Valsts sekretāru 2006.gada 6.jūlija sanāksmē

AM: Par Nacionālo bruņoto spēku atbalstu civilajai aizsardzībai

Aizsardzības ministrija izstrādājusi un 6.jūlija Ministru kabineta Valsts sekretāru sanāksmē pieteikusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”.

Noteikumu projekta mērķis ir uzlabot un padarīt efektīvāku līdzšinējo kārtību, kādā Nacionālie bruņotie spēki (NBS) iesaistās ugunsdzēsības, avārijas un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā.

Sagatavotais noteikumu projekts paredz, ka valstī izsludinātas paaugstinātas ugunsbīstamības gadījumā aizsardzības ministrs izdod pavēli NBS komandierim sniegt atbalstu ugunsdzēsības darbos.

Ja atbalsta sniegšanai civilajai aizsardzībai ir jāiesaista vairāk nekā 100 cilvēku, tad šādu lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Savukārt, ja tiek iesaistīti ne vairāk kā 100 cilvēki, tad attiecīgo lēmumu ir tiesīgs pieņemt NBS komandieris vai viņa pilnvarotā persona.

Ja ir jālemj par NBS vienību nosūtīšanu atbalsta sniegšanai avārijas un ugunsdzēsības darbos Latvijā un kaimiņvalstīs (NATO un ES valstīs), pierobežas reģionos, šādu lēmumu var pieņemt aizsardzības ministrs, nekavējoties par to informējot Ministru prezidentu.

Visos pārējos gadījumos par NBS iesaisti avārijā un glābšanas darbos lemj Ministru kabinets.

Pieņemot šos noteikumus, spēku zaudē Ministru kabineta 2006.gada 21.marta noteikumi Nr.206 “Kārtība, kādā Nacionālie bruņotie spēki piedalās ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī ārkārtējo situāciju izraisīto seku likvidācijā”.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

FM: Par nodokļa piemērošanu energoresursiem

Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) direktīvām Latvijā no nākamā gada ieviešamais elektroenerģijas nodoklis iedzīvotājiem jāmaksā nebūs, to paredz starpinstitūciju darba grupas izstrādātie priekšlikumi nodokļa piemērošanai elektroenerģijai, dabasgāzei, akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm).

6.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās informatīvais ziņojums, kurā definētas ES direktīvu prasības un sniegts pašreizējās situācijas Latvijā apraksts, kā arī apkopoti secinājumi un priekšlikumi nodokļa piemērošanai.

Darba grupas priekšlikumi par elektroenerģijas nodokļa ieviešanu paredz, ka no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem un videi draudzīgās (augsti efektīvās) koģenerācijas stacijās, kā arī elektroenerģija, ko patērē mājsaimniecības, elektrificētais transports un uzņēmumi, kas sniedz ielu apgaismošanas pakalpojumus. Uzņēmumiem nodokļa likmes atkarībā no elektroenerģijas izmantošanas komercdarbībai vai nekomercdarbībai netiks diferencētas. Akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm) paredzēts piemērot dabas resursu nodokli, nediferencējot nodokļa likmes atkarībā no šo produktu izmantošanas komercdarbībai vai nekomercdarbībai, bet dabasgāzei nodokli pagaidām paredzēts nepiemērot.

Direktīvu par nodokļu piemērošanu energoresursiem ES pieņēma jau 2003.gadā, t.i., pirms Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā. Pirms iestāšanās ES Latvija panāca pārejas periodus direktīvas piemērošanai, un Latvijai piešķirtie pārejas periodi arī tika ietverti ES direktīvā.

Saskaņā ar šiem pārejas periodiem nodoklis elektroenerģijai, akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm) Latvijai ir jāsāk piemērot no 2007.gada 1.janvāra. Līdz 2010.gadam nodokļa likmes šiem produktiem var būt uz pusi mazākas par direktīvā 2003/96/EK noteiktajām minimālajām likmēm, bet no 2010.gada 1.janvāra nodokļa likmēm ir jābūt sasniegušām direktīvā noteikto minimālo līmeni.

Akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), ko izmanto komercdarbībai, Latvija no 2007.gada var piemērot uz pusi mazāku – 0,075 eiro (0,05 latu) par gigadžoulu nodokli, bet akmeņoglēm un koksam, ko izmanto nekomercdarbībai – 0,15 eiro (0,11 latu) par gigadžoulu nodokli. No 2010.gada Latvijai jau būs jāpiemēro direktīvā 2003/96/EK noteiktās minimālās likmes:

• 0,15 eiro (0,11 lati) par gigadžoulu bruto siltumietilpības, ja akmeņogles un kokss tiek izmantoti komercdarbībai;

• 0,3 eiro (0,21 lats) par gigadžoulu bruto siltumietilpības, ja akmeņogles un kokss tiek izmantoti nekomercdarbībai.

Savukārt nodokli dabasgāzei direktīvas prasību izpildīšanas kontekstā Latvijā pagaidām var nepiemērot, jo direktīva paredz, ka var piemērot pilnīgus vai daļējus nodokļa atbrīvojumus vai samazinājumus, ja 2000.gadā dabasgāzes daļa valsts energoresursu galapatēriņā bija mazāka nekā 15%, kā arī to, ka nodoklis dabasgāzei jāsāk piemērot, kad dabasgāzes īpatsvars valsts energoresursu kopējā galapatēriņā ir sasniedzis 20%. Latvijā dabasgāzes īpatsvars kopējā energoresursu galapatēriņā 2000.gadā bija tikai 11% un šobrīd ir 14% līmenī.

Arī elektroenerģijai direktīva paredz plašas iespējas piemērot dažādas nodokļa atlaides atkarībā gan no elektroenerģijas ražošanas veida, gan no patēriņa veida. Direktīva paredz, ka elektroenerģijai jāpiemēro nodoklis, kuru maksā elektroenerģijas izplatītājs vai otrreizējais izplatītājs piegādes brīdī, un noteiktā minimālā nodokļa likme elektroenerģijai ir:

• 0,5 eiro (0,35 lati) par megavatstundu (MWh), ja elektroenerģiju izmanto komercdarbībai;

• 1 eiro (0,70 lati) par megavatstundu, ja elektroenerģiju izmanto nekomercdarbībai.

Latvijai no 2007.gada 1.janvāra nodokļa likmei jābūt vismaz 50% apmērā no direktīvā noteiktā minimālā līmeņa (vismaz 0,25 eiro (0,175 lati) par megavatstundu, ja elektroenerģiju izmanto komercdarbībai, un vismaz 0,5 eiro (0,35 lati) par megavatstundu, ja elektroenerģiju izmanto nekomercdarbībai).

Izvērtējot iespējamos nodokļa atbrīvojumus un atvieglojumus, kas attiecas uz elektroenerģijas patērētājiem, darba grupa piedāvā piemērot nodokļa atbrīvojumus mājsaimniecību un elektrificētā transporta patēriņam. Nodokļa atvieglojumi piemērojami arī elektroenerģijai, ko izmanto uzņēmumi, kas sniedz ielu apgaismošanas pakalpojumus.

Nodokļa piemērošanu elektroenerģijai, dabasgāzei, akmeņoglēm, koksam un lignītam (brūnoglēm), izvērtēja īpaši izveidota darba grupa, kurā bija iekļauti Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Vides ministrijas, Satiksmes ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes, Latvijas Pašvaldību savienības un akciju sabiedrības “Latvenergo” pārstāvji.

Informatīvais ziņojums par nodokļa ieviešanu energoproduktiem un elektroenerģijai atbilstoši direktīvās 2004/74/EK un 2003/96/EK noteiktajam pieejams Finanšu ministrijas mājaslapā: http://www.fm.gov.lv/nodokli/iz_2004_74_ek.doc .

FM: Par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem valsts iestādēs

Lai noteiktu vienotu valsts pārvaldes iestāžu informācijas sniegšanas pakalpojumu cenrādi, kā arī kārtību, kādā ir veicama samaksa par informācijas sniegšanu, Finanšu ministrija ir sagatavojusi atbilstošu Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu, kurš 6.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts saskaņošanai ministrijās.

Tā kā pašreiz normatīvie akti nenosaka vienotu valsts pārvaldes iestāžu informācijas sniegšanas pakalpojumu cenrādi, izstrādātie MK noteikumi sniegs to gadījumu uzskaitījumu, par kuriem valsts iestāde var pieprasīt samaksu, un noteiks gadījumus, kad privātpersonas daļēji vai pilnībā atbrīvojamas no samaksas veikšanas. Noteikumi paredzēs, ka valsts pārvaldes iestādes maksas pakalpojumus sniedz saskaņā ar noteikumu pielikumā ietverto cenrādi, un par maksas pakalpojumiem ir uzskatāmi šādi gadījumi:

• pieprasītā informācija atrodas iestādes arhīvā;

• informācijas sagatavošana no iestādes datu bāzēm;

• dokumentētās informācijas kopijas vai dublikāta izgatavošana, ja minētās informācijas apjoms ir liels (pārsniedz 20 lapas);

• cita informācija, kurai ir nepieciešama papildu apstrāde.

