1992.gada 26.februāra sēdes stenogramma

Rīta sēdē

*/ Šeit un turpmāk atzīme, ka sākas teksta tulkojums no krievu valodas; /– atzīme, ka tulkojums beidzas. Šīs sēdes materiālos – Jāņa Britāna tulkojums.

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ieņemsim vietas! Pulkstenis ir 10.00. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 115 deputāti. Ir vairāk, jo vairāki deputāti ir šinī ēkā, bet nav zālē.

Godājamie kolēģi, šodien mūsu darba kārtībā ir likumprojekts par 1992.gada pirmā pusgada Latvijas Republikas valsts budžetu otrajā lasījumā. Lūdzu atbildīgo personu no komisijas ziņot par to kārtību, kādā mēs izskatīsim šodien šo jautājumu otrajā lasījumā. Saņemta informācija, ka tiek piedāvāts no tradicionālā mazliet atšķirīgs šā likuma izskatīšanas veids.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Jūs šorīt saņēmāt 214.dokumentu. Izpildot mūsu pagājušās nedēļas lēmumu, tajā ir iesniegtie priekšlikumi 1992.gada pirmā pusgada valsts budžeta līdzsvarošanai. Šie priekšlikumi nodrošina mūsu lēmuma 1.punkta izpildi bez budžeta deficīta pirmajā pusgadā. Lai tehniski varētu sagatavot likumprojektu izskatīšanai, acīm redzami ir jāizlemj par piedāvātajiem variantiem, kuri, kā jūs zināt, ir jau dažādos līmeņos pārrunāti, apspriesti. Ja mēs vienosimies par izsniegtā dokumenta redakciju, tad iestrādāsim to likumprojektā un tajā laikā izskatīsim 1992.gada pirmā pusgada sociālās apdrošināšanas likumprojektu. Otrajā dienas pusē mēs varētu praktiski atgriezties pie šā dokumenta, tas ir, pie likumprojekta apspriešanas un izskatīšanas otrajā lasījumā. Tāds ir konkrēti Budžeta komisijas priekšlikums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Jūs noklausījāties šos priekšlikumus. Mums ir jāizsaka savas domas un jānobalso, vai šādu izskatīšanas kārtību pieņemam. Tad arī darbosimies tālāk.

Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Man par šo dokumentu ir jautājums sakarā ar konceptuālo balsojumu par siltuma jautājuma risinājumu. 214.dokumentā nekādu variantu par siltuma jautājumu nav. Tādējādi es saprotu, ka šis konceptuālais jautājums nav izskatīts un nekas netiek piedāvāts.

I.Ozols: Šis konceptuālais jautājums tiks risināts otrajā dokumenta variantā, kad, izpildot mūsu lēmumu, tiek izņemta visa dotācija gan Arhitektūras un celtniecības ministrijai, gan Enerģētikas ministrijai. Bet mehānisms, kā mēs atbilstoši mūsu lēmumam praktiski nodrošinām sadali tieši caur siltuma enerģijas patērētājiem, nav likumprojekta par budžetu sastāvdaļa. Tas jau ir praktiskās realizācijas mehānisms, bet ne šā likumprojekta sastāvdaļa. Principā tas būs izslēgts no tā dokumenta, ko mēs skatīsim pēc pusdienas.

G.Grūbe: Es atvainojos, izslēgt ārā ir viegli, bet jābūt ir piedāvājumam. Ja jūs piedāvājat par 214.dokumentu konceptuālus balsojumus, tad lūdzu arī piedāvāt šeit momentu par siltumu, jo pretējā gadījumā, mēs saprotam, lauku daļa tiks vienkārši apmānīta šajā lietā.

I.Ozols: Mēs to atdodam, cienījamais Grūbes kungs. Pirmie divi mēneši jau, kā jūs zināt, faktiski ir kompensēti caur ministrijām, mēs atgriezeniski nevaram pieņemt lēmumu. Par nākamajiem četriem mēnešiem līdz 30.jūnijam, Grūbes kungs, līdzekļi tiks pārdalīti un tiks noadresēti pašvaldībām, jo cita realizācijas mehānisma pašreizējā mirklī mums nav.

G.Grūbe: Es atvainojos, es vēlreiz saku, ka neredzu, ka šeit būtu tagad kaut kas piedāvāts. Ja mēs konceptuāli varam piekrist, ka varētu būt šādi balsojumi, tad es gribētu tomēr redzēt, lai šajā dokumentā būtu vismaz viens teikums ierakstīts arī par siltumu. Tad mēs varētu virzīties uz priekšu. Bet šāda teikuma nav.

Priekšsēdētājs: Zeiles kundze vēlas paskaidrot. Lūdzu.

V.Zeile: Es atvainojos, kolēģi, ka šodien esmu aizsmakusi, bet uzklausiet uzmanīgi! Piedāvājums par konkrētiem skaitļiem ar sadalījumu pa pašvaldībām par siltumu būs tūlīt pēc tam, kad mēs gatavosim skaitļu materiālu. Šeit jau Ozola kungs teica, ka ir tikai princips, kā dotācijas par siltumu tiks sadalītas patērētājiem pilsētā un laukos. Tas tiks atspoguļots pielikumā par pašvaldībām, kur būs papildu dotācijas pašvaldībām.

Priekšsēdētājs: Labi. Gaidīsim šo dokumentu. Pirms Repšas kungs uzdod jautājumu, man arī ir viens jautājums. Varbūt tas ir no manas nezināšanas un neprofesionalitātes, bet es redzu, ka 4.punktā ir Iekš^­lietu ministrijai izdevumi samazināti par 20 miljoniem, bet 14.punktā Iekšlietu ministrijai tie tiek palielināti par 10 miljoniem. Kā tas sanāk? Tad jau vajag samazināt mazāk vai vairāk. Kā to saprast?

I.Ozols: Es atvainojos. Tas nodrošina praktiski budžeta bezdeficītu. Tā ir vienkārši tīri matemātiska līdzekļu pārskaitīšana, kas neko neizmaina. Ja varētu teikt, summa principā nav atkarīga no saskaitāmo kārtības. Tas ir no vienas sadaļas pārlikts un iedots citā sadaļā tai pašai ministrijai. Bet tas nodrošina bezdeficīta budžetu.

Priekšsēdētājs: Bet tad jau būtu labāk uzrakstīt, piemēram, Aizsardzības ministrijai samazināt izdevumus par 50 un palielināt par 35. Tad man nav gluži skaidrs, ja saskaitāmo kārtība nemaina summu, tad kāda nozīme saskaitāmos vispār minēt?

I.Ozols: Es ļoti atvainojos, ja jūs pastāvat, Krastiņa kungs, tad mēs varam šeit praktiski labot.

Priekšsēdētājs: Nē, es nepastāvu. Es vienkārši meklēju loģisko jēgu.

I.Ozols: Faktiskais samazinājums Iekšlietu ministrijai ir par 10 miljoniem.

Priekšsēdētājs: Tad tā arī bija jāraksta, ka samazina par 10 miljoniem, nevis par 20.

Lūdzu, Repšas kungs!

Un tad arī summa, starp citu, nesaskan, Ozola kungs, tad nav bezdeficīta budžeta.

Lūdzu, Repšas kungs, jums vārds!

I.Ozols: Es atvainojos, tādā gadījumā samazināmā summa būs 272. ailē un arī summējuma pieskaitījums būs mazāks, tā ka būs tāpat bezdeficīta budžets.

Priekšsēdētājs: Labi, to mēs pārbaudīsim, kad pieņemsim par cipariem.

Lūdzu, Repšas kungs!

R.Repša: Replika un jautājums. Jebkurš projekts, kurš paredz samazinājumu ceļu uzturēšanai, ir pilnīgi nepieņemams, Ozola kungs. Vakar tika izteikti divi konceptuāli priekšlikumi, lai šo situāciju novērstu.

Pirmais priekšlikums bija par to, lai no siltumenerģijas mēs varētu atdalīt nost silto ūdeni. Tas dotu tuvu pie simt miljoniem.

Otrs priekšlikums bija nekavējoties un visīsākajā laikā pāriet uz muitas tarifiem, kas potenciāli dotu lielus ienākumus ienākumu daļā. Kāpēc šie divi priekšlikumi neatspoguļojas, lūk, šinī projektā, kas ir par motīviem, lūdzu?

I.Ozols: Pašreizējā mirklī, kā jūs saprotat no vakardien pieņemtā lēmuma, līdz šai dienai mēs to nevaram praktiski realizēt. Tas ir viens.

Otrkārt, es domāju, Repšas kungs, jūs pats saprotat, ka, velkot paralēles ar iepriekšējo gadu, mums ir bijuši, ja nemaldos, septiņi vai astoņi likumprojekti par izmaiņām budžetā. Jautājumu sagatavojot, arī šajā likumprojektā mums būs jāizdara izmaiņas, būs jāizdara absolūti loģiskas izmaiņas, kuras diktēs dzīve, tieši dzīve, es paskaidroju.

Pašreizējā mirklī ar šo asignējumu, ko mēs iedalām ceļiniekiem, pietiek, lai nodrošinātu darbības uzsākšanu un samaksu par to laika periodu, kurā pašreiz darbs jau ir veikts, un par tā darba potenciālo ietilpību, kuru varēs veikt šajā absolūtajā enerģētiskās krīzes situācijā, kad ceļiniekiem šobrīd faktiski nav darba frontes. Principā šie līdzekļi ceļiniekiem ir zināmā mērā tikai darba algas fonda nodrošinājums, jo mēs praktiski nevaram nodrošināt ceļiniekiem enerģētikas resursus.

Ja atvērsies darba fronte sakarā ar papildu enerģētikas resursu saņemšanu un iedalīšanu ceļiniekiem, tad arī risināsim šo jautājumu, Repšas kungs. Bet mums ir tomēr principā jāiziet no šīs situācijas, budžets jāapstiprina un pēc tam jāizdara attiecīgās korekcijas ar papildu likumdošanas normām.

R.Repša: Jūsu apgalvojumi ir pilnīgi nepamatoti. Ceļu uzturēšanai darba fronte ir vienmēr. Tie ir visi Latvijas ceļi. Degvielas jautājumus ceļu nozare diezgan sekmīgi risina patstāvīgi, nepaļaujoties uz Rūpniecības un enerģētikas ministrijas un Ārējās tirdzniecības ministrijas pūliņiem. Vēlējuma izteiksmē atstāt iespējamos ienākumus, kurus varētu novirzīt uz ceļu nozari… es domāju, tikpat labi šādus spriedumus var izteikt par jebkuru pozīciju, arī par aizsardzību mēs varam spriest, ka kaut kāda daļa no ieročiem nāks, teiksim, no Krievijas armijas un tā tālāk. Es domāju, tā mēs risināt jautājumu gan nedrīkstam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es tūlīt došu vārdu, bet tikai atgādināšu, ka varbūt principiāli arī pieminēsim šo piedāvāto apspriešanas kārtību, vai tā mums ir vai nav pieņemama tāda, kādu to piedāvā Budžeta komisija.

Lūdzu, deputāt Fels!

A.Felss: Es arī gribēju dzirdēt atbildi uz jautājumu par muitas nodokli, kāpēc tas nav atspoguļots. To tikko jautāja Repša.

I.Ozols: Es atvainojos…

A.Felss: Es nezinu, es te varbūt kaut ko nepareizi sapratu. Es pašreiz…

I.Ozols: Tas ir projektā ielikts – 10 miljoni ir muitas nodoklis.

A.Felss: Labi, tad es atvainojos. Otrs jautājums. Vakar tikai garām­ejot tika pieminēts meliorācijas jautājums. Te parādās meliorācijā mīnus 20. Kādā sakarā? Šobrīd man ir informācija, ka vairākas meliorācijas organizācijas jau tā ir uz sabrukuma robežas. Tātad ko mēs vispār gribam? Vai šo struktūru likvidēt vispār kā tādu? Es nesaprotu šobrīd to nostāju.

I.Ozols: Es atvainojos, Krastiņa kungs, man būtu priekšlikums pirmām kārtām nobalsot par mūsu Budžeta komisijas piedāvāto jautājuma apspriešanas kārtību. Ja tāda tiek pieņemta, tad varbūt mēs skatītu attiecīgi pa punktiem un par katru punktu balsotu. Tāds ir mans konkrētais priekšlikums. Tikai tad principā lemsim par to, vai mēs pārvērtīsim šā jautājuma apspriešanu par…

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs. Jūsu atgādinājums ir vietā. Arī deputātiem tika piedāvāts izteikt domas par apspriešanas kārtību. Protams, deputāti ķērās pie tā, kas viņiem ir vairāk pie sirds un ko viņi acīm redzami saredz šajā dokumentā. Tātad tas ir attaisnojums.

Godājamie kolēģi! Varbūt tiešām mēs vienosimies sākumā apspriest šo dokumentu, nobalsot par punktiem, pēc tam nodosim to labot vai nelabot Budžeta komisijas rīcībā, lai viņi var sagatavot dokumentu ar visu budžeta likumu par valsts budžetu un tā pieņemšanu. Nav pretenziju?

Deputāts Rikards par šo jautājumu. Lūdzu.

R.Rikards: Man tomēr nav skaidrs, kā mēs izpildīsim 15.oktobra lēmumu – līdz 1.jūlijam reģistrēt pilsoņus un iedzīvotājus. Jo Pļavnieku…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Rikarda kungs, pašlaik mēs runājam par to, vai tāda apspriešanas kārtība ir pieņemama, nevis par punktiem. Ne par muitas nodokļiem, ne par meliorāciju, ne par reģistru, ne par ko citu mēs pašlaik nerunājam. Mēs pašlaik runājam par to, vai mēs tādā kārtībā varam apspriest budžeta likumu. Nav ierosinājumu?

Balsosim par to, ka mēs tagad izskatām 214.dokumentu, pēc tam to nodosim Budžeta komisijai. Budžeta komisija iestrādās mūsu balsojumu budžeta likumā, kuru mēs skatīsim pēc pāris stundām, kad šis likums tiks sagatavots. Tāds ir priekšlikums. Lūdzu par šo priekšlikumu nobalsot.

Mēs jau reģistrējāmies. Prasa reģistrāciju. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: reģistrējušies 116 deputāti.

Balsosim par Budžeta komisijas priekšlikumu par budžeta izskatīšanas kārtību. Tātad sākotnēji izskatīt 214.dokumentu un uz tā bāzes pēc tam likumu. Balsosim par Budžeta komisijas priekšlikumu – izskatīt sākotnēji 214.dokumentu pa punktiem. Rezultāts: par – 93, pret – 6, atturas – 5. Tātad esam lēmumu pieņēmuši un sākotnēji izskatām 214.dokumentu. Ziņojumu mums sniedza deputāts Ozols. Tādējādi viņš arī sāk atbildēt uz jautājumiem konkrēti par šo dokumentu.

Mums ir jāvienojas par reglamentu, jo tas ir tāds netradicionāls apspriešanas veids. Vai mēs atklāsim par šo dokumentu atsevišķas debates vai tikai izteiksimies par punktiem? Laikam izteiksimies tikai par punktiem. Sāksim no sākuma un izteiksimies par katru šā dokumenta konkrētu punktu.

I.Ozols: Es atvainojos, es palūgšu Pupčenoka kungu. Pupčenoka kungs, lūdzu, esiet tik laipns un nāciet šurp!

Priekšsēdētājs: Pupčenoka kungs nāk palīgā Ozola kungam. Sāksim pieņemt šo dokumentu pa punktiem.

Pirmā sadaļa, var teikt – no 1. līdz 3.punktam. Tā ir konstatējošā daļa. Tālāk nāk izdevumu samazināšana. 1.punkts – izdevumu samazināšana aizsardzībai kopumā 50 miljoni rubļu. Kas par šo punktu vēlas izteikties?

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Pirmām kārtām es vēlētos jūsu uzmanību pievērst papildinājumam likumprojektā “Par Latvijas Republikas valsts budžetu pārejas periodam no 1992.gada 1.janvāra līdz 30.jūnijam”. Tās ir mūsu lēmumā noteiktās izmaiņas, kuras jums tiek piedāvātas kā projekts, par kuru vajadzētu nobalsot. Par to vajadzētu nobalsot un izlemt. Ieņēmumu daļas pieaugums ir par 200 miljoniem rubļu.

Priekšsēdētājs: Tātad Ozola kungs pievērš mūsu uzmanību tam, ka tas, protams, ir 214.dokuments, jo cita numura nav. Pirms mēs runājam par skaitļiem, viņš ierosina nobalsot par, lūk, šo papildinājumu likumprojektam. Tas iznāk pirmais lasījums. Es atvainojos, Ozola kungs, mēs jau pieņēmām budžeta likumprojektu pirmajā lasījumā. Tas ir likums vai likums par papildinājumiem pie likuma?

