībā ietilpstošās dibinātājas partijas pilnvarots pārstāvis. Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina attiecīgo personu pilnvarojumu.

III nodaļa. Partijas reģistrācija

15.pants. Partiju reģistrs

(1) Partiju reģistrā ieraksta ziņas par partijām.

(2) Partiju reģistru izveido un uztur partiju reģistra iestāde.

16.pants. Pieteikums par partijas ierakstīšanu reģistrā

(1) Partijas dibinātāju (partiju apvienību veidojošo partiju) pilnvaroti pārstāvji triju mēnešu laikā pēc lēmuma pieņemšanas par partijas (partiju apvienības) dibināšanu iesniedz partiju reģistra iestādei pieteikumu par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā. Pieteikumā norāda šā likuma 18.panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas. Pieteikumā par partiju apvienības ierakstīšanu partiju reģistrā nenorāda šā likuma 18.panta pirmās daļas 4.punktā minētās ziņas.

(2) Pieteikumam par partijas ierakstīšanu partiju reģistrā pievieno:

1) lēmumu par partijas dibināšanu;

2) partijas programmu;

3) ne mazāk kā 200 partijas dibinātāju sarakstu, kurā ir norādīts partijas nosaukums un pretī katra dibinātāja vārdam, uzvārdam un personas kodam ir likumā noteiktajā kārtībā zvērināta notāra apliecināts attiecīgā dibinātāja paraksts;

4) partijas statūtus;

5) partijas valdes locekļu sarakstu;

6) dokumentu, kas apliecina valsts nodevas samaksu un samaksu par publikāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(3) Pieteikumam par partiju apvienības ierakstīšanu partiju reģistrā pievieno:

1) šā panta otrās daļas 2., 4., 5. un 6.punktā minētos dokumentus;

2) katras partiju apvienību veidojošās partijas biedru sapulces lēmumu par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā;

3) partiju sapulces lēmumu par partiju apvienības dibināšanu.

(4) Pieteikumu paraksta vismaz divi no dibinātāju vidus pilnvaroti pārstāvji. Pieteikumu par partiju apvienības ierakstīšanu partiju reģistrā paraksta vismaz viens katras apvienībā ietilpstošās dibinātājas partijas pilnvarots pārstāvis. Partiju reģistra iestādei iesniedz dokumentu, kas apstiprina attiecīgo personu pilnvarojumu.

17.pants. Partiju reģistra atklātums

(1) Ikvienam ir tiesības iepazīties ar partiju reģistra ierakstiem un partiju reģistra iestādei iesniegtajiem dokumentiem.

(2) Ikvienam pēc attiecīga rakstveida pieprasījuma iesniegšanas un valsts nodevas samaksas ir tiesības saņemt izziņu no partiju reģistra, kā arī partiju reģistra lietā esoša dokumenta izrakstu vai kopiju (tajā skaitā iesniegtās ziņas par partijas dibinātājiem). Pēc saņēmēja pieprasījuma izraksta vai kopijas pareizība apliecināma ar partiju reģistra iestādes amatpersonas parakstu un zīmogu, norādot izsniegšanas datumu.

(3) Pēc saņēmēja pieprasījuma partiju reģistra iestādes amatpersona izsniedz izziņu par to, ka partiju reģistra ierakstā nav izdarīti grozījumi, vai par to, ka partiju reģistrā nav izdarīts noteikts ieraksts.

18.pants. Partiju reģistra ziņas

(1) Partiju reģistrā norāda:

1) partijas nosaukumu;

2) partijas juridisko adresi;

3) partijas darbības mērķi;

4) partijas teritoriālās struktūrvienības, ja tādas ir;

5) datumu, kad pieņemts lēmums par partijas dibināšanu;

6) valdes locekļu vārdu, uzvārdu, personas kodu, norādot, vai viņiem ir tiesības pārstāvēt partiju atsevišķi vai kopīgi;

7) partijas darbības termiņu, ja partija dibināta uz laiku;

8) ziņas par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu, darbības apturēšanu vai izbeigšanu, turpināšanu, partijas maksātnespēju, likvidāciju un reorganizāciju;

9) ziņas par likvidatora iecelšanu, norādot viņa vārdu, uzvārdu un personas kodu;

10) ziņas par administratora iecelšanu maksātnespējas lietā, norādot administratora vārdu, uzvārdu un personas kodu;

11) ieraksta izdarīšanas datumu;

12) citas ziņas, ja to paredz likums.

