Par ASV slepeno dienestu darbību Eiropā

Vakar, 6.jūlijā, Eiropas Parlaments plenārsēdē ar 389 balsīm par, 137 – pret un 55 deputātiem atturoties pieņēma sociālistu deputāta Džovanni Favas (Itālija) sagatavoto ziņojumu, kurā paustas bažas par ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) iespējamo darbību Eiropas Savienības valstīs, nelikumīgi aizturot, pārvadājot un turot apcietinājumā terorismā apsūdzētos gūstekņus. CIP dienesti dažos gadījumos bijuši “tieši atbildīgi par aizdomās turamo teroristu nelegālu aizturēšanu, pārvietošanu, izvešanu un turēšanu apcietinājumā” Eiropas teritorijā, teikts Eiropas Parlamenta ziņojumā. Tajā kritizēta arī dažu dalībvalstu iesaistīšanās un līdzdalība. Pagaidu komitejas pilnvaru laiku Parlaments pagarina par pusgadu.

Eiropas Parlamenta labējais spārns, kuru pārstāv lielākais politiskais spēks – Eiropas Tautas partija un Eiropas demokrāti – sākotnēji draudēja balsot pret ziņojumu, norādot uz nepārprotamu un pārliecinošu lietisko pierādījumu trūkumu, kas neļauj uzturēt ziņojumā izteiktās apsūdzības CIP nelikumīgai darbībai Eiropā. Tomēr balsojuma laikā ziņojuma tekstā tika ieviesti vairāki nozīmīgi grozījumi, padarot ziņojumu mazāk tendenciozu.

Izmeklēšanas komitejas loceklis deputāts Rihards Pīks uzsver: “Tekstā ieviestie grozījumi būtiski uzlaboja ziņojuma kvalitāti un, mīkstinot apsūdzību toni, padarīja to atbilstošāku reālajai situācijai. Proti, jāatzīst, ka izmeklēšanas komitejai arvien nav izdevies atrast nepārprotamus un pārliecinošus pierādījumus ASV nelegālai darbībai Eiropā.”

R.Pīks uzskata, ka arī turpmākās izmeklēšanas laikā Eiropas Parlamentam jāizvairās no minētā jautājuma politizēšanas: “Kreiso frakciju deputāti mēģina politizēt parlamentāro izmeklēšanu un izmanto komitejas darbību, lai nepamatoti vairotu pretrunas starp stratēģiskajiem partneriem – Ameriku un Eiropu.”

Parlamenta ziņojumā uzsvērts, ka Eiropas gaisa telpa tikusi izmantota aizdomās turamo personu nelegālai pārvietošanai. Ziņojumā paustas bažas, ka pret terorismā apsūdzēto gūstekņu cilvēktiesībām Eiropas Savienības teritorijā vairākkārt pieļauti smagi un nepieņemami pārkāpumi. Tāpat kritizēta ārkārtas pārsūtīšanas prakse, kuras mērķis ir nodrošināt, lai aizdomās turamie nenonāktu tiesā, bet tiktu pārsūtīti uz trešajām valstīm nopratināšanai, tostarp izmantojot spīdzināšanu, un tiktu turēti telpās, kas ir ASV vai vietējo varas iestāžu kontrolē.

Parlaments uzskata, ka dažos gadījumos Centrālās izlūkošanas pārvalde vai citi ASV dienesti ir bijuši “tieši atbildīgi” par Eiropas pilsoņu vai rezidentu ārkārtas pārsūtīšanu un aizdomās turamo teroristu nelegālu aizturēšanu, pārvietošanu, izvešanu un turēšanu apcietinājumā Eiropas teritorijā. Parlaments atgādina, ka šādas darbības neatbilst pieņemtajām starptautiskās likumdošanas normām un ir pretrunā cilvēktiesību pamatprincipiem. Parlaments nosoda ārkārtas pārsūtīšanas praksi, kuras mērķis ir nodrošināt, lai aizdomās turamie nenonāktu tiesā, bet tiktu pārsūtīti uz trešajām valstīm nopratināšanai, tostarp uz valstīm, kur viņi var tikt spīdzināti. Deputāti aicina steidzami definēt ārkārtas pārsūtīšanu jēdzienu starptautiskajos tiesību aktos.

