Uzturoties valstsvizītē Slovākijas Republikā 6. –7.jūlijā

Tiekoties ar Slovākijas Republikas prezidentu 6.jūlijā

Bratislavā, Prezidenta pilī, 6.jūlijā pēc oficiālās sagaidīšanas ceremonijas: Imants Freibergs, Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Slovākijas Republikas prezidents Ivans Gašparovičs un Silvija Gašparoviča Foto: Juris Krūmiņš

Tiekoties ar Slovākijas Nacionālās padomes priekšsēdētāju 7.jūlijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, tiekoties ar Slovākijas Nacionālās padomes priekšsēdētāju Pavolu Pašku (Pavol Paška), uzsvēra parlamenta lomu demokrātijā. Sveicot Pavolu Pašku ar neseno ievēlēšanu amatā, prezidente atzīmēja, ka ir būtiski, lai vēlētāji redzētu, ka jaunais parlaments īsteno tos solījumus, kas ir izteikti vēlēšanu laikā. Prezidente vēlēja sekmes atbildīgo pienākumu veikšanā. Pavols Paška izteica gandarījumu par iespēju tikties ar Latvijas prezidenti tikai nepilnas 48 stundas pēc ievēlēšanas amatā un informēja viņu par to, ka Slovākijas parlaments jau ir uzsācis savu darbu.

Sarunas laikā uzmanība veltīta arī tam, cik nepieciešama valsts ilgtermiņa attīstībai ir nozīmīgu mērķu sasniegšana. Prezidente atzīmēja, ka vēlēšanas nevienā demokrātiskā valstī nav iemesls, lai novirzītos no valsts ilgtermiņa mērķiem.

Liela uzmanība tikšanās laikā tika pievērsta Eiropas Savienības (ES) nākotnes jautājumiem. Runājot par Lisabonas stratēģijas īstenošanu, prezidente atzīmēja: ja ES dalībvalstis būtu politiski gatavas veikt nereti nepatīkamas reformas īstermiņā, tad ES varētu daudz sekmīgāk izpildīt stratēģijā noteiktos uzdevumus, kā arī cerēt uz savas konkurētspējas stiprināšanu. Tika pārrunāta arī mazo valstu nepieciešamība cieši sadarboties Eiropas Savienībā. Abas puses apspriedās arī par Eiropas konstitucionālā līguma pašreizējo stāvokli.

Sarunā prezidente stāstīja jaunajam Slovākijas parlamenta vadītājam par Latvijas likteni pēc Otrā pasaules kara un par to, kā Latvija ir spējusi tikt galā ar pagātnes totalitārisma sekām, lai veidotu labklājīgu nākotni un pilnvērtīgi iesaistītos vienotās Eiropas attīstībā.

Runa Slovākijas Ārpolitikas asociācijā Bratislavā 6.jūlijā:

Ekselences! Dāmas un kungi!
Esmu ļoti priecīga uzrunāt Slovākijas Ārpolitikas asociāciju, kas tika nodibināta tikai dažus mēnešus pēc tam, kad Slovākija ieguva savu neatkarību. Esmu pārliecināta, ka šī asociācija spēlēja lielu lomu, lai palīdzētu nodrošināt Slovākijas acīmredzamos ārpolitiskos panākumus, tai skaitā jūsu valsts iestāšanos Eiropas Savienībā un NATO, kā arī Slovākijas aktīvo dalību ANO Drošības padomē.
Latvijai un Slovākijai ir daudz kopēja. Mūsu divām mazajām Eiropas valstīm ir izdevies saglabāt savu valodu un kultūru daudzu gadsimtu ilgajā ārvalstu okupācijā. Mums ir līdzīga vēsturiskā pieredze, tai skaitā gadu desmitiem ilgušās komunistu represijas 20.gadsimtā. Par laimi abas mūsu valstis tagad ir atguvušas sev pienākošos vietu uz pasaules skatuves. Trīspadsmit gadu laikā, kas ir pagājuši kopš mūsu abas valstis ir nodibinājušas diplomātiskās attiecības, mēs esam gājuši pa paralēliem sociālo, politisko un ekonomisko reformu ceļiem, un mums ir izdevies īstenot mūsu kopīgo mērķi – iestāties Eiropas Savienībā un NATO. Mūsu valstu iedzīvotājiem ir kopīga pārliecība un vērtības. Mēs ticam brīvībai, cilvēktiesību respektēšanai un tiesību virsvarai. Mums ir kopīga vēlēšanās radīt vienotu, drošu un pārtikušu Eiropu, kas ir brīva no mākslīgi uzspiestiem pagātnes iedalījumiem.
Šīs kopējās vērtības un mērķi veido stabilu pamatu, lai stiprinātu tās draudzīgās attiecības, kuras jau valda mūsu valstu starpā. Mana valstsvizīte šeit, Slovākijā, apliecina lielo interesi par ciešāku saišu nodibināšanu ar šo dinamisko valsti un sadarbību ar Slovākiju, lai strādātu pie kopīgajiem izaicinājumiem Eiropas un globālajā līmenī.
Viens no izaicinājumiem, ar kuru šodien sastopas gandrīz ikviena Eiropas valsts – un pilnīgi noteikti arī Latvija un Slovākija –, ir izveidot pilnībā integrētu sabiedrību savās nacionālajās robežās. Tādā veidā abām mūsu valstīm ir kopīgs mērķis apvienot tās iedzīvotāju kopuma multietniskos, miltireliģiskos un miltišķiriskos elementus veselīgā un dzīvotspējīgā veselumā.
Lai jebkura sabiedrība varētu attīstīties, to veidojošajiem elementiem jābūt apvienotiem ar kopīgu pamatvērtību palīdzību. Latvijas un Slovākijas gadījumā tās ir demokrātiski orientētās vērtības, kuras tikko minēju. Papildus vienojošs spēks jebkurā valstī ir kopējā nacionālās identitātes izjūta.
Kopš neatkarības atgūšanas 1991.gadā, Latvijai bija grūts uzdevums izveidot vienotu un saliedētu sabiedrību no iedzīvotāju masas, kas nebija ne lingvistiski, ne arī reliģiski homogēna. Mēs Latvijā esam izstrādājuši integrācijas modeli, kas respektē ikvienas minoritātes tiesības saglabāt savu valodu un kultūru, tai pašā laikā aizsargājot un stiprinot pamatnācijas latviešu valodu un kultūru. Gadu no gada esam panākuši progresu minoritāšu integrācijā, nemēģinot tās asimilēt. Šis process turpinās līdz šai dienai. Arī šeit, Slovākijā, jūsu valsts ir pielikusi saskaņotas pūles, lai integrētu tās multietnisko iedzīvotāju kopumu un šajā ziņā ir panākusi ievērojamu progresu.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Es domāju, mēs varam sacīt, ka Slovākijas un Latvijas kopīgā vēlme integrēties tādās reģionālās struktūrās kā NATO un Eiropas Savienība ir devusi lielu ieguldījumu mūsu sabiedrību integrācijā nacionālā līmenī. Tas tā ir noticis, jo, lai varētu izpildīt stingros iestāšanās kritērijus Eiropas Savienībā un NATO, abām mūsu valstīm bija jāīsteno radikālas sociālas, politiskas un ekonomiskas reformas, kas kopumā ir devušas labumu mūsu iedzīvotājiem.
“Višegrada 4” ir reģionāla organizācija, kuras dalībvalstis ir Slovākija, Čehijas Republika, Polija un Ungārija, un viens no tās izveidošanas mērķiem bija veicināt šo četru Viduseiropas valstu integrāciju Eiropas Savienībā un NATO. Tagad, kad šis mērķis veiksmīgi ir sasniegts, atliek novērot, kā V4, kuras prezidējošā valsts šobrīd ir Slovākija, turpmāk attīstīties. Tā kā V4 galvenais mērķis ir veicināt demokrātisku attīstību visā Eiropā, Slovākija ir norādījusi, ka sadarbība ar Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem ir tā dimensija, kas jāturpina kopīgi visām V4 dalībvalstīm.
Savukārt Latvija ir dalībvalsts Baltijas Jūras valstu padomē, kas sastāv no vienpadsmit valstīm, kuras robežojas ar Baltijas jūru vai atrodas tuvu tai, kā arī Eiropas komisijā. Baltijas Jūras valstu padome ir mazāk homogēna organizācija nekā V4 un apvieno vairāk atšķirīgu valstu grupu, kas sasniegušas dažādu ekonomiskās un demokrātiskās attīstības līmeni. Tā sniedzas no Krievijas austrumos līdz Islandei rietumos un ietver arī Latviju un tās divas Baltijas kaimiņvalstis – Igauniju un Lietuvu.
Līdzīgi kā V4 Baltijas jūras valstu padome ir kalpojusi kā virzošs spēks daudzpusējai sadarbībai, un kā to norādījis ANO ģenerālsekretārs Kofi Annana kungs: “Baltijas jūras valstu padome spēlē svarīgu lomu, lai palīdzētu likt pamatu stabilai, demokrātiskai, pārtikušai un nesadalītai Eiropai.” Tas ir arī Eiropas savienības kaimiņu politikas pamatmērķis, kurā gan Slovākija, gan Latvija aktīvi piedalās. Galu galā tie mūsu valstu kopīgie ieguvumi, kas var tikt gūti no reģionālās integrācijas, būs atkarīgi no tās politiskās gribas, kas var tikt sakopota, lai vienotos par kopīgu interešu politiku un tās īstenošanu.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Viena no svarīgākajām Eiropas Savienības, kā unikāla veida lielas reģionālās organizācijas, funkcijām ir veicināt ekonomisko integrāciju gan starp tās dalībvalstīm, gan katrā no tām. Tas ietver ekonomisko atšķirību starp bagātajiem un nabagajiem samazināšanu, kā arī katras valsts gluži lielās vidusšķiras konsolidāciju. Šajā ziņā Eiropas Savienība bieži ir bijusi veiksmīgam, pielietodama dažādus instrumentus, lai veicinātu ekonomisko attīstību tās mazāk attīstītajos reģionos.
Samērā neilgā laika posmā, trīspadsmit gados, Īrijas iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugums praktiski dubultojās no 68 procentiem no Eiropas savienības vidējā rādītāja 1988.gadā uz 117 procentiem 2001.gadā. Arī Spānija, Portugāle un Grieķija gadu gaitā lielā mērā ir ieguvušas no Eiropas Savienības kohēzijas politikas. Tagad Slovākija, Latvija un citas jaunākās Eiropas Savienības dalībvalstis arī ir apņēmušās īsā laikā panākt tās rietumu kaimiņus un sasniegt to vispārējo labklājības līmeni.
Diemžēl Eiropai stāv priekšā vairāki nopietni ekonomiski izaicinājumi. Kopējais Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta pieaugums nav sasniedzis tos rādītājus, kuri tika noteikti Lisabonas stratēģijā, kas tika nosprausta, lai līdz 2010.gadam Eiropas Savienība kļūtu par viskonkurētspējīgāko un dinamiskāko, uz zināšanām balstīto ekonomiku pasaulē. Eiropa zaudē savu konkurētspēju salīdzinājumā ar citiem ātri augošajiem pasaules reģioniem, tādi kā Āzija, un tā saskaras ar novecojušu populāciju, kas rada pieaugošu spiedienu uz tās sociālā nodrošinājuma sistēmām.
Nepietiekami elastīgais darbaspēka tirgus, kā arī kompleksā regulācija un augstie nodokļi veicina uzņēmumu pārvietošanu no Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm. Tā rezultātā dažās valstīs ir augsts bezdarba līmenis, lēna ekonomiskā izaugsme, apgrūtināta sociālās apgādes un veselības aizsardzības sistēma un pieaugoša neapmierinātība Eiropas Savienības pilsoņu vidū. Tāpēc Eiropas Savienības vecajām dalībvalstīm jādemonstrē lielāka apņēmība un jāīsteno steidzami nepieciešamas reformas. Bet, kā jau jūs to būsit ievērojuši, reformas ne vienmēr ir populāras. Patiesi, tas var būt ļoti grūts uzdevums pārliecināt iedzīvotājus par reformu nepieciešamību.
Eiropas Savienība ir nonākusi strupceļā arī jautājumā par tās konstitūciju, kura, neskatoties uz to, ka to ratificējušas piecpadsmit no Eiropas Savienības divdesmit piecām dalībvalstīm, nākotnē visdrīzāk būs jāpārskata. Ir iepriecinoši, ka jaunākā Eirobarometra aptauja, kas tika veikta šī gada februārī un martā, parāda, ka lielākā daļa no Eiropas Savienības pilsoņiem patiesi vēlas dzīvot stiprā un dinamiskā Eiropas Savienībā. Daudziem Eiropas Savienība ir sinonīms drošībai: sociālai drošībai, drošībai pret pārrobežu noziedzību, un pat tādai drošībai kā garantēta darbavieta.
Mums visiem jāturpina kopīgi strādāt, lai panāktu vienprātību jautājumā par Eiropas nākotni, jo mums visiem priekšā stāv vieni un tie paši 21.gadsimta izaicinājumi arvien globalizētākā pasaulē. Franču ekonomists Alens Mincs ir salīdzinājis globalizācijas dinamiku ar gravitācijas likumu. Viņa secinājums bija šāds: “Jūs nevarat būt par vai pret gravitācijas likumu, jums tas vienkārši jāpieņem.” Savā veidā tas pats sakāms par globalizāciju. Mēs saskaramies ar tiem pašiem kopīgajiem draudiem mūsu drošībai, ieskaitot terorismu, masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, nelegālo imigrāciju, organizēto noziedzību un narkotisko vielu pārvadāšanu un cilvēku tirdzniecību. Mums kopīgi jāstājas pretī slimību izplatībai un apkārtējās vides degradācijai. Neviena valsts viena pati nevar pārvarēt šīs neatliekamās problēmas.
Taču, atšķirībā no gravitācijas likuma, mēs varam un mums jāietekmē globalizācijas tālākā gaita. Latvija uzskata, ka NATO alianse ir nepieciešama, lai nodrošinātu starptautisko drošību un novērstu tādus mūsdienu draudus kā masveida iznīcināšanas ieroču izplatīšanu, reģionālu konfliktu izcelšanās un terorisma izplatība. Mēs spēsim pārvarēt šos jaunos 21.gadsimta izaicinājumus mūsu drošībai tikai tādā gadījumā, ja Eiropa un Ziemeļamerika apvienos savus spēkus. Latvija lepojas ar to, ka tika izvēlēta par valsti, kurā šā gada novembrī notiks nākamais NATO samits.
Lai gan Rīgas samita galvenās tēmas būs NATO politiskā un militārā transformācija, esmu pārliecināta, ka mēs pieskarsimies arī jautājumiem par NATO sadarbību ar citām valstīm, tai skaitā Eiropas Savienības austrumu kaimiņiem.
Ekselences! Dāmas un kungi!
Globālajā līmenī Pasaules tirdzniecības organizācija un Apvienoto Nāciju Organizācija ir visefektīvākās starptautiskās organizācijas, kas ir mūsu rīcībā, lai izveidotu ciešāku pasaules līmeņa ekonomisko integrāciju. Mums jāturpina cīnīties ar nabadzības postu, kas rada nelegālo imigrāciju, kā arī ar narkotisko vielu un ieroču pārvadāšanu un cilvēku tirdzniecību. Nabadzība rada nolemtības sajūtu, kas var novest pie radikālu ideoloģiju pieņemšanas un neiecietības, un vardarbības demonstrēšanas, tai skaitā nevainīgu civiliedzīvotāju nogalināšanas teroristu uzbrukumā. Tādējādi, īstenojot mūsu kopīgos centienus samazināt nabadzību visā pasaulē, mums vienlaikus jāapkaro terorisms un neiecietība visās tās izpausmēs.
Latvija un Slovākija veic aktīvu darbu, lai veicinātu ANO reformas. Es personīgi kā viena no pieciem ANO ģenerālsekretāra speciālajiem sūtņiem ANO reformu jautājumā esmu bijusi iesaistīta šā darba veikšanā. Neskatoties uz nenoliedzamajām grūtībām vienprātības panākšanā, ir sasniegts nozīmīgs progress. ANO Ģenerālās asamblejas nodibinātā Cilvēktiesību padome, cerams, strādās veiksmīgāk nekā agrākā Cilvēktiesību komisija. Miera komitejai drīzumā jāsāk ieņemt nozīmīgu lomu ilgstoša miera nodrošināšanā konfliktu un bruņotu konfliktu reģionos. Un, visbeidzot, kas nav mazāk svarīgi, es vēlos izteikt cerību, ka ANO Drošības padome tiks veiksmīgi reformēta tādā veidā, lai tā vairāk atspoguļotu pašreizējo situāciju pasaulē.
Latvija un Slovākija kā mazas Eiropas valstis ar līdzīgām interesēm un mērķiem izprot nepieciešamību kopīgi strādāt starptautiskos forumos, lai stiprinātu to kopīgās stratēģijas. Lai kādi arī būtu mums priekšā stāvošie izaicinājumi, es esmu pārliecināta, ka gadu gaitā mēs tuvosimies tam, lai tos pārvarētu un sasniegtu mūsu mērķus.

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Runa Slovākijas un Latvijas biznesa forumā Bratislavā 6.jūlijā:

Prezident Gašparoviča kungs! Ekselences! Uzņēmēji! Dāmas un kungi!
Es esmu ļoti priecīga uzrunāt Slovākijas un Latvijas biznesa forumu šodien šeit, Bratislavā. Vēlos izteikt pateicību Slovākijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai par šā svarīgā biznesa pasākuma organizēšanu.
Kā jau prezidenta kungs tikko minēja, ekonomiskās sadarbības potenciāls starp Slovākiju un Latviju vēl pilnībā nav izsmelts, un Latvija ir ieinteresēta paplašināt ekonomisko sadarbību ar Slovākiju. Jūsu nozīmīgās valsts vizītes Latvijā laikā pagājušā gada martā daudzi Slovākijas un Latvijas uzņēmēji izrādīja lielu interesi par jaunu, auglīgu kontaktu dibināšanu. Esmu pārliecināta, ka šis biznesa forums Bratislavā būs lieliska iespēja mūsu uzņēmējiem turpināt pirms gada Rīgā aizsākto un sastapt jaunus potenciālus sadarbības partnerus.
Šā gada maijā mūsu valstis atzīmēja otro gadadienu kopš iestāšanās Eiropas Savienībā. Slovākija un Latvija tagad var izmantot tās iespējas, kuras sniedz vienotais tirgus, kā arī brīva preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla kustība Eiropas Savienības ekonomiskajā telpā, brīva kustība, kas, protams, vēl pilnībā netiek izmantota, taču mēs esam ceļā uz to. Uzņēmējiem bija svarīgi iegūt pieeju paplašinātajam Eiropas tirgum, un pievienošanās Eiropas Savienībai ir pozitīvi ietekmējusi Latvijas ekonomisko izaugsmi.
Kā daudzi no jums to jau zina, Latvijai šobrīd ir viena no visātrāk augošajām ekonomikām pasaulē. Pagājušajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza 10,2 procentus, kas ir augstākais rādītājs Eiropas Savienībā un piektais augstākais rādītājs pasaulē. Šā gada pirmajā ceturksnī Latvijas iekšzemes kopprodukta pieaugums sasniedza rekordaugstu skaitli – 13,1 procentu, kas parāda, ka mūsu ekonomiskā izaugsme arī tuvākajā nākotnē solās būt augsta.
Latvijā stabili pieaug eksporta apjomi, kā arī pieaug ārvalstu tiešo investīciju apjoms. 2005.gada beigās ārvalstu tiešo investīciju apjoms Latvijā bija aptuveni četri miljardi eiro jeb 40 procenti no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Apmēram trīs ceturtdaļas no šīm investīcijām ir nākušas no Eiropas Savienības dalībvalstīm, tādām kā Zviedrija (13,9 procenti), Vācija (13,3 procenti) un Igaunija (9,4 procenti), savukārt aptuveni 9 procenti (8,9 procenti) nākuši no Krievijas.
Latvija atzīst: lai pilnībā integrētu Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomikas, svarīgs solis šajā virzienā ir pievienošanās ekonomiskajai un monetārajai savienībai. 2005.gada sākumā Latvija piesaistīja savu nacionālo valūtu – latu – eiro. Mana valsts jau atbilst visiem Eiropas Savienības Māstrihtas konverģences kritērijiem, izņemot vienu, un tā ir inflācija, ko ir veicinājusi manas valsts ātrā ekonomiskā izaugsme un kas pēdējo divu gadu laikā ir pārsniegusi sešus procentus. Latvijai ir jāsamazina inflācija, lai tuvāko gadu laikā varētu pievienoties eirozonai.
Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā Latvija, tāpat kā Slovākija, ir izvirzījusi prioritāti panākt tās rietumu kaimiņus un sasniegt to vispārējo labklājības līmeni. Lai sasniegtu ilgtermiņa ilgtspējīgu izaugsmi, Latvija veic darbu, lai modernizētu tās tradicionālos ekonomikas sektorus un lai attīstītu jaunus, postindustriālus, zināšanās balstītus sektorus. Es ceru, ka šodien notiekošais biznesa forums dos būtisku ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā.
Es aicinu Slovākijas uzņēmējus iepazīties ar Latvijas stratēģisko novietojumu ceļu krustojumā starp Austrumeiropu un Rietumeiropu. Latvijas trīs lielākās neaizsalstošās ostas ir aprīkotas ar labi attīstītu infrastruktūru, kas prasa ļoti mazas izmaksas, un mana valsts ir labi piemērota, lai kalpotu kā augošs tirdzniecības, tranzīta un loģistikas centrs.
Prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Mēs Latvijā esam bijuši priecīgi pārsteigti par Slovākijas sasniegumiem tās ekonomikas transformācijā, ko žurnāls “The Economist” nesen nodēvēja par “Viduseiropas reformu zvaigzni”. Es ceru, ka Slovākijas pozitīvā attīstība turpināsies un nesīs jūsu valstij lielāku labklājību.
Vēlos izteikt savu apbrīnu par Slovākijas mašīnbūvi un autobūvi, kas lielā mērā veicina ekonomisko izaugsmi Slovākijā un kas ir piesaistījusi nozīmīgu apjomu ārvalstu investīciju. Es ceru, ka šajā sektorā pastāv sadarbības iespējas starp Latviju un Slovākiju, kā arī citās nozarēs ar augstu pievienoto vērtību, tādās kā informācijas un komunikāciju tehnoloģijas, finanšu pakalpojumi un tūrisms.
Protams, vissvarīgākais aspekts ir savstarpējo kontaktu starp cilvēkiem attīstība. Esmu pārliecināta, ka šodienas biznesa forums to veicinās. Es nešaubos, ka turpmākajos gados arvien vairāk cilvēku no Slovākijas ieradīsies apskatīt Latviju un ka pieaugošs skaits Latvijas cilvēku ceļos uz jūsu skaisto valsti, gan lai veidotu biznesa kontaktus, gan arī lai atpūstos.
Prezidenta kungs, es uzskatu, ka jūsu valstsvizīte Latvijā bija ļoti noderīga, un izsaku cerību, ka arī šī valstsvizīte būs tikpat veiksmīga. Es vēlos uzaicināt visus Slovākijas ļaudis atbraukt un iepazīt Baltijas jūras skaisto krastu, jo zinu, ka šobrīd daudzi slovāki atpūšas pie jūras Horvātijā.
Mani vislabākie novēlējumi jums visiem!

“LV” (Ivonna Štrauhmane) neoficiāls tulkojums no angļu valodas

Tiekoties ar Bratislavas mēru 7.jūlijā

7.jūlijā valstsvizītes ietvaros Slovākijā Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga tikās ar Bratislavas pilsētas mēru Andreju Durkovski (Andrej ?urkovského). Valsts prezidente atzinīgi novērtēja Bratislavas izaugsmi un pārmaiņas, kas pēdējos gados ir notikušas pilsētā. Sarunā Bratislavas mērs un citi pilsētas vadības locekļi pauda lielu interesi pārņemt no Rīgas un Latvijas pasaules hokeja čempionāta rīkošanas pieredzi, jo Bratislava ir izcīnījusi tiesības pēc pieciem gadiem – 2011.gadā – rīkot pasaules hokeja čempionātu. Lielu atzinību Slovākijas galvaspilsētas mērijas pārstāvji izteica Latvijas hokeja faniem, kuri, viņuprāt, ir bijuši unikāli ar to, ka atbalstījuši ne tikai Latvijas komandu, bet arī citas komandas, kad Latvijas komanda jau bija beigusi spēles pasaules hokeja čempionātā. Prezidente uzsvēra, ka Latvija vienmēr ir lepojusies ar saviem hokeja līdzjutējiem, jo tiem ir svarīgs ne tikai atbalsts savai komandai, bet arī sportiskā gara principi, iestājoties par taisnīgu spēli un draudzīgu gaisotni.

Sarunā liela uzmanība tika pievērsta tiem pārbaudījumiem, ar kādiem pilsēta saskaras, veicinot investīciju ienākšanu, risinot mājokļu nodrošināšanas problēmas, kā arī infrastruktūras, nodarbinātības un vēsturiskā mantojuma saglabāšanas jautājumus. Abas puses atzīmēja, ka liela nozīme šādā pārmaiņu laikā ir izglītībai, kurai ir jābūt pieejamai un elastīgai attiecībā pret darba tirgus pieprasījumu, kā arī jākalpo par pamatu pilsētas un valsts ilgtermiņa attīstībai.

Sarunā piedalījās arī Rīgas mērs Aivars Aksenoks, kurš pauda Rīgas gatavību dalīties pasaules hokeja čempionāta rīkošanas pieredzē saistībā ar pilsētas iesaistīšanos pasākuma rīkošanā. Viņš arī uzsvēra, ka Rīga un Bratislava līdz šim ir ļoti sekmīgi sadarbojušās Eiropas Savienības galvaspilsētu kopējo projektu ietvaros. Aivars Aksenoks izteica cerību, ka arī turpmāk plašāk attīstīsies Rīgas un Bratislavas tiešie divpusējie kontakti, kā arī jau iesāktais darbs ES projektu ietvaros.

Tiekoties ar Bjanskas Bistricas reģiona vadītāju 7.jūlijā

Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai 7.jūlijā valstsvizītes Slovākijā ietvaros tiekoties ar Bjanskas Bistricas reģiona vadītāju Milanu Murgašu, tika pārrunātas reģionālās sadarbības iespējas starp Latvijas un Slovākijas reģioniem. Milans Murgašs uzsvēra, ka viņa vadītajam reģionam ir interese atrast sadarbības iespējas ar kādu no Latvijas reģioniem, kas varētu izvērst divpusējos kontaktus. Liela uzmanība tika pievērsta arī sadarbībai Eiropas Savienības ietvaros. Dāvinot Bjanskas Bistricas reģionam simbolisku pulksteni, prezidente atzīmēja: “Lai arī dzīvojam atšķirīgās laika zonās un ģeogrāfiski neesam kaimiņi, tomēr mums visiem šodien jādzīvo pēc Eiropas laika. Eiropa tagad ir kļuvusi par mūsu kopējām mājām, kur katrā istabā varam atrast kādu no Eiropas kultūrām. Ar to mēs esam bagāti, un Eiropā ir jāveicina katras tautas kultūras aizsardzība.” Savukārt Milans Murgašs dāvināja prezidentei Bjanskas Bistricas reģiona nacionālo mūzikas instrumentu fujāru.

Uzrunājot slovāku folkloras cienītājus Ģetvā 7.jūlijā

Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Slovākijas prezidents Ivans Gašparovičs 7.jūlijā atklāja Ģetvas folkloras festivālu, uzsverot folkloras nozīmi tautas identitātes nodošanā no paaudzes uz paaudzi. Abi prezidenti un viņu dzīvesbiedri bija tērpušies tautastērpos.

Uzrunājot lielo klātesošo slovāku folkloras cienītāju pulku, V.Vīķe-Freiberga sacīja, ka tautas kultūra dzīvo tik ilgi, cik vien kāda tauta runā un dzied savā valodā, dejo savas dejas un pazīst savu tautastērpu: “Man ir liels prieks un gods dalīties ar jums šajos skaistajos folkloras svētkos, dalīties tajā, kas jums dārgs, – mantojumā, ko senči gadu simtiem ilgi ir veidojuši caur savām ciešanām un priekiem, valodu un deju.” Prezidente aicināja slovākus kopā ar viņu nodziedāt vienu no Kurzemes tautasdziesmām.

I.Gašparovičs uzdāvināja V.Vīķei-Freibergai slovāku nacionālo instrumentu fujāru (skat. www.fujara.sk), kas 2005.gadā ir ierakstīta UNESCO Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā. Savukārt V.Vīķe-Freiberga pasniedza Slovākijas prezidentam Latvijas tautas mūzikā iecienīto kokli.

Valsts prezidenta preses dienestsa