Uzturoties valstsvizītē Slovākijas Republikā 6. –7.jūlijā
Tiekoties ar Slovākijas Republikas prezidentu 6.jūlijā
Bratislavā, Prezidenta pilī,
6.jūlijā pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas: Imants
Freibergs, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira
Vīķe-Freiberga, Slovākijas Republikas prezidents Ivans
Gašparovičs un Silvija Gašparoviča |
Tiekoties ar Slovākijas Nacionālās padomes priekšsēdētāju 7.jūlijā
Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tiekoties ar Slovākijas Nacionālās padomes priekšsēdētāju Pavolu Pašku (Pavol Paška), uzsvēra parlamenta lomu demokrātijā. Sveicot Pavolu Pašku ar neseno ievēlēšanu amatā, prezidente atzīmēja, ka ir būtiski, lai vēlētāji redzētu, ka jaunais parlaments īsteno tos solījumus, kas ir izteikti vēlēšanu laikā. Prezidente vēlēja sekmes atbildīgo pienākumu veikšanā. Pavols Paška izteica gandarījumu par iespēju tikties ar Latvijas prezidenti tikai nepilnas 48 stundas pēc ievēlēšanas amatā un informēja viņu par to, ka Slovākijas parlaments jau ir uzsācis savu darbu.
Sarunas laikā uzmanība veltīta arī tam, cik nepieciešama valsts ilgtermiņa attīstībai ir nozīmīgu mērķu sasniegšana. Prezidente atzīmēja, ka vēlēšanas nevienā demokrātiskā valstī nav iemesls, lai novirzītos no valsts ilgtermiņa mērķiem.
Liela uzmanība tikšanās laikā tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) nākotnes jautājumiem. Runājot par Lisabonas stratēģijas īstenošanu, prezidente atzīmēja: ja ES dalībvalstis būtu politiski gatavas veikt nereti nepatīkamas reformas īstermiņā, tad ES varētu daudz sekmīgāk izpildīt stratēģijā noteiktos uzdevumus, kā arī cerēt uz savas konkurētspējas stiprināšanu. Tika pārrunāta arī mazo valstu nepieciešamība cieši sadarboties Eiropas Savienībā. Abas puses apspriedās arī par Eiropas konstitucionālā līguma pašreizējo stāvokli.
Sarunā prezidente stāstīja jaunajam Slovākijas parlamenta vadītājam par Latvijas likteni pēc Otrā pasaules kara un par to, kā Latvija ir spējusi tikt galā ar pagātnes totalitārisma sekām, lai veidotu labklājīgu nākotni un pilnvērtīgi iesaistītos vienotās Eiropas attīstībā.
Runa Slovākijas Ārpolitikas asociācijā Bratislavā 6.jūlijā:
Ekselences!
Dāmas un kungi!
Esmu ļoti priecīga uzrunāt Slovākijas Ārpolitikas asociāciju, kas
tika nodibināta tikai dažus mēnešus pēc tam, kad Slovākija ieguva
savu neatkarību. Esmu pārliecināta, ka šī asociācija spēlēja
lielu lomu, lai palīdzētu nodrošināt Slovākijas acīmredzamos
ārpolitiskos panākumus, tai skaitā jūsu valsts iestāšanos Eiropas
Savienībā un NATO, kā arī Slovākijas aktīvo dalību ANO Drošības
padomē.
Latvijai un Slovākijai ir daudz kopēja. Mūsu divām mazajām
Eiropas valstīm ir izdevies saglabāt savu valodu un kultūru
daudzu gadsimtu ilgajā ārvalstu okupācijā. Mums ir līdzīga
vēsturiskā pieredze, tai skaitā gadu desmitiem ilgušās komunistu
represijas 20.gadsimtā. Par laimi abas mūsu valstis tagad ir
atguvušas sev pienākošos vietu uz pasaules skatuves. Trīspadsmit
gadu laikā, kas ir pagājuši kopš mūsu abas valstis ir
nodibinājušas diplomātiskās attiecības, mēs esam gājuši pa
paralēliem sociālo, politisko un ekonomisko reformu ceļiem, un
mums ir izdevies īstenot mūsu kopīgo mērķi – iestāties Eiropas
Savienībā un NATO. Mūsu valstu iedzīvotājiem ir kopīga pārliecība
un vērtības. Mēs ticam brīvībai, cilvēktiesību respektēšanai un
tiesību virsvarai. Mums ir kopīga vēlēšanās radīt vienotu, drošu
un pārtikušu Eiropu, kas ir brīva no mākslīgi uzspiestiem
pagātnes iedalījumiem.
