• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 4. jūlija noteikumi Nr. 557 "Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 11.07.2006., Nr. 108 https://www.vestnesis.lv/ta/id/139504

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.564

Noteikumi par Latvijas Nacionālo attīstības plānu 2007.-2013.gadam

Vēl šajā numurā

11.07.2006., Nr. 108

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 557

Pieņemts: 04.07.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.557

Rīgā 2006.gada 4.jūlijā (prot. Nr.35 14.§)

Speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtība

Izdoti saskaņā ar likuma "Par aviāciju" 91.panta otro daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka speciālo aviācijas darbu veikšanas kārtību Latvijas Republikā.

2. Speciālos aviācijas darbus (turpmāk – darbi) veic ar gaisa kuģi, kura ekspluatantam ir spēkā esoša Latvijas Republikas izsniegta vai atzīta par derīgu citas valsts izsniegta gaisa kuģa ekspluatanta apliecība speciālo aviācijas darbu veikšanai (GKEA–SAD) un Latvijas Republikas vai citas valsts izsniegta licence par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus.

3. Gaisa kuģa ekspluatants darbus veic saskaņā ar nosacījumiem, kas minēti gaisa kuģa ekspluatanta apliecībā speciālo aviācijas darbu veikšanai un licencē par tiesībām veikt speciālos aviācijas darbus, un līgumu, kas noslēgts ar ieinteresēto personu (turpmāk – pasūtītājs), ja tāds ir.

4. Darbus atkarībā no to mērķa, veikšanas noteikumiem un tehnoloģijas iedala šādās grupās:

4.1. apvidus uzņemšanas un aerofotografēšanas darbi;

4.2. transporta un sakaru darbi;

4.3. būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbi;

4.4. aviācijas darbi mežsaimniecības nozarē;

4.5. aviācijas agroķīmiskie darbi;

4.6. lidojumi eksperimentālo un zinātniski pētniecisko darbu veikšanai;

4.7. aviācijas glābšanas darbi;

4.8. palīdzības sniegšana iedzīvotājiem stihisku nelaimju (katastrofu) seku likvidēšanā.

5. Ja, veicot konkrētos darbus, tiek nepamatoti aizskartas personu tiesības vai intereses, darbu veikšanu pasūtītājs saskaņo ar šīm personām. Šo noteikumu 14.1., 14.2. un 14.3.apakšpunktā minēto apvidus uzņemšanas un aerofotografē­šanas darbu veikšanu saskaņo arī ar Aizsardzības ministriju.

6. Pirms darbu uzsākšanas gaisa kuģa kapteinis saņem meteoroloģiskā laika prognozi un izanalizē faktiskos laikapstākļus. Veikt darbus bez meteorolo­ģiskā laika prognozes nav atļauts.

7. Ja attiecīgo darbu veikšanai nepieciešama īpaša sagatavošanās, gaisa kuģa ekspluatants izstrādā pilotu apmācības programmu, iekļauj to gaisa kuģa ekspluatanta mācību un kvalifikācijas uzturēšanas rokasgrāmatā un atbilstoši tai veic pilotu sagatavošanu.

8. Pilotu dažādu veidu darbu veikšanai sagatavo gaisa kuģa ekspluatanta norīkots instruktors. Pārbaudes lidojuma rezultātus atbilstoši apmācības pro­grammai instruktors ieraksta pilota lidojumu uzskaites žurnālā un apstiprina ar parakstu.

9. Ja, veicot darbus, gaisa kuģī atrodas pasažieri vai krava, par attiecī­gajiem pasažieriem un kravu jābūt dokumentācijai, kas noteikta likuma „Par aviāciju" 53.panta pirmās daļas 6.punktā.

10. Gaisa kuģa kravas masas, pacelšanās un nosēšanās masas un smaguma centra aprēķinu atbilstību lidojumu ekspluatācijas rokasgrāmatas prasībām nodrošina gaisa kuģa kapteinis. Kravas faktiskās masas un tās īpašību atbilstību kravas pavaddokumentos minētajai informācijai nodrošina pasūtītājs.