I.Ozols: Es atvainojos, mēs pieņēmām lēmumu, kur tika noteikts iestrādāt likumprojektā par pirmā pusgada budžetu papildinājumu, kurā uzdotu valdībai izdarīt izmaiņas 6.pantā, nosakot diferencētu valsts kapitāla izmantošanas atskaitījumu apjomu. Mēs jums piedāvājam par šo mūsu lēmuma punkta izpildi balsot, vai jūs to atbalstāt vai neatbalstāt, jo tas ir konceptuāls jautājums.

Priekšsēdētājs: Paldies, Ozola kungs! Tad es saprotu, ka tas nav likums.

I.Ozols: Nē, tas nav likums.

Priekšsēdētājs: Bet tad nevajag rakstīt, ka tas ir likums. Es ļoti atvainojos, no tribīnes var runāt, es ļoti labi dzirdu, ko no tribīnes runā. Tātad mēs esam budžeta likumu pieņēmuši pirmajā lasījumā un nobalsojuši par konceptuāliem balsojumiem. Ja tas ir jauns likums, tad mēs par to varam balsot pirmajā lasījumā. Tātad pirmajā lasījumā mums pie budžeta likuma ir jāpieņem šis 4.pants. Pirmajā lasījumā, jo tagad mums ir otrais lasījums. Un otro lasījumu mēs sāksim pēcpusdienā. Tāda ir procedūra. Tātad sākumā mēs atgriežamies pie pirmā lasījuma, godājamie kolēģi, un diskutējam par šo 4. papildu pantu pie likuma “Par valsts budžetu no 1.janvāra līdz 30.jūnijam”.

Tagad es palūgšu Ozola kungu izskaidrot, kas tas ir – pārejas periods. Mēs ar 21.augusta likumu esam noteikuši, ka viens pārejas periods tā kā būtu beidzies. Vai tagad ir sācies otrais? Lūdzu, paskaidrojiet!

I.Ozols: Es ļoti atvainojos. Es jau šorīt konsultējos Juridiskajā pārvaldē par šo jautājumu, un terminu “pārejas periods” lūdzu visās mūsu iestrādātajās likumdošanas normās svītrot.

Priekšsēdētājs: Liels paldies. Lūdzu, deputāt Šļakota!

K.Šļakota: Ozola kungs, man jums jautājums. Kādā veidā, jūsuprāt, šis 4.punkts var… Kādā veidā tas būtu likums ar atpakaļejošu spēku? Te ir runa par 1991.gadu, te ir runa par 1992.gada sākumu, kā tas saskaņojas ar pārējiem likumiem?

I.Ozols: Cienījamais Šļakotas kungs, šis likums nav domāts ar atpakaļejošu spēku. Domāts, ka tas stājas spēkā ar pieņemšanas brīdi. Tad sāk darboties šis likums. Šie 200 miljoni praktiski ir aprēķināti tikai uz šā pusgada četriem mēnešiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Krūmiņ!

R.Krūmiņš: Jūs, cienījamie kolēģi, droši vien zināt, ka šobrīd norit intensīvs uzņēmējsabiedrību veidošanās process lauksaimniecībā. Lai nenotiktu šāda kapitāla izņemšana vismaz no lauksaimniecības uzņēmumiem, jo atsevišķos no tiem ir diezgan liela valsts kapitāla daļa, būtu priekšlikums 4.panta otro rindkopu pirmās rindiņas beigās papildināt ar vārdiem: “izņemot lauksaimniecības un zvejnieku sabiedrības”. Es atvainojos, bet šeit ir runa arī par uzņēmējsabiedrībām, kur ir valsts kapitāla daļa. Tāpēc šeit būtu nepieciešams tāds papildinājums, lai vismaz no lauksaimniecības uzņēmumiem un zvejnieku kolhoziem netiktu izņemta šī peļņas daļa.

I.Ozols: Es atvainojos. Tas gan attiecas tikai uz akciju sabiedrībām ar valsts kapitāla ieguldījuma daļu kā tādu. Tas neattiecas uz lauksaimniecības un privātuzņēmēju darbību. Krūmiņa kungs, mēs varam precizēt pie juristiem Juridiskajā pārvaldē, ja jūs šaubāties, bet tas nav absolūti.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Cienījamais Ozola kungs, mūsu kolēģi jau vairākkārt runājuši un arī vakar runāja par aizsardzības problēmām. Mēs dzirdam pietiekami daudz presē un arī šeit pārmetumus gan aizsardzības ministram Jundža kungam, gan Aizsardzības komisijai. Bet mēs taču sākam faktiski šo institūciju organizēšanu un iekārtošanu no nulles! Ieroči, ietērps, kazarmas, munīcija un tā tālāk. Es nesaprotu, ja mēs viņiem to atņemam nost, mēs taču paši bloķējam un paši stāvam uz pozīcijām. Tas viss kavēs to, ko gribam panākt, proti, aizsardzības nodrošināšanu.

I.Ozols: Cienītais Preinberga kungs, jūsu jautājumu es attiecinu uz nākamo mūsu apspriežamo jautājumu, jo, pirmkārt, mums ir jāizlemj par mūsu likumprojekta 4.panta izskatīšanu pirmajā lasījumā. Un tikai…

Priekšsēdētājs: Pašlaik apspriežam 4.pantu. Vēl par 4.pantu ir kādi iebildumi, labojumi, papildinājumi? Nav. Tādā gadījumā es tūlīt aicināšu godājamos deputātus balsot par šā 4.panta akceptu pirmajā lasījumā. Ja mēs to pieņemsim, otrajā lasījumā to akceptēsim kopā ar visu pārējo likumu. Tātad nav iebildumu.

Balsosim par šā 4.panta akceptēšanu pirmajā lasījumā. Papildus viena balss “par”. Rezultāts: par – 77, pret – 6, atturas – 7. Tātad esam akceptējuši šo 4.pantu kā papildinājumu pie likuma pirmajā lasījumā.

Atgriezīsimies tagad vizuāli pie 214.dokumenta pirmās daļas! Ozola kungs, vai jums nekas nav pretī, ja mēs tagad sākam izskatīt faktiski ar izdevumu samazināšanas daļu?

I.Ozols: Jā.

Priekšsēdētājs: Tātad pirmais mums ir tas, ko Preinberga kungs teica, – aizsardzībai kopā noņemt 50 miljonus.

Lūdzu, deputāt Muceniek!

V.Mucenieks: Par aizsardzības izdevumu samazināšanu. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka, teiksim, ja mēs būvējam kādu uzņēmumu, mēs taisām apkārt žogu, liekam vārtus un liekam pie vārtiem sargu. Ja izejam no savas mājas, mēs durvis allaž aizslēdzam un dažkārt pat ar vairākām atslēgām, jo tikai tādā veidā varam nodrošināt sava īpašuma saglabāšanu. Valsts mērogā tikai tādā veidā varam nodrošināt noslēgtu ekonomisko sistēmu. Ja brīvi varēs izvest visu, ko mēs šeit ražojam, tad, lai cik cītīgi mēs arī strādātu un lai arī kādas vērtības šeit saražotu, tas viss aizies vējā un tukšumā. Tāpēc es uzskatu, ka no šā aizsardzības izdevumu budžeta nedrīkst samazināt nevienu kapeiku.

I.Ozols: Cienījamais Krastiņa kungs, man būtu priekšlikums nobalsot par tādu Budžeta komisijas ierosinājumu, ko esam apsprieduši. Lūdzam atbalstīt to, ka katrā piedāvājumā par budžeta deficīta samazināšanu praktiski tiek arī ieteikts konkrēts priekšlikums, uz kā rēķina. Praktiski, ja mūsu pirmajā daļā kaut ko pluso, tad vajag arī konkrēti minēt, no kā ņem mīnusā. Pretējā gadījumā mēs ejam uz padziļinātu budžeta deficītu.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, es atvainojos, jūs gribat deputātiem uzdot Budžeta komisijas darbu. Budžeta komisijai tas ir jādara, un Finansu ministrijai jādomā, no kurienes ņemt nost un kam likt klāt. Deputāti šeit izsaka savas pārdomas par attiecīgajām pozīcijām, ņemot vērā savu darbošanos attiecīgajā komisijā vai savus politiskos uzskatus, nevis par nost ņemšanas un klāt likšanas mehānismu. Ozola kungs, tas ir jūsu darbs! Jādomā tālāk. Es ļoti atvainojos.

I.Ozols: Es pilnīgi pieņemu jūsu iebildes. Tādā gadījumā tas acīmredzot ir mūsu plenārsēdes balsojums.

Priekšsēdētājs: Jā, lūdzu deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamie kungi! Vīrieši jau pēc dabas ir iekarotāji un karotāji, tāpēc es gribētu šeit izteikt citu viedokli. Atcerieties, ko, apspriežot budžeta pirmajā lasījumā, teica mūsu premjers Godmaņa kungs! Viņš runāja pat par 150 miljonu samazināšanu. Es domāju, ka viņš ir tiešām atbildīgs arī par šā budžeta izpildi un stabilizāciju, tāpēc es jūs lūgtu noteikti atbalstīt Budžeta komisijas projektu vismaz par šiem 40 miljoniem, jo, kā jūs redzējāt arī no sēdes vadītāja jautājuma, 10 miljoni jau nāk klāt. Tā ka es jūs aicinu nekādā gadījumā nebalsot par to, ka budžetu šeit palielinātu militārajām vajadzībām.

Priekšsēdētājs: Tikai es atgādināšu: ja mēs balsosim par budžetu, atbildīgi būsim mēs un tikai mēs. Bet premjers tik tiešām būs vajadzīgs tikai izpildīšanai.

Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Es pilnīgi piekrītu godājamā kolēģa Mucenieka domām, ka mēs nedrīkstam neapdomīgi pieiet aizsardzības jautājumiem. Es ierosinu, varbūt arī citi kolēģi to pateiks, manuprāt, Aizsardzības ministrijai un Zemessardzes štābam mēs nekādos apstākļos nedrīkstam “nogriezt” šos izdevumus kaut vai tāpēc vien, ka šodien robežsargi ir pirmā lieluma nepieciešamība. Cits jautājums ir – vai mums nevajag palūgt Jundža kungu konkretizēt Aizsardzības ministrijas budžetā, cik liela daļa var būt šim nolūkam. Bet samazināt šo summu mēs nedrīkstam.

Ja Ozola kungam vajadzīgas idejas, lai tālāk strādātu Budžeta komisija, tad es vienu tādu ideju varu dot. Tā nav mana ideja, tā ir ļoti “sirma” ideja. Samazināsim dotācijas siltumenerģijas padārdzināšanās sakarā, kas šodien faktiski iet uz tā sauktajiem kopmītņu namiem! Lūdzu, samaziniet tiem cilvēkiem, tieši tai iedzīvotāju daļai! Bet aizsardzībai mēs nedrīkstam samazināt šos izdevumus. Tas ir pretī Aizsardzības ministrijai – mīnus 15 un Zemessardzes štābam – mīnus 5. Ne kapeikas mazāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es saprotu, ka mēs gribam uz šo brīdi panākt bezdeficīta budžetu un ka tas patiešām mums ir jāpanāk. Šajā pašā laikā es patiešām gribētu pievienoties Freimaņa kungam. Ko nozīmē mūsu bezdeficīta budžets, ja mūsu robežas praktiski stāv vaļā? Mūsu zemessargi praktiski ir neapbruņoti un neapģērbti. Un tādos apstākļos mēs šobrīd piedāvājam samazināt budžeta asignējumus! Es domāju, ka varbūt ar tik lielu daudzumu mums ir pat jāpietiek, bet mums ir jāpanāk, lai tomēr tiktu izpildīts.

Mēs nupat bijām Igaunijā un redzējām, ka Igaunija pie savas nabadzības (viņiem patiešām ir daudz kur arī neapkurināts), piemēram, savu robežu noslēdz. Tātad robežapsardzība parakstās, ka tā šobrīd ir izveidota, Zemessardze praktiski arī izveidota, bet mēs ar premjerkunga bezatbildīgajiem paziņojumiem, ka šeit var vispār neko neparedzēt, es domāju, tālu tiksim. Laikam jau tiksim. Šajā sakarībā arī Igaunijas valdība praktiski uzskata, ka arī ar Latviju veidos noslēgtu robežu, stingru robežu, jo nevar garantēt, kādā veidā Latvija beidzot sāks apsargāt savas robežas.

Tāpēc mans priekšlikums ir atstāt Aizsardzības ministrijai un neatbalstīt priekšlikumu par 15 miljonu svītrošanu, kā arī par 5 miljonu svītrošanu Zemessardzei. Bez šaubām, varētu būt jautājums par samazināšanu Iekšlietu ministrijai un varbūt Drošības dienestam, kamēr nav noteikts un precizēts arī šis darba apjoms. Nekādā gadījumā nevar atbalstīt priekšlikumu samazināt Aizsardzības ministrijai un Zemessardzes štābam.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, es tikai kā komentāru. Grūbes kungs jums teica par Igauniju. Varu pateikt, ka tikai tāpēc Valkas un Valgas pilsētā cieši tiek noslēgta robeža, ka neviens netiks cauri, jo igauņi uzskata, ka Latvija savu robežu nesargā un ka tāpēc viņiem ir diemžēl jāpārgriež visas komunikācijas un tamlīdzīgi šajā robežpilsētā. Tas ir jau esošs fakts.

Lūdzu, Batarevska kungs!

O.Batarevskis: Dārgie kolēģi, es jums atgādināšu senu latviešu patiesību: nabags dara, kā var, bagāts – kā grib. Šinī gadījumā mēs esam nabagi un mums ir jāsastāda šis budžets tā, kā mēs varam. Un jārēķinās arī aizsardzībai ar to, ko mēs varam atļauties un ko nevaram atļauties šajos apstākļos. Tāpēc es atbalstu priekšlikumu samazināt šos izdevumus, kas ir saistīti zināmā mērā ar greznību. Ja igauņi vēlas, tad ļoti labi, ka viņi apsargā mūsu robežu. Mums atkrīt šī izdevumu daļa. Būtu labi, ja lietuvieši darītu ar savu robežu tāpat. Un krievi arī. Tad mums pavisam lēti iznāktu. Atcerieties, ka karotes un krūzītes var katrs no mājām paņemt, ja ir vajadzība!

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie deputāti, turpmāk ņemiet līdzi krūzītes uz Augstāko padomi!

Lūdzu, deputāt Aleksejev!

A.Aleksejevs: */Man liekas, ka strīdi par šo budžeta samazināšanu ir neauglīgi, jo vispirms mums vajadzētu zināt, ko mēs zaudējam, ja Aizsardzības ministrijas budžetu samazinām par šo summu. Tas ir, vai mēs vispār robežas varam nosargāt vai nevaram? Un otrais jautājums. Kādu mērķi mēs sev uzstādām! Pieļausim, ka budžetu nesamazinām. Vai tādā gadījumā mums izdosies izveidot tādu dzelzs priekškaru, kāds agrāk bija ap Padomju Savienību? Tāpēc es lūdzu, lai ministrs pastāsta konkrēti, ko zaudējam ar šo budžeta samazinājumu./

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Bojār!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi, ja mēs veidojam valsti, tad tā jāveido ar visām valsts institūcijām. Robeža, armija, šīs valsts aizsardzība ir valsts pamati. Tāpēc es esmu kategoriski pret to, ka samazinām izdevumus tieši šajā etapā. Ja mums jau būtu kaut kādi pamati radīti, kāda armija, kāda aizsardzības sistēma, tad varētu spriest – mazāk vai vairāk. Es aicinu jūs balsot par šo izdevumu nesamazināšanu, kuri ir nepieciešami robežu aizsardzībai, armijai un zemessardzei.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Berklav!

E.Berklavs: Es atbalstu visus tos, kuri izteicās pret šo aizsardzības sistēmas budžeta samazināšanu.

Priekšsēdētājs: Berklava kungu lūdzu nākt tuvāk mikrofonam.

E.Berklavs: Bet tikai ar vienu piebildi. Es gribētu lūgt Budžeta komisiju un Finansu ministriju, lai tās detalizētu izdevumus šiem resoriem. Lai neplānotu izdevumus pārvaldes aparātam, mīkstajām mēbelēm un tamlīdzīgām vajadzībām, bet tieši reālai cilvēku iesaistīšanai austrumu robežas slēgšanā. Bez tā mēs neatrisināsim miljoniem jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Cilinski!