Šīs kopējās vērtības un mērķi veido stabilu pamatu, lai
stiprinātu tās draudzīgās attiecības, kuras jau valda mūsu valstu
starpā. Mana valstsvizīte šeit, Slovākijā, apliecina lielo
interesi par ciešāku saišu nodibināšanu ar šo dinamisko valsti un
sadarbību ar Slovākiju, lai strādātu pie kopīgajiem
izaicinājumiem Eiropas un globālajā līmenī.
Viens no izaicinājumiem, ar kuru šodien sastopas gandrīz ikviena
Eiropas valsts – un pilnīgi noteikti arī Latvija un Slovākija –,
ir izveidot pilnībā integrētu sabiedrību savās nacionālajās
robežās. Tādā veidā abām mūsu valstīm ir kopīgs mērķis apvienot
tās iedzīvotāju kopuma multietniskos, miltireliģiskos un
miltišķiriskos elementus veselīgā un dzīvotspējīgā
veselumā.
Lai jebkura sabiedrība varētu attīstīties, to veidojošajiem
elementiem jābūt apvienotiem ar kopīgu pamatvērtību palīdzību.
Latvijas un Slovākijas gadījumā tās ir demokrātiski orientētās
vērtības, kuras tikko minēju. Papildus vienojošs spēks jebkurā
valstī ir kopējā nacionālās identitātes izjūta.
Kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā, Latvijai bija grūts
uzdevums izveidot vienotu un saliedētu sabiedrību no iedzīvotāju
masas, kas nebija ne lingvistiski, ne arī reliģiski homogēna. Mēs
Latvijā esam izstrādājuši integrācijas modeli, kas respektē
ikvienas minoritātes tiesības saglabāt savu valodu un kultūru,
tai pašā laikā aizsargājot un stiprinot pamatnācijas latviešu
valodu un kultūru. Gadu no gada esam panākuši progresu minoritāšu
integrācijā, nemēģinot tās asimilēt. Šis process turpinās līdz
šai dienai. Arī šeit, Slovākijā, jūsu valsts ir pielikusi
saskaņotas pūles, lai integrētu tās multietnisko iedzīvotāju
kopumu un šajā ziņā ir panākusi ievērojamu progresu.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Es domāju, mēs varam sacīt, ka Slovākijas un Latvijas kopīgā
vēlme integrēties tādās reģionālās struktūrās kā NATO un Eiropas
Savienība ir devusi lielu ieguldījumu mūsu sabiedrību integrācijā
nacionālā līmenī. Tas tā ir noticis, jo, lai varētu izpildīt
stingros iestāšanās kritērijus Eiropas Savienībā un NATO, abām
mūsu valstīm bija jāīsteno radikālas sociālas, politiskas un
ekonomiskas reformas, kas kopumā ir devušas labumu mūsu
iedzīvotājiem.
“Višegrada 4” ir reģionāla organizācija, kuras dalībvalstis ir
Slovākija, Čehijas Republika, Polija un Ungārija, un viens no tās
izveidošanas mērķiem bija veicināt šo četru Viduseiropas valstu
integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Tagad, kad šis mērķis
veiksmīgi ir sasniegts, atliek novērot, kā V4, kuras prezidējošā
valsts šobrīd ir Slovākija, turpmāk attīstīties. Tā kā V4
galvenais mērķis ir veicināt demokrātisku attīstību visā Eiropā,
Slovākija ir norādījusi, ka sadarbība ar Eiropas Savienības
austrumu kaimiņiem ir tā dimensija, kas jāturpina kopīgi visām V4
dalībvalstīm.