11. Lidojumus darbu veikšanai atkarībā no darbu veida veic, ievērojot 1944.gada 7.decembra Starptautiskās konvencijas par civilo aviāciju (turpmāk – konvencija) 2.pielikumā ietvertos vizuālo lidojumu noteikumus (VLN) vai instru­mentālo lidojumu noteikumus (ILN), tikai tādos meteoroloģiskajos laikapstākļos, kādos atļauts veikt konkrētos darbu veidus.

12. Veicot darbus ar lidmašīnu, tā paceļas un nosēžas lidlaukā. Veicot darbus ar helikopteru, papildus lidlaukam var izmantot nosēšanās vietu, kas izvēlēta no gaisa. Lidlauka un no gaisa izvēlētas nosēšanās vietas izmēriem un stāvoklim jāatbilst katras konkrētās lidmašīnas vai helikoptera tipa prasībām.

13. Pirms nosēšanās no gaisa izvēlētā vietā helikoptera kapteinis vizuāli novērtē tās izmērus, slīpumu un virsmas stāvokli. Par lidojuma drošību ir atbildīgs helikoptera kapteinis.

II. Apvidus uzņemšanas un aerofotografēšanas darbi

14. Apvidus uzņemšanas un aerofotografēšanas darbi ir:

14.1. aerofotografēšanas lidojumi, kuru mērķis ir apvidus fotografēšana no gaisa ar speciālu fotoaparatūru;

14.2. apvidus izpētes uzņemšanas lidojumi minimālos augstumos apvidus ģeofiziskai uzņemšanai ar speciālu aparatūru, tai skaitā ar ārpus gaisa kuģa trosē nolaižamu aparatūru;

14.3. aerouzņemšanas lidojumi distancētai instrumentālai zemes ģeoloģiskās kartēšanas un apkārtējās vides stāvokļa kontrolei, kā arī dažādu objektu koordinātu noteikšanai;

14.4. aerovizuālie lidojumi ar pasūtītāja pārstāvi gaisa kuģī, kuru mērķis ir objektu vizuāla apsekošana un apvidus vizuāla novērošana.

15. Aerofotografēšanu veic no gaisa kuģa, kas aprīkots ar aerofotografē­šanas aparatūru.

16. Lidojumus virs fotografējamiem rajoniem līdz 5000 pēdu augstumam (ieskaitot) gaisa kuģi veic, altimetrā iestatot vidējā jūras līmeņa spiedienu (QNH), bet lidojumus augstumā virs 5000 pēdām, – altimetrā iestatot standarta atmosfēras spiedienu 1013,2 hektopaskāli (QNE). Lidojuma augstuma izmaiņas kontrolējamā gaisa telpā veic tikai ar gaisa satiksmes vadības dienesta atļauju.

17. Veicot aerofotografēšanas lidojumus ar ieslēgtu autopilotu, gaisa kuģa kapteinis nodod autopilota vadību stūrmanim–aerofotogrāfam, nodrošinot pastā­vīgu lidojuma parametru kontroli.

18. Apvidus izpētes uzņemšanas lidojumus veic minimālos augstumos, attiecīgi mainot lidojuma profilu (tiek ieturēts pastāvīgs patiesais augstums virs reljefa un šķēršļiem) un nodrošinot nepastāvīgu dzinēju darbības režīmu, kurā vertikālais ātrums var pārsniegt ± četri simti pēdu minūtē.

19. Veicot apvidus izpētes uzņemšanas lidojumus ar ārpus gaisa kuģa trosē nolaižamu aparatūru, minimālo drošo relatīvo augstumu palielina par izlaistās troses garumu, ja nav citu ierobežojumu izmantojamam gaisa kuģim vai uzņemšanas apa­ratūrai.

20. Nav atļauti apvidus izpētes uzņemšanas lidojumi ar ārpus gaisa kuģa trosē nolaižamu aparatūru, ja gaisa kuģis nav aprīkots ar automātisko troses cirtni, kā arī lidojumi pret sauli augstumā virs reljefa un šķēršļiem zemāk par 300 pēdām, ja saules augstums virs horizonta ir mazāks par 15° un kursa leņķis ir mazāks par 30°.

