Par trim rindiņām, kas spēj sasildīt kādu sirdi

Nāk Jānis Anmanis ar dzeju un zīmējumu

Jānis Anmanis arvien mācējis pārsteigt mākslinieka talanta cienītājus ar kaut ko savam laikam jaunu un neparastu. Tā tas bija jau tagad tik tālajā 1972. gadā. Toreiz Rīgas pilī durvis vēra gleznotāja personālizstāde - pirmā pēckara mākslas darbu skate Latvijas galvaspilsētā, uz kuru skatītāji gaidīja rindā, lai iekļūtu Velvju zālē, kur pats autors pie klavierēm savu krāsu un līniju izjūtu atklāsmi papildināja ar skaņu ritmiem un salikumiem mūzikā.

Tad nāca pavasari, kad Mākslas dienu ietvaros līdzjutēju pārpildītu sporta namu pulcināja radošo savienību basketbola komandu turnīrs. Tur līdztekus aizrautīgai sacensībai grozbumbā ritēja ne mazāk spraiga spēkošanās dalībnieku, kā tagad teiktu, atraktīvā tēla veidošanā. Un visu šo mākslas un sporta sakausējumu, protams, virzīja un rīkoja Jānis Anmanis, pats būdams arī aktīvs spēlētājs laukumā.

Tagad atkal jauns pavērsiens - tieši pirms Ziemsvētkiem nākusi klajā Jāņa Anmaņa grāmata "222 haiku par mīlestību, mākslu, zemi, Visumu un sievieti". Bagātīgi ilustrētā izdevuma - 45 miniatūras - autors zīmējumiem un tekstiem ir viens. Kaut gan tuvākajiem draugiem jau sen nebija noslēpums, ka mākslinieks raksta arī dzeju. Nu vārds izlauzies kā avots no pazemes austrumnieciskajās haiku rindās, par kurām pats sacerētājs saka: "Trīs vārdi, trīs rindiņas - varbūt arī tās spēj sasildīt kādu sirdi."

Spēj jau. Gan romantiķi, kas svētku priekšvakarā lasa: "Nokrita sniegpārsla / No Tavām skropstām / tas skūpsts", gan patriotiskāk noskaņotu prātu, kuru varētu saviļņot: "Uz kalna / Zelta rija / Latvija".

Bet vakar, 21. decembrī, Jānis Anmanis, tērpies Ziemsvētku vecīša apmetnī un ar rūķa cepuri galvā (attēlā), lasītājiem rakstīja autogrāfus ar novēlējumiem. Starp tiem bija arī: "Durvis atvērās / Bezgalība / Tavas acis." Tas tikpat labi var attiekties gan uz katram tuvāko cilvēku, gan uz To, kura atnākšanas brīnumu cilvēce Ziemsvētkos gaida jau uz trešā gadu tūkstoša sliekšņa.

Andris Sproģis, "LV" nozaru virsredaktors