(2) Šā panta pirmās daļas 1., 3., 5., 6., 7., 9. un 10.punktā norādītās ziņas, izņemot personas kodu, un izmaiņas tajās par partijas līdzekļiem ir publicējamas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". Publicēšanas kārtību, izmaksu apmēru un iekasēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

19.pants. Partiju reģistra iestādei iesniedzamie dokumenti un to glabāšana

(1) Partiju reģistra iestādei iesniedzami dokumenti, kas pamato ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā un tā grozījumus, kā arī citi likumā noteiktie dokumenti. Partiju reģistra iestādei iesniedz attiecīgā dokumenta oriģinālu, notariāli apliecinātu kopiju vai kopiju, uzrādot dokumenta oriģinālu. Ārvalstīs izdotus publiskus dokumentus legalizē Latvijai saistošos starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā un tiem pievieno notariāli apliecinātu tulkojumu latviešu valodā.

(2) Piesakot statūtu grozījumus partiju reģistra iestādei, pievieno biedru sapulces protokola izrakstu ar lēmumu par grozījumiem statūtos un pilnu statūtu tekstu jaunajā redakcijā.

(3) Partijas, izņemot partiju apvienības, līdz kārtējā kalendārā gada 1.martam iesniedz partiju reģistra iestādei ziņas par partijas biedru skaitu un pilsonību.

(4) Šā panta pirmajā daļā minētie dokumenti glabājas attiecīgās partijas reģistrācijas lietā.

20.pants. Ieraksta izdarīšana partiju reģistrā

(1) Ierakstu partiju reģistrā izdara, pamatojoties uz attiecīgās partijas pieteikumu vai tiesas nolēmumu. Pieteikuma veidlapas paraugu apstiprina Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, atteikumu izdarīt ierakstu vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem septiņu darbdienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas. Tādā pašā termiņā partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem lēmumu par ierakstu izdarīšanu partiju reģistrā, pamatojoties uz tiesas nolēmumu.

(3) Lēmumu par ieraksta izdarīšanas atlikšanu partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) nav iesniegti visi likumā minētie dokumenti;

2) dokumentiem, uz kuru pamata izdara ierakstus partiju reģistrā vai kurus reģistrē (pievieno lietai), nav juridiska spēka vai tie neatbilst citām normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu noformēšanas prasībām;

3) ziņu un noteikumu apjoms un saturs neatbilst normatīvajiem aktiem un citiem reģistrācijas lietā esošiem dokumentiem;

4) pārbaudot šā likuma 6.pantā noteikto, atklājas, ka partijas nosaukums, tā saīsinājums vai simbolika nepārprotami neatšķiras no Latvijā agrāk reģistrētas partijas vai partiju apvienības nosaukuma, tā saīsinājuma vai simbolikas vai sakrīt ar biedrības vai nodibinājuma nosaukumu, vai maldina par saistību ar valsts vai pašvaldību institūcijām;

5) partiju reģistrā reģistrēts cits tiesisks šķērslis.

(4) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā partiju reģistra iestādes amatpersona pieņem, ja:

1) partijas statūtos noteiktais mērķis ir pretrunā ar Latvijas Republikas Satversmi, likumiem vai Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem;

2) pārkāpta likumā noteiktā partijas dibināšanas kārtība;

3) pēc tam, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanas atlikšanu, noteiktajā termiņā nav novērsti šajā lēmumā norādītie trūkumi.

(5) Lēmumu par atteikumu izdarīt ierakstu partiju reģistrā vai ieraksta izdarīšanas atlikšanu pamato. Lēmumā par ieraksta izdarīšanas atlikšanu norāda saprātīgu termiņu trūkumu novēršanai.