21. Aerouzņemšanas lidojumus veic, ieturot pastāvīgu augstumu pēc barometriskā augstuma mērītāja.

22. Aerovizuālos lidojumus, ievērojot vizuālo lidojumu noteikumus, veic:

22.1. dienā, kad redzamība nav mazāka par 2000 metriem un apakšējās mākoņu robežas augstums nav mazāks par 500 pēdām, augstumā, kas nav mazāks par 150 pēdām virs šķēršļiem;

22.2. naktī, kad redzamība nav mazāka par 5000 metriem un apakšējās mākoņu robežas augstums nav mazāks par 1200 pēdām, augstumā, kas nav mazāks par 500 pēdām virs šķēršļiem.

23. Lai veiktu objekta detalizētu apskati, aerovizuālo lidojumu laikā atļauts nolaisties līdz 35 pēdu augstumam virs šķēršļiem, bet, apskatot augstsprieguma elektrolīnijas, – līdz 60 pēdu augstumam virs tām. Helikopteram nolaižoties blakus šķēršļiem un elektropārvades līnijām, attālumam no helikoptera rotora lāpstu galiem līdz šķēršļiem vai elektropārvades līnijas malējam vadam jābūt ne mazākam par pusi no helikoptera rotora diametra.

24. Aerovizuālos lidojumus ledus apstākļu izlūkošanai veic ar gaisa kuģi, kuram ir vismaz divi dzinēji, un augstumā, kas nav mazāks par 300 pēdām. Lai konkretizētu ledus apstākļus, drīkst nolaisties ne zemāk par 150 pēdām virs šķēršļiem.

25. Ja aerovizuālā lidojuma laikā uz kuģi nav iespējams noraidīt ledus apstākļu kartes un citu dokumentāciju no gaisa kuģa, to nomet uz kuģa klāja kopā ar vimpeli (spilgtas krāsas karodziņu). Šādā gadījumā lidojuma augstums virs kuģu mastiem nav mazāks par 75 pēdām.

26. Aerovizuālos lidojumus virs zivju un jūras dzīvnieku uzturēšanās vietām veic augstumā, kas nav mazāks par 300 pēdām.

III. Transporta un sakaru darbi

27. Veicot transporta un sakaru darbus, gaisa kuģi izmanto sakaru nodro­šināšanai, pasūtītāja kravu, iekārtu un darbu veikšanai nepieciešamo personu (ne vairāk par sešām personām) pārvadāšanai.

28. Transporta un sakaru lidojumus dienā un naktī veic saskaņā ar vizuālo lidojumu noteikumiem vai instrumentālo lidojumu noteikumiem.

29. Kravu pārvadā gaisa kuģī vai izmantojot helikoptera ārējo piekari. Kravu izkrauj pēc gaisa kuģa nosēšanās vai lidojumā desantējot to, vai arī helikoptera karāšanās režīmā bez piezemēšanās.

30. Kravu ar izpletni desantē no augstuma, kas nav mazāks par 500 pēdām. Kravu bez izpletņa desantē no augstuma, kas nav mazāks par 75 pēdām.

31. Helikoptera lidojumus ar kravu ārējā piekarē veic tā, lai nelidotu pāri apdzīvotām vietām. Lidojumi atļauti dienā, kad redzamība nav mazāka par 2000 metriem un apakšējās mākoņu robežas augstums nav mazāks par 600 pēdām, un naktī, kad redzamība nav mazāka par 5000 metriem un apakšējās mākoņu robežas augstums nav mazāks par 1500 pēdām.

32. Ārējā piekarē transportējamo kravu nekavējoties nomet, ja:

32.1. helikoptera karāšanās režīmā, izmantojot dzinēja (dzinēju) maksi­mālo režīmu, tas pēkšņi zaudē augstumu;

32.2. helikoptera apkalpe zaudējusi vizuālo kontaktu ar zemi sniega vai putekļu virpuļa dēļ;

32.3. helikoptera ātruma uzņemšanas vai samazināšanas laikā krava skar zemi vai šķēršļus;

32.4. krava sāk šūpoties, apdraudot lidojuma drošību;

32.5. veicot helikoptera piespiedu nosēšanos, piezemēšanās ar kravu nav iespējama;

32.6. pārstājis darboties helikoptera dzinējs (dzinēji);

32.7. helikoptera kapteinis lidojuma drošības nolūkā pieņēmis šādu lēmumu cita iemesla dēļ.