Parlaments apšauba, ka dažu Eiropas valstu valdības nebūtu zinājušas par darbībām, kas saistītas ar ārkārtas pārsūtīšanu to teritorijā. Parlaments atgādina, ka Eiropas Cilvēktiesību konvencijas pārkāpumu gadījumā dalībvalstis var tikt pakļautas atbildībai par savu pienākumu nepildīšanu.

Vienlaikus Parlaments atzīmē ieguldījumu, ko devuši ES pretterorisma koordinators Gijs de Vrīss un kopējās ārpolitikas un drošības politikas augstais pārstāvis Havjers Solana, kuri apgalvoja, ka dalībvalstis, sadarbojoties ar CIP, viņuprāt, nav pārkāpušas valstu, Eiropas vai starptautiskos tiesību aktus. Parlaments tomēr piebilst, ka saskaņā ar ES tiesību aktiem tie nebija kompetenti pieprasīt attiecīgo informāciju no dalībvalstīm.

Parlaments uzskata, ka Eiropas Savienības tiesību akti par vienotām Eiropas debesīm, valstu gaisa telpas izmantošanu, kontroli un pārvaldību, dalībvalstu lidostu un Eiropas pārvadātāju izmantošanu ir izteikti nepilnīgi. EP aicina Komisiju nekavējoties ierosināt priekšlikumu direktīvai, kas šajā jomā valstu tiesību aktu saskaņotu.

Parlaments atzīst, ka cieša sadarbība starp ES dalībvalstu un tās sabiedroto izlūkdienestiem ir svarīga, lai gan šādu sadarbību nevajadzētu sajaukt ar atteikšanos no suverenitātes Eiropas teritorijā un tās gaisa telpā.

Parlaments secina, ka ir jāturpina darbs un jāpadziļina notikumu pārbaude, tāpēc komitejas pilnvaru laiks jāpagarina par vēl vienu pusgadu.

Parlaments atzīmē, ka “pagaidu komiteja līdz šim nav ieguvusi pierādījumus vai liecības slepeno cietumu pastāvēšanai Eiropas Savienībā, taču uzskata, ka turpmākajos mēnešos pagaidu komitejas uzmanība tiks pastiprināti pievērsta šim jautājumam”.

Nākamajā izmeklēšanas posmā jānoskaidro to ASV militārpersonu loma, kas bija NATO vadīto stabilizācijas spēku sastāvā, veicot sešu Bosnijas pilsoņu un Alžīrijas izcelsmes rezidentu izvešanu un pārsūtīšanu uz Gvantanamo līci.

Pagaidu komiteju saistībā ar iespējamo CIP veikto Eiropas valstu izmantošanu, lai pārvadātu un nelikumīgi turētu apcietinājumā gūstekņus, izveidoja 2006.gada janvārī, un kopš tā laika komiteja apkopojusi dokumentus par ārkārtas pārsūtīšanu un izskatījusi citu iestāžu izmeklēšanas rezultātus. Komiteja savos secinājumos pievienojas Eiropas Padomes Ģenerālsekretariāta starpposma ziņojumam un ņem vērā dažās dalībvalstīs un kandidātvalstīs notiekošo vai jau pabeigto parlamentāro izmeklēšanu. Komiteja faktu noskaidrošanai vadīja divas misijas – uz Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un uz ASV.

Pagaidu komitejā pastāvīgo locekļu aizstājēju statusā darbojas Ģirts Valdis Kristovskis no Nāciju Eiropas grupas un Rihards Pīks no Eiropas Tautas partijas un Eiropas demokrātu grupas.