(6) Partiju reģistra iestādes amatpersona šā panta otrajā daļā minēto lēmumu nosūta pieteikuma iesniedzējam piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.

(7) Pieteikuma iesniedzējam ir tiesības apstrīdēt un pārsūdzēt partiju reģistra iestādes amatpersonas lēmumu administratīvo procesu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(8) Ieraksts partiju reģistrā izdarāms tajā pašā dienā, kad pieņemts lēmums par ieraksta izdarīšanu.

21.pants. Reģistrācijas apliecība

(1) Pēc partijas ierakstīšanas partiju reģistrā partijas dibinātāju pilnvarotajiem pārstāvjiem izsniedz partijas reģistrācijas apliecību, ko paraksta un ar zīmogu apliecina partiju reģistra iestādes amatpersona.

(2) Reģistrācijas apliecībā norāda partijas:

1) nosaukumu;

2) organizācijas formu (partija vai partiju apvienība);

3) reģistrācijas numuru;

4) reģistrācijas vietu;

5) reģistrācijas datumu.

22.pants. Partijas izslēgšana no partiju reģistra

Partiju izslēdz no partiju reģistra, pamatojoties uz:

1) pieteikumu par partijas likvidāciju;

2) maksātnespējīgās partijas administratora pieteikumu;

3) pieteikumu par partijas reorganizāciju;

4) tiesas nolēmumu.

23.pants. Valsts nodeva

(1) Par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā maksājama valsts nodeva, kuras apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Par partiju reģistra izraksta un reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas izsniegšanu maksājama valsts nodeva partiju reģistra iestādes darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā apmērā un kārtībā.

(3) Valsts nodeva par ieraksta izdarīšanu partiju reģistrā, par reģistra lietā esoša dokumenta izraksta vai kopijas izsniegšanu, kā arī par izziņas izsniegšanu nedrīkst pārsniegt administratīvos izdevumus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu par reģistrāciju un attiecīgā ieraksta izdarīšanu, kā arī ar dokumentu vai informācijas meklēšanu, apstrādi un pavairošanu saistītos izdevumus.

24.pants. Ziņu iesniegšanas termiņš

Ziņas, uz kuru pamata izdarāmi jauni ieraksti partiju reģistrā, kā arī šajā likumā noteiktie dokumenti iesniedzami partiju reģistra iestādei 14 dienu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

25.pants. Atbildība par nepatiesu ziņu sniegšanu

Par nepatiesu ziņu sniegšanu partiju reģistra iestādei attiecīgās personas sau­camas pie likumā paredzētās atbildības.

IV nodaļa. Partijas biedri

26.pants. Partijas biedri

(1) Par partijas biedriem var būt 18 gadu vecumu sasniegušas personas, kuras ir Latvijas pilsoņi, Latvijas nepilsoņi un Eiropas Savienības pilsoņi, kas nav Latvijas pilsoņi, bet kas uzturas Latvijas Republikā. Persona vienlaikus var būt tikai vienas partijas biedrs.

(2) Par partijas biedru kandidātiem var būt personas, kuras sasniegušas 16 gadu vecumu.

(3) Latvijā var darboties tikai tādas partijas, kurās ir ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņu. Partijā, kurā ir vairāk par 400 biedriem, ne mazāk kā pusei no visiem biedriem jābūt Latvijas pilsoņiem.

(4) Partiju apvienības biedri ir apvienību veidojošo partiju biedri.

27.pants. Partijas biedru reģistrs

(1) Partijas (izņemot partiju apvienības) ved partijas biedru reģistru, kurā ieraksta partijas biedru vārdu, uzvārdu, personas kodu, pilsonību un deklarētās dzīvesvietas adresi.

(2) Sākotnējie ieraksti partijas biedru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no partijas reģistrācijas dienas.

(3) Turpmākie ieraksti partijas biedru reģistrā izdarāmi ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc tam, kad valde saņēmusi informāciju par izmaiņām šā panta pirmajā daļā minētajās ziņās.

(4) Ierakstu partijas biedru reģistrā veic partijas valdes pilnvarota persona.