33. Veicot būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbus vai kravu pārvadāšanu helikoptera ārējā piekarē, pasūtītājs norīko darbu vadītāju, kurš ir atbildīgs par drošības tehnikas noteikumu ievērošanu un kravas sagatavo­šanu tās transportēšanai un (vai) montāžai.

IV. Būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbi

34. Būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbi ir būvnie­cības konstrukciju, elektrolīniju balstu, elektrības vadu, cauruļvadu montāža un demontāža, iekraušanas un izkraušanas darbu un citu darbu veikšana ar helikop­teru, izmantojot palīgierīces ārējā piekarē, karāšanās režīmā un manevrējot gaisā.

35. Veicot lidojumus būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbu veikšanai, ievēro izmantojamā helikoptera tipa lidojumu ekspluatācijas rokasgrāmatā un konkrētā veida darba instrukcijā minētās prasības.

36. Instrukciju lidojumiem būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkrau­šanas darbu veikšanai konkrētos apstākļos izstrādā ekspluatanta lidojumu dienesta pārstāvis.

37. Pirms būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbu veikšanas veic montāžas (izkraušanas) laukuma kontroles aplidošanu un karāša­nos virs tā, lai noteiktu izdevīgākos pieejas virzienus un darba apstākļus, lai ievērotu izmantojamā helikoptera tipa lidojumu ekspluatācijas rokasgrāmatā minētās prasības un apkalpes darba tehnoloģijas prasības.

38. Lai noteiktu lietderīgākos būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbu paņēmienus, var veikt mācību lidojumus vietā un apstākļos, kas maksimāli atbilst reālajam darba veidam.

39. Helikoptera apkalpes un uz zemes esošās strādnieku brigādes savstar­pējai saziņai izmanto radiosakarus un vizuālos signālus. Ja nepieciešams, var norīkot šo sakaru koordinatoru.

40. Veicot lidojumus būvniecības, montāžas, iekraušanas un izkraušanas darbu veikšanai, ievēro vizuālo lidojumu noteikumus, ja redzamība nav mazāka par 2000 metriem un apakšējās mākoņu robežas augstums nav mazāks par 500 pēdām.

V. Aviācijas darbi mežsaimniecības nozarē

41. Lidojumus aviācijas darbiem mežsaimniecības nozarē veic meža aizsardzības, apsekošanas un uzskaites, kā arī mežsaimniecības organizāciju apkalpošanas nolūkā.

42. Lidojumus aviācijas darbiem mežsaimniecības nozarē veic, ievērojot vizuālo lidojumu noteikumus.

43. Virs ugunsgrēka mežu apakšējā līmenī lidmašīna var nolaisties gar ugunsgrēka malu līdz augstumam, kas nav mazāks par 600 pēdām virs koku galotnēm, helikopters – līdz augstumam, kas nav mazāks par 300 pēdām virs koku galotnēm.

44. Nav atļauti vizuālie lidojumi virs ugunsgrēka mežu augšējā līmenī, kā arī piedūmotos rajonos, ja redzamība ir mazāka par vizuālo lidojumu noteikumos noteikto.

45. Veicot darbus mežsaimniecības nozarē, sūtījumu kopā ar vimpeli atļauts nomest ziņojumu savākšanas vietā no augstuma, kas nav mazāks par 150 pēdām. Nav atļauts, nometot sūtījumu, uzmanības pievēršanai veikt lidojumu virs ziņojumu savākšanas vietas augstumā, kas ir mazāks par minimālo drošo augstumu. Nav atļauts sūtījuma nomešanu veikt gaisa kuģa kapteinim.

46. Lidojumus meža kaitēkļu un slimību apkarošanai veic saskaņā ar šo noteikumu 47., 48., 49., 50., 51., 52., 53., 54., 55., 56., 57., 58., 59., 60., 61., 62. un 63.punktā minētajām prasībām.

VI. Aviācijas agroķīmiskie darbi

47. Pirms gaisa kuģa izlidošanas no bāzes lidlauka un aviācijas agroķī­misko darbu uzsākšanas gaisa kuģi pārbauda kontroles lidojumā ar uzstādītu lauksaimniecības aparatūru un pilnu lidojuma masu. Pārbaudes rezultātus ieraksta gaisa kuģa tehniskajā borta žurnālā.