Savukārt aizvakar, 5.jūlijā, Eiropas Parlamentā notika debates par sociālistu deputāta Džovanni Favas (Itālija) sagatavoto ziņojumu. Debates izvērsās asas, jo ziņojuma projekts ir izraisījis domstarpības Eiropas Parlamenta labēji un kreisi noskaņoto politisko spēku starpā. Eiropas Parlamenta lielākais politiskais spēks – Eiropas Tautas partija un Eiropas demokrāti (EPP/ED) – norāda uz nepārprotamu un pārliecinošu lietišķo pierādījumu trūkumu, kas neļauj uzturēt ziņojuma projektā izteiktās apsūdzības CIP nelikumīgai darbībai Eiropā. Labējie deputāti neizslēdz iespēju balsot pret ziņojumu vai balsojumā atturēties.

Deputāts Rihards Pīks uzskata, ka “debates par šo ziņojumu būs vienas no politiski jutīgākajām un asākajām šā gada laikā, jo Eiropas Parlamenta kreiso frakciju deputāti mēģina parlamentāro izmeklēšanu par ASV “slepenajiem cietumiem” Eiropā izmantot transatlantisko attiecību šķelšanai. Pēc sešu mēnešu darba pagaidu parlamentārās izmeklēšanas komisijā man nav īsti skaidrs, kāpēc Eiropas Parlamentam vispār jāveic šāda izmeklēšana, ja tāda jau notiek Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā -- Eiropas galvenajā cilvēktiesību uzrauga institūcijā”. Rihards Pīks turpināja: “Eiropas Parlaments nav profesionālākā un labāk sagatavotā institūcija, lai izvērtētu šādus gadījumus, jo vērtējums bieži tiek politizēts.”

Parlamenta ziņojumā uzsvērts, ka Eiropas gaisa telpa tikusi izmantota aizdomās turamo personu nelegālai pārvietošanai. Ziņojumā paustas bažas, ka pret terorismā apsūdzēto gūstekņu cilvēktiesībām Eiropas Savienības teritorijā vairākkārt pieļauti smagi un nepieņemami pārkāpumi. Ziņojumā kritizēta arī ārkārtas pārsūtīšanas prakse, kuras mērķis ir nodrošināt, lai aizdomās turamie nenonāktu tiesā, bet tiktu pārsūtīti uz trešajām valstīm nopratināšanai, tostarp izmantojot spīdzināšanu, un tiktu turēti telpās, kas ir ASV vai vietējo varas iestāžu kontrolē.

Džovanni Favas ziņojumā apkopoti Eiropas Parlamenta īpašās pagaidu komitejas darba rezultāti, kas iegūti, intervējot žurnālistus, NVO pārstāvjus, ASV un ES amatpersonas, pašus cietušos vai viņu pārstāvjus, iepazīstoties ar citu valstu parlamentāro izmeklēšanas komisiju materiāliem, kā arī vizīšu laikā uz ASV un Maķedoniju. Komitejas darba mandāts pagarināts vēl par sešiem mēnešiem.

Novērotāji konstatē, ka Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas ziņojums par iespējamu nelikumīgu gūstekņu apcietināšanu un pārsūtīšanu, kas izstrādāts paralēli Eiropas Parlamenta ziņojumam, ir plašāks un detalizētāks kā parlamenta ziņojums. Eiropas Padomes ziņojumā ietverta arī sadaļa ar konkrētām liecībām, kā arī shēma ar nelegālo pārlidojumu “globālo zirnekļa tīklu”. Eiropas Padomes ziņojumā vārdos nosauktas divas valstis – Rumānija un Polija –, kurās visdrīzāk notikusi lidmašīnu nolaišanās ne tikai loģisku iemeslu dēļ, bet arī tādēļ, ka netālu no lidostām atradušās gūstekņu slepenās apcietinājuma vietas.