(5) Ar partijas biedru reģistru ir tiesīgi iepazīties partijas biedri, kā arī zvērināts revidents un likumā noteiktās iestādes.

(6) Partijas biedru vārds un uzvārds ir vispārpieejama informācija, un ar to var iepazīties ikviens.

28.pants. Biedra dalība partijā

(1) Partijas valde pieņem lēmumu par biedra uzņemšanu partijā, ja statūtos nav noteikta cita kārtība.

(2) Ja partijas valde vai cita institūcija, izņemot biedru sapulci, kuras kompetencē ir biedru uzņemšana, pieņem lēmumu par atteikumu uzņemt biedru, personai, kura vēlas kļūt par biedru, ir tiesības pieprasīt jautājuma izskatīšanu statūtos noteiktajā kārtībā.

(3) Saistības biedriem nosakāmas tikai statūtos paredzētajā kārtībā.

(4) Biedra dalība partijā nav nododama trešajām personām vai mantojama. Biedra dalība partijā izbeidzas līdz ar izstāšanos vai izslēgšanu no partijas, kā arī ar biedra nāvi.

(5) Ja biedra dalība partijā izbeidzas, statūtos paredzētā un iemaksātā biedra nauda un iestāšanās nauda viņam netiek atmaksāta. Biedram, kura dalība partijā izbeigusies, nav tiesību uz partijas īpašumu. Partijai nav tiesību piedzīt no biedra neiemaksāto biedra naudu un iestāšanās naudu.

29.pants. Partijas biedra tiesības un pienākumi

(1) Partijas biedram ir šādas tiesības:

1) statūtos noteiktajā kārtībā piedalīties partijas lēmumu pieņemšanā;

2) vēlēt partijas valdi un citas institūcijas;

3) statūtos noteiktajā kārtībā kandidēt partijas amatpersonu vēlēšanās;

4) saņemt informāciju par partijas darbību, kā arī brīvi paust savu viedokli;

5) statūtos noteiktajā kārtībā apstrīdēt partijas pieņemtos lēmumus;

6) izstāties no partijas;

7) statūtos noteiktajā kārtībā lemt par partijas kandidātiem pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

(2) Partijas biedram ir pienākums:

1) ievērot partijas statūtus;

2) piedalīties partijas darbā;

3) maksāt biedra naudu, ja tāda noteikta.

(3) Partijas statūtos biedriem var paredzēt arī citas tiesības un pienākumus, kas nav pretrunā ar šo likumu.

(4) Partiju apvienības biedriem (26.panta ceturtā daļa) ir visas šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5.punktā, kā arī otrās daļas 1. un 2.punktā noteiktās tiesības un pienākumi.

30.pants. Biedra dalības izbeigšanās

(1) Jautājumus, kas saistīti ar biedra dalības izbeigšanos partijā, nosaka Biedrību un nodibinājumu likums, ja šis likums nenosaka citu kārtību.

(2) Lēmumu par biedra dalības izbeigšanos partijā biedram ir tiesības prasīt pārskatīt biedru sapulcē, ja vien statūtos nav noteikta cita kārtība.

31.pants. Personas, kas var piedalīties partijas darbā

Partijas darbā var piedalīties arī personas, kas nav attiecīgās partijas biedri: biedru kandidāti, goda biedri, asociētie biedri, vecbiedri un citas personas ar īpašu statusu, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās partijas statūti.

V nodaļa. Partijas organizatoriskā struktūra

32.pants. Partijas pārvaldes institūcijas

(1) Partijas pārvaldes institūcijas ir biedru sapulce (kopsapulce) un valde.

(2) Statūtos var paredzēt, ka biedru sapulces pienākumus statūtos noteiktajā apjomā pilda no biedru kopskaita ievēlēta pārstāvju sapulce (kongress, konference). Pārstāvības normu, pārstāvju izvirzīšanas un ievēlēšanas kārtību nosaka valde, ja statūtos nav noteikts citādi. Visiem partijas biedriem ir tiesības piedalīties pārstāvju vēlēšanās. Uz pārstāvju sapulci attiecināmi šā likuma noteikumi attiecībā uz biedru sapulci, ja likumā nav noteikts citādi.