48. Pārlidojumus no bāzes lidlauka līdz aviācijas agroķīmisko darbu veikšanas vietai un atpakaļ, kā arī no viena lidlauka (nosēšanās vietas) līdz otram veic, ievērojot vizuālo lidojumu noteikumus.

49. Aviācijas agroķīmiskos darbus veic:

49.1. ar lidmašīnu, ja redzamība nav mazāka par 3000 metriem un apakšējās mākoņu robežas augstums nav mazāks par 500 pēdām;

49.2. ar helikopteru, ja redzamība nav mazāka par 1500 metriem un apakšējās mākoņu robežas augstums nav mazāks par 500 pēdām.

50. Ja meteoroloģiskā laika prognoze neatbilst šo noteikumu 49.punktā minētajām prasībām, gaisa kuģa kapteinis, kura pieredze gaisa kuģa kapteiņa darbā ir vismaz 500 nolidojuma stundas, var pieņemt lēmumu par darbu uzsāk­šanu un veikt tos atbilstoši faktiskajiem laikapstākļiem, ievērojot šādus papildu nosacījumus:

50.1. redzamība nav mazāka par 5000 metriem;

50.2. apakšējās mākoņu robežas augstums ir vismaz par 300 pēdām augstāks par noteikto minimumu;

50.3. meteoroloģiskajā laika prognozē nav paredzēta vēja ātruma pastipri­nāšanās virs konkrētā gaisa kuģa tipam maksimāli pieļaujamā vēja ātruma iero­bežojuma.

51. Ja meteoroloģiskie laikapstākļi pasliktinās un vairs neatbilst šo notei­kumu 50.punktā minētajiem nosacījumiem, gaisa kuģa kapteinis pārtrauc darbus.

52. Lidojumus iecirkņu agroķīmiskajai apstrādei sāk ne agrāk par 30 minūtēm pirms saullēkta un veic ne ilgāk kā līdz saul­rietam.

53. Pirms iecirkņu agroķīmiskās apstrādes uzsākšanas gaisa kuģa kapteinis apzina šķēršļu izvietojumu, apsekojot apstrādājamo iecirkni no zemes vai no gaisa, veicot lidojumu ne zemāk par 150 pēdām virs šķēršļiem.

54. Lidojumus līdz apstrādājamam iecirknim un atpakaļ veic pa īsāko drošo maršrutu ne zemāk par 150 pēdām virs šķēršļiem.

55. Lai apstrādātu iecirkni, kuram ir brīva pieeja, lidmašīna darba augstumu ieņem 200 metrus pirms apstrādājamā iecirkņa robežas, bet helikopteri – 25 metrus pirms apstrādājamā iecirkņa robežas.

56. Lidojuma augstumu, apstrādājot iecirkņus (laukus, augļu dārzus), ietur ne zemāk par 15 pēdām virs augiem un augļu koku galotnēm, bet, apstrādājot meža iecirkņus, – ne zemāk par 35 pēdām virs koku galotnēm.

57. Apstrādājot iecirkņus, pagriezienus veic horizontālā plaknē:

57.1. lidmašīna – ne zemāk par 150 pēdām (virs mežu masīviem – ne zemāk par 300 pēdām) ar sānsveri, kas nav lielāka par 30°, ievērojot izmantoja­mās lidmašīnas lidojumu ekspluatācijas rokasgrāmatā norādītos ierobežojumus;

57.2. helikopters – ne zemāk par 100 pēdām virs šķēršļiem ar sānsveri, kas nav lielāka par 20°, ievērojot izmantojamā helikoptera lidojumu ekspluatā­cijas rokasgrāmatā norādītos ierobežojumus.

58. Šķēršļus, kas atrodas pie apstrādājamā iecirkņa robežas, gaisa kuģis pārlido ne zemāk par 35 pēdām, bet augstsprieguma līnijas – ne zemāk par 60 pēdām.

59. Lidojumus paralēli sakaru līnijām vai elektrolīnijām, ja tās šķērso apstrādājamo iecirkni, veic šādos apstākļos:

59.1. aizvēja pusē – ne tuvāk par 50 metriem no vadiem, ja vēja ātrums nav lielāks par 16 mezgliem;

59.2. vēja pusē – ne tuvāk par 50 metriem no vadiem, ja vēja ātrums nav lielāks par 10 mezgliem, un ne tuvāk par 100 metriem no tiem, ja vēja ātrums ir no 11 līdz 16 mezgliem.

