Par putnu un biotopu aizsardzību

Pareizai Eiropas Savienības (ES) Putnu un Biotopu direktīvas īstenošanai ir izšķiroša nozīme, lai sasniegtu ES izvirzīto mērķi – līdz 2010.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā. Tomēr Eiropas Savienības veiktā izpēte liecina, ka daudzas dalībvalstis nav pareizi īstenojušas šos divus tiesību aktus. Tāpēc Eiropas Komisija (EK) pret trīspadsmit dalībvalstīm ir sākusi pārkāpumu izmeklēšanas procedūru par Putnu direktīvas pārkāpumiem un pret astoņām dalībvalstīm – par pārkāpumiem Biotopu direktīvas īstenošanā. Abu minēto direktīvu mērķis ir nodrošināt augstu līmeni putnu un dzīvnieku un to biotopu aizsardzībā visā Eiropas Savienībā. Diemžēl daudzas EK ierosinātās lietas par ES tiesību aktu nepareizu īstenošanu vides jomā attiecas tieši uz šīm direktīvām. Eiropas Komisija cer ievērojami uzlabot šo stāvokli. 

“Putnu un Biotopu direktīva ir svarīgākie līdzekļi, lai saglabātu ES bioloģisko daudzveidību,” apgalvo vides komisārs Stavross Dims. “Tikai pareiza un drīza šo direktīvu īstenošana līdz 2010.gadam var apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos: dalībvalstīm ir jārīkojas ātri, lai savā teritorijā nodrošinātu pienācīgu putnu un biotopu aizsardzību,” viņš piebilst.

Putnu aizsardzība: trīspadsmit dalībvalstis saņems pirmo brīdinājuma vēstuli

Eiropas Komisija ir nosūtījusi pirmo brīdinājuma vēstuli šādām dalībvalstīm: Apvienotajai Karalistei, Čehijai, Dānijai, Grieķijai, Igaunijai, Kiprai, Latvijai, Lietuvai, Luksemburgai, Nīderlandei, Polijai, Slovākijai un Ungārijai.

1979.gada Putnu direktīvā (Direktīva 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību.) noteikti visu savvaļas putnu sugu aizsardzības, pārvaldības un kontroles pasākumi. Tajā ir arī noteikumi, kas paredzēti šo putnu biotopu aizsardzībai. Dalībvalstis tiek aicinātas noteikt īpaši aizsargājamas teritorijas 194 apdraudētajām putnu sugām un visām gājputnu sugām. Direktīvā aizliegtas darbības, kas tieši apdraud putnus, piemēram, apzināta putnu nonāvēšana vai to sagūstīšana, ligzdu iznīcināšana un olu izņemšana no ligzdām un ar to saistītas darbības – dzīvu vai mirušu putnu tirdzniecība (izņemot dažus īpaši pamatotus gadījumus).

Minēto trīspadsmit dalībvalstu tiesību aktu nepilnības ir ļoti atšķirīgas. Piemēram, valsts tiesību akti nenodrošina pienācīgu putnu olu vai jauno putnu aizsardzību; nosacījumi, ar kādiem ir atļautas medības, neatbilst direktīvā paredzētajiem nosacījumiem; pasākumi, kas paredzēti biotopu aizsardzībai, ir nepietiekami.

Savvaļas floras un faunas un to biotopu aizsardzība: astoņas dalībvalstis saņems pirmo brīdinājuma vēstuli par nosacījumu neizpildi

Attiecībā uz Biotopu direktīvu Komisija ir nosūtījusi pirmās brīdinājuma vēstules astoņām dalībvalstīm: Čehijai, Dānijai, Grieķijai, Kiprai, Maltai, Polijai, Slovākijai un Slovēnijai.

Biotopu direktīvu pieņēma 1992.gadā. Tās darbības joma, salīdzinot ar Putnu direktīvu, ir paplašināta, aptverot daudz lielāku retu, apdraudētu vai endēmisku sugu skaitu – aptuveni 450 dzīvnieku un 500 augu sugas. Aizsardzība paredzēta arī apmēram 200 retu un raksturīgu biotopu veidiem. Direktīvas mērķis ir veicināt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, izveidojot Eiropas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju tīklu “Natura 2000” – pirmo šāda veida tīklu pasaulē; tas ir ES ieguldījums pasaules mēroga tīkla izveidē atbilstoši ANO Konvencijai par bioloģisko daudzveidību.

Arī šajā gadījumā dalībvalstīs ir atšķirīgi neievērošanas gadījumi. Piemēram, nav prasīti kompensējoši pasākumi, ja kāda darbība vai projekts ir ietekmējis īpaši aizsargājamu dabas teritoriju; tiesību aktos nav paredzēta stingra noteiktu sugu aizsardzība.

Tiesvedības gadījumi, kas saistīti ar dabas aizsardzību

Eiropas Komisija arī pieņēmusi vairākus lēmumus attiecībā uz izskatāmajām lietām par Putnu un Biotopu direktīvas piemērošanu konkrētās dalībvalstīs.