(3) Statūtos var paredzēt arī citas pārvaldes institūcijas, nosakot to izveides kārtību un kompetenci.

33.pants. Partijas biedru sapulce

(1) Partijas biedru sapulce ir partijas augstākā lēmējinstitūcija.

(2) Partijas biedru sapulce sasaucama ne retāk kā reizi kalendārajā gadā.

(3) Tikai partijas biedru sapulces kompetencē ietilpst:

1) grozījumu izdarīšana partijas statūtos un programmā;

2) valdes, revīzijas un citu institūciju locekļu ievēlēšana un atsaukšana, ja vien statūtos nav noteikta cita kārtība;

3) lēmuma pieņemšana par partijas darbības izbeigšanu, turpināšanu vai reorganizāciju, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

4) priekšvēlēšanu programmas apstiprināšana Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanām, ja vien statūtos nav noteikta cita kārtība;

5) lēmuma pieņemšana par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā. Pieņemot lēmumu par partijas piedalīšanos partiju apvienības dibināšanā, biedru sapulce pilnvaro vienu vai vairākus pārstāvjus partijas vārdā veikt šā likuma 13., 14. un 16.pantā minētās darbības partiju apvienības dibināšanai un ierakstīšanai partiju reģistrā;

6) citi jautājumi, kas saskaņā ar likumu vai statūtiem ir biedru sapulces kompetencē.

(4) Partijas biedru sapulcei ir tiesības pieņemt tādus lēmumus, kas ietilpst valdes un citu statūtos paredzēto institūciju kompetencē.

(5) Jautājumos, kas saistīti ar partijas biedru sapulces sasaukšanu, norisi, lēmumu pieņemšanu un atzīšanu par spēkā neesošiem, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

34.pants. Partijas valde

(1) Valde ir partijas izpildinstitūcija, kas vada un pārstāv partiju.

(2) Valdes sastāvā ir vismaz trīs valdes locekļi.

(3) Biedru sapulce ievēlē valdes priekšsēdētāju un pārējos valdes locekļus. Valdes locekļus ievēlē aizklātās vēlēšanās, ja vien statūtos nav noteikta cita kārtība.

(4) Valdes locekli ievēlē amatā uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem.

(5) Valdes loceklis vienlaikus nedrīkst būt partijas saimnieciskās un finansiālās darbības revīzijas institūcijas loceklis.

(6) Par valdes locekli var būt tikai rīcībspējīga fiziskā persona.

(7) Jautājumos, kas saistīti ar valdes kompetenci, pārstāvības tiesībām, lēmumu pieņemšanu, atlīdzības un izdevumu segšanu, piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

35.pants. Partijas valdes un citu institūciju locekļu atbildība

(1) Par partijas darbību saskaņā ar likumu un citu normatīvo aktu prasībām, kā arī par partijai saskaņā ar likumu noteikto uzdevumu izpildi ir atbildīga partijas valde, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Valdes un citu institūciju locekļi ir solidāri atbildīgi par zaudējumiem, kas nodarīti partijai viņu vainas dēļ.

(3) Partija var celt prasību pret valdes vai citas institūcijas locekli piecu gadu laikā, skaitot no tiesību aizskāruma dienas vai dienas, kad kļuva zināms par tiesību aizskārumu.

36.pants. Partijas struktūrvienības

(1) Partijām (izņemot partiju apvienības) var būt teritoriālas un citas organizatoriski patstāvīgas struktūrvienības. Partijas struktūrvienības nav juridiskās personas.

(2) Partija veido savu teritoriālo struktūru tā, lai partijas biedri varētu piedalīties partijas darbā pēc iespējas tuvāk savai dzīvesvietai. Katrs partijas biedrs darbojas vienā partijas teritoriālajā struktūrvienībā.

(3) Partijas teritoriālās struktūrvienības var apvienoties reģionālās nodaļās, kuru izveidošanas kārtību un kompetenci nosaka partijas statūti.