Atbilstoši noteikumiem no samaksas par maksas pakalpojumiem tiks atbrīvoti invalīdi, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībnieki un pensionāri, kuriem pensijas apmērs nepārsniedz valstī noteikto minimālo darba algu, bet pakalpojumu samaksas apmērs par 50% tiks samazināts ģimenei vai personai, kas atzīta par maznodrošinātu, kā arī politiski represētajām personām un aizbildņiem.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IZM: Par prasībām, kritērijiem un kārtību uzņemšanai studiju programmās

Valsts sekretāru sanāksmē 6.jūlijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Prasības, kritēriji un kārtība uzņemšanai studiju programmās”.

Saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta otro daļu augstskolām un koledžām, izstrādājot savus uzņemšanas noteikumus studiju programmās, būs jāņem vērā šajā noteikumu projektā noteiktās prasības, kritēriji un kārtība uzņemšanai studiju programmās. Noteikumu projekts regulē tādus uzņemšanas procesa pamatjautājumus kā konkursu, tā norises pamatprincipus, konkursa rezultātu noteikšanas, konkursa rezultātu izziņošanas un imatrikulācijas pamatprincipus, augstskolu un koledžu uzņemšanas noteikumos ietveramās prasības.

IZM: Par studējošā personas lietas noformēšanu un aktualizēšanu

Valsts sekretāru sanāksmē 6.jūlijā Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība”.

MK noteikumu projekts “Studējošā personas lietas noformēšanas un aktualizēšanas kārtība” ir izstrādāts saskaņā ar Augstskolu likuma 46.panta astoto daļu.

Noteikumu projekts regulē kārtību, kādā augstskola un koledža noformē un aktualizē studējošā personas lietu, kā arī regulē tādus jautājumus kā studējošā personas lietā ietveramos dokumentus, studējošā studiju kartē norādāmās ziņas, akadēmiskās izziņas sagatavošanas un izsniegšanas, kā arī citus jautājumus.

Noteikumu projekts paredz, ka augstskola vai koledža studiju karti veido, uztur un glabā papīra vai elektroniskā veidā.

IZM: Par nekustamā īpašuma saglabāšanu valsts īpašumā

Valsts sekretāru sanāksmē 2006.gada 6.jūlijā Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par nekustamā īpašuma Rīgā, Zasulauka ielā 31, saglabāšanu valsts īpašumā”.

MK rīkojuma projekts sagatavots, lai ierakstītu zemesgrāmatā uz valsts vārda IZM personā nekustamo īpašumu Rīgā, Zasulauka ielā 31.

Atbilstoši Valsts vēstures arhīva 2002.gada 2.janvāra izziņai nekustamais īpašums “Zasulauka saimniecība” 1940.gada 21.jūlijā piederēja Rīgas pilsētai. Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2001.gada 18.decembra izziņa apliecina, ka bijušais zemesgabala īpašnieks un viņa mantinieki nav pieteikušies īpašuma tiesību atjaunošanai. Kā apliecina Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2001.gada 18.decembra izziņa, zemesgabala īpašnieka mantinieki atjaunoja īpašuma tiesības.

Ar Rīgas pilsētas Zemes komisijas 2004.gada 17.jūnija lēmumu Nr.12/3 “Par zemesgabala Rīgā, Zasulauka ielā 31, platības un robežu plāna apstiprināšanu” apstiprināts zemes robežu plāns zemesgabalam ar platību 17348 m². Tas izveidots, apvienojot bijušo zemesgabalu daļas Rīgā, Zasulauka ielā 31, un ir paredzēts Rīgas Tehniskās koledžas rīcībā esošo ēku un būvju īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās” 2.pantu zemesgabals Rīgā, Zasulauka ielā 31, 17348 m² platībā piekrīt valstij.