Savukārt Latvija ir dalībvalsts Baltijas Jūras valstu padomē, kas
sastāv no vienpadsmit valstīm, kuras robežojas ar Baltijas jūru
vai atrodas tuvu tai, kā arī Eiropas komisijā. Baltijas Jūras
valstu padome ir mazāk homogēna organizācija nekā V4 un apvieno
vairāk atšķirīgu valstu grupu, kas sasniegušas dažādu ekonomiskās
un demokrātiskās attīstības līmeni. Tā sniedzas no Krievijas
austrumos līdz Islandei rietumos un ietver arī Latviju un tās
divas Baltijas kaimiņvalstis – Igauniju un Lietuvu.
Līdzīgi kā V4 Baltijas jūras valstu padome ir kalpojusi kā
virzošs spēks daudzpusējai sadarbībai, un kā to norādījis ANO
ģenerālsekretārs Kofi Annana kungs: “Baltijas jūras valstu padome
spēlē svarīgu lomu, lai palīdzētu likt pamatu stabilai,
demokrātiskai, pārtikušai un nesadalītai Eiropai.” Tas ir arī
Eiropas savienības kaimiņu politikas pamatmērķis, kurā gan
Slovākija, gan Latvija aktīvi piedalās. Galu galā tie mūsu valstu
kopīgie ieguvumi, kas var tikt gūti no reģionālās integrācijas,
būs atkarīgi no tās politiskās gribas, kas var tikt sakopota, lai
vienotos par kopīgu interešu politiku un tās īstenošanu.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Viena no svarīgākajām Eiropas Savienības, kā unikāla veida lielas
reģionālās organizācijas, funkcijām ir veicināt ekonomisko
integrāciju gan starp tās dalībvalstīm, gan katrā no tām. Tas
ietver ekonomisko atšķirību starp bagātajiem un nabagajiem
samazināšanu, kā arī katras valsts gluži lielās vidusšķiras
konsolidāciju. Šajā ziņā Eiropas Savienība bieži ir bijusi
veiksmīgam, pielietodama dažādus instrumentus, lai veicinātu
ekonomisko attīstību tās mazāk attīstītajos reģionos.
Samērā neilgā laika posmā, trīspadsmit gados, Īrijas iekšzemes
kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugums praktiski dubultojās
no 68 procentiem no Eiropas savienības vidējā rādītāja 1988.gadā
uz 117 procentiem 2001.gadā. Arī Spānija, Portugāle un Grieķija
gadu gaitā lielā mērā ir ieguvušas no Eiropas Savienības
kohēzijas politikas. Tagad Slovākija, Latvija un citas jaunākās
Eiropas Savienības dalībvalstis arī ir apņēmušās īsā laikā panākt
tās rietumu kaimiņus un sasniegt to vispārējo labklājības
līmeni.
Diemžēl Eiropai stāv priekšā vairāki nopietni ekonomiski
izaicinājumi. Kopējais Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta
pieaugums nav sasniedzis tos rādītājus, kuri tika noteikti
Lisabonas stratēģijā, kas tika nosprausta, lai līdz 2010.gadam
Eiropas Savienība kļūtu par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko,
uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Eiropa zaudē savu
konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem ātri augošajiem pasaules
reģioniem, tādi kā Āzija, un tā saskaras ar novecojušu
populāciju, kas rada pieaugošu spiedienu uz tās sociālā
nodrošinājuma sistēmām.
Nepietiekami elastīgais darbaspēka tirgus, kā arī kompleksā
regulācija un augstie nodokļi veicina uzņēmumu pārvietošanu no
Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm. Tā rezultātā dažās
valstīs ir augsts bezdarba līmenis, lēna ekonomiskā izaugsme,
apgrūtināta sociālās apgādes un veselības aizsardzības sistēma un
pieaugoša neapmierinātība Eiropas Savienības pilsoņu vidū. Tāpēc
Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm jādemonstrē lielāka
apņēmība un jāīsteno steidzami nepieciešamas reformas. Bet, kā
jau jūs to būsit ievērojuši, reformas ne vienmēr ir populāras.
Patiesi, tas var būt ļoti grūts uzdevums pārliecināt iedzīvotājus
par reformu nepieciešamību.