37.pants. Partijas saimnieciskās un finansiālās darbības revīzija

Partijas saimniecisko un finansiālo darbību ne retāk kā reizi gadā pārbauda zvērināts revidents. Zvērināta revidenta atzinums par attiecīgās partijas finansiālo un saimniecisko darbību pievienojams ikgadējai finansiālās darbības deklarācijai, kuru partija saskaņā ar partiju finansēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem iesniedz Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.

VI nodaļa. Partijas darbības uzraudzība, apturēšana, izbeigšana, likvidācija un reorganizācija

38.pants. Partijas darbības uzraudzība un kontrole

(1) Partijas darbību atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga un kontrolē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, partiju reģistra iestāde, kā arī citas likumā noteiktās iestādes.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētās iestādes konstatē, ka partija neievēro normatīvos aktus vai partijas darbība neatbilst statūtiem, tās rakstveidā brīdina partiju un uzdod novērst nelikumīgo darbību.

(3) Termiņš pārkāpumu novēršanai nosakāms ne mazāks par 15 dienām un ne ilgāks par sešiem mēnešiem.

39.pants. Partijas darbības apturēšana

(1) Tiesa var apturēt partijas darbību uz laiku līdz sešiem mēnešiem, ja partija:

1) pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi pārkāpumus;

2) kalendārā gada laikā nav sasaukusi partijas augstāko lēmējinstitūciju — biedru sapulci;

3) sešu mēnešu laikā pēc biedru skaita samazināšanās līdz 150 biedriem nav atjaunojusi biedru skaitu līdz likumā noteiktajam minimālajam biedru skaitam;

4) partiju finansiālo darbību regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā termiņā nav ieskaitījusi valsts budžetā pretlikumīgi iegūtos finanšu līdzekļus.

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās iestādes.

(3) Apturot partiju apvienību veidojošas partijas darbību, tiesa lemj par partiju apvienības darbības apturēšanu.

(4) Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta partiju reģistra iestādei. Partiju reģistra iestāde publicē informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

40.pants. Partijas darbības apturēšanas sekas

Ja tiesa aptur partijas darbību, nolēmumā noteiktajā darbības apturēšanas termiņā partija pārtrauc publisko darbību.

41.pants. Partijas darbības izbeigšanās pamati

Partijas darbība izbeidzas:

1) ar partijas biedru sapulces lēmumu par partijas darbības izbeigšanu;

2) uzsākot partijas bankrota procedūru;

3) ja partijas biedru skaits samazinās un ir mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (44.pants);

4) izbeidzoties partijas statūtos noteiktajam termiņam, ja partija dibināta uz noteiktu laiku;

5) ar tiesas nolēmumu;

6) uz cita statūtos noteiktā pamata.

42.pants. Partijas darbības izbeigšana ar biedru sapulces lēmumu

Biedru sapulces lēmums par partijas darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.

43.pants. Partijas darbības izbeigšana, uzsākot bankrota procedūru

Kārtību, kādā izbeidzama partijas darbība bankrota gadījumā, nosaka likums, kas regulē biedrību un nodibinājumu maksātnespēju.

44.pants. Partijas darbības izbeigšana ar valdes lēmumu

(1) Ja biedru skaits samazinājies un ir mazāks par 150 biedriem vai par citu statūtos noteiktu skaitu (kas nav mazāks par 150), kā arī tad, ja izbeidzas statūtos noteiktais termiņš, uz kādu partija bija dibināta, lēmumu par darbības izbeigšanu pieņem partijas valde vai cita statūtos noteikta pārvaldes institūcija.

(2) Partiju apvienības valde pieņem lēmumu par partiju apvienības darbības izbeigšanu šā likuma 41.panta 4. un 6.punktā minētajos gadījumos, kā arī gadījumā, kad partiju apvienībā ietilpstošo partiju skaits ir samazinājies līdz vienai partijai.