Saskaņā ar Valsts zemes dienesta Lielrīgas reģionālās nodaļas 2004.gada 17.augusta izrakstu Nr.8.-1.9.1/759 no inventarizācijas lietām un Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra par nekustamo īpašumu Rīgā, Zasulauka iela 31, mācību korpusa, mācību darbnīcas un sadzīves korpusa tiesiskais valdītājs ir IZM. Ar Valsts komisijas 1985.gada 30.septembra aktu ekspluatācijā ir pieņemts profesionālās izglītības vajadzībām uzbūvēts komplekss. Saskaņā ar likuma “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās” 37.pantu mācību korpuss, mācību darbnīca un sadzīves korpuss Rīgā, Zasulauka ielā 31, piekrīt valstij.

Atbilstoši Ministru kabineta 2000.gada 29.marta rīkojumam Nr.151 “Par Latvijas Pasta skolas, Rīgas Valsts tehniskās ģimnāzijas, Zasulauka arodvidusskolas un Rīgas Tehniskās koledžas reorganizāciju” Rīgas Tehniskā koledža ir minēto arodskolu tiesību un saistību pārņēmēja un nekustamā īpašuma lietotāja.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par sociālo apdrošināšanas iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru

Labklājības ministrija (LM) ar 2007.gadu plāno paaugstināt sociālo iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru. Sociālo iemaksu objekta minimālo apmēru brīvprātīgajiem un pašnodarbinātajiem plānots palielināt no 1320 latiem uz 1800 latiem gadā jeb 150 latiem mēnesī, bet maksimālo – no 20700 latiem uz 23800 latiem.

To paredz 6.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātie grozījumi divos Ministru kabineta noteikumos – “Noteikumi par brīvprātīgu pievienošanos valsts sociālajai apdrošināšanai” un “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekta minimālo un maksimālo apmēru”.

Atgādinām, ka sociālais iemaksu objekts ir cilvēka ienākumi, no kuriem tiek maksātas sociālās iemaksas. Sociālo iemaksu veikšana nodrošina cilvēkam tiesības saņemt pensijas un pabalstus, garantējot aizsardzību noteiktu sociālo risku iestāšanās gadījumā. Tā kā pensijas un pabalsta apmērs ir tieši atkarīgs no ienākumiem, no kuriem maksātas sociālās iemaksas, tad, palielinot iemaksu objekta maksimālo apmēru, tiek palielinātas arī cilvēka sociālās garantijas.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, tās uzskaitē 2005.gadā bija vairāk nekā miljons darba ņēmēju un 31,4 tūkstoši pašnodarbināto.

Pašnodarbinātais nav atzīstams par darba ņēmēju, bet gūst ienākumus, piemēram, kā cilvēks, kurš veic individuālo darbu, strādā par zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu, zvērinātu revidentu, prakses ārstu u.c. Pašnodarbinātie neveic sociālās iemaksas bezdarba apdrošināšanai un darba negadījumu apdrošināšanai, jo paši ir atbildīgi par savu darbu un darba drošību.

Savukārt par brīvprātīgi sociāli apdrošināto var kļūt cilvēks, kurš ir sasniedzis 15 gadu vecumu un kurš nav pakļauts obligātajai sociālajai apdrošināšanai (nav darba ņēmējs vai pašnodarbinātais). Brīvprātīgi apdrošinātās personas veic sociālās iemaksas no pašu brīvi izvēlētiem līdzekļiem, piemēram, no mantojuma gūtā ienākuma.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par pieciem jauniem novadiem

6.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas izstrādātie noteikumu projekti par piecu novadu – Valmieras rajona Burtnieku novada, Madonas rajona Ērgļu novada, Rīgas rajona Inčukalna novada, Tukuma rajona Lapmežciema novada un Rīgas rajona Sējas novada – izveidošanu.

Valmieras rajona Vecates pagasta padome un Matīšu pagasta padome pieņēmušas lēmumu par apvienošanos un kopējas administratīvas teritorijas – Burtnieku novada – izveidošanu. Noteikumu projekts paredz, ka Burtnieku novads varētu sastāvēt no Burtnieku pagasta, Bērzaines pagasta, Matīšu pagasta un Vecates pagasta administratīvajām teritorijām.

Par Madonas rajona Ērgļu novada izveidi lēmumu pieņēmušas Ērgļu, Sausnējas un Jumurdas pagasta padomes. Projekts paredz, ka Ērgļu novads atrodas šo trīs pagastu administratīvo teritoriju ietvaros.