Eiropas Savienība ir nonākusi strupceļā arī jautājumā par tās
konstitūciju, kura, neskatoties uz to, ka to ratificējušas
piecpadsmit no Eiropas Savienības divdesmit piecām dalībvalstīm,
nākotnē visdrīzāk būs jāpārskata. Ir iepriecinoši, ka jaunākā
Eirobarometra aptauja, kas tika veikta šī gada februārī un martā,
parāda, ka lielākā daļa no Eiropas Savienības pilsoņiem patiesi
vēlas dzīvot stiprā un dinamiskā Eiropas Savienībā. Daudziem
Eiropas Savienība ir sinonīms drošībai: sociālai drošībai,
drošībai pret pārrobežu noziedzību, un pat tādai drošībai kā
garantēta darbavieta.
Mums visiem jāturpina kopīgi strādāt, lai panāktu vienprātību
jautājumā par Eiropas nākotni, jo mums visiem priekšā stāv vieni
un tie paši 21.gadsimta izaicinājumi arvien globalizētākā
pasaulē. Franču ekonomists Alens Mincs ir salīdzinājis
globalizācijas dinamiku ar gravitācijas likumu. Viņa secinājums
bija šāds: “Jūs nevarat būt par vai pret gravitācijas likumu,
jums tas vienkārši jāpieņem.” Savā veidā tas pats sakāms par
globalizāciju. Mēs saskaramies ar tiem pašiem kopīgajiem draudiem
mūsu drošībai, ieskaitot terorismu, masveida iznīcināšanas ieroču
izplatīšanu, nelegālo imigrāciju, organizēto noziedzību un
narkotisko vielu pārvadāšanu un cilvēku tirdzniecību. Mums kopīgi
jāstājas pretī slimību izplatībai un apkārtējās vides
degradācijai. Neviena valsts viena pati nevar pārvarēt šīs
neatliekamās problēmas.
Taču, atšķirībā no gravitācijas likuma, mēs varam un mums
jāietekmē globalizācijas tālākā gaita. Latvija uzskata, ka NATO
alianse ir nepieciešama, lai nodrošinātu starptautisko drošību un
novērstu tādus mūsdienu draudus kā masveida iznīcināšanas ieroču
izplatīšanu, reģionālu konfliktu izcelšanās un terorisma
izplatība. Mēs spēsim pārvarēt šos jaunos 21.gadsimta
izaicinājumus mūsu drošībai tikai tādā gadījumā, ja Eiropa un
Ziemeļamerika apvienos savus spēkus. Latvija lepojas ar to, ka
tika izvēlēta par valsti, kurā šā gada novembrī notiks nākamais
NATO samits.
Lai gan Rīgas samita galvenās tēmas būs NATO politiskā un
militārā transformācija, esmu pārliecināta, ka mēs pieskarsimies
arī jautājumiem par NATO sadarbību ar citām valstīm, tai skaitā
Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Globālajā līmenī Pasaules tirdzniecības organizācija un Apvienoto
Nāciju Organizācija ir visefektīvākās starptautiskās
organizācijas, kas ir mūsu rīcībā, lai izveidotu ciešāku pasaules
līmeņa ekonomisko integrāciju. Mums jāturpina cīnīties ar
nabadzības postu, kas rada nelegālo imigrāciju, kā arī ar
narkotisko vielu un ieroču pārvadāšanu un cilvēku tirdzniecību.
Nabadzība rada nolemtības sajūtu, kas var novest pie radikālu
ideoloģiju pieņemšanas un neiecietības, un vardarbības
demonstrēšanas, tai skaitā nevainīgu civiliedzīvotāju
nogalināšanas teroristu uzbrukumā. Tādējādi, īstenojot mūsu
kopīgos centienus samazināt nabadzību visā pasaulē, mums
vienlaikus jāapkaro terorisms un neiecietība visās tās
izpausmēs.
Latvija un Slovākija veic aktīvu darbu, lai veicinātu ANO
reformas. Es personīgi kā viena no pieciem ANO ģenerālsekretāra
speciālajiem sūtņiem ANO reformu jautājumā esmu bijusi iesaistīta
šā darba veikšanā. Neskatoties uz nenoliedzamajām grūtībām
vienprātības panākšanā, ir sasniegts nozīmīgs progress. ANO
Ģenerālās asamblejas nodibinātā Cilvēktiesību padome, cerams,
strādās veiksmīgāk nekā agrākā Cilvēktiesību komisija. Miera
komitejai drīzumā jāsāk ieņemt nozīmīgu lomu ilgstoša miera
nodrošināšanā konfliktu un bruņotu konfliktu reģionos. Un,
visbeidzot, kas nav mazāk svarīgi, es vēlos izteikt cerību, ka
ANO Drošības padome tiks veiksmīgi reformēta tādā veidā, lai tā
vairāk atspoguļotu pašreizējo situāciju pasaulē.