E.Cilinskis: No tā, kā mēs šeit diskutējam par šo aizsardzības budžetu, manuprāt, daudz kas nav skaidrs. Vides aizsardzības komisija un pēc tam arī frakcija “Satversme”, lai varētu lemt par šiem jautājumiem, prasīja šā aizsardzības budžeta izvērsumu, jo šeit absolūti nav skaidrs, kas notiks. Mēs iedosim tos miljonus. Vai tanī gadījumā būs vairāk robežsargu, vai viņi būs vairāk apbruņoti, vai, teiksim, kaut kādā štābā palielināsies cilvēku skaits? Ja neredzam šo izvērsumu, varbūt vismaz tad varētu aizsardzības pārstāvji paskaidrot kas notiks, ja iedosim, un kas notiks, ja mēs neiedosim. Kurā vietā tas parādīsies? Jo mēs esam par robežapsardzību un par Zemessardzi. Varbūt nauda tiks ieguldīta tik tiešām tādā lietā, bez kā mēs varam šobrīd iztikt. Lai sekmīgi izlemtu šo jautājumu, manuprāt, ir nepieciešams paskaidrojums vai aizsardzības budžeta izvērsums.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Lucān!

J.Lucāns: Ja mēs runājam par savas naudas ieviešanu vistuvākajā nākotnē, tad es nekādi nevaru saprast, kā tas ir iespējams bez nopietnas ekonomiskās robežas, vismaz ekonomiskās robežas. Savukārt to es nevaru iedomāties bez nopietnas kontroles un bez nopietnas aizsardzības sistēmas. Tātad no šā viedokļa it kā vajadzētu atstāt izdevumus nesamazinātus. Bet, no otras puses, redzot, cik lielas grūtības mums ir ar naudu, es nesaprotu, kāpēc mūsu aizsardzības sistēma veidojas no četrām daļām, jo dzīves patiesība ir tāda – jo sīkākās daļās mēs kaut ko saskaldām, jo lielākus izdevumus tas vienmēr prasa. Tātad, man liekas, šeit labojumi ir jāmeklē divos virzienos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Karlson!

J.Karlsons: Cienījamie deputāti, man ir ļoti liels lūgums – mēģināt strādāt drusku konstruktīvāk, jo, lai apspriestu visus šos jautājumus no budžeta viedokļa, mums vajadzētu vismaz vēl trīs nedēļas. Mēs jau strādājām Budžeta komisijā. Ja kāds vēlējās izskatīt detalizēti katru šo jautājumu, varēja piedalīties Budžeta komisijas sēdēs un izskatīt tos papīru kalnus, ko mēs jau paspējām izdarīt. Visi izvērsumi bija pieejami, pat līdz Aizsardzības ministrijas štatu sarakstiem. Ja plenārsēdē strādāsim tā kā pašreiz, tad nekādā gadījumā nepieņemsim nekādu lēmumu. Bet mums ir jāņem vērā mūsu nabadzīgais budžets un jāsaprot tas, ka kod, kurā pirkstā gribi, visi sāp.

Un šis rezultāts, kas pašreiz ir jūsu priekšā ar 214.dokumentu, ir tik tiešām visoptimālākais variants, ko var jums piedāvāt Budžeta komisija. Ja jūs apšaubāt Budžeta komisijas darbu, mēs varam turpināt tādā garā, bet es tomēr aicinu jūs rīkoties konstruktīvāk.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Jundzi! Tad laikam mēs arī pabeigsim diskusiju. Vēl Kristovskis, un tad mēs pabeigsim diskusiju par aizsardzības jautājumiem.

T.Jundzis: Cienījamie deputāti! Atbildot uz vairāku deputātu jautājumiem, es gribētu pirmām kārtām paskaidrot, kam vajadzīgas šīs summas aizsardzības budžetā, jo vairākkārt gan presē, gan arī dažādos lēmumos bija pat parādījies tāds secinājums, ka šīs summas bezmaz visas aiziet ieroču iegādei. Pie šā budžeta projekta, kurš tika izskatīts pirmajā lasījumā, tas ir, 3,8 procenti Aizsardzības ministrijai un 1,8 procenti Zemessardzei, Aizsardzības ministrijai mēs pēc izvērsta plāna ieroču iegādei varam veltīt tikai 8 tūkstošus rubļu.

Es domāju, ka deputātiem, īpaši tiem, kuri nodarbojas ar saimnieciskām lietām, nav jāskaidro, cik maksā viena loksne papīra, cik maksā viena karote, cik maksā robežsargu apģērbs, cik maksā viņu ēdināšana. Praktiski visas šīs summas aiziet šīm vajadzībām. Es tūlīt došu atšifrējumā arī. Pagājušā gada decembrī, kad šo budžetu plānojām pēc decembra un novembra cenām, mēs vēl varējām vairāk vai mazāk “izlīst” caur šo summu, tagad nav noslēpums, ka cenas ir pieaugušas no 10 līdz 16 reizēm. Ņemot vērā, ka divus mēnešus parlaments mums tā arī nespēja rast iespēju līdz budžeta apstiprināšanai iedot izmantošanai līdzekļus, tad jau mēs esam, kā saka, vējā aizlaiduši miljoniem rubļu, jo no šīs pašas aizejošās armijas tomēr var daudz ko nopirkt, kaut vai tās pašas karotes un bļodiņas robežsargiem.

Atšifrējums ir šāds. Darba samaksas fonds mūsu budžetā ir 15,4 procenti, saimniecības izdevumi… Te ir runa gan par maksu par benzīnu, gan par transporta pakalpojumiem, par sakaru tehnikas uzturēšanu un pakalpojumiem.

Starp citu, es tikai gribu minēt vienu piemēru, proti, par laikam 12 vai 15 telefonu pārslēgšanu mūsu ministrijā no Dūdas kunga bilances uz mūsu, kur tikai jānoformē papīri, – pēc spēkā esošajiem tarifiem mūsu ministrijai bija jāmaksā 17 tūkstoši rubļu. Tas ir viens piemērs. Tātad budžetā šiem izdevumiem ir paredzēti 11,8 procenti. Ēdināšanas izdevumi robežsargiem un kursantiem kadetiem – 8,5 tūkstoši rubļu. Tālāk – autotransporta iegādei, sakaru līdzekļu iegādei… Man jāpiebilst, ka pašreiz nav nevienas ministrijas, arī tīri civila rakstura sistēmas, kur vispār nebūtu nekādu sakaru līdzekļu, atskaitot telefonu. Šeit tātad aiziet 44,2 procenti mīkstā inventāra un tērpu iegādei, tātad arī ekipējumam, siksnām un tādām lietām – 2,9 procenti, kapitālie ieguldījumi, kapitālais remonts – 7,7 procenti. Faktiski tā ir desmitā daļa no tās summas, kura mums ir vajadzīga, lai uz robežas atjaunotu ēkas, kurās izvietot robežsargus… Dažādi pārējie izdevumi ir 6,5 procenti. Tie ir gan medicīniskā personāla pakalpojumi, gan arī pabalsti tiem pašiem jauniesauktajiem un tā tālāk.

Protams, mēs jau arī tagad, pārejot uz maksimālu taupības režīmu, atradām iespēju valsts dienesta pārvaldes, kuras mums nodarbojas atšķirībā no kara komisariātiem arī ar robežu atjaunošanas funkcijām, tā vai tā samazināt. Bet tas jau nedod šīs summas.

Visbeidzot es Čepānes kundzei gribu paskaidrot, ka valdības sēdē, kura notika pēc pirmā lasījuma Augstākajā padomē, Godmaņa kungs no sava priekšlikuma par jebkuras summas noņemšanu aizsardzībai atteicās. Visbeidzot gribu pateikt, ka runa nav par šo summu iedalīšanu aizsardzībai. Tā ir ļoti nopietna un rupja kļūda. Visas šīs summas līdz pēdējai kapeikai aiziet robežapsardzībai. Tad tiešām padomāsim, vai mums ir vērts šeit šo ekonomiku celt, ja praktiski tas viss par velti aizplūst pāri robežām. Protams, arī pārējām institūcijām – gan Latvijas Republikas Drošības dienestam, gan Zemessardzei, gan Iekšlietu ministrijai – šīs summas ir vairāk nekā vajadzīgas. Ja tas viss kopā šīm institūcijām ir 13 procenti no budžeta, tad, es domāju, jau ar šo summu esam iegājuši paradoksa vēsturē – nav nevienas valsts, kur policijai un aizsardzībai kopumā no budžeta tiktu veltīti 13 procenti. Es saprotu, ka visur mums trūkst.

Priekšsēdētājs: Tūlīt runās Kristovska kungs. Es tikai gribēju atgādināt godājamajiem kolēģiem, ka mēs vienojāmies, ka izteiksies Jundža kungs un Kristovska kungs. Pēc tam izdarīsim balsojumu. Tā ka tiem deputātiem, kuri vēl vēlas runāt… tad mums vajag speciālu balsojumu, lai viņi varētu izteikties, Albertiņas kundzi ieskaitot, Kinnas kungu ieskaitot un tā tālāk.

Lūdzu, Kristovska kungs!

Ģ.Kristovskis: Es vienkārši gribēju izteikties tā. Zemessardzes štābs pašreiz ļoti nopietni strādā pie mūsu aizsardzības koncepcijas piedāvātā varianta. Mēs piedāvāsim tuvākajā laikā ar visām izmaksām, ar visu iespējamo attīstību laikā. Bet es gribu šobrīd vienu akcentiņu uzlikt. Tas ir tas, ka šīs summas procentuāli visvairāk sastāda tieši vienreizējās izmaksas par sakaru līdzekļiem. Šobrīd pat mums ir iespējams noslēgt un izveidot sakaru sistēmu visā Latvijas Republikā, tas ir, radio sakarus, kas ir ļoti nepieciešami, lai mēs vienkārši varētu strādāt, lai varētu operatīvi kontrolēt un atrisināt visas problēmas, kas ir robežās, kas ir šajos ceļos, sānu ceļos un muitas punktos.

Es gribu vēl vienu momentu piebilst. Zemessardzē iegāja tautas pat­riotiskais spēks. Šodien pie manis bija Saldus bataljona komandieris. Cilvēki ir ziedojuši paralēli visām šīm izmaksām 100 tūkstošus rubļu. Tātad cilvēki ir savākuši un izdara dažādus iepirkumus, lai attīstītu Zemessardzi. Tā ka es lūgtu arī jūs, deputātus, atbalstīt, jūs taču esat tautas pārstāvji.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es arī gribētu vērst jūsu uzmanību uz to, ka te ir samazināti izdevumi Drošības dienestam it kā par 10 miljoniem rubļu pirmajā pusgadā. Es gribu pateikt, ka tas praktiski ir nesalīdzināms ar to, kas bija pat pagājušajā gadā samazināts. Gribu pievērst uzmanību, ka tie ne visai veiksmīgie formas tērpi, kas daudziem puišiem ir mugurā, ir pirkti par viņu pašu personīgo naudu un nevis par kādiem budžeta asignējumiem, jo tās summas ir milzīgas, kādas te tagad ir pieprasītas. Tā ka es vienkārši gribu vērst vērību. Te mums ir jāizdara principiāls konceptuāls balsojums, vai sargāsim Latvijas valsti vai nesargāsim, un cauri. Pēc tam arī lemsim par budžetu.

Tā, godājamie kolēģi! Mums te ir vairāki citi deputāti nostājušies pie mikrofoniem. Mēs bijām norunājuši, ka līdz ar Kristovska kunga uzstāšanos beidzam apspriest šo jautājumu un sākam balsojumus. Mums ir jābalso, vai turpinām apspriest šo aizsardzības jautājumu. Es jau tā apmēram redzu, kuri deputāti izteiksies par un kuri – pret. Apmēram ir trīs pret vienu par samazināšanu. Bet mums ir jānobalso, ka mēs turpinām apspriešanu.

J.Kinna: Vēl gan nav bijis gadījuma, kad par balsošanas motīviem kādam aizliegtu runāt…

Priekšsēdētājs: Mēs neaizliegsim, mēs nobalsosim par to, ka jūs drīkstat runāt. Balsosim par šā jautājuma apspriešanas neierobežotu turpināšanu. Rezultāts: par – 48, pret – 20, atturas – 17. Tātad turpinām apspriest šo jautājumu.

Pirmā ir deputāte Albertiņa. Lūdzu.

S.Albertiņa: Godātie kolēģi! Es jūtu, ka mēs te aizraujamies tādā ļoti interesantā veidā. Vārdu sakot, mēs atkal to mazo deķīti raujam katrs uz savu pusi. Ja nu reiz tas ir tā, tad es kolēģiem gribu atgādināt, ka valsti var sargāt tikai tad, ja vispār ir valsts, kuru sargāt.

Bet situācija pašreiz veidojas ļoti interesanta. Jā, patiešām, es tā gribētu teikt. Vajadzētu iziet ārā no šīs mājas un paskatīties arī, ko dara un ko domā cilvēki šajā brīdī.

Bet es negribu par to runāt. Es gribu jums tikai pateikt, ka pusmiljardu republikas budžetā iegulda Meža ministrija ar savu darbu un ar visu pārējo. No šā pusmiljarda mums nepietika pat tik daudz, lai varētu palielināt mežsargiem algas. Ko tas nozīmē, es domāju, jūs visi saprotat. Ja mežu sardze strādā par 470 rubļiem mēnesī, ja viņiem mēs pat nevaram palielināt algu līdz 670 rubļiem, tad pats par sevi saprotams, ka mežu sardzei vienkārši ir jāsāk zagt. Es te nemaz nerunāšu par Vides aizsardzības komiteju, par visiem šiem vides uzraudzības dienestiem, kuriem bezkaunīgā kārtā katram noņēmām apmēram trešdaļu no tā, kas viņiem vispār bija paredzēts. Viņi visi sēž un klusē. Es domāju, ka situācija nav normāla. Ja atdodam atpakaļ tos 50 miljonus, precīzāk sakot, 40 miljonus, par kuriem pašreiz ir strīds sakarā ar aizsardzību, es kategoriski pieprasu atdot atpakaļ visu, kas bija paredzēts dabas aizsardzības nozarei, tātad abiem šiem dienestiem un arīdzan Meža ministrijai.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, par aizsardzības budžeta samazināšanu! Deputāt Grūbe!

Mēs balsosim par Dozorceva kunga priekšlikumu. Lūdzu, deputāt Kinna!

J.Kinna: Es, pirmkārt, gribu aizrādīt sēdes vadītājam, ka viņš šodien uzkrītoši daudz nodarbojas ar deputātu izteicienu vai priekšlikumu komentēšanu. Tā Latvijas parlamentā nav pieņemts.

Otrkārt, man nav skaidrs tīri procesuāls jautājums par valdības vadītāja un valdības oficiāli iesniegto budžetu un atsevišķu ministru, tajā skaitā Jundža kunga, uzstāšanos. Man galīgi nav saprotams, kāpēc, ja valdība iesniegusi Aizsardzības ministrijas kopējo budžetu 175 miljonus, parlaments piedāvāja, Budžeta komisija piedāvāja papildus klāt 83 miljonus? No kura priekšlikuma Godmaņa kungs pēdējā valdības sēdē atteicās? Vai viņš akceptēja šos 83 miljonus vai atteicās no sava priekšlikuma samazināt? Man šī situācija absolūti nav skaidra. Kad un kur ministri aizstāv savu ministriju intereses – valdības sēdē vai parlamentā?

G.Grūbe: Par procedūru. Es gribētu lūgt, lai šī daļa, 4.pants, tiktu balsots atsevišķi par katru punktu un lai par katru punktu pirms balsošanas būtu atļauts izteikties par balsošanas motīviem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Es atvainojos deputātam Kinnam, bet tagad ir kārta deputātam Dozorcevam, viņš vienkārši bija atgājis no mikrofona. Lūdzu.

V.Dozorcevs: */Pirmkārt, par procedūru. Manuprāt, mums ir piedāvāta pilnīgi nepareiza procedūra šā punkta balsošanas apspriešanai. Tā noved strupceļā. Ja es balsošu pret šeit norādīto skaitli, domādams, ka aizsardzībai budžets ir jāsamazina, tad rezultātā iznāks, ka es balsoju par aizsardzības budžeta nesamazināšanu. Bet, ja es balsošu par, tad es nevaru izteikt savu viedokli, ka šis budžets vēl vairāk jāsamazina. Tā kā mēs kā bērni jau nobalsojām par šādu balsošanas kārtību, tad es gribu izteikt šādu priekšlikumu. Liksim uz balsošanu vēl vienu aizsardzības vajadzībām paredzētā budžeta samazinājumu, un konkrēti: samazināt šo budžetu par 100 miljoniem rubļu, neaizskarot Iekšlietu ministriju. Lūdzu balsot par manu priekšlikumu./

Priekšsēdētājs: Tas bija retorisks jautājums, kolēģi. Mums diemžēl nav šeit personas, kas pašlaik varētu atbildēt.

Lūdzu, deputāt Plotniek!