Rīgas rajona Inčukalna novadu paredzēts izveidot Inčukalna pagasta teritorijā, tāpat arī Tukuma rajona Lapmežciema novadu – Lapmežciema pagasta padomes administratīvajā teritorijā un Rīgas rajona Sējas novadu – Sējas pagasta teritorijā.

Novadu izveide notiek Administratīvi teritoriālās reformas ietvaros. Reformas mērķis ir izveidot ekonomiski attīstīties spējīgus novadus, kas iedzīvotājiem nodrošina kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu. Administratīvi teritoriālās reformas likums paredz, ka līdz 2009.gada 31.janvārim izveidotajām novadu pašvaldībām par katru novadā ietilpstošo pilsētas un pagasta teritoriālo vienību jāpiešķir vienreizēja mērķdotācija no valsts budžeta 100 000 latu apmērā pašvaldības infrastruktūras attīstībai. Tādējādi, pašvaldības apvienojoties, iegūs lielāku finanšu bāzi, spēs piesaistīt kvalificētāku un profesionālāku personālu, kā arī palielināsies pašvaldības pašnoteikšanās spēja un politiskā ietekme.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

SM: Par pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanu

6.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi”.

Noteikumu projektā noteikti jauni pārkāpumi, par kuriem piešķirami pārkāpumu uzskaites punkti. Pastiprināta uzmanība pievērsta pārkāpumiem, kas saistīti ar pasažieru pārvadāšanu.

Noteikumu projektā turpmāk paredzēts piešķirt soda punktus par pasažieru pārvadāšanas noteikumu neievērošanu un palielināt piešķiramo punktu skaitu arī par citiem pārkāpumiem. Tāpat projekts nosaka, ka Ceļu satiksmes drošības direkcija turpmāk uzskaitīs punktus arī par traktortehnikas vadītāju izdarītajiem pārkāpumiem. Grozījumi Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumos Nr.551 “Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” izstrādāti saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43.panta 7.daļu un atbilstoši Ceļu satiksmes drošības padomes 2006.gada 6.marta sēdē nolemtajam, kā arī ievērojot izdarītos grozījumus Ceļu satiksmes likumā un Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtību

6.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”.

Noteikumu projekts reglamentēs kārtību, kādā Valsts zemes dienests (VZD) izsniedz Nekustamā īpašuma valsts kadastra (turpmāk – kadastra) informāciju, izsniedzamās informācijas apjomu un kadastra informācijas pieprasīšanas kārtību.

Kā teikts Tieslietu ministrijas sagatavotajā paskaidrojuma rakstā, attīstoties nekustamo īpašumu nozarei, aizvien lielāku nozīmi iegūst kadastra informācija. Gan valsts pārvaldes iestādes, gan privātpersonas pieprasa dažāda sastāva, apjoma un veida informāciju. Šobrīd izmantotās metodes, atlases kritēriji un programmatūra nelietderīgi izmanto VZD rīcībā esošos resursus.

Lai optimizētu datu sagatavošanas procesu un resursu izmantošanu, noteikumu projekts paredz, ka kadastra informācijas sistēmas aktuālos datus VZD sagatavo un izsniedz standartizētā apjomā un veidā, kombinējot kadastra datu grupas jeb informācijas blokus, kas sekmēs mazāku resursu patēriņu. Noteikumu projektā definēts katra informācijas bloka sastāvs.

Noteikumu projekts paredz kadastra informācijas izsniegšanu arī nestandartizētā apjomā vai veidā, datu sagatavošanā izmantojot specializētas datu sagatavošanas metodes un atlases kritērijus. Tādējādi tiek noteikta iespēja pieprasītājam saņemt aktuālos kadastra informācijas sistēmas datus īpašā sastāvā, apjomā vai veidā, t.sk. arī tām valsts pārvaldes iestādēm, ar kurām datu apmaiņas sistēmas jau ir izveidotas un to nomaiņa uz informācijas blokiem nebūtu lietderīga resursu ierobežotības dēļ. Arī kadastra vēsturisko datu sagatavošanai tiks izmantotas specializētas sagatavošanas metodes un atlases kritēriji.

Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 1.pants noteic, ka kadastra informācija ietver arī VZD arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs. Tādēļ noteikumu projektā iekļauti pamatprincipi VZD arhīva dokumentu izmantošanai kadastra informācijas sagatavošanā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Satiksmes, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Latvijas Pašvaldību savienībai.

TM: Par bērnu nodarbināšanas aizliegumiem un ierobežojumiem, veicot sabiedrisko darbu

6.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Bērna nodarbināšanas aizliegumi un ierobežojumi, veicot sabiedrisko darbu”.