Latvija un Slovākija kā mazas Eiropas valstis ar līdzīgām
interesēm un mērķiem izprot nepieciešamību kopīgi strādāt
starptautiskos forumos, lai stiprinātu to kopīgās stratēģijas.
Lai kādi arī būtu mums priekšā stāvošie izaicinājumi, es esmu
pārliecināta, ka gadu gaitā mēs tuvosimies tam, lai tos pārvarētu
un sasniegtu mūsu mērķus.
“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas
Runa Slovākijas un Latvijas biznesa forumā Bratislavā 6.jūlijā:
Prezident
Gašparoviča kungs! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Es esmu ļoti priecīga uzrunāt Slovākijas un Latvijas biznesa
forumu šodien šeit, Bratislavā. Vēlos izteikt pateicību
Slovākijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Latvijas
Investīciju un attīstības aģentūrai par šā svarīgā biznesa
pasākuma organizēšanu.
Kā jau prezidenta kungs tikko minēja, ekonomiskās sadarbības
potenciāls starp Slovākiju un Latviju vēl pilnībā nav izsmelts,
un Latvija ir ieinteresēta paplašināt ekonomisko sadarbību ar
Slovākiju. Jūsu nozīmīgās valsts vizītes Latvijā laikā pagājušā
gada martā daudzi Slovākijas un Latvijas uzņēmēji izrādīja lielu
interesi par jaunu, auglīgu kontaktu dibināšanu. Esmu
pārliecināta, ka šis biznesa forums Bratislavā būs lieliska
iespēja mūsu uzņēmējiem turpināt pirms gada Rīgā aizsākto un
sastapt jaunus potenciālus sadarbības partnerus.
Šā gada maijā mūsu valstis atzīmēja otro gadadienu kopš
iestāšanās Eiropas Savienībā. Slovākija un Latvija tagad var
izmantot tās iespējas, kuras sniedz vienotais tirgus, kā arī
brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustība Eiropas
Savienības ekonomiskajā telpā, brīva kustība, kas, protams, vēl
pilnībā netiek izmantota, taču mēs esam ceļā uz to. Uzņēmējiem
bija svarīgi iegūt pieeju paplašinātajam Eiropas tirgum, un
pievienošanās Eiropas Savienībai ir pozitīvi ietekmējusi Latvijas
ekonomisko izaugsmi.
Kā daudzi no jums to jau zina, Latvijai šobrīd ir viena no
visātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Pagājušajā gadā Latvijas
iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza 10,2 procentus, kas ir
augstākais rādītājs Eiropas Savienībā un piektais augstākais
rādītājs pasaulē. Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes
kopprodukta pieaugums sasniedza rekordaugstu skaitli – 13,1
procentu, kas parāda, ka mūsu ekonomiskā izaugsme arī tuvākajā
nākotnē solās būt augsta.
Latvijā stabili pieaug eksporta apjomi, kā arī pieaug ārvalstu
tiešo investīciju apjoms. 2005.gada beigās ārvalstu tiešo
investīciju apjoms Latvijā bija aptuveni četri miljardi eiro jeb
40 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Apmēram trīs
ceturtdaļas no šīm investīcijām ir nākušas no Eiropas Savienības
dalībvalstīm, tādām kā Zviedrija (13,9 procenti), Vācija (13,3
procenti) un Igaunija (9,4 procenti), savukārt aptuveni 9
procenti (8,9 procenti) nākuši no Krievijas.
Latvija atzīst: lai pilnībā integrētu Eiropas Savienības
dalībvalstu ekonomikas, svarīgs solis šajā virzienā ir
pievienošanās ekonomiskajai un monetārajai savienībai. 2005.gada
sākumā Latvija piesaistīja savu nacionālo valūtu – latu – eiro.
Mana valsts jau atbilst visiem Eiropas Savienības Māstrihtas
konverģences kritērijiem, izņemot vienu, un tā ir inflācija, ko
ir veicinājusi manas valsts ātrā ekonomiskā izaugsme un kas
pēdējo divu gadu laikā ir pārsniegusi sešus procentus. Latvijai
ir jāsamazina inflācija, lai tuvāko gadu laikā varētu
pievienoties eirozonai.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija, tāpat kā Slovākija, ir
izvirzījusi prioritāti panākt tās rietumu kaimiņus un sasniegt to
vispārējo labklājības līmeni. Lai sasniegtu ilgtermiņa
ilgtspējīgu izaugsmi, Latvija veic darbu, lai modernizētu tās
tradicionālos ekonomikas sektorus un lai attīstītu jaunus,
postindustriālus, zināšanās balstītus sektorus. Es ceru, ka
šodien notiekošais biznesa forums dos būtisku ieguldījumu šo
mērķu sasniegšanā.
Es aicinu Slovākijas uzņēmējus iepazīties ar Latvijas stratēģisko
novietojumu ceļu krustojumā starp Austrumeiropu un Rietumeiropu.
Latvijas trīs lielākās neaizsalstošās ostas ir aprīkotas ar labi
attīstītu infrastruktūru, kas prasa ļoti mazas izmaksas, un mana
valsts ir labi piemērota, lai kalpotu kā augošs tirdzniecības,
tranzīta un loģistikas centrs.
Prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Mēs Latvijā esam bijuši priecīgi pārsteigti par Slovākijas
sasniegumiem tās ekonomikas transformācijā, ko žurnāls “The
Economist” nesen nodēvēja par “Viduseiropas reformu zvaigzni”. Es
ceru, ka Slovākijas pozitīvā attīstība turpināsies un nesīs jūsu
valstij lielāku labklājību.
Vēlos izteikt savu apbrīnu par Slovākijas mašīnbūvi un autobūvi,
kas lielā mērā veicina ekonomisko izaugsmi Slovākijā un kas ir
piesaistījusi nozīmīgu apjomu ārvalstu investīciju. Es ceru, ka
šajā sektorā pastāv sadarbības iespējas starp Latviju un
Slovākiju, kā arī citās nozarēs ar augstu pievienoto vērtību,
tādās kā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, finanšu
pakalpojumi un tūrisms.
Protams, vissvarīgākais aspekts ir savstarpējo kontaktu starp
cilvēkiem attīstība. Esmu pārliecināta, ka šodienas biznesa
forums to veicinās. Es nešaubos, ka turpmākajos gados arvien
vairāk cilvēku no Slovākijas ieradīsies apskatīt Latviju un ka
pieaugošs skaits Latvijas cilvēku ceļos uz jūsu skaisto valsti,
gan lai veidotu biznesa kontaktus, gan arī lai atpūstos.
Prezidenta kungs, es uzskatu, ka jūsu valstsvizīte Latvijā bija
ļoti noderīga, un izsaku cerību, ka arī šī valstsvizīte būs
tikpat veiksmīga. Es vēlos uzaicināt visus Slovākijas ļaudis
atbraukt un iepazīt Baltijas jūras skaisto krastu, jo zinu, ka
šobrīd daudzi slovāki atpūšas pie jūras Horvātijā.
Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!
“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas
Tiekoties ar Bratislavas mēru 7.jūlijā
|
7.jūlijā valstsvizītes ietvaros Slovākijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Bratislavas pilsētas mēru Andreju Durkovski (Andrej ?urkovského). Valsts prezidente atzinīgi novērtēja Bratislavas izaugsmi un pārmaiņas, kas pēdējos gados ir notikušas pilsētā. Sarunā Bratislavas mērs un citi pilsētas vadības locekļi pauda lielu interesi pārņemt no Rīgas un Latvijas pasaules hokeja čempionāta rīkošanas pieredzi, jo Bratislava ir izcīnījusi tiesības pēc pieciem gadiem – 2011.gadā – rīkot pasaules hokeja čempionātu. Lielu atzinību Slovākijas galvaspilsētas mērijas pārstāvji izteica Latvijas hokeja faniem, kuri, viņuprāt, ir bijuši unikāli ar to, ka atbalstījuši ne tikai Latvijas komandu, bet arī citas komandas, kad Latvijas komanda jau bija beigusi spēles pasaules hokeja čempionātā. Prezidente uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir lepojusies ar saviem hokeja līdzjutējiem, jo tiem ir svarīgs ne tikai atbalsts savai komandai, bet arī sportiskā gara principi, iestājoties par taisnīgu spēli un draudzīgu gaisotni.
Sarunā liela uzmanība tika pievērsta tiem pārbaudījumiem, ar kādiem pilsēta saskaras, veicinot investīciju ienākšanu, risinot mājokļu nodrošināšanas problēmas, kā arī infrastruktūras, nodarbinātības un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas jautājumus. Abas puses atzīmēja, ka liela nozīme šādā pārmaiņu laikā ir izglītībai, kurai ir jābūt pieejamai un elastīgai attiecībā pret darba tirgus pieprasījumu, kā arī jākalpo par pamatu pilsētas un valsts ilgtermiņa attīstībai.
Sarunā piedalījās arī Rīgas mērs Aivars Aksenoks, kurš pauda Rīgas gatavību dalīties pasaules hokeja čempionāta rīkošanas pieredzē saistībā ar pilsētas iesaistīšanos pasākuma rīkošanā. Viņš arī uzsvēra, ka Rīga un Bratislava līdz šim ir ļoti sekmīgi sadarbojušās Eiropas Savienības galvaspilsētu kopējo projektu ietvaros. Aivars Aksenoks izteica cerību, ka arī turpmāk plašāk attīstīsies Rīgas un Bratislavas tiešie divpusējie kontakti, kā arī jau iesāktais darbs ES projektu ietvaros.
Tiekoties ar Bjanskas Bistricas reģiona vadītāju 7.jūlijā
Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai 7.jūlijā valstsvizītes Slovākijā ietvaros tiekoties ar Bjanskas Bistricas reģiona vadītāju Milanu Murgašu, tika pārrunātas reģionālās sadarbības iespējas starp Latvijas un Slovākijas reģioniem. Milans Murgašs uzsvēra, ka viņa vadītajam reģionam ir interese atrast sadarbības iespējas ar kādu no Latvijas reģioniem, kas varētu izvērst divpusējos kontaktus. Liela uzmanība tika pievērsta arī sadarbībai Eiropas Savienības ietvaros. Dāvinot Bjanskas Bistricas reģionam simbolisku pulksteni, prezidente atzīmēja: “Lai arī dzīvojam atšķirīgās laika zonās un ģeogrāfiski neesam kaimiņi, tomēr mums visiem šodien jādzīvo pēc Eiropas laika. Eiropa tagad ir kļuvusi par mūsu kopējām mājām, kur katrā istabā varam atrast kādu no Eiropas kultūrām. Ar to mēs esam bagāti, un Eiropā ir jāveicina katras tautas kultūras aizsardzība.” Savukārt Milans Murgašs dāvināja prezidentei Bjanskas Bistricas reģiona nacionālo mūzikas instrumentu fujāru.
Uzrunājot slovāku folkloras cienītājus Ģetvā 7.jūlijā
Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs 7.jūlijā atklāja Ģetvas folkloras festivālu, uzsverot folkloras nozīmi tautas identitātes nodošanā no paaudzes uz paaudzi. Abi prezidenti un viņu dzīvesbiedri bija tērpušies tautastērpos.
Uzrunājot lielo klātesošo slovāku folkloras cienītāju pulku, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka tautas kultūra dzīvo tik ilgi, cik vien kāda tauta runā un dzied savā valodā, dejo savas dejas un pazīst savu tautastērpu: “Man ir liels prieks un gods dalīties ar jums šajos skaistajos folkloras svētkos, dalīties tajā, kas jums dārgs, – mantojumā, ko senči gadu simtiem ilgi ir veidojuši caur savām ciešanām un priekiem, valodu un deju.” Prezidente aicināja slovākus kopā ar viņu nodziedāt vienu no Kurzemes tautasdziesmām.
I.Gašparovičs uzdāvināja V.Vīķei-Freibergai slovāku nacionālo instrumentu fujāru (skat. www.fujara.sk), kas 2005.gadā ir ierakstīta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Savukārt V.Vīķe-Freiberga pasniedza Slovākijas prezidentam Latvijas tautas mūzikā iecienīto kokli.
Valsts prezidenta preses dienestsa