Eiropas Tautas Partijas un Eiropas demokrātu grupa balsojumā par ziņojumu komitejas līmenī atturējās un ziņojuma galīgajai versijai pievienojusi “mazākuma viedokli”. Tajā pausts, ka “komitejas darba rezultātā nav atklāti jauni svarīgi fakti un nav attaisnojies satraucošais secinājums, ka ir bijuši daudzi “ārkārtas pārsūtīšanas” gadījumi”. Mazākuma viedoklī kritizēts komitejas darbs, uzstājot, ka “lielākā daļa noraidīja visus mūsu grozījumus, kuros bija ierosināts iestarpināt vārdu “iespējamais” visos gadījumos, kad nav pierādījumu par to, kas ir apgalvots”. Mazākuma viedoklis atsaucas arī uz Eiropas Padomes augsto pārstāvi Havjēru Solanu un Eiropas pretterorisma centra vadītāju Giju de Vrīsu, kuri savu uzstāšanos laikā izteicās, ka “līdz šim nav apstiprinošu pierādījumu ES dalībvalstu iespējamiem Eiropas un starptautisko tiesību pārkāpumiem”.

EPP/ED grupa uzskata, ka komitejas darbs jāturpina tikai, līdz tiek panākts progress neapšaubāmu faktu konstatācijā. Tāpat EPP/ED uzskata, ka “pārsūtīšanas” process nebija daļa no sistemātiskas un tīšas Eiropas, starptautisko un cilvēktiesību likumdošanas pārkāpumiem skaidri izteiktā spīdzināšanas nolūkā vai nu ES vai trešajās valstīs.

Eiropas Parlamenta deputāti sadarbojas ar Eiropas Padomes izmeklēšanas komisiju, kuru vada Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas tieslietu komitejas priekšsēdētājs Diks Martijs.

Parlamentārās izmeklēšanas komitejas mērķis ir noskaidrot, vai ASV slepeni izmantojušas Eiropas Savienības (ES) valstu lidostas terorismā apsūdzēto personu pārsūtīšanai un izvietojušas šīs personas slepenos cietumos ES valstu teritorijā. 

Eiropas Parlamenta (EP) pagaidu komiteja, kas tika izveidota, lai izmeklētu Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) iespējamo darbību Eiropas teritorijā, jūnija vidū pieņēma starpposma ziņojumu. Debates, kas notika pirms 6.jūlijā plenārsesijas balsojuma, parādīja viedokļu atšķirības par vairākiem EP nostājas formulējumiem.

Ziņojuma projektā teikts, ka Parlaments sliecas uzskatīt, ka daudzos gadījumos CIP vai citi ASV dienesti ir bijuši tieši atbildīgi par aizdomās turamo teroristu nelegālu aizturēšanu, pārvietošanu, izvešanu un turēšanu apcietinājumā. Pagaidu komiteja tajā aicina pagarināt komitejas pilnvaru laiku. Deputāti ziņojumam iesnieguši piecdesmit grozījumus.

Ziņojuma sagatavotājs Džovanni Fava (Giovvani (Claudio) Fava) debatēs iepazīstināja ar komitejas paveikto un uzsvēra šīs komitejas nozīmi, aizsargājot Eiropas pilsoņu intereses: “Mūsu pienākums ir runāt par vispārēju Eiropas Savienības pieeju.” Lai izmeklēšanas darbs būtu pilnīgs, deputāts aicināja atbalstīt pagaidu komitejas pilnvaru pagarināšanu.

Padomes pārstāve, Somijas Eiropas lietu ministre Paula Lehtomeki (Paula Lehtomäki) apstiprināja, ka ES nav pieņemami cilvēktiesību pārkāpumi pretterorisma cīņas vārdā, un norādīja, ka ES jāpiešķir kompetences šajā jautājumā. Viņa atspēkoja pārmetumus ES Padomei par pasivitāti, atsaucoties uz ES un ASV pārstāvju tikšanās reizēm, kurās ES uzstājīgi uzsvērusi cilvēktiesību jautājumus. Eiropas komisārs iekšlietu un tieslietu jautājumos Franko Fratīni (Franco Frattini) apliecināja, ka Komisija turpinās sadarboties ar pagaidu komiteju un pārrunās ar to likumdošanas priekšlikumu par civilās aviācijas lidojumiem, kas nav kvalificējami kā “parastie pasažieru pārvadājumi”.

Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas Demokrātu grupas pārstāvis Jass Gavronskis (Jas Gawronski) teica, ka ziņojums ir nepilnīgs. “Esmu ziņojumā vīlies,” viņš atzina. Deputāts atsaucās uz organizācijas “Human Rights Watch” ekspertu teikto, ka par CIP nelegālo darbību ir daudz aizdomu, bet nav pierādījumu. Eiropas tautas partijas (Kristīgo demokrātu) un Eiropas demokrātu grupa arī uzskata, ka ziņojumā jāiekļauj atzinība par ASV padarīto darbu un sniegto informāciju: “ASV pieļauj kļūdas tāpēc, ka kaut ko dara – nekļūdās tie, kas neko nedara.”

Sociāldemokrātu grupas pārstāvis Volfgangs Kreisls-Dorflers (Wolfgang Kreissl-Dörfler) atgādināja, ka ziņojums, par ko Parlaments rīt balsos, ir tikai starpposma pārskats, un tā mērķis nav izdarīt galīgus secinājumus. Deputāts nenoliedza, ka dienestiem, kas apkaro terorismu, savstarpēji jāsadarbojas, taču uzsvēra – to nevar darīt ar līdzekļiem, kas ir pretrunā ar ES principiem. 

Sāra Ladforda (Baroness Sarah Ludford) Eiropas Liberāļu un demokrātu grupas vārdā norādīja – EP rīcībā tagad ir pamatoti fakti un liecības par to, ka šīs nelikumīgā pārvadāšanas ir notikušas, bet pārsteidz, ka dalībvalstis par to nav zinājušas. Viņasprāt, ir nepieņemami, ka daudzas ES dalībvalstis nav ieviesušas ES tiesību aktus saistībā ar terorisma apkarošanu un daudzās valstīs nav pat terorisma definīcijas.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas pārstāvis Čems Ozdemirs (Cem Özdemir) uzsvēra starptautisko tiesību normas par likumīgu pārstāvību, taisnīgu tiesu, neizdošanu uz valstīm, kur iespējama spīdzināšana. Deputāts atgādināja, ka pagaidu komiteja guvusi pietiekami skaidras liecības par cilvēktiesību pārkāpumiem. Arī kreiso un zaļo spēku pārstāvis Džusto Katanja (Giusto Catania) norādīja, ka komiteja guvusi pietiekamus pierādījumus, turklāt NATO bāzes tikušas izmantotas un nolaupīšanas notikušas ar dalībvalstu ziņu: to apliecinot arī ASV puse. 

Konrads Šimanskis (Konrad Szymański) Nāciju Eiropas grupas vārdā aicināja ziņojuma formulējumus darīt neitrālākus. Deputāts norādīja, ka cīņā pret terorismu jāveicina sadarbība ar ASV, nevis konfrontācija, uz ko tiecas ziņojuma sākotnējā redakcija. Deputāts norādīja uz būtiskajām atšķirībām ASV un ES tiesību normās – komiteja tās pienācīgi nav ņēmusi vērā.

Neatkarības un demokrātijas grupas pārstāvis Miroslavs Mariušs Pjotrovskis (Mirosław Mariusz Piotrowski) uzskata, ka komiteja nav guvusi “nevienu faktu, kas iepriekš nebūtu bijis zināms”, un komitejai nav nepieciešamo juridisko instrumentu. Arī Neatkarības/demokrātijas grupas pārstāvis atzina, ka pagaidu komitejas ziņojums varētu vājināt ES un ASV kopējo cīņu pret terorismu.

Mārtiņš Zemītis, EP deputāta Riharda Pīka padomnieks, Eiropas Parlamenta preses dienests