Māksliniece — savā pilsētā, savā tautā

Dziesmusvētku Lielās estrādes Baltajā zālē atvērta izstāde "Ērika Romane Mežaparkā"

Mākslinieci (pirmā no labās) sveic kolēģi Biruta Baumane un Oļģerts Jaunarājs

"Cilvēkam, tāpat kā puķei, ir katram sava krāsa, ko māksliniekam vajag atskārst un uzminēt." Tā ir viena no Ērikas Romanes atziņām. Un viņas gleznotajos portretos šī atskārstā un uzminētā krāsa ik cilvēkam arī ļāvusi izplaukt un ziedēt kā puķei. Māksliniece portretējusi daudzus ievērojamus kultūras darbiniekus — Raini, Leo Svempu, Jāni Liepiņu, Induli Zariņu, Jāni Zāberu, Astrīdu Kairišu, Pēteri Grāveli, Ojāru Ābolu, Džemmu Skulmi, Gunāru Krolli. Vairāki portreti redzami arī izstādē, ar kuru Mežaparka Attīstības biedrība un akciju sabiedrība "Mežaparks" otrajā Adventē ievadīja Mežaparka simtgadei veltīto pasākumu programmu. Fonu Ziemassvētku noskaņā gleznām un akvareļiem veido Salaspils Botāniskā dārza un Mežaparka salona iekārtotā ziedu ekspozīcija.

Ērika Romane šai sarīkojumā sēdēja goda vietā. Sarunas notika ar viņu un par viņu, un arī par Mežaparku, kur māksliniece dzīvojusi kopš agras jaunības. Te visi pazinuši jau viņas tēvu — dakteri un rentgenologu Jēkabu Romani. Mežaparka bērni spēlēja vijoli un klavieres, raisot Ērikai Romanei mīļas atmiņas. Viņa bērnībā un arī vēlāk labprāt spēlējusi klavieres, bet tēvs — vijoli, turklāt vēl piecdesmit gadu vecumā ņēmis stundas pie kāda konservatorijas studenta.

Pirms kāda laika laikrakstā "Literatūra un Māksla Latvijā" varējām lasīt dažas nodaļas no publicēšanai sagatavotās grāmatas, kuru pamatā ir studiju laikā rūpīgi rakstītās dienasgrāmatas. Vairāk nekā desmit blīvi pierakstītas klades. Līdz ar to dokumentalitāte. Divdabīgais pēckara laiks. Akadēmijas dzīve ar kolhozu talkām un raibām sadzīves ainām. Padomiskā dzīvesveida liekulība. Un pašu jaunība ar saviem priekiem un bēdām. Izstādes un darbu žūrēšana. Ne sausa memuāru literatūra, bet grāmata ar dzīvu nervu. Autore neglauda pa spalvai, bet nevienu arī neaizvaino. Viņas rakstītajam vārdam ir liela tīrības piegarša, kā saka Aija Lāce. Redaktore izsaka visdziļāko nožēlu, ka grāmata vēl nav nodrukāta un nevar tikt atvērta šajā "siltajā, dzīvajā organismā", kas reizē ir mākslinieces 80 gadu jubilejas izstāde. Daudzo ilustrāciju un fotomateriālu dēļ grāmata diemžēl bijusi pārāk darbietilpīga un naudietilpīga trūcīgajām iespiešanas iespējām.

Ērika Romane savukārt paziņoja no Austrālijas saņemto vēsti: Haralds Norītis vāku viņas grāmatai jau esot uzzīmējis. Bet pati viņa saka tā: "Atmiņa ir briesmīga. Tā saglabā sevī visniecīgākos notikumus, vistrauslākās domas nianses. Bet, kad sāk bojāties, tad līdzinās vecam pulkstenim: paiet, paiet, stāv, patikšķ vēl — un klusums. Tā es vairs nevaru atrast, kur ieliku vakarējo dienu. Tā pazudusi, tāpat kā lietas manā mājā. Zūd laiks, meklējot pašas nolikto. Vajadzētu rakstīt dienasgrāmatu, tā, kā to darīju jaunībā. Bet toreiz viss bija gluži citādi. Toreiz katra mazākā dvēseles vibrācija kvēloja un dega. Tad es dzīvoju tikai mākslai un mīlestībai."

Mežaparka Attīstības biedrības prezidente Saulcerīte Viese atgādināja, kā pirms simt gadiem Rīgas dome, spriežot par galvaspilsētas 700. dzimšanas dienas cienīgu sagaidīšanu, jubilejas programmā līdztekus parādiskajai daļai ierakstīja trīs tālejošākus priekšlikumus: pirmais — pilsētas slimnīcā un Armsteda bērnu slimnīcā dibināt desmit bezmaksas gultas, otrs — izveidot četrklasīgu tirdzniecības skolu (tai jau 1902.gadā lika pamatus pēc arhitekta Vilhelma Bokslava projekta, un tagad to pazīstam kā Mākslas akadēmijas ēku), trešais — pārveidot tā saukto Ķeizara mežu par parku ar braucamiem un pastaigu celiņiem, kā arī atļaut nelielu villu būvi. Ar šī trešā priekšlikuma realizēšanu tika likti pamati jauna tipa dārzu pilsētai, par kādu arī tika veidots Mežaparks un kāds tas būtu saudzējams un nododams nākamajām paaudzēm. Kopā ar izstāžu zāles namatēvu Valdi Gavozu viņi izteica pārliecību, ka jubilejas pasākumi pulcinās kopā un rosinās labiem darbiem Mežaparka ļaudis un viņu draugus, šīs dārzupilsētas pavalstniekus un apbrīnotājus. Džemma Skulme nenoraidīja iespēju izstādīt te arī savus darbus. Bet tuvāk jubilejai paredzēts atvērt kopīgu Mežaparka mākslas izstādi.

Aina Rozeniece, "LV" nozares redaktore