45.pants. Partijas darbības izbeigšana ar tiesas nolēmumu

(1) Partijas darbību, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, var izbeigt:

1) ja partijas valde nav iesniegusi pieteikumu par partijas darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;

2) ja partija neizpilda tiesas nolēmumu par darbības apturēšanu vai tiesas noteiktajā termiņā nenovērš likuma pārkāpumu, kura dēļ tās darbība bija apturēta;

3) ja partija gada laikā pēc brīdinājuma saņemšanas atkārtoti izdara likuma pārkāpumu;

4) citos likumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pieteikumu tiesā var iesniegt šā likuma 38.panta pirmajā daļā minētās iestādes.

(3) Pēc pieteicēja lūguma tiesa var aizliegt partijai veikt publisko darbību vai citu darbību līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai lietā. Lēmumu var pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā.

(4) Lēmumu par partijas publiskās darbības vai citas darbības aizliegumu tiesa nosūta partiju reģistra iestādei ieraksta izdarīšanai partiju reģistrā.

(5) Tiesa, pieņemot lēmumu par partijas darbības izbeigšanu, nosaka:

1) likvidācijas procesa nepieciešamību un likvidatora iecelšanu;

2) partijas īpašuma atsavināšanu par labu valstij, ja likums nenosaka citādi;

3) par kādiem līdzekļiem un kādā kārtībā tiek sakārtoti un nodoti glabāšanai valsts arhīvā partijas dokumenti.

(6) Pēc nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā tiesa to nosūta partiju reģistra iestādei. Partiju reģistra iestāde publicē informāciju laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

46.pants. Partijas likvidācija

(1) Partijas darbības izbeigšanās gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi.

(2) Partijas likvidācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu.

47.pants. Partijas reorganizācija

(1) Partiju var reorganizēt, partijām apvienojoties vienā partijā vai partijai sadaloties, vai pārveidojot partiju par biedrību.

(2) Reorganizācijā drīkst piedalīties tikai partijas, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Reorganizācijā nedrīkst piedalīties partiju apvienības.

(3) Partijas statūtos var paredzēt, ka reorganizācija ir atļauta vai nav atļauta, pastāvot zināmiem priekšnoteikumiem.

(4) Partijas reorganizācijas jautājumos piemēro Biedrību un nodibinājumu likumu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

48.pants. Partijas pārveidošana par biedrību

(1) Lai partiju pārveidotu par biedrību, atbilstoši attiecīgās partijas statūtiem sa­sauc partijas biedru sapulci. Sapulcē statūtos noteiktajā kārtībā tiek pieņemts lēmums par partijas pārveidošanu par biedrību. Biedru sapulces protokolā iekļauj dibināšanas lēmumā norādāmās ziņas. Biedru sapulces protokolu noformē atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumā noteiktajiem biedru sapulces protokola noformēšanas noteikumiem.

(2) Pārveidojot partiju par biedrību, ievēro biedrību dibināšanu reglamentējošo normatīvo aktu noteikumus.

(3) Pieteikumu par partijas pārveidošanu par biedrību paraksta valde.

(4) Pārveidojot partiju par biedrību, ir atļauts saglabāt attiecīgās partijas nosaukumu, nosaukuma saīsinājumu un simboliku vai arī izmantot vienu vai vairākus no minētajiem elementiem.

(5) Jaunizveidotā biedrība statūtos norāda, ka tā ir partijas tiesību un saistību pārņēmēja.

49.pants. Finansiālās darbības deklarācija

(1) Uzsākot partijas likvidāciju, reorganizāciju vai pārveidošanu par biedrību, partijas pienākums ir iesniegt Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam finansiālās darbības deklarāciju un zvērināta revidenta atzinumu par partijas finansiālo un saimniecisko darbību gadā, kurā attiecīgā partija tiek likvidēta, reorganizēta vai pārveidota par biedrību.

(2) Par šā panta pirmās daļas noteikumu izpildi partijas likvidācijas gadījumā atbildīgs ir attiecīgās partijas likvidators, bet, ja likvidators nav iecelts, — attiecīgās partijas valde.

Pārejas noteikums

Likuma spēkā stāšanās kārtību nosaka ar īpašu likumu.

Likums stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2006.gada 7.jūlijā