EK ir izbeigusi lietu par Sjudadrealas lidostas celtniecību Spānijā, kura tika ierosināta, pamatojoties uz to, ka projektam nebija veikts pietiekams ietekmes uz vidi novērtējums. Pa šo laiku ir veikts projekta ietekmes uz vidi novērtējums un ir īstenoti būtiski pasākumi, lai mazinātu vai līdzsvarotu lidostas iedarbību uz vidi. Lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, pats svarīgākais ir līdzsvarot saglabāšanu un attīstību.

EK nosūtīja Grieķijai pirmo rakstisko brīdinājumu pēc Eiropas Kopienu tiesas 2006.gada 16.marta sprieduma, ar ko Grieķiju notiesāja par to, ka tā nebija izstrādājusi un ieviesusi stingru aizsardzības sistēmu Milosas salas odzei Viper schweizeri (lieta C-518/04). Šī ir apdraudēta un Grieķijā endēmiska čūsku suga. Grieķijai bija divi mēneši laika, lai informētu Eiropas Komisiju par pasākumiem, ko tā paredzējusi, lai izpildītu spriedumu. Termiņš beidzās, un EK no Grieķijas iestādēm atbildi nesaņēma.

Eiropas Komisija nosūtīja Īrijai galīgo rakstisko brīdinājumu par Biotopu direktīvas pārkāpumiem. Bija izvirzīts jautājums par to, ka nav pienācīgu noteikumu, lai pieņemtu lēmumu par zemes izmantošanu un citiem plāniem, kas skar “Natura 2000” teritorijas, nepietiekami izstrādāti izpildes noteikumi, lai vērstos pret kaitējumu, kas ar nelegālām darbībām nodarīts aizsargātam biotopam, un atbilstīgu noteikumu trūkums, lai nodrošinātu, ka kailcirte (mežistrādes process, kurā izcērt visus kokus) un jaunu skujkoku mežu stādīšana komerciālos nolūkos negatīvi neietekmē jutīgās sugas, piemēram, apdraudētās pērļu ēdamgliemenes.

Lietā pret Austriju EK pieņēma lēmumu par galīgās brīdinājuma vēstules nosūtīšanu, jo Austrija nav piedāvājusi pietiekami daudz īpaši aizsargājamo dabas teritoriju iekļaušanai ES “Natura 2000” tīklā. Vienpadsmit gadus pēc tam, kad dalībvalstīm bija jāiesniedz piedāvāto teritoriju saraksts “Natura 2000” tīklam, kas ir izveidots saskaņā ar Biotopu direktīvu, Austrijas piedāvāto teritoriju tīkls joprojām ir ļoti nepilnīgs. Kopumā ņemot, piecpadsmit biotopu veidi un desmit sugas pašlaik nav pietiekami atspoguļotas Austrijas iesniegtajā sarakstā.

Attiecībā uz to pašu jautājumu par teritoriju noteikšanu Eiropas Komisija atzīmē, ka Francija ir reaģējusi uz Eiropas Komisijas 2004.gada decembra galīgo rakstisko brīdinājumu un noteikusi 87 jaunas teritorijas un paplašinājusi 119 citas teritorijas saistībā ar Biotopu direktīvu. Pēc tam, kad Eiropas Kopienu tiesa 2002.gada novembrī pieņēma lēmumu par to, ka Francija nav noteikusi pietiekami daudz īpašu putnu aizsardzības zonu, Francija iesniedza priekšlikumus par 177 jaunām zonām un paplašināja 322 citas zonas saistībā ar Putnu direktīvu. Tomēr abos gadījumos EK vēl rūpīgi pārbauda Francijas priekšlikumus.

Tiesvedība

Līguma 226.pants dod Eiropas Komisijai pilnvaras sākt tiesvedību pret dalībvalsti, ja tā nepilda saistības.

Ja EK uzskata, ka ir noticis ES tiesību aktu pārkāpums, kas dod pamatu sākt pārkāpumu izmeklēšanas procedūru, tā attiecīgajai dalībvalstij nosūta oficiālu paziņojuma vēstuli (pirmais rakstiskais brīdinājums), kurā tai pieprasa iesniegt apsvērumus līdz noteiktai dienai, parasti divu mēnešu laikā.

Ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts atbildi vai tās nesniegšanu, Eiropas Komisija var nolemt nosūtīt dalībvalstij argumentētu atzinumu (galīgais rakstiskais brīdinājums). Tajā skaidri un noteikti izklāsta iemeslus, kāpēc EK uzskata, ka ir noticis ES tiesību aktu pārkāpums, un dalībvalsts tiek aicināta nodrošināt atbilstību noteiktā laika posmā, parasti divu mēnešu laikā.

Ja dalībvalsts neievēro argumentētajā atzinumā noteiktās prasības, EK var nolemt iesniegt lietu izskatīšanai Eiropas Kopienu tiesā. Ja Eiropas Kopienu tiesa atzīst, ka ir noticis līguma pārkāpums, pārkāpējai dalībvalstij pieprasa veikt atbilstības nodrošināšanai nepieciešamos pasākumus.

Līguma 228.pants dod Eiropas Komisijai pilnvaras veikt pasākumus pret dalībvalsti, kura neievēro Eiropas Kopienu tiesas iepriekšējo spriedumu. Šis pants arī ļauj Eiropas Komisijai lūgt tiesu piemērot attiecīgajai dalībvalstij naudas sodu.