Noteikumu projekts nosaka darbus, kuros var nodarbināt bērnus no 11 līdz 13 gadu vecumam, kā arī nodarbināšanas ierobežojumus un aizliegumus 14 līdz 18 gadus veciem bērniem, kuriem ar tiesas nolēmumu piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis – sabiedriskais darbs.

Noteikumu projekts paredz, ka bērnus aizliegts nodarbināt darbos, kuros viņi ir tieši pakļauti darba vides fizikālajiem, bioloģiskajiem un ķīmiskajiem riska faktoriem. Veicot sabiedrisko darbu, bērniem jābūt pasargātiem, piemēram, no augstsprieguma elektrības radīta riska, paaugstināta trokšņa līmeņa, vibrācijas, kancerogēnām, mutagēnām, toksiskām, eksplozīvām vielām un citiem potenciāli veselībai kaitīgiem apstākļiem. Atsevišķi noteikts, ka darbs augstumā 11–18 gadus veciem bērniem nedrīkst pārsniegt 1,5 metrus. Noteikti arī svara ierobežojumi darbā, kas saistīts ar smagumu pārnēsāšanu vai pārvietošanu.

Gatavojot noteikumu projektu, Tieslietu ministrija konsultējusies ar Valsts darba inspekciju, kā arī ņēmusi vērā Valsts probācijas dienesta pieredzi sabiedrisko darbu izpildes organizēšanā.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par ziņojumu “Par tiesisko regulējumu vēsturiskā militārā piesārņojuma sanācijas jomā”

6.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par tiesisko regulējumu vēsturiskā militārā piesārņojuma sanācijas jomā”.

Šajā informatīvajā ziņojumā sniegtas ziņas par pašreizējo situāciju Latvijā saistībā ar vēsturisko militāro piesārņojumu un, galvenokārt, par problēmām, kas saistītas ar nesprāgušo munīciju un tās neitralizēšanu. Pašlaik ir apzinātas galvenās problēmas šajā sektorā – valsts institūciju kapacitāte, tiesiskā regulējuma un teritorijas plānojumos iezīmēto neitralizēšanas vietu trūkums.

Informatīvais ziņojums paredz sagatavot virkni normatīvo aktu un to grozījumus.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumiem

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi”, ko 6.jūlijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvais akts nosaka meža inventarizācijas kārtību, Meža valsts reģistra uzturēšanas kārtību, kā arī kārtību apliecinājuma izsniegšanai un iesniegumā iekļaujamo informāciju apliecinājuma saņemšanai. Tāpat noteikumi paredz meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja sniedzamo informāciju un tās iesniegšanas kārtību un profesionālās kvalifikācijas prasības meža inventarizācijas veikšanai un meža apsaimniekošanas plānošanai.

Noteikumu projektā papildināta meža inventarizācijas veicēju iesniedzamās informācijas struktūra. Noteikts, ka meža zemju plāni Valsts meža dienestam iesniedzami digitālā veidā. Tāpat iesniedzams platību labojumu saraksts un saraksts ar katra inventarizācijas veicēja inventarizēto meža kvartālu uzskaitījumu, ja inventarizāciju vienas zemes vienības ietvaros veikuši vairāki meža inventarizācijas veicēji.

Noteikumu projektā mainīta arī meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja informācijas iesniegšanas kārtība. Noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs iesniegumus un pārskatus iesniedz jebkurā Valsts meža dienesta mežniecībā vai klientu apkalpošanas centrā, nevis tajā mežniecībā, kuras teritorijā atrodas meža īpašums vai tiesiskais valdījums.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtību

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi meliorācijas sistēmu un hidrotehnisko būvju būvniecības kārtību, ko 6.jūlijā izsludināja Valsts sekretāru sanāksmē.

Noteikumu projekta mērķis ir atvieglot administratīvo procedūru un būvniecības kārtību, kā arī noteikt sagatavojamo dokumentu daudzumu. Normatīvais akts papildināts ar jaunu nodaļu par meliorācijas sistēmu vienkāršotu rekonstrukciju un vienkāršotu renovāciju, kurā iekļauti pasākumi, kas stimulētu meliorācijas sistēmu īpašniekus veikt Meliorācijas likumā un tā deleģētajos Ministru kabineta noteikumos paredzētās darbības.

Noteikumi stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa