Par Latvijas reģionu attīstību

Latvijas reģionālās attīstības politikas koncepcija, kas Ministru kabinetā akceptēta 1996. gada 3.decembra sēdē, paredz, ka "visā Latvijā, jebkurā tās vietā un pašvaldības teritorijā ir iespējas attīstībai" un to ka attīstības veicināšana ir visas sabiedrības, nevalstisko organizāciju, uzņēmēju, pašvaldību un valsts institūciju kopējā atbildība.

19. decembrī Ministru kabinets (MK) noraidīja Finansu ministrijas iebildumus un atstāja nemainītu 12. decembrī pieņemto lēmumu par grozījumiem normatīvajos aktos, kas nepieciešami, lai īstenotu struktūru sakārtošanu reģionālās politikas un ES strukturālo fondu koordinācijas jomā. Valdība pieņemto lēmumu atstāja negrozītu, nemainot nostāju par jaunas institūcijas — Reģionālās attīstības un struktūrpolitikas ministrijas — veidošanas nepieciešamību. Ir paredzēts, ka šī institūcija pārņems plānošanas funkcijas, programmēšanu, Eiropas Kopienas atbalsta programmas, kas tiek izstrādātas saskaņā ar nacionālo attīstības plānu, kā arī līdzekļu izlietojuma koordināciju. Lēmumā paredzēts, ka struktūrfondu koordinācijas institūcija pārņems daļu no Īpašu uzdevumu ministra sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām sekretariāta funkcijām, daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas funkciju, Ekonomikas ministrijas un citu pārvaldes struktūru funkcijas, atstājot Finansu ministrijas pārziņā finansu sadali un ar valsts budžetu saistīto darbību veikšanu.

Tā kā pagaidām nav skaidrības par to, vai jaunā un neatkarīgā struktūra tiks veidota kā atsevišķa ministrija vai tikai kā daļa no ministrijas, tad savu viedokli šajā jautājumā izteikusi vēl kāda pašvaldība — jaunizveidotā Preiļu novada dome. "Latvijas Vēstnesis" jau informēja par Vidzemes reģiona deviņu pašvaldību vadītāju pieņemto rezolūciju, kas neatbalsta centralizētu reģionālās politikas jautājumu risināšanu un koordinējošo institūciju atrašanos centrālās valsts pārvaldes rokās, atstājot pašvaldības tikai novērotāja lomā. Preiļu novada dome, uzzinājusi, ka tuvākajos gados, iespējams, tiks veidota jauna institūcija — reģionālās attīstības un struktūrpolitikas ministrija, kas nodrošinās līdzsvarotas Latvijas attīstības procesa koordināciju, ir pieņēmusi un izplatījusi paziņojumu, kurā piedāvāts minēto institūciju izvietot Preiļu pilsētas teritorijā. Paziņojumā minēts, ka šāds piedāvājums izteikts, "ņemot vērā valdības vēlmi izveidot šādu institūciju līdz 2002. gadam, kā arī to, ka visas Latvijas teritorija ES izpratnē noteikta par vienu plānošanas reģionu". Līdzīgi Vidzemes reģiona pašvaldību vadītājiem arī Preiļu novada dome atzinusi, ka nav atbalstāma centralizēta pieeja reģioniem svarīgu jautājumu risināšanā un institūciju izveide no Rīgas attālākos reģionos veicinās to attīstību: "Pārskatāmā nākotnē, attīstoties modernajām komunikāciju sistēmām, pieaugot iedzīvotāju mobilitātei un mazinoties reģionālajām atšķirībām, izzudīs nepieciešamība arī pārvaldes institūcijas koncentrēt valsts centrā, līdz ar to varētu tikt veicināta arī periferiālo reģionu attīstība. Latvijas valsts sastāv no reģioniem, to daudzums ir atkarīgs no veidošanas kritērijiem un mērķiem. Katra valsts cenšas nodrošināt ikvienā tās reģionā, valsts daļās, ne tikai galvaspilsētā, dzīves apstākļu pozitīvas izmaiņas. Attīstības process ir iespējams, veidojot atbilstošu valsts pārvaldi, ko nodrošina atbildīgā institūcija."

Tāpēc Preiļu novada dome izteikusi aicinājumu visām attīstībā ieinteresētajām valsts un pašvaldību institūcijām, iestādēm un partijām sadarboties un atbalstīt jaunveidojamās ministrijas atrašanos Preiļu pilsētā.

Dome apņēmusies iespēju robežās atbalstīt arī jebkuras citas vietas un pilsētas ierosmi jauno ministriju izvietot ārpus Rīgas un Rīgas reģiona, tādējādi liekot pamatus reālai varas decentralizācijai, uzsverot, ka izšķiršanās ir arī sava veida uzdrošināšanās un būtisks priekšnoteikums valsts attīstībai un politiskās gribas pierādīšanai.

Kristīne Valdniece, "LV" pašvaldību lietu redaktore