Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: 

Grozījumi Autopārvadājumu likumā

Izdarīt Autopārvadājumu likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 20.nr.; 1997, 8.nr.; 1998, 24.nr.; 1999, 21.nr.; 2001, 1., 12.nr.; 2002, 12.nr.; 2003, 23.nr.; 2005, 2., 12.nr.; 2006, 1.nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt 1.panta 27. un 28.punktu šādā redakcijā:

“27) pašpārvadājumi — nekomerciāli pasažieru vai kravas pārvadājumi, kas tiek veikti ar komersanta, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašumā esošiem vai iznomātiem transportlīdzekļiem, kurus vada pats komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecības īpašnieks vai viņa darbinieks, lai komersanta, zemnieku vai zvejnieku saim­niecības vajadzībām pārvadātu kravu, kura ir viņa īpašums vai kuru viņš nopircis, iznomājis (izīrējis), izgatavojis, pārstrādājis, vai bez maksas pārvadātu darbiniekus vai citas personas. Pašpārvadājumi ir tikai attiecīgā komersanta, zemnieku vai zvejnieku saimniecības papilddarbība. Par paš­pārvadājumiem uzskatāmi arī tādi pārvadājumi, kurus atbilstoši savai kompetencei veic valsts vai pašvaldību institūcija, biedrība vai nodibinājums;

28) pārvadātājs — komersants, zemnieku vai zvejnieku saimniecība, kas pēc pasūtījuma vai līguma ar nosūtītāju, pasažieri vai uz cita tiesiska pamata uzņemas pārvadājuma saistību;”.

2. Papildināt likumu ar 6.¹ pantu šādā redakcijā:

“6.¹ pants. Prasības attiecībā uz kravas pārvadājumus veicošo autovadītāju profesionālo kompetenci

(1) Kravas pārvadājumus ar kravas automobiļiem, kuru pilna masa pārsniedz 3,5 tonnas, atļauts veikt autovadītājiem, kuriem ir šo pārvadājumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas. Iegūtās profesionālās zināšanas apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu vadītāja apliecībā vai vadītāja kvalifikācijas kartē.

(2) No šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības ir atbrīvoti autovadītāji, kas vada:

1) transportlīdzekļus, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā;

2) transportlīdzekļus, kurus izmanto vai kontrolē valsts bruņotie spēki, civilās aizsardzības dienests, ugunsdzēsības dienests un sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki;

3) transportlīdzekļus, kuriem veic braukšanas pārbaudi tehniskās attīstības, remonta vai apkopes mērķiem, vai pārbūvētiem transportlīdzekļiem, kuri vēl nav nodoti ekspluatācijā;

4) transportlīdzekļus, kurus izmanto ārkārtas situācijās vai kuri paredzēti glābšanas uzdevumu veikšanai;

5) transportlīdzekļus, kurus izmanto transportlīdzekļu vadīšanas nodarbībās, apmācot jebkuru personu, kas vēlas iegūt vadīšanas tiesības;

6) transportlīdzekļus, kurus izmanto nekomerciālai kravu pārvadāšanai, tai skaitā pašpārvadājumiem un personiskajām vajadzībām;

7) transportlīdzekļus, ar kuriem pārvadā materiālus vai iekārtas, kuras vadītājs izmanto sava darba laikā, ja transportlīdzekļa vadīšana nav vadītāja galvenā darbības joma.

(3) Autovadītājiem nepieciešamās zināšanas kravas pārvadājumu veikšanai, kā arī sākotnējās un periodiskās apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.”

3. Papildināt likumu ar 30.¹ pantu šādā redakcijā:

“30.¹ pants. Prasības attiecībā uz pasažieru pārvadājumus veicošo autovadītāju profesionālo kompetenci

(1) Pasažieru pārvadājumus ar autobusiem atļauts veikt autovadītājiem, kuriem ir šo pārvadājumu veikšanai nepieciešamās profesionālās zināšanas. Iegūtās profesionālās zināšanas apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu vadītāja apliecībā vai vadītāja kvalifikācijas kartē.

(2) No šā panta pirmajā daļā noteiktās prasības ir atbrīvoti autovadītāji, kas vada:

1) transportlīdzekļus, kuru maksimālais atļautais ātrums nepārsniedz 45 kilometrus stundā;

2) transportlīdzekļus, kurus izmanto vai kontrolē valsts bruņotie spēki, civilās aizsardzības dienests, ugunsdzēsības dienests un sabiedriskās kārtības uzturēšanas spēki;

3) transportlīdzekļus, kuriem veic braukšanas pārbaudi tehniskās attīstības, remonta vai apkopes mērķiem, vai pārbūvētiem transportlīdzekļiem, kuri vēl nav nodoti ekspluatācijā;

4) transportlīdzekļus, kurus izmanto ārkārtas situācijās vai kuri paredzēti glābšanas uzdevumu veikšanai;

5) transportlīdzekļus, kurus izmanto transportlīdzekļu vadīšanas nodarbībās, apmācot jebkuru personu, kas vēlas iegūt vadīšanas tiesības;

6) transportlīdzekļus, kurus izmanto nekomerciālai pasažieru pārvadāšanai, tai skaitā pašpārvadājumiem un personiskajām vajadzībām.

(3) Autovadītājiem nepieciešamās zināšanas pasažieru pārvadājumu veikšanai, kā arī sākotnējās un periodiskās apmācības kārtību nosaka Ministru kabinets.”

4. Papildināt pārejas noteikumus ar 12. un 13.punktu šādā redakcijā:

“12. Šā likuma 6.¹ panta nosacījumus ar 2009.gada 10.septembri piemēro attiecībā uz tiem autovadītājiem, kuri, sākot ar minēto datumu, ieguvuši tiesības vadīt C1, C1E, C un CE kategorijas transportlīdzekļus. Attiecībā uz tiem autovadītājiem, kuri šo kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ieguvuši pirms 2009.gada 10.septembra, šā likuma 6.¹ panta normas piemēro ar 2014.gada 10.septembri.

13. Šā likuma 30.¹ panta nosacījumus ar 2008.gada 10.septembri piemēro attiecībā uz tiem autovadītājiem, kuri, sākot ar minēto datumu, ieguvuši tiesības vadīt D1, D1E, D un DE kategorijas transportlīdzekļus. Attiecībā uz tiem autovadītājiem, kuri šo kategoriju transportlīdzekļu vadīšanas tiesības ieguvuši pirms 2008.gada 10.septembra, šā likuma 30.¹ panta normas piemēro ar 2013.gada 10.septembri.”

5. Papildināt likumu ar informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvu šādā redakcijā:

“Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/59/EK par dažu kravu vai pasažieru pārvadāšanai paredzētu autotransporta līdzekļu vadītāju sākotnējās kvalifikācijas iegūšanu un periodisku apmācību, par Padomes regulas (EEK) Nr.3820/85 un Padomes direktīvas 91/439/EEK grozīšanu un Padomes direktīvas 76/914/EEK atcelšanu.”

Likums Saeimā pieņemts 2006.gada 22.jūnijā.

Valsts prezidentes vietā
Saeimas priekšsēdētāja I.Ūdre

Rīgā 2006.gada 7.jūlijā