60. Helikopterā ar rotējošiem rotoriem ķīmikālijas drīkst iekraut tikai aviācijas inženiertehniskā personāla vadībā.

61. Veicot aviācijas agroķīmiskos darbus, gaisa kuģa apkalpei nav atļauts:

61.1. atskatīties atpakaļ, lai novērotu ķīmikāliju izsēju;

61.2. apstrādāt iecirkņus vai veikt pacelšanos un nosēšanos, ja saules augstums virs horizonta ir mazāks par 15° un kursa leņķis ir mazāks par 30°;

61.3. veikt manevrus ar gaisa kuģi, lai novērstu ķīmikāliju izsējas aizka­vēšanos;

61.4. veikt lidojumus virs apdzīvotām vietām;

61.5. ņemt līdzi lidojumā gaisa kuģī personas, kuras nav saistītas ar darba veikšanu;

61.6. veikt lidojumus ar neieslēgtiem lidojumu parametru kontroles līdzekļiem, ja tādi ir paredzēti un uzstādīti;

61.7. atstāt savu darba vietu līdz lidojuma pilnīgai pabeigšanai.

VII. Lidojumi eksperimentālo un zinātniskās pētniecības darbu veikšanai

62. Lidojumus eksperimentālajiem un zinātniskās pētniecībasdarbiem veic, ja šo lidojumu veikšanas tehnoloģija nav pretrunā ar konvencijas 2.pieliku­mā un gaisa kuģa lidojumu ekspluatācijas rokasgrāmatā minētajām prasībām.

63. Zinātniskā (zinātniskās pētniecības) organizācija saskaņo lidojumu programmu ar gaisa kuģa ekspluatantu.

64. Lidojumus veic, ievērojot vizuālo lidojumu noteikumus vai instrumentālo lidojumu noteikumus (atkarībā no lidojumu veikšanas apstākļiem).

VIII. Aviācijas glābšanas darbi

65. Gaisa kuģi, kuru izmanto aviācijas glābšanas darbu veikšanai, aprīko saskaņā ar konvencijas 12.pielikumā minētajām prasībām.

66. Gaisa kuģi, kuram nav speciāla aprīkojuma meklēšanas un glābšanas darbu veikšanai, izmanto tikai vizuālās meklēšanas un evakuācijas darbu veikšanai.

67. Meklēšanas lidojuma laikā gaisa kuģa kapteinis:

67.1. veic meklēšanas darbus noteiktajā rajonā;

67.2. uztur sakarus ar gaisa satiksmes vadības dispečeriem, Aviācijas meklēšanas un glābšanas koordinācijas centru un citām meklēšanas darbos iesaistītajām pusēm;

67.3. ievēro konvencijas 2.pielikumā minētās prasības;

67.4. ņemot vērā konkrēto situāciju, izmanto dažādas meklēšanas metodes, pieejamās radiotehniskās un navigācijas iekārtas;

67.5. par meklēšanas rezultātiem nekavējoties informē Aviācijas meklē­šanas un glābšanas koordinācijas centru un rīkojas saskaņā ar tā norādījumiem.

68. Lidojumus veic, ievērojot vizuālo lidojumu noteikumus vai instrumen­tālo lidojumu noteikumus (atkarībā no lidojumu veikšanas apstākļiem).

IX. Palīdzības sniegšana iedzīvotājiem stihisku nelaimju (katastrofu) seku likvidēšanā

69. Gaisa kuģi izmanto stihiskās nelaimes (katastrofas) skarto rajonu apsekošanai, novērošanai, iedzīvotāju evakuēšanai, pārtikas produktu, apģērbu, medikamentu, aprīkojuma, būvmateriālu un citu materiālu piegādei.

70. Lidojumus veic, ievērojot vizuālo lidojumu noteikumus vai instrumen­tālo lidojumu noteikumus (atkarībā no lidojumu veikšanas apstākļiem).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Satiksmes ministrs K.Peters

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 12.jūliju.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!