A.Plotnieks: Godātie kolēģi, ja mēs procentuāli apmēram vērtējam to summu, kas it kā bija piedāvāta aizsardzībai (es ļoti vispārinu šeit – no 6,8 miljardiem 800 miljoni apmēram), tas bija normāls rādītājs. Tagad ir piedāvāts samazināt par 50 miljoniem. Es iestātos par to, lai šos 50 miljonus mēs nenogrieztu, bet tādā gadījumā mums jāparāda, ko esam gatavi nogriezt. Un neviens nav piedāvājis nevienu risinājumu. Tā ka faktiski ir divas iespējas: vai nu visu to akceptējam un līdz ar to savelkam vismaz tā, kā protam un varam, šodien budžetam galus, vai arī tiecamies bezgalībā, jo, tiklīdz mēs šeit kaut ko kādam atliekam atpakaļ, tad kādam ir jānoņem. Tāpēc es ierosinātu jautājumu tomēr pārstāt skaldīt un risināt principiāli, vai mēs šo konstrukciju atbalstām, jo tā ir konstrukcija. Nevar strīdēties par katru punktu. Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Laķi!

P.Laķis: Man ir tāds pats priekšlikums. Es domāju, ka mums ir atlikusi ļoti vienkārša procedūra, proti, nobalsot par šo Budžeta komisijas priekšlikumu. Ja nenobalsojam par, tad jāatgriež Budžeta komisijai un jālūdz, lai pēc laika, kad tā būs spējīga, tā sniegtu jaunu variantu. Mēs šeit līdz bezgalībai runāsim, un neviens nepiekāpsies. Šeit ir tikai tāds ceļš, manuprāt, un atliek lūgt ierosināt šo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gulbi!

J.Gulbis: Es gribēju deputātu kungu uzmanību vērst uz šādu faktu, ka vakar Budžeta komisijas iesniegtajos divos variantos, ko lika priekšā Budžeta komisija, viņi paši mums lika priekšā atstāt valdības rezerves fondā tikai 50 miljonus. Vakar, slēgtajā frakcijas sēdē, kurā piedalījās arī “Satversmes” pārstāvji, es izvirzīju šo jautājumu. Vaivada kungs bija pirmais, kas par to runāja, par šī rezerves fonda likvidāciju. Ja valdība nav spējusi atrast šīs iespējas, tad lai meklē pati. Mēs bijām vairāk vai mazāk vienisprātis par to. Šodien summa palielinājās vēl un 50 miljonu vietā ir 80 miljoni! Es lieku priekšā balsot par to, ka šo rezerves fondu mēs noņemam un ar to kompensējam tās grūtības, kuras mums ir pašreiz.

I.Ozols: Es atvainojos, te ir neprecizitāte.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jūs komentēsit pēc tam! Lūdzu, deputāt Endele!

J.Endele: Manuprāt, ir pilnīgi jāpiekrīt Plotnieka kungam un Laķa kungam, jo mēs pašlaik esam tādā situācijā, ka varam balsot tikai par šo lapiņu vai arī atcelt mūsu pieņemto lēmumu par budžeta “iziešanu uz nullēm”. Mēs šobrīd nevaram balsot par pozīciju, par kaut kādu pozīciju, kuru šeit noliegt, jo kāda ir jāpieliek klāt. Tātad mums ir jāatgriežas pie balsojuma pa nullēm. Pretējā gadījumā mūsu saruna ir pilnīgi lieka.

Priekšsēdētājs: Otrreiz vārds deputātam Aleksejevam. Lūdzu.

A.Aleksejevs: */Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi! Tas nav tikai ekonomisks, bet arī politisks jautājums. No tā, kādu politisku lēmumu mēs pieņemsim, ir atkarīgi arī mūsu turpmākie soļi ekonomikā. Kādu politisku lēmumu te redzam? Kā turpmāk mūsu valsts gatavojas aizstāvēt savas intereses? Vai kļūsim stiprāki, ja Aizsardzības ministrijas budžetam vēl pieliksim miljardu, vai tad jau ar kādu no saviem kaimiņiem varēsim runāt no spēka pozīcijām? Es domāju, ka tad, ja mēs visu budžetu pilnībā atdosim aizsardzības vajadzībām, mēs ar to stiprāki nebūsim kļuvuši, militārā ziņā no mums tāpat neviens nebaidīsies. Bet, lūk, šī jautājuma izlemšana politiski, tas ir, diplomātiski, mūsu tautsaimniecībai var dot milzīgu ekonomiju.

Kāds būtu diplomātisks risinājums? Dzīvot mierā, bez konfrontācijas ar saviem kaimiņiem. Un šodien, lūk, divas šādas koncepcijas ir sadūrušās. Vai nu censties no sevis veidot draudīgu spēku, vai tieši otrādi – iet pretī saviem kaimiņiem, ko nu mēs negribam darīt. Tāpēc es ierosinu šo budžeta projektu vēlreiz atdot izskatīšanai Apvienotajā budžeta komisijā, lai atrastu politisku lēmumu, nevis iet uz pilnīgi nelietderīgiem militāriem izdevumiem./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi…

A.Aleksejevs: */Es gribētu, lai mēs ar Krieviju dzīvotu, kā teikt, draudzībā un bez konfrontācijām./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, situācija ir izveidojusies tāda, ka ir divi priekšlikumi. Pirmkārt, balsot par punktiem, kas, protams, radīs ļoti lielu iespējamību, ka šis dokuments netiks pieņemts. Otrs piedāvājums – balsot par dokumentu kopumā, kaut gan Dozorceva kungs izteicās arī par to, ka vajadzētu balsot atsevišķi par aizsardzību un samazināt nevis par 50, bet par visiem 100 miljoniem. Tātad tas bija konkrēts priekšlikums par summām. Bez tam bija arī priekšlikumi, ka jābalso atsevišķi par Aizsardzības ministriju un par Zemessardzes štābu. Dozorceva kungs tikai piebilda to, ka Iekšlietu ministrijai nekādā gadījumā nedrīkst samazināt.

V.Dozorcevs: Es noņemu savu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Jūs noņemat?

V.Dozorcevs: Mēs balsosim kopā.

Priekšsēdētājs: Dozorceva kungs noņem savu priekšlikumu un piekrīt, ka balso kopā. Tātad mums te ir tīri tehnisks balsojums par to, kas…

Vēl Zeiles kundze runās. Tātad, visu rezumējot, ir divas koncepcijas: balsot kopumā par visu likumu, jo citādāk mēs neko nepieņemsim, turpināt šo apspriešanu un balsot par katru punktu gan šinī izdevumu daļā, samazinot izdevumus, gan palielinot izdevumus.

Lūdzu, deputāte Zeile!

V.Zeile: Ja mēs sākam balsot par dokumentu kopumā, tad lūdzu ņemt vērā šādu precizējumu, kas radās šorīt, sīkāk aprunājoties Lauksaimniecības ministrijā par šo jautājumu. 9.punktā ir paredzēts samazināt līdzekļus zemju meliorācijai par 20 miljoniem. Mēs lūdzam dot iespēju Lauksaimniecības ministrijai variēt iedalīto līdzekļu ietvaros un samazināt no panta “Valsts investīcijas”.

Nākamais paskaidrojums ir: mums ir paredzēti atsevišķi līdzekļi zemnieku saimniecību kredītu resursu nodrošināšanai, un procenti ir starpības segšanai. Gan banka, gan Lauksaimniecības ministrija lūdz efektivitātes labad šos abus punktus apvienot. Konkrēti ir runa par 14.punktu – palielināt izdevumus procentu starpības samaksai par kredītiem zemnieku saimniecībām un Latvijas Bankai statutārā fonda izveidošanai zemnieku kreditēšanai – kopā 55 miljonus rubļu.

Priekšsēdētājs: Tātad jūs piedāvājat apvienot šos divus punktus? Un kopā 55… Viens jautājums, Zeiles kundze, kamēr jūs esat šeit. Mēs ar Ozola kungu to nenoskaidrojām. Te tāds neskaidrs jautājums par Iekš­lietu ministriju: tur ir mīnus 20 miljoni un 14.punktā – plus 10 miljoni.

V.Zeile: Šeit vienkārši tika parādīts skaidrībai. Arī Iekšlietu ministrija pēdējā brīdī iesniedza papildu prasību par 10 miljoniem palielināt izdevumus (ko viņi bija aizmirsuši iesniegt) cietumu uzraudzības dienesta darba algām. Lai parādītu, ka šo prasību akceptējam, mēs atsevišķi izdalījām izdevumu daļā ar plusu un līdz ar to ieņēmumu daļā – ar mīnusu. Tātad saldo Iekšlietu ministrijai samazinās pēc būtības tikai par 10 miljoniem rubļu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tagad ir skaidrs. Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Par balsošanas motīviem. Cienījamie kolēģi deputāti! Ja jau šādā veidā mēģinām pieņemt visus skaitļus uzreiz, tad es katrā ziņā vispār atsakos šeit sēdēt, jo nav jau jēgas, ko katrs iesniedz, tad nav nekādas jēgas no deputāta, ka viņš nevar izteikties par saviem jautājumiem un arī pieprasīt balsošanu. Tā ka varbūt atdosim visu valdībai, lai tā arī tuvākajā laikā paziņo, ka vispār Latvijas valsts nav, jo viņi valdības vadītāja personā paziņoja, ka aizsardzībai vajag 150 miljonus mīnusā, par lauksaimniecību runājot, ka investīcijām… Bez šaubām, Krastiņa kungs ļoti eleganti pateica, ka bankām nevajag neko radīt šeit, neko nevajag meklēt, tad arī šeit 20 miljoni ir mīnusā. Tad tā turpināsim un par šo daļu nekādas balsošanas turpmāk neveiksim.

Priekšsēdētājs: Tātad Grūbes kungs, cik es saprotu, piedāvā balsot par katru punktu.

Godājamie kolēģi, mums ir jāizdara procesuāls balsojums, vēl nebalsojot par dokumentu. Pirmais balsojums – ieteikums balsot par visu dokumentu kopumā, otrais – pieņemt šo dokumentu pa atsevišķiem punktiem. Tādā gadījumā par to mums ir jānobalso. Principiāli procesuāls balsojums. Atkarībā no šā procesuālā balsojuma mēs balsosim tikai vienu balsojumu par visu dokumentu vai daudzus balsojumus par šā dokumenta atsevišķiem punktiem.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 121 deputāts reģistrējies.

Godājamie kolēģi, pagājušoreiz mēs nobalsojām par bezdeficīta budžetu. Budžeta komisija mums piedāvā variantu, kā iziet no bezdeficīta budžeta. Tādā gadījumā, ja mēs akceptējam šo variantu, mums būtu balsojums par visu dokumentu kopumā. Ja Budžeta komisijai nepiekrītam, šinī variantā tātad mēs balsojam par katru punktu atsevišķi un ieviešam savas korekcijas. Citas izejas laikam nav.

Tātad procesuāls balsojums, lai mēs par visu šo 214.dokumentu balsotu kopumā. Skaidrs. Otrs būs, lai mēs balsotu pa punktiem.

Balsosim par ierosinājumu, lai pieņemtu visu šo dokumentu kopumā. Viena balss papildus “par”. Rezultāts: par – 58, pret – 35, atturas – 18. Paldies. Lūdzu dzēst!

Otrs balsojums, lai pieņemtu šo dokumentu pa punktiem. Rezultāts: par – 54, pret – 25, atturas – 32.

Godājamie kolēģi, tātad balsu vairākumu ir ieguvis variants, lai mēs par šo dokumentu balsotu kopumā. Tāds ir rezultāts. Godājamie kolēģi, jūs dzirdējāt Zeiles kundzes komentāru, ar kuru viņa izdarīja dažus labojumus šajā dokumentā, apvienojot šos punktus. Dzirdējāt skaidrojumu par situāciju ar Iekšlietu ministriju par mīnusiem un plusiem. Tātad citu labojumu, cik es saprotu, Ozola kungs, šajā dokumentā nav.

I.Ozols: Ir tikai neliels paskaidrojums attiecībā uz Gulbja kunga komentāru. Paskaidroju, ka no 130 miljoniem, kas ir valdības rezerves fondā, paliek nevis 80, bet mīnus 80, proti, paliek 50 miljoni. Acīmredzot jūs pārteicāties, Gulbja kungs. Tas ir attiecībā uz Gulbja kunga komentāru.

Priekšsēdētājs: Jā, tā arī tas iznāk, jo te rakstīts “mīnus 80 miljoni”. Mums nekur neparādās tas atlikušais skaitlis. Tātad Ozola kungs paskaidro, ka valdībai paliek 50 miljonu rezerves fonds.

Pārreģistrēties nevienam nevajag? Nav vajadzības.

Balsosim par 214.dokumentu – par priekšlikumiem 1992.gada pirmā pusgada valsts budžeta līdzsvarošanai. Viena balss papildus “par”. Tā ir Ozola kunga balss. Citas es neņemu vērā. Visiem bija iespēja reģistrēties. Tātad viena balss papildus “par”, viena papildus “pret”. Rezultāts: par – 61, pret – 30, atturas – 24.

Godājamie kolēģi, pēc idejas mēs esam akceptējuši šo priekšlikumu ar balsu vairākumu. To pašlaik iestrādā Budžeta komisija, jo tas nav lēmums, tas ir priekšlikums likumprojektam. Ar balsu vairākumu tas ir akceptēts šādā veidā. Budžeta komisija to iestrādās likumā par budžetu ar konkrētiem skaitļiem. Neaizmirsīsim, ka pēc tam pieņemsim likumu par budžetu. Un atkal diskutēsim par skaitļiem, par katru no pozīcijām. Tāda situācija ir izveidojusies. Tagad ir par vēlu ko teikt, vienīgi vēlējumi Budžeta komisijai, kādā veidā tai strādāt līdz pēcpusdienas sēdei.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man tomēr nav skaidrs, vai lēmums ir pieņemts vai nav. Ja šis ir procedūras jautājums, tad katrā ziņā otrajā lasījumā tas ir sais­tošs. Katrā ziņā arī no mūsu komisijas būs priekšlikums par katru skaitli, kā saka, otrajā lasījumā budžeta pantos balsot atsevišķi. Un tādas ir mūsu tiesības.

Priekšsēdētājs: Dabiski, Grūbes kungs, otrajā lasījumā mēs katru pantu pieņemsim atsevišķi un par katru balsosim, kur tas būs nepieciešams.

G.Grūbe: Es atvainojos. Nevis par dokumentu kopumā, bet par katru pozīciju atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Par katru pozīciju atsevišķi. Tāpēc tas ir otrais lasījums. Tā ka nav nekādu briesmu, mēs varam sagatavoties pēcpusdienai un diskutēt par katru budžeta pozīciju. Vienīgi šeit mēs esam pieņēmuši šo principu. Budžeta komisija iestrādās atsevišķus skaitļus par atsevišķām pozīcijām, pamatojoties uz 214.dokumentu. Paldies, Ozola kungs!

Lūdzu, par tālāko procedūru.

I.Ozols: Cienījamais sēdes vadītāj! Konsultējoties ar Finansu ministriju, mēs izvērtējām, ka reālā darbietilpība mums nodrošina iespēju ne agrāk kā tikai pulksten 17.00 jums izdalīt likumprojektu galīgajā variantā. Tāpēc es lūgtu iekļaut šīsdienas vakara sēdes darba kārtībā pirmā pusgada budžeta likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Jautājums Ozola kungam.

No zāles: Man ir jautājums.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, redzot, ka diskusija ilgst gandrīz pusotru stundu par vienu no budžeta punktiem, var domāt, ka tas arī turpināsies pēcpusdienā. Ir pilnīgi skaidrs, ka tikai 17.00 mazlietiņ varēsim sākt diskutēt.

I.Ozols: Tieši tā arī es…

Priekšsēdētājs: Ņemsim vērā, ka rīt strādāsim, kā nolēmām, tikai līdz pulksten vieniem. Kad Ozola kungs un Apvienotā budžeta komisija plāno nobalsot par šo likumu un to pieņemt?

I.Ozols: Budžeta komisija šeit plānot nevar, tas ir cienījamā kolēģa ziņā, bet šodien piecos mēs varētu sākt apspriest otrajā lasījumā piedāvāto likumprojektu.

Priekšsēdētājs: Vakar Budžeta komisijā teica, ka viņiem šai iestrādāšanai likumā nav vajadzīgs vairāk par vienu stundu.

I.Ozols: Es atvainojos…

Priekšsēdētājs: Un tikko pirms 40 minūtēm jūs teicāt, ka mēs trijos varam sākt.

I.Ozols: Tādā gadījumā man ir konkrēta prasība Finansu ministrijai: vai jūs varat līdz trijiem nodrošināt…

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Mēs centīsimies. Tomēr tas ir liels tehnisks darbs. Centīsimies līdz trijiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Mums nekas cits neatliek kā cerēt, ka tas darbs veiksies.

Lūdzu, Ziediņa kungs!

Z.Ziediņš: Man ir jautājums Ozola kungam. Cienījamo referent, mēs laikam visi redzējām, ka šodien tā ļoti īpatnēji tika vadīta…

Priekšsēdētājs: Ziediņa kungs tiek lūgts runāt skaļāk, jo nedzird.

Z.Ziediņš: …šodien tiek tā ļoti īpatnēji vadīta šā jautājuma apspriešana. Tāpēc man tagad radies papildu jautājums. Galīgi nesaprotu sapulces vadības taktiku šodien, šā projekta pirmajā lasījumā. Vai varam tagad te nākt arī ar papildinājumiem tām daļām, par kurām vakar it kā vienojāmies? Tātad – konversijas līdzekļi, muitas nozīmes, valūtas rezerves fonds ir uz nulli. Vai esam nobalsojuši par šiem skaitlīšiem, ar kuriem mēs nu tagad griezīsimies kā tādi ķiļķeni katlā?

Priekšsēdētājs: Atļausit jums paskaidrot, Ziediņa kungs, trešo reizi!

Z.Ziediņš: Es ļoti atvainojos, es uzdevu jautājumu Ozola kungam. No jūsu paskaidrojumiem es šodien esmu drusku noguris.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Ziediņa kungs, pirmkārt, es neprasīšu no jums atvainoties, jūs laikam neesat spējīgs uz to, bet es jums paskaidroju, ka mums pēcpusdienā sāksies otrais lasījums, kurā mēs katru no budžeta pantiem apspriedīsim un balsosim. Pašlaik mēs esam nobalsojuši, ka šos labojumus izdara, pamatojoties uz šo dokumentu. To es paskaidroju jau trešo reizi!

Z.Ziediņš: Es jums skaidroju ceturto reizi, ka te ir panti, kuri te nav iekļauti, bet par kuriem es gribu runāt. Jūs saprotat, to nav šajā 14.pozīcijā! Tur būs 15., 16., 17. Vai var runāt arī par tiem?

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, varbūt jūs labāk varēsit izskaidrot Ziediņa kungam, ka viņš var runāt par visiem pantiem.

I.Ozols: Cienījamais Ziediņa kungs un arī cienījamie kolēģi, kuri atbalstīja Budžeta komisijas priekšlikumu! Kad jārisina jautājumu komplekss, ja mēs papildus paredzam kaut ko izdevumu daļā, tad arī lūdzam dot priekšlikumus Budžeta komisijai, konkrēti kādu pretējo ar mīnusa zīmi mums samazināt, kuru budžeta sadaļu. Jo skaidrs, ka, vienpusīgi izskatot jautājumu, mēs nekad nepanāksim viedokļu sakritību un rezultātā praktiski radīsim absolūti neiespējamu un tālāk darba nespējīgu likumu par budžetu. Tāpēc lūdzu, ja jums ir konkrēti priekšlikumi, tos minēt. Būtu lūgums iepriekš tos saskaņot ar attiecīgās intereses aizstāvošo komisiju, ka tā neiebilst pret samazinājumu. Tādā gadījumā, es domāju, tas būtu loģiski un pamatoti. Kā jau teica Krastiņa kungs, tas arī būs mūsu pēcpusdienas sēdē apspriežamais darba kārtības jautājums.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Es domāju, ka mums visiem tagad ir laiks apspriest radušos situāciju un sagatavoties sociālā budžeta apspriešanai, kuru sāksim pulksten 12.00 pēc pārtraukuma. Lūdzu visus priekšlikumus, kurus jūs vēlaties, lai iestrādā līdz pēcpusdienai, iesniegt Budžeta komisijai.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Sociālais budžets. Godājamie kolēģi, laikam pirms balsojuma pašlaik nereģistrēsimies, jo tam nav sevišķas nozīmes. Mūsu kolēģi laikam strādā komisijā. Par sociālo budžetu ziņotājs ir Ozola kungs. Lūdzu, pirmais lasījums par sociālo budžetu. Lūdzu pierakstīties sekretariātā jautājumu uzdošanai un debatēm.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Atļaujiet jums ierosināt šādu likumprojekta “Par Latvijas Republikas pirmā pusgada valsts sociālās apdrošināšanas budžetu” izskatīšanas kārtību!

Pirmais. Valdības ziņojumu par iesniegto likumprojektu sniedz Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Bites kundze. Apvienotās budžeta komisijas un Sociālo jautājumu komisijas kopziņojums. Un tālāk jau pēc reglamentā noteiktās kārtības.

Priekšsēdētājs: Tātad, godājamie kolēģi, tiek piedāvāti divi ziņojumi: viens – no valdības puses, otrs – no komisijas puses. Laikam tad jautājumus uzdosim abiem ziņotājiem, un pēc tam – debates vispārējā kārtībā. Lūdzu, Ozola kungs! Bites kundze pirmā ziņo? Lūdzu.

I.Ozols: Dāmām priekšroka.

Priekšsēdētājs: Lūdzu. Cik laika jums vajadzētu?

I.Bite, Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore: 15 minūtes.

Priekšsēdētājs: 15 minūtes Bites kundze prasa. Lūdzu.

I.Bite: Cienījamie deputāti! Es šodien jums iesniedzu izskatīšanai valsts sociālās apdrošināšanas budžetu. Pareizāk sakot, sociālās apdrošināšanas budžets ir izskatīts 2.janvārī un akceptēts iesniegšanai Augstākajā padomē. Bet pēc tam, kad tika izmainīta minimālā darba alga, paaugstināts pensionāru iztikas minimums (tātad 670 – minimālā alga un minimālā pensija – 540), tika izdarīta attiecīga šā budžeta indeksācija. Tas variants, kas šodien jums ir priekšā apspriešanai, jau ir ar attiecīgām korekcijām saskaņā ar izmaiņām minimālajā darba algā un minimālajos pensiju apmēros.

Tātad pirmajam mēnesim mums ir plānots budžets, ņemot vērā vēl veco minimālo darba algu, tas ir, 460 rubļus, un vidējo darba algu – 1100 rubļu mēnesī. Bet tālāk jau ir plānots, izejot no minimālās darba algas (670 rubļu) un vidējās darba algas (1600 rubļu) mēnesī. Un plānots tas ir no darba algas fonda, ko paredzam pirmajam pusgadam (12,9 miljardi), ja strādājošo skaits ir 1,34 miljoni. Tātad mēs vēl pašreiz neparedzam strauju bezdarba pieaugumu. Mums ir paredzēts bezdarba nodrošinājums, bet mēs tomēr ņemam vērā, ka jau divus mēnešus faktiski esam nodzīvojuši bez bezdarbniekiem. Un budžets ir tikai pirmajam pusgadam. Tātad pašreiz oficiāli reģistrēti cilvēki, kuriem ir tiesības uz bezdarbnieka pabalsta saņemšanu februārī, bija tikai 146.

Procentuāli budžets sadalās šādi: pensiju izmaksai – 63 procenti, pabalstiem – 31 procents, bezdarba apdrošināšanai – 3,9 procenti un pārējiem izdevumiem – 2,1 procents. Tātad šajos pārējos izdevumos ietilpst izdevumi invalīdu sociālajai un medicīniskajai rehabilitācijai, tajā skaitā invalīdu protezēšanai, kā arī transporta palīdzības izdevumi, arī veselības nostiprināšanas izdevumi un līdzekļi trūcīgo iedzīvotāju ēdināšanai. Tādējādi budžeta ieņēmumu daļa sastāda 4,75 miljardus, atbilstoši tādā pašā apmērā ir budžeta izdevumu daļa.

Cienījamie deputāti! Atsevišķa summa mums ir paredzēta tādam mērķim kā papildpensijas indeksēšana. Es domāju, jums, tiekoties ar saviem vēlētājiem, no kuriem daudzi ir pensionāri, šis jautājums ir noteikti izvirzījies. Cilvēki ir ļoti neapmierināti ar to, ka arvien vairāk viņu pensijas kopējā apjomā krītas tās daļas īpatsvars, ko viņi ir nopelnījuši ar savu darbu, tātad tā pensijas daļa, ko aprēķina atbilstoši izpeļņai un darba stāžam. Praktiski tātad tas, ka cilvēks savā laikā savu pensiju it kā izstrādāja, ir zaudējis jebkādu nozīmi, jo šodien tā izpeļņa, no kuras mēs aprēķinām pensiju, ir nenozīmīga. Tātad ļoti bieži un pamatoti pensionāri savos iesniegumos izvirza prasību indeksēt papildu pensiju. Šim mērķim esam paredzējuši 452,6 miljonus rubļu. Tas ar 1.aprīli pieļauj papildpensijas indeksāciju. Bāzes pensija augs tāpat atkarībā no iztikas minimuma pieauguma, bet indeksēsim arī šo papildpensiju ar 1.aprīli, tātad arī 2,39. Tas skaitlis ir minimālās darba algas pieaugums 1.ceturksnī. Saskaņā ar 1.ceturkšņa minimālās algas pieauguma rezultātiem mēs ar 2.ceturksni attiecīgi varētu indeksēt papildpensiju. Tas ir, ja tikai budžets pildās tādā veidā, kā mēs to esam plānojuši.

Protams, saskaņā ar tām prognozēm, ko valsts budžeta sakarā izteica Finansu ministrija un Ekonomisko reformu ministrija, ka strauji samazināsies ražošanas apjomi, kā rezultātā nepildīsies ieņēmumu daļa, šai indeksācijai plānotie līdzekļi būs jānovirza iespējamā budžeta deficīta segšanai un jāizmanto pensiju un pabalstu izmaksām tādā līmenī, kāds tas ir šodien. Tātad šāda prognoze.

Pats ļaunākais… Ir apspriests arī tāds jautājums, ko darīt galīgas krīzes situācijā, ja ražošana apstātos tādā apmērā, ka mēs vairs nevarētu nodrošināt pat šādus apmērus. Tādā gadījumā paliek pēdējais ceļš, kādu ir gājusi Igaunija, ar 2.februāri apturot pensiju likuma darbību un nosakot visām pensionāru kategorijām katru mēnesi vienādu naudas pabalstu izmaksu.

Bet pēc tā, kā mēs pašreiz prognozējam savu budžetu, mēs uzskatām, ka tāda krīze tik dziļā veidā pirmajā pusgadā noteikti mums nedraud.

Vēl man ir lūgums attiecībā uz likumprojektu. Mēs lūgtu arī atbilstoši, kā tas bija attiecībā uz valsts budžetu, noteikt, ka kases operācijas, kas saistītas ar valsts sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi, visām bankām jāveic bez komisijas atlīdzības, jo pašreiz valsts bankai par skaidrās naudas resursu lietošanu ir jāmaksā 2 procenti. Tas mums pirmajam pusgadam sastādītu 125 miljonus rubļu, bet tie mums pat budžeta projektā nav paredzēti. Man liekas, ka tā tomēr ir tāda absurda situācija, ka mums bankai jāmaksā par to, ka tā glabā mūsu naudu. Tas man ir īsumā viss, es varētu atbildēt uz jautājumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Norunājām, ka jautājumus uzdosim abiem ziņotājiem kopā.

Lūdzu, Ozola kungs, cik laika jums vajadzētu? Piecas minūtes. Lūdzu.

I.Ozols: Likumprojektu ir izskatījusi Apvienotā budžeta komisija, kā arī Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisija. Komisiju slēdzieni ir pozitīvi – atbalstīt iesniegto likumprojektu kā ieņēmumu, tā arī izdevumu daļā. Ir papildu ieteikums, kuru mēs formulēsim vēlāk kā Augstākās padomes lēmuma projektu – uzdot valdībai iesniegt likumprojektu par valsts sociālās apdrošināšanas budžeta tiesībām līdz 1992.gada 15.maijam, lai praktiski, apspriežot jau nākamā finansu gada sociālās apdrošināšanas budžetu, pamatā būtu šis valsts likums. Tāds ir mūsu abu komisiju viedoklis. Lūdzam atbalstīt iesniegto sociālās apdrošināšanas budžeta projektu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tās bija 56 sekundes. Godājamie kolēģi, lūgsim Bites kundzi tribīnē, Ozola kungs tur var palikt, un sāksim jautājumu uzdošanu. Pirmais ir pierakstījies deputāts Kinna. Citi deputāti nav pierakstījušies, lūdzu pierakstīties.

J.Kinna: Es ceru, ka drīkstēšu uzdot divus jautājumus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, jo jūs esat pirmais.

J.Kinna: Pirmais jautājums vairāk acīmredzot adresēts Ozola kungam. Latvijā nav beigusies, manuprāt, norēķināšanās ar tiem cilvēkiem, kuri bija represēti un kuru manta ir gājusi bojā. Vēl iepriekšējā valdība sāka šādas izmaksas. Pirmajā gadā tās izdevās nomaksāt no PSRS valsts budžeta, nākamajā gadā, ja nekļūdos, 41 miljonu rubļu nomaksāja no Latvijas Republikas budžeta, šobrīd es neredzu ne vienā, ne otrā budžetā nekādas summas, kuras būtu paredzētas izmaksāšanai represētajiem par bojā gājušajiem īpašumiem.

I.Ozols: Cienījamais Kinnas kungs! Šis jūsu jautājums katrā ziņā neattiecas uz sociālās apdrošināšanas budžetu. Tas ir jautājums, kas adresējams varbūt Budžeta komisijai un valdībai, apspriežot valdības budžetu. Bet arī par šo jautājumu mēs diskutējām. Šajā patiešām saspringtajā pirmā pusgada budžeta situācijā mēs šo jautājumu neesam iekļāvuši mūsu likumprojektā. Tas ir par budžetu, bet ne par sociālās apdrošināšanas budžetu. Mēs katrā ziņā varam ņemt to vērā tālākā budžeta formēšanas un izpildes gaitā, vadoties no konkrētās situācijas, bet pašreiz, jums tiešām taisnība, tas nekur nav atspoguļots.

J.Kinna: Nākamais jautājums saistīts tīri ar procesuālo kārtību nākotnē. Es jau vairākkārt esmu izteicis savu neapmierinātību ar minimālās darba algas noteikšanas mehānismu, tomēr, paskatoties to lapu, kur ir rakstīts – “Pabalstu izmaksai nepieciešamo līdzekļu aprēķins”, ir redzams, ka pabalstu apmēri februārī–jūnijā budžetā ir aprēķināti minimāli… Tātad aprēķināšanas skaitlis ir 540 vai kaut kāda līdzīga summa. Kāda būs procesuālā kārtība par sociālo budžetu, ja valdība noteiks citu minimālo darba algas līmeni?

I.Bite: Tas ir paredzēts budžetā, indeksācijā, mums ir attiecīgi noteiktas proporcijas. Ja aug minimālā alga, aug arī pensija un attiecīgi aug arī pabalsti. Tas ir paredzēts.

J.Kinna: Es vienkārši domāju, vai atkal pēc šīs citas minimālās darba algas noteikšanas nepaies zināms laiks, kamēr Labklājības ministrija sagatavos labojumus budžetā un kamēr parlaments tos izdarīs. Cilvēki divus vai trīs mēnešus nesaņems attiecīgos grozījumus.

I.Bite: Nē, nē. Tas ir valdības kompetencē. Mēs izdarām vienkārši šo pabalstu indeksāciju. Tā ka šeit es problēmu neredzu.

J.Kinna: Tad tas notiks automātiski?

I.Bite: Jā, ar valdības lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Buka! Vairāk neviens jautājumiem nav pieteicies.

S.Buka: */Man ir šāds jautājums. Kas notiek ar budžetu, ja izmaksas vēl par pagājušo gadu, piemēram, pabalstus bērniem par novembri, mātes vēl nav saņēmušas? Vai šeit nenotiek naudas nocenošana, un vai jūs neuzskatāt, ka šos parādus tagad vajadzētu izmaksāt, pieskaitot inflācijas kompensāciju? Tas ir, ja nav izmaksāts par novembri un maksāsim tikai februārī, maksāt februāra pabalsta līmenī?/

I.Bite: Saskaņā ar likumu visas izmaksas, kas pienākas cilvēkam, viņam izmaksā tekošajā mēnesī. Man ir grūti teikt, par kādu konkrētu gadījumu ir runa, kur ir bijusi šī aizkavēšanās, vai pabalstu noformējot vai kā citādi, bet, ja tas ir pabalsts par novembri, tad tas ir jāizmaksā novembra apmērā.

S.Buka: */Tad tas ir likuma pārkāpums, cilvēkam ir tiesības jūs iesūdzēt tiesā, jo jūs nokavējāt termiņus. Jūs tikko pati teicāt, ka pēc likuma pabalsti jāizmaksā kārtējā mēnesī. Bet ja izmaksas aizkavējas 3 – 4 mēnešus, kas ir parasta prakse…/

I.Ozols: Bukas kungs, jums ir konkrēti fakti?

S.Buka: */Jā. Man šeit ir viegli runāt, jo mana sieva nav saņēmusi pabalstu par novembri, viņa pazīst vēl daudzas citas sievietes, kas tāpat nav saņēmušas…/

I.Ozols: Konkrētu personu un rajonu tad. Lūdzu…

S.Buka: */Un no šejienes otrais jautājums. Kas tad notiek ar to maksājumu daļu, kas bija paredzēts 1991.gadam? Vai šis sociālā budžeta atlikums no 1991.gada pārgāja uz 1992.gadu? Vai vispār 1991.gada rezultātā tāds sociālā budžeta atlikums bija? Kas ar to ir noticis? Vai arī bija deficīts?/

I.Ozols: Bija pozitīvs saldo 400 miljoni rubļu, kuri faktiski sastādīja sociālās apdrošināšanas budžeta kases apgrozības līdzekļus, no kuriem tika izmaksāti janvāra sociālie pabalsti un pensijas. Praktiski, ja šis likumprojekts par sociālās apdrošināšanas budžetu būtu izskatīts ne vēlāk kā līdz 25.decembrim, tad dabiski, ka tas būtu atspoguļots, tas būtu iegājis ieņēmumu daļā un mēs izdevumu daļā būtu plānojuši arī janvāra mēnesī. Jāuzsver, ka šis pusgada budžets principā ir ārkārtējs budžets.

S.Buka: */Tad tā jau ir mūsu un jūsu, Apvienotās budžeta komisijas, vaina. Mums to vajadzēja norādīt./

I.Ozols: Jā, pilnīgi piekrītu jums.

S.Buka: */Un pēdējais jautājums. Tas jau Apvienotajai budžeta komisijai un ministrijai. Pašlaik budžets izskatās kā pasīvs izmaksāšanas instruments. Nauda no kaut kurienes ienāk, budžeta izdevumi izpau­žas kā parasta finansēšana. Jūs zināt, ka rietumos kā pensionēšanas, tā citi fondi nodarbojas ne tikai ar naudas izmaksāšanu, bet arī ar naudas investēšanu, pašreizējā budžeta kreditēšanu un noguldīšanu, par ko arī kaut ko nopelna. Jums uz šo gadu nekas tāds vēl nav paredzēts. Mēs zaudējam gadu, iesaldējam naudu, kas neienes ne rubli, ne kapeiku, ne latu. Vai jūs nedomājat, ka budžetā steidzīgi jāparedz šīs naudas izmantošana kredītiem, tas ir, jāsāk pārejas periods uz medicīniskās apdrošināšanas formēšanu, apdrošināšanas un pensiju…/

I.Bite: Es nedomāju, ka tam būtu jāatspoguļojas budžetā. Bet šinī virzienā mēs jau esam iesākuši darbu un to turpināsim. Savukārt sevišķi plaši mēs to neizvēršam, kamēr ir šis rublis. Tikko mums būs stabila nauda, dabiski, ka mums būs arī cita pieeja šiem jautājumiem.

I.Ozols: Papildinot Bites kundzes teikto, man jūs jāinformē, ka pašreizējā mirklī Zviedrijas Veselības aizsardzības ministrija ir asignējusi 1 miljonu 350 tūkstošus kronu tieši apdrošināšanas medicīnas modeļa izstrādei un organizatoriski tehnoloģiskajai ieviešanai Latvijas veselības aprūpes sistēmā. Mēs plānojam pāriet uz kombinētu sociālās apdrošināšanas principu ieviešanu veselības aprūpē. Tas praktiski iet kopsolī ar sociālo apdrošināšanu. Pilnīgi dabiski, ka naudai ir jā­strādā, arī sociālās apdrošināšanas naudai. Tai ir jāpelna nauda kā tāda, kaut vai īstermiņa kredīta aizdevumu veidā, kur mēs noteikti varam atrast… Nav, protams, loģikas situācijā, ka mēs šodien par naudas uzglabāšanu vēl maksājam procentus bankai. Kā jūs tikko teicāt, šai naudai ir jāpelna. Tāpēc, izveidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu, acīmredzot būs arī šī sociālās apdrošināšanas fonda bankas funkcijas risinājums. Acīmredzot iniciatīva nāks no Labklājības ministrijas puses. Tādi ir mūsu priekšlikumi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Punovski!

A.Punovskis: Man ir tāds jautājums. Bukas kungs jau arī te tikko par to runāja. Kāpēc nav īsti ieņēmumu daļā parādīts šis atlikums no pagājušā gada, ja tāds ir bijis?

I.Bite: Tas parādīsies, kad būs atskaite par pagājušo gadu, jo tas ir tā sauktais pārejošais atlikums. Mēs paši sevi kreditējam, mēs nevaram pabeigt gadu, tā teikt, uz nulles, jo tad mums nebūs, ko sākt izmaksāt janvārī. Tātad šis atlikums pāriet. Tas mums nosegs atkal, sākot ar 1.jūliju, pensiju izmaksas. Jums taisnība, varbūt to vajadzēja atspoguļot.

A.Punovskis: To noteikti vajadzēja ieņēmumu daļā uzrādīt.

I.Bite: Jā, tikai tas vienkārši vēl nav precizēts par pagājušo gadu.

A.Punovskis: Otrs jautājums. Ar cik lielu precizitāti ir rēķināta šī izdevumu daļa? Vai tas ir pēc vidējiem pensiju rādītājiem, vidējiem pensiju lielumiem? Kā jūs varētu vērtēt, teiksim, aprēķinu precizitāti izdevumu daļai, cik procentu ticamības varētu būt? Cik procentu ticamības, ka šī izdevumu daļa apmēram tā arī pildīsies, kaut vai tā pati 1.pozīcija – 2 miljardi, gandrīz 3 miljardi izdevumu pensiju maksāšanai?

I.Bite: Protams, visgrūtāk ir paredzēt šodien, jo nav jau īstas ekonomiskās prognozes, kas notiks ar saimniecību kopumā. Ja mums tie ienākumi tādi būs, tad, es uzskatu, izdevumi ir izplānoti… es nezinu… par 98 procentiem varētu teikt, ja procentos vērtētu ticamību.

A.Punovskis: Es atvainojos, tad vēl tomēr tāds precizējošs jautājums. Uz kādu pozīciju jūs balansējat šo budžetu? Ja sakrīt viens pret vienu ieņēmumi ar izdevumu daļu, jūs acīmredzot esat balansējuši. Pret ko jūs esat balansējuši?

I.Bite: Tieši ar to summu, kas mums palika tātad šai papildpensijas indeksācijai.

A.Punovskis: Pēdējais jautājums. Kāpēc jūs neesat uzrādījuši, lai varētu salīdzināt ar pagājušo gadu, ar 1991.gadu, ieņēmumus–izdevumus un atkal izvērsumu?

I.Bite: Šis budžets ir šim gadam, es…

A.Punovskis: Arī izskatot valsts budžetu, mēs salīdzinām uzreiz ar pagājušo gadu.

I.Bite: Jā, to varam.

I.Ozols: Es atvainojos, atļaujiet man varbūt papildināt. Apvienotā budžeta komisija un Sociālās apdrošināšanas komisija pieprasīja un saņēma primāro atskaites informāciju par 1990.gada sociālās apdrošināšanas budžeta izpildi, bet mūsu komisija, izskatot šo jautājumu, arī izskatot jautājumu par valsts budžeta izpildi, kuru mēs plānojam martā (mums abi šie budžeti jāapstiprina ar Augstākās padomes lēmumu), nolēma vēl šos primāros rezultātus praktiski nesniegt plašai izvērtēšanai, jo mums bija nepietiekama informācija, lai varētu pilnīgi rezumēt pagājušā gada rezultātus. Bet tajā pašā laikā, ja deputātus šis jautājums interesē, mēs varam iepazīstināt ar primārajiem atskaites rezultātiem.

A.Punovskis: Protams, interesē, tāpēc es arī uzdevu jautājumu par ticamības pakāpi šiem aprēķiniem, lai tomēr būtu, ar ko kaut nedaudz salīdzināt.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdod deputāts Berklavs.

E.Berklavs: Visnotaļ atbalstot budžeta apmērus kā minimālus valsts sociālās apdrošināšanas laukā, man vienīgi liekas drusku dīvaini, kāpēc tik liela summa ir paredzēta bezdarba apdrošināšanas izdevumos. Kāpēc? Man liekas vispār, ka mūsu apstākļos, kad trūkst tik daudz darbinieku, kad trūkst tik daudz visdažādāko preču un produktu, kur rodas šis bezdarbs? Es, piemēram, varu nosaukt konkrēti, ka 1.pasta nodaļā vairākus mēnešus stāv aicinājums pieteikties pastniekam. Tur nekādas speciālas profesijas nav vajadzīgas, tur vajag tikai cilvēku, kas prot lasīt un spēj staigāt. Maksā 700 rubļu algu mēnesī. Kāpēc cilvēki neiet meklēt šo darbu? Kāpēc viņiem neorganizē šo darbu? Mēs gribam tikai ieskaitīt ar vieglu roku bezdarbniekos. Vai nevarētu drusku pastāstīt, kādi ir tie kritēriji? Vai pārāk viegli nepieejam šim jautājumam?

I.Bite: Kritēriji, lai atzītu par bezdarbnieku, ir noteikti likumā par nodarbinātību. Tā ka šeit nepieiet viegli. Taisni tāpēc, kā es jau teicu, pagaidām ir reģistrēti vispār tikai 600 cilvēki kā bezdarbnieki, bet tādu, kuriem pienākas pabalsts, ir tikai 146. Lai gan, no otras puses, mēs zinām, ka ražošanā šodien ir, tā varētu teikt, slēpts bezdarbs. Daudziem strādniekiem tiek piešķirti bezalgas atvaļinājumi. Vienā brīdī var notikt, ka šos strādniekus tiešām atbrīvo no darba un viņi kļūst par bezdarbniekiem. Bet mēs jau neesam sevišķi daudz plānojuši, bezdarbam mums faktiski iznāk trīs procenti.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov, uzdodiet jautājumu!

F.Stroganovs: */Man jautājums departamenta pārstāvim. Kad pilnā mērā stāsies spēkā pensiju likums, un vai departaments vispār plāno pensiju likuma stāšanos spēkā pilnīgi, jo šis likums traktē, ka pensija tiek aprēķināta, izejot no vidējās darba algas un nostrādāto gadu daudzuma, bet ne vairāk kā 80 procenti? Taču mēs pagājušajā gadā pieņēmām lēmumu, kas šī panta darbību apturēja līdz 1992.gada 1.janvārim, un noteicām maksimālo pensiju un tālāk izdarīt pārrēķinus. Tā pārrēķinu metodika, kuru tagad piedāvā Sociālās nodrošināšanas ministrija, uzliek lielu papildu slodzi visām sociālās nodrošināšanas nodaļām. Kas kavē likumu par pensijām jau šodien ieviest pilnā mērā? Kas traucē to izdarīt?/

I.Bite: Redziet, mēs varētu to pilnā mērā šodien ieviest, tur mums nekas netraucē, ja mēs tiešām aprēķinām pēc likuma tādā apmērā un no tādas izpeļņas, kāda cilvēkam kādreiz ir bijusi. To mēs pilnīgi varam atļauties. Tikai, manuprāt, šinī situācijā, kad izpeļņa ir tik ļoti novecojusi, kā es runāju, svarīgāk ir indeksēt šo papildpensiju, nevis vienkārši noņemt tos griestus, par kuriem jūs runājat. Tas daudzus neskar. Iedomājieties, ka šodien maksimālā pensija jau ir 1080 rubļu! Darba daļa jau cilvēkam nesamazinās ar šiem “griestiem”, bet vienkārši pensija jau ir novecojusi tāpēc, ka tā izpeļņa, kuru viņš kādreiz saņēma, vairs neatbilst šodienas izpeļņai. Tā ka, ja ir tāds ierosinājums, mēs varam vienkārši izskatīt, noņemt “griestus”, nevis indeksēt.

F.Stroganovs: Paldies jums. */Un otrais jautājums. Šeit jau kolēģis Buka to uzdeva. Jūs savā ziņojumā teicāt, ka Latvijas Banka prasa apmēram divus procentus par jūsu naudas apgrozījuma apkalpošanu. Vai nebūtu izdevīgāk nodibināt sociālo banku un izmantot šo naudu pašu kapitāla palielināšanai? Vai to ir iespējams izdarīt? Vai arī – kas traucē šādas bankas izveidošanu?/

I.Bite: Es jums varu pateikt, ka mums tiešām darba kārtībā ir šādas bankas izveidošana.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Aleksejev! Neviens jautājumu uzdošanai vairs nav pierakstījies.

A.Aleksejevs: */Man ministrijai ir vairāki jautājumi. Pirmais. Es gribētu uzzināt: kāda ir ministrijas situācija? Tā ir aktīva vai pasīva organizācija? Teiksim, attiecībā uz priekšlikumu par iztikas minimumu? Vai ministrija to prognozē vai mierīgi sēž un gaida, kamēr Ministru padome kaut kādu nenoskaidrojamu iemeslu dēļ noteiks jaunu iztikas minimumu?/

I.Bite: Jā, turpmāk iztikas minimumu aprēķinās Labklājības ministrijas Darba departaments.

A.Aleksejevs: */Pateicos jums. Un kad tas būs?/

I.Bite: Nākamajā reizē, kad būs nepieciešama indeksācija, Darba departaments nāks ar šiem priekšlikumiem.

A.Aleksejevs: Paldies. Bet jūs veicat indeksāciju jau no 1.marta? Vai kaut kas izmainīsies vai nekas neizmainīsies?

I.Bite: Ar 1.martu mainās pabalstu apmēri ģimenēm par bērniem.

A.Aleksejevs: Skaidrs. Vārdu sakot, kādā periodā jūs aprēķināsit to minimumu?

I.Bite: Mums ir noteikts ar Augstākās padomes lēmumu – pensijām ne retāk kā reizi ceturksnī.

A.Aleksejevs: Paldies. */Otrais jautājums. Izskaidrojiet, lūdzu! Es aplūkoju pašu pēdējo tabulu:/ “Veselības nostiprināšanas izdevumi”,
*/kurā 1.4.punkts skan tā:/ “Ceļazīmes strādājošo veselības uzlabošanai”, */bet piebilsts, ka tikai/ “Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība”. */Tas ir, tikai vieniem arodbiedrības biedriem, vai citiem arī ir paredzēts?/

I.Bite: Arodbiedrības, jo tās dala ceļazīmes visiem strādājošajiem, ne tikai arodbiedrības biedriem.

A.Aleksejevs: */Tad šeit nav pareizi rakstīts…/ Tikai izmantojot šo arodbiedrību mehānismu…

I.Ozols: Piedodiet, Aleksejeva kungs, te ir tāda vārdu spēle. Tās ir Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības ceļazīmes. Te ir jābūt komatam, “strādājošo veselības uzlabošanai”. Tas nenozīmē, ka Brīvo arodbiedrību savienībā strādājošajiem, bet tās ir Brīvo arodbiedrību savienības ceļazīmes.

A.Aleksejevs: Paldies. */Un pēdējais jautājums. Par bezdarbu. Sakiet, vai jums ir kaut kādi plāni, sastādīti kopā ar valdību, par strādnieku pārkvalificēšanas vajadzībām sakarā ar gaidāmo bezdarbu un strādnieku kustību no vienas nozares uz otru? Un cik tas maksās?/

I.Bite: Jā. Tas mums ir budžetā ieplānots, tūliņ pateikšu. Pie nodarbinātības jautājumiem, kur mums ir plānoti izdevumi bezdarbam, ir paredzēti 0,4 miljoni sabiedrisko darbu organizēšanai. Tas ir tā, kā bija agrāk, teiksim, kad inteliģentie bezdarbnieki strādāja citos sabiedriskajos darbos. Tur var būt apkopšana un tā tālāk. Un pārkvalificēšanai – 4,7 miljoni.

A.Aleksejevs: */Sakiet, lūdzu, vai tie ir izdevumi konkrēta plāna izpildei? Vai jums ir tāds plāns? Tad pieņemiet to kā manu deputāta pieprasījumu: esiet tik labi un iesniedziet man šo plānu! Paldies./

Priekšsēdētājs: Te ir neliela konsultācija. Otrreizēji pieteicies jautājumu uzdošanai ir deputāts Punovskis. Vai mēs viņam atļausim vai ne? Atļausim. Nav neviena balss pret? Lūdzu. Godājamie kolēģi, lūdzu pierakstīties jautājumu uzdošanai!

A.Punovskis: Godājamie kolēģi, paldies par atļauju. Šoreiz jautājums ir tīri par skaitļiem. Šajā tabuliņā, kur ir valsts sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu aprēķins, pats pirmais stabiņš acīmredzot norāda to daudzumu, kuru iemaksā algotā darbā nodarbinātie, tātad tie ir nodarbināto sociālā nodokļa maksājumi, tas ir tas procents no darba algas, ko maksā katrs strādājošais. Es tā saprotu šo stabiņu.

Ja tas ir tā, tad janvārī šī summa ir bijusi apmēram 14 miljoni un 700 tūkstoši. Paredzēts, ka februārī–jūnijā šī summa būs 107 miljoni. Man vienkārši rodas neizpratne, kādēļ šie skaitļi it kā neatbilst viens otram. Ja vienā mēnesī ieņem 14 miljonus, tad kāpēc piecos mēnešos ir paredzams ieņemt 107 miljonus?

I.Bite: Tur, kur jūs skatāties, ir nevis 40 miljoni, bet viens miljards.

A.Punovskis: Te nav komata, tiešām grūti orientēties.

I.Bite: Jā, tur ir 1 miljards 449 miljoni. Tas ir tas, ko maksā darba devējs. Darba ņēmējs ir attiecīgi zemāk, tur ir algotā darbā nodarbināto sociālā nodokļa maksājumi.

A.Punovskis: Tas ir tieši tas, ko maksā darba ņēmējs. Jo te ieņēmumu daļā otrajā pozīcijā parādās šis pats skaitlis – 122 miljoni 87 tūkstoši. Tas ir tas pats, kas ir šajā ieņēmumu aprēķinu tabuliņā kopā par pirmo pusgadu. Ieņēmumi no tautas saimniecībā nodarbinātajiem, kas sastāda to vienu procentu.

I.Bite: Šī summa, par kuru jūs runājat, ir tā, ko maksā darba devējs. Darba devējs, pavisam tautas saimniecībā nodarbinātie. Tātad par viņiem tiek maksāts šis 1 miljards 449 miljoni 500 tūkstoši.

A.Punovskis: Es atvainojos, darba devējs ir tālāk redzams. Maksā 4 miljardus 410 miljonus. Tas ir darba devējs.

I.Bite: Jā, jā, tas ir pareizi.

A.Punovskis: Bet šis pirmais skaitlis – kas maksā šo pirmo skaitli? Tas ir darba ņēmējs, kas maksā vienu procentu?

I.Bite: Nē, 1 procents ir zem tā skaitļa, ko jūs nosaucāt.

A.Punovskis: 122 miljoni 87 tūkstoši ir tas, ko maksā darba ņēmējs.

I.Bite: Redziet, tas ir vienkārši, kā tabuliņa atšifrē to skaitli, par kuru jūs runājat, proti, 4 miljardus 610. Tas ir atsevišķi. Tā visa augšējā daļa ir šā viena apakšējā skaitļa, kur ir ar tādiem lielākiem burtiem rakstīts, atšifrējums, jo mums katrs darba devējs maksā dažādu nodokli. Jūs redzat to sadalījumu, kur maksā par tiem, kuri ir kaitīgos darbos, kur maksā, teiksim, par lauksaimniecību, kur ir atvieglots nodoklis. Kur ir tā likme, tur ir redzams, ka maksā darba devēji. Varētu būt varbūt izkārtojums tāds veiklāks. Šim varbūt vajadzēja nākt augšā un tad tam atšifrējumam, bet šeit atšifrējums ir vispirms un pēc tam beidzas ar tiem lielākajiem burtiem. Tātad tas viss ir darba devējs.

A.Punovskis: Es tiešām atvainojos, negribu aizkavēt visu kolēģu uzmanību, bet šis sakārtojums ir tāds, ka to nevar saprast. Jūs arī man nevarat dot pilnvērtīgu atbildi Es līdz ar to vienkārši nevaru par to balsot.

I.Bite: Bet kas tur ir nesaprotams? Tur, kur sākas ar lielākajiem burtiem, ir kopējā summa. Pirms tam ir tas, no kā tā veidojas.

A.Punovskis: Ieņēmumi kopā ir 4 miljardi 750. Pirmajā pozīcijā darba devēja maksājumi ir 4 miljardi 410. Darba ņēmēja maksājumi ir 122 miljoni. Pareizi? Tātad pirmā pozīcija ir nevis summa, bet tikai sastāvdaļa. Tālāk, nākamajā lappusē, es redzu, kā 122 miljoni šeit ir aprēķināti, kā tas tiek iegūts. Janvārī – 14 miljoni un no februāra līdz jūnijam – 107 miljoni. Jautājums ir tāds, kāpēc paredzēts, ka no februāra līdz jūnijam šī summa ir daudzkārt lielāka nekā janvārī? Vai ir arī rēķināts kaut kāds darba algas pieaugums? 14 miljoni reiz 5 mēneši, es atvainojos, ir 70 miljoni. Ja saglabā to pašu…

I.Bite: Janvārī bija cita minimālā alga un cita vidējā alga. No februāra līdz jūnijam ir pieci mēneši. Par pieciem mēnešiem ir jau rēķināts pie citas minimālās darba algas un pie citas vidējās darba algas.

A.Punovskis: Bet minimālā darba alga ir pieaugusi apmēram 1,2 reizes. Šis pieaugums ir straujāks.

I.Ozols: Es atvainojos, Punovska kungs, man būtu lūgums: pievērsiet uzmanību izziņai, kura ir pievienota un kurā ir norādīts, kā ir pieaugusi minimālā darba alga, tas ir, teorētiskā aprēķina bāze 1,5 reizes – no 1100 uz 1600, praktiski apmēram 1,44 reizes.

A.Punovskis: Jūs neesat ņēmuši vērā koriģēšanas koeficientu.

Priekšsēdētājs: Punovska kungs, varbūt jūs šo jautājumu varat noskaidrot debašu laikā. Tiešām pārējiem ir ļoti grūti sekot līdzi. Deputāts Endele vēl uzdos jautājumu, bet es gribu atgādināt kolēģiem, ka jāpierakstās debatēs. Pagaidām tikai viens ir pierakstījies debatēs un tas nebūt nav deputāts.

Lūdzu, Endeles kungs!

J.Endele: Cienījamā Bites kundze, vai likumā par pensijām tiek gatavotas vai prognozētas kādas izmaiņas tuvākajā laikā?

I.Bite: Šeit ir dažādi viedokļi. Es uzskatu, kamēr mēs nepārejam uz stabilu naudu, nekādas izmaiņas likumā nav nepieciešamas. Protams, ja mēs pāriesim uz stabilu naudu, tad mums ir jāgatavo aprēķinu daļā izmaiņas.

J.Endele: Ja es pareizi atceros, tad šobrīd pensijas jūs aprēķināt, balstoties uz iztikas minimumu, kas ir gan likumā, gan arī mūsu lēmumā. Jūs šo aprēķinu, pāraprēķinu izdarāt vienu reizi ceturksnī. Vai šobrīd nebūtu pareizāk pāriet no šā jēdziena uz jauno jēdzienu, kas saucas “minimālā mēnešalga”.

I.Bite: Tas ir cits jēdziens – minimālā alga, tā ir lielāka nekā pensionāru iztikas minimums.

J.Endele: Tātad jūs uzskatāt, ka tāda pāreja nav vajadzīga. Sakarā ar to, ka nodokļos arī ieviešas diezgan stabili šis jēdziens, manā skatījumā, tas būtu ļoti vienoti un ļoti pārskatāmi.

I.Bite: Droši vien, bet daudz dārgāk…

J.Endele: Jums jau ir tiesības rēķināt ar koeficientu. Bet šobrīd pensija stipri atpaliek no dzīves realitātes, ja jūs tikai reizi ceturksnī pārskatāt šos pensiju apmērus.

I.Bite: Tā gluži vis nebūs. Jau tagad iznāk, ka šinī ceturksnī pārskatīsim trešo reizi.

J.Endele: Paldies.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdošana ir beigusies. Paldies Bites kundzei, paldies Ozola kungam par atbildēm. Sāksim debates! Pierakstījušies pagaidām ir deputāts Berklavs un Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Siliņa kungs.

Vārds deputātam Berklavam.

E.Berklavs: Cienījamie kolēģi, es tikai dažas minūtes aizkavēšu jūsu uzmanību. Tas būs ne tik daudz aicinājums Labklājības ministrijai, kā pašvaldībām, valdībai un arī mums, visiem klātesošajiem. Es domāju, ka mums visiem, tiekoties ar vēlētājiem, tiekoties ar pašvaldībām, ir jāpasvītro, lai viņi saprastu, ka tas laiks, kad mums bija pārāk liela izvēle darba izraudzīšanā, ir pagājis. Katram pašam tagad ir jāparāda iniciatīva un jāmeklē šis darbs. Pārāk daudz nemaz jāmeklē nav.

Es, piemēram, pats kādreiz esmu bijis bezdarbnieks un strādājis sabiedriskajos darbos, kurus organizēja vietējās pašvaldības. Tā bija gan ceļa būvē, gan ar dažādām palīdzībām, tā sakot, mežu aptīrīšanā, gan, teiksim, palīdzība vienkāršos kancelejas darbos. Tā sauktie inteliģentie bezdarbnieki pastāvēja. Es domāju, ka šis darbs ir jāveic uz vietām. Te speciālu likumu vai kaut kādu lēmumu nemaz nav nepieciešams pieņemt.

Bezdarbs ir pamatots un neizbēgams tur, kur ir pārprodukcija, kur ir liekas darba rokas. Bet mums tāda stāvokļa nav. Mums taču trūkst absolūti visās jomās! Trūkst gan rūpniecības preces, gan pārtikas preces. Mums ir jādomā arī par to, ka mums neizbēgami būs jāpārprofilē rūpniecība. Jāpalīdz organizēt profesijas, vajadzīga jaunu profesiju apgūšana. To var izdarīt bez lieliem valsts ieguldījumiem, to var darīt tie uzņēmumi, kuri būs pārprofilējušies un kuriem būs vajadzīgi arī citu profesiju cilvēki. Tā ka te ir liels darbalauks, no vienas puses, pašvaldībām, arī valdībai, arī mums, deputātiem, uz vietas. Sociālās nodrošināšanas darbiniekiem katrā ziņā, man liekas, ar ļoti stingru mērauklu ir jāpieiet, lai mēs nepieļautu to cilvēku reģistrēšanos par bezdarbniekiem, kuri vienkārši nemaz nav sevišķi vēlējušies strādāt. Es nemaz negribu teikt par atsevišķām profesijām, par atsevišķām iedzīvotāju grupām, teiksim, par virsnieku kundzēm un arī citiem tādiem cilvēkiem, kuri labprāt saņems ne par ko šos 90 procentus no minimālās iztikas summas, tā ka ne sevišķi parādīs vēlēšanos strādāt. Es jau minēju, uzdodot jautājumu, ka vēl ir tādi piedāvājumi, kuri neprasa nekādu specialitāti, kur vajag tikai gribēt strādāt, un šis darbs atradīsies.

Priekšsēdētājs: Vārds Siliņa kungam, Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam. Vairāk neviens nav pieteicies debatēs, godājamie deputāti.

A.Siliņš, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs: Cienījamie deputāti, mēs kā bijušie šā budžeta saimnieki gribētu izteikt dažas piezīmes un priekšlikumus par budžetu. Pats pirmais priekšlikums varbūt ir mazliet teorētisks, kaut gan ļoti nopietni skar šā budžeta būtību.

Lieta ir tāda, ka šo budžetu veido darba devēji un darba ņēmēji, lai darba devējs apdrošinātu savu darba ņēmēju tajos vai citos gadījumos. Acīmredzot šai jēgai ir jābūt liktai par pamatu budžeta veidošanā gan ieņēmumu, gan izdevumu daļā. Diemžēl reizē ar to, ka budžets ir nonācis valsts rokās, jēdziens “sociālā apdrošināšana”, kas ietver sevī darba devēja un darba ņēmēja attiecības, praktiski šodien ir ārkārtīgi spēcīgi izmainījies. Protams, ne jau par labu tām pusēm, kuras faktiski ir šā akta saimnieki.

Šajā sakarībā es gribētu vērst deputātu uzmanību uz to, ka pēdējā gada laikā budžetā ir iepludināta vesela rinda tādu izdevumu, kuri absolūti neattiecas uz darba devēju un darba ņēmēju attiecībām, pat ieskaitot maznodrošināto pilsoņu ēdināšanu. Vesela rinda citu posteņu agrāk bija tīra valsts budžeta sastāvdaļa, tā saucamā sociālās nodrošināšanas budžeta sastāvdaļa.

Tajā pašā laikā vienlaikus ar valsts uzdevumu iepludināšanu šinī budžetā no turienes lēni un neatlaidīgi tiek izskaloti ārā tie jēdzieni, kuri tur pastāv šodien, varētu teikt, tīrā likumdošanas nozīmē, jo no šā jaunā budžeta projekta ir pazuduši tādi posteņi kā “strādājošo bērnu atpūtas organizēšana”, kas tur bija iekšā kā ļoti nopietns postenis, ir pazudusi “strādājošo diētiskā ēdināšana”, ir pazudusi uzņēmumu sanatoriju un profilaktoriju uzturēšana un vēl atsevišķi citi sīkāki posteņi. Jāsaka atklāti, ka tauta un strādājošie šodien šos jautājumus droši vien pēc inerces uzdod mums. Vairāk vai mazāk veiksmīgi mēs tos novirzām uz valsts institūcijām. Bet es esmu simtprocentīgi pārliecināts, ka ļoti nopietni šie jautājumi tiks uzdoti parlamentam jau rīt.

Nākamā piezīme. Domāju, ka nekādā gadījumā nevar šo uzskatīt par budžeta projektu. Tā ir tikai ieņēmumu un izdevumu tāme. Bet arī tīri tehniski šie cipari neizskatās pēc budžeta. Budžets sākas ar atlikumu uz gada sākumu, ar ieņēmumiem, attiecīgi ar izdevumiem un atlikumu uz gada beigām. Tā kā šo sastāvdaļu trūkst, to nevar uzskatīt par budžetu. Tā ir tāme.

Man ir viena piezīme attiecībā uz pārējiem ieņēmumiem, kuri tiek plānoti 6 miljonu 200 tūkstošu rubļu apmērā. Kā bijušais revīzijas darbinieks, kas ir konkrēti nodarbojies ar šiem jautājumiem, varu teikt, ka viens revidents, normāli strādājot ar valsts sociālās apdrošināšanas budžetu, gada laikā ir spējīgs dot ieņēmumu apmēram miljonu rubļu. No šejienes es izdaru secinājumu, ka visu šo milzīgo budžetu vairāk nekā 4 miljardu apmērā ir paredzēts kontrolēt 12 cilvēkiem. Tas, protams, ir galīgi nenormāli, jo šeit pārkāpumu, es esmu pārliecināts, ir ārkārtīgi daudz.

Un visbeidzot par aprēķinu, kas attiecas uz veselības nostiprināšanas izdevumiem. Domāju, ka noteikti vajag mainīt formulējumu 1.4.punktam, kur ir ierakstītas Brīvo arodbiedrību savienības ceļazīmes. Es domāju, ka nevajag radīt, kā saka, apzināti negatīvu attieksmi pret šo posteni, piekarinot tur klāt arodbiedrības, jo ar arodbiedrībām tam ir visai attāls sakars. Vienkārši mēs tīri tehniski realizējam šā punkta izpildes funkciju.

Bet es gribu pievērst jūsu uzmanību cipariem. Es domāju, ja republikas iedzīvotājus pusgadā var pilnīgi apmierināt ceļazīmju skaita skaitlis, tas ir 12 570, kas aptuveni, kaut gan mazliet samazinātā veidā, atbilst ceļazīmju skaitam iepriekšējos gados, tad galīgu neizpratni rada pārējie divi skaitļi. Nav šodien un nevar būt tādu ceļazīmju, kuras maksā 1830 rubļu. Tas ir pagājušā gada skaitlis un nekas vairāk. Šodien tādu ceļazīmju vairs nav. Par tām ir jāaizmirst. Šodien lētākās maksā 3000 rubļu, dārgākās jau 4000 rubļu. Tā ir pašizmaksa, nevis tirgus cena. Kas attiecas uz 23 miljoniem, tad par šo summu var nopirkt apmēram tikai ceturto daļu no tām ceļazīmēm, kuras ir paredzētas budžetā. Tikai ceturto daļu. Un tas arī ir, rēķinot februāra sākuma cenās. Tā kā acīmredzot cenu augšanas mehānisms turpina darboties un cenas noteikti pieaugs, nav iespējams iegādāties par šīm cenām ceļazīmes.

Visbeidzot, ja mēs paskatāmies, ko procentuāli sastāda šie 23 miljoni, tad gribu teikt, ka arī šeit ir redzams, ka no budžeta šis postenis tiek lēni un neatlaidīgi izskalots. Pagājušajā gadā šiem izdevumiem bija 1,5 procenti no kopējās budžeta vērtības, šogad ir tikai 0,48 procenti.

Es gribētu lūgt deputātus ļoti nopietni pieiet šiem momentiem, kurus minēju, jo es nerunāju kā arodbiedrību funkcionārs, šos jautājumus katru dienu neatlaidīgi atgādina mūsu cilvēki, jūsu vēlētāji.

Priekšsēdētājs: Deputāts Punovskis.

A.Punovskis: Cienījamie kolēģi, es pāris vārdos gluži vienkārši gribu pateikt, ka neticu šim aprēķinam. Neticu tam tādēļ, ka, pirmkārt, ienākumu daļā parādīts nav šis atlikums uz gada sākumu. Nav arī salīdzinājuma ar iepriekšējo gadu. Protams, šis salīdzinājums maz ko var dot, jo pensiju lielumi ir mainījušies, tomēr vismaz attiecībā uz pārējām daļām, kuras saucas “pabalsti”, šis salīdzinājums būtu lietderīgs. Galvenokārt es neticu šim aprēķinam, pārskatot otrajā lappusītē izvērsto ieņēmumu aprēķinu.

Es jau šeit uzdevu jautājumus par to aprēķinu, kā tas ir darīts, un konstatēju, ka tas ir darīts ļoti vienkāršoti. Tātad ir pieņemta janvāra faktiskā darba samaksa, kas ir 1 miljards 477 miljoni pie minimālās algas 460 rubļi. Ir ņemts vērā, ka turpmāk no februāra līdz jūnijam minimālā darba alga varētu būt 670 rubļi, tātad algas pieaugums ir 1,45. Janvāra alga ir pareizināta ar šo pieaugumu 1,45 un pareizināta ar pieciem mēnešiem. Rezultātā iznāk 12 miljardi, no kuriem aprēķināti 37 procenti, kas ir 4 miljardi.

Šis aprēķins nevar būt pamatots un tam nevar ticēt kaut vai tādēļ, ka budžeta iestāžu darbinieku alga, uz kuru attiecas šis darba samaksas minimums, nav visu republikas strādājošo darba alga. Budžeta iestādēs strādā tikai viena daļa. Tātad šis darba samaksas minimums neattiecas uz tiem, kuri strādā uzņēmumos. Tas ir pirmām kārtām.

Otrām kārtām šeit ir aizmirsts koriģēšanas koeficients. Līdz ar to reālais darba algas pieaugums arī budžeta iestādēs strādājošajiem nav vis 1,45 reizes lielāks, bet ir aptuveni 1,2 reizes lielāks. Par šiem koriģēšanas koeficientiem šeit absolūti ir aizmirsts.

Nav ņemts vērā arī tas, ka lielāko daļu strādājošo republikā sastāda lauksaimniecībā, uzņēmumos, nevis budžeta iestādēs strādājošie, uz kuriem tieši šis darba algas minimums attiecas. Tā ka apšaubu šos aprēķinus.

Acīmredzot nevarētu pieņemt šo projektu par pamatotu, lai varētu par to balsot. Gribētu tomēr redzēt precīzāku aprēķinu un arī šos salīdzinājumus ar iepriekšējo gadu.

Priekšsēdētājs: Līdz ar to mēs esam pabeiguši debates šajā jautājumā. Nav vairāk pieteikušies. Atgādināšu, ka tas ir likuma pirmais lasījums. Ozola kungs varbūt var rezumēt mūsu debates?

I.Ozols: Piedāvāju tādu noslēguma vārda risinājumu. Kas attiecas uz sociālās apdrošināšanas budžeta ekonomisko pamatojumu, paskaidrojumus sniegs Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore, bet attiecībā uz Siliņa kunga teikto…

Jā, mēs arī atzīmējām Budžeta komisijas un Sociālo jautājumu komisijas sēdē, ka notiek attiecīgu sociālā budžeta sadaļu pārdale, ja tā varētu teikt. Tieši tāpēc arī pieņēmām lēmumu, ka valdībai jāiesniedz parlamentā likumprojekts par sociālās apdrošināšanas budžeta tiesībām, jo pašreizējā mirklī likumā tas nav reglamentēts, sociālās apdrošināšanas budžeta daļas precīzu lietošanu likums neaizstāv. Tas ir pirmkārt.

Otrkārt, attiecībā uz sociālās apdrošināšanas budžetu Latvijas valsts budžetā kopumā. Kā jūs zināt, atsevišķs sociālās apdrošināšanas budžets ir tikai Austrumu sociālistiskās sabiedrības īpatnība. Civilizētā pasaulē sociālās apdrošināšanas budžets tiek skatīts kā valsts budžeta sastāvdaļa. Domāju, ka mums par šo jautājumu būs jādiskutē konceptuāli, izskatot faktiski jauno valsts budžetu, vai nav pienācis laiks arī šo sociālās apdrošināšanas budžetu iekļaut kopējā valsts budžetā.

Nobeigumā gribētu tomēr teikt, ka, ņemot vērā situāciju, kādā mēs atrodamies, mēs faktiski apspriežam jautājumu tad, kad jau divus mēnešu pensijas un sociālie pabalsti ir izmaksāti. Vēlākais, pēc 1,5–2 mēnešiem mums būs jāsāk aktīvi strādāt pie jaunā valsts budžeta projekta, tāpat arī pie sociālās apdrošināšanas budžeta projekta. Tādējādi es tomēr aicinu šo iesniegto likumprojektu ņemt par pamatu un akceptēt pirmajā lasījumā. Tajā pašā laikā šīs patiešām vērā ņemamās gan organizatoriskās, gan arī paša budžeta formēšanas piezīmes mēs ņemsim vērā, iestrādājot tās likuma projektā par sociālās apdrošināšanas budžetu. Līdz ar to tas atradīs savu atspoguļojumu nākamā finansu gada sociālās apdrošināšanas budžetā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bites kundze vēl sniegs kādu paskaidrojumu par šīm šaubām, kuras radās. Lūdzu.

I.Bite: Atbildot deputātam Punovskim, jāsaka, ka mēs nevis vidēji sastādījām budžetu no minimālās algas, bet darījām to, vadoties no vidējās algas tautas saimniecībā un ievērojot pastāvošās proporcijas un to, kāda ir bijusi attīstības tendence vidējai algai pret minimālo algu. Mēs šodien nevaram droši galvot, vai mūsu prognoze tādā veidā piepildīsies. Es jau teicu, ka tas ir atkarīgs no visa stāvokļa tautas saimniecībā. Tātad tas ir paredzēts, ja budžets mums normāli pildās. Un taisni tāpēc mums arī ir šī atšifrējošā daļa, kas radīja tādu apjukumu, jo mums jau nav tikai 37 procenti šis tarifs. Mums ir ļoti dažādi tarifi. Lauksaimniecībai visur ir uz pusi samazināti, smagos darbos strādājošajiem ir šie paaugstinātie tarifi un tamlīdzīgi. Ir skolēni, studenti, kas vispār atbrīvoti no sociālā nodokļa maksājumiem. Tā ka tādēļ ir šī lielā atšifrējuma daļa, lai varētu saprast, kā tas veidojas. Pagājušajā gadā vidējais tarifs mūsu republikā bija 34 procenti.

Atbildot Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājam Siliņa kungam, jāsaka, ka tieši atveseļošanas pasākumiem mēs esam paredzējuši mazāk un faktiski arī paredzējuši tikai tāpēc, ka tādi līgumi mums pagājušajā gadā par šādām summām ir noslēgti un mēs nevaram šos līgumus vienkārši lauzt. Mēs uzskatām, ka šogad, kad runa faktiski ir par mūsu cilvēku izdzīvošanas iespējām, šī sanatoriju atpūta nav tas svarīgākais, kas šodien ir jānodrošina. Mums ir atsevišķi šinī pašā lapiņā, kur ir paredzēti līdzekļi sanatoriju ārstniecībai, atsevišķos posteņos ceļazīmes vidējā cena ir 3 tūkstoši rubļu. Tas ir tieši tiem, kuriem tiešām šī ārstēšanās sanatorijā ir nepieciešama, proti, cilvēkiem, kuri pēc smagas saslimšanas ar slimnīcas nosūtījumu dodas ārstēties uz sanatoriju.

Piemēram, tie ir “Jaunķemeri”, kur ir nodaļas sirdsslimniekiem, kur jau pati slimnīca norīko cilvēkus uz šo sanatoriju. Tā tiešām ir ārstēšanās nepieciešamība, nevis atpūta, variācija atpūtai. Mēs uzskatām, ja cilvēka veselības stāvoklis to prasa, viņš ir spējīgs piemaksāt šo starpību, ja viņš uzskata, ka viņam šī sanatorijas ārstēšanās ir vajadzīga. Šodienas apstākļos, es uzskatu, mēs esam paredzējuši šos līdzekļus pietiekoši.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, abi ziņotāji aicināja jūs balsot par likumprojekta akceptēšanu pirmajā lasījumā bez labojumiem tādā formā un veidā, kā tas jums tiek iesniegts.

Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultāts: 97 deputāti ir reģistrējušies.

Balsosim par likumprojektu “Par valsts sociālās apdrošināšanas budžetu no 1.janvāra līdz 30.jūnijam” ar pielikumiem. Rezultāts: par – 79, pret – nav, atturas – 10. Tādējādi mēs esam akceptējuši šo likumprojektu pirmajā lasījumā ar visiem pielikumiem. Ozola kungs mums ziņos, kad un kādā veidā mēs skatīsim to otrajā lasījumā.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Tā kā mūsu izskatāmajā likumprojektā nav iesniegti un acīmredzot arī netiks iesniegti ne konceptuāli, ne redakcionāli labojumi, lai gan izslēgt to nevar, man būtu priekšlikums izmantot pašreiz mūsu rīcībā esošo laiku un varbūt uzreiz izskatīt arī otrajā lasījumā.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, jums ir jāgriežas pie godājamiem deputātiem…

I.Ozols: Jā, es aicinu godājamos deputātus atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, godājamie deputāti! Vai starp jums ir tādi, kuri ir gatavi atbalstīt Ozola kunga ierosinājumu? Lūdzu, deputāt Punovski! Tikai man ir lielas aizdomas, ka viņš netaisās atbalstīt.

A.Punovskis: Es patiešām netaisos atbalstīt šo ierosinājumu, jo es jau teicu, ka nevaru šim aprēķinam ticēt. Ja tiek atzīts, ka šis aprēķins ir vienkārši provizorisks un veikts tikai tādēļ, lai kaut kas būtu tā vietā, kad nav nekā, tad, protams, var piekrist tādai koncepcijai un balsot par to pirmajā, otrajā un trešajā lasījumā. Ja deputātiem ir vēlēšanās tomēr redzēt pamatotu aprēķinu ar konkrētiem skaitļiem, tad, es tomēr uzskatu, šādam aprēķinam ir jābūt un tas ir jāiesniedz mums pēc iespējas ātrāk. Bet, ja kolēģi uzskata, ka tam nav īpašas nozīmes, tad, protams, var rīkoties arī pēc Ozola kunga piedāvātā varianta.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, būsim formāli! Tātad Ozola kungs piedāvāja iekļaut šodienas darba kārtībā un nekavējoties izskatīt šo likumprojektu arī otrajā lasījumā un galīgi. Mums ir jābalso par to, lai šā likumprojekta izskatīšanu otrajā lasījumā iekļautu šodienas darba kārtībā un izskatītu uzreiz.

Balsosim par Ozola kunga ierosinājumu. Rezultāts: par – 56, pret – 13, atturas – 14. Esam iekļāvuši šodienas darba kārtībā tūlītējai izskatīšanai.

Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Es nebalsoju “par”, bet mani interesē, vai mēs šoreiz balsosim pa punktiem, jo tur par šo militāro budžetu bija lielas pretrunas. Šis jautājums, kā jūs redzējāt, izgāja ar ļoti nedaudzām balsīm… Varbūt mēs varam…

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, šoreiz mēs nerunājam par militāro budžetu, bet par sociālo budžetu…

J.Bojārs: Nē, nē… pagaidiet!

Priekšsēdētājs: Ozola kungs veiks individuālās izskaidrošanas darbu. Lūdzu, Biezā kungs!

J.Biezais: Man nav iebildumu pret izskatīšanu un arī nobalsošanu otrajā un galīgajā lasījumā, es tikai, kā jau arī iepriekš izteicos, vēršu kolēģu uzmanību uz to, ka šeit principā nav runas par apdrošināšanu, praktiski tā ir valsts budžeta sastāvdaļa. Apdrošināšana ir maksājums turpmākajam periodam. Mums būtu jādomā, lai nākamajā pusgadā tiešām varētu pieņemt apdrošināšanas budžetu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas bija vērā liekams ierosinājums, kam laikam arī var piekrist. Ozola kungs, otrais lasījums. Jums vārds!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Tātad jums ir iesniegts 501.dokuments – likumprojekts “Par sociālās apdrošināšanas budžetu” šā gada pir­majam pusgadam otrajā lasījumā. Mēs esam saņēmuši tikai jau mutiski formulēto Biezā kunga priekšlikumu, kas ir nākotnes formā un kas pilnīgi atbilst arī mūsu Budžeta komisijas un Sociālo jautājumu komisijas viedoklim. Mēs noteikti to izskatīsim. Bet tas nav attiecināms uz izskatāmo projektu kā tādu.

Attiecībā uz Punovska kunga jautājumu es vienojos ar Labklājības ministrijas speciālistiem, ka viņi ir gatavi tikties ar Punovska kungu un ar saviem izvērstajiem aprēķiniem šo jautājumu izdiskutēt. Arī es iepazinos ar šiem aprēķiniem. Man šķiet, ka tie ir korekti. Varbūt Punovska kungs arī varētu ar tiem iepazīties. Bet tagad, lūdzu, pa punktiem, vai kā mēs darīsim?

Priekšsēdētājs: Praktiski mums ir tā, godājamais Ozola kungs, ka jāapspriež otrajā lasījumā pa punktiem. Ja ir deputāti, kuri vēlas nobalsot par kādu atsevišķu punktu no šiem pielikumiem, tad mums ir jābalso.

Lūdzu, godājamie deputāti, jūsu priekšā ir šis dokuments, likumprojekts un tā pielikumi ar atšifrējumu. Vai kāds no jums ierosina nobalsot atsevišķi par kādu no šiem punktiem? Nav. Paldies.

Tādā gadījumā mums ir jābalso kopumā par šā likumprojekta akceptu otrajā lasījumā. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz! Rezultāts: 91 deputāts ir reģistrējies.

Balsosim par Latvijas Republikas likumu “Par valsts sociālās apdrošināšanas budžetu periodam no 1.janvāra līdz 30.jūnijam”. Rezultāts: par – 77, pret – 2, atturas – 5. Likums pieņemts.

Godātie kolēģi! Ozola kungs, cik es jūtu, tad mūs kopā ar Budžeta komisiju un Finansu ministriju vēl nav iepriecinājuši ar šo valsts budžeta dokumentu. Tādējādi mums pēc kārtas ir jāizskata jautājumi, kuri ir iekļauti šodienas darba kārtībā.

Pirmais ir 15.jautājums “Par grozījumiem Ārlietu komisijas sastāvā”. Izdalīts ir. 13. arī.

Vai ir izdalīts šis dokuments? Ir izdalīts. Nav problēmu. Tātad 13.jautājums – Tirdzniecības un pakalpojumu komisijas ziņotāji. Karlsona kungs, lūdzu!

J.Karlsons: Godājamais Prezidij, cienījamie deputāti un klātesošie! Tirdzniecības un pakalpojumu komisija lūdz pievērst uzmanību 210.dokumentam. Atļaujiet pāris vārdos pastāstīt par šā dokumenta tapšanas vēsturi, līdz ar to raksturojot šo dokumentu! Pie likuma “Par kooperatīvajām (kopdarbības) sabiedrībām” tika pieņemts lēmums par spēkā stāšanās kārtību. Šinī lēmumā bija punkts, kurš noteica šīs spēkā stāšanās kārtības laiku. Šis laiks bija līdz 1992.gada 1.martam. Jāpārreģistrējas, nodrošinot statūtu atbilstību šim likumam, vai arī jālikvidējas šajā likumā noteiktajā kārtībā. Lēmuma izpildei bija pēdējie divi punkti – 5. un 6.punkts. Acīmredzot jums pašreiz šā lēmuma nav, tāpēc atļaušos nolasīt šos punktus: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991.gada 1.novembrim izstrādāt un apstiprināt paraugstatūtus šā likuma 3.pantā noteiktajiem kooperatīvo sabiedrību veidiem”; 6.punkts: “Uzdot Latvijas Republikas Ministru padomei līdz 1991.gada 1.novembrim iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai padomei likumprojektu par grozījumiem spēkā esošajos likumdošanas aktos sakarā ar Latvijas Republikas likuma “Par kooperatīvajām sabiedrībām” pieņemšanu.”

Šinī sakarībā 6.februārī Tirdzniecības un pakalpojumu komisijā tika izskatīts jautājums, ko iesniedza Dārzkopības savienību apvienība par kooperatīvo sabiedrību likumīgu reģistrāciju. Tā kā Ministru padome līdz šim laikam vēl nav šo paraugstatūtu jautājumu nokārtojusi un nav iespējams reģistrēt pašreiz pastāvošās kooperācijas, savienības, sabiedrības, kurām nav paraugstatūtu, kā arī lai netiktu likvidētas 136 dārzkopības sabiedrības, kurās ir vairāk nekā 26 tūkstoši biedru, komisija nolēma iesniegt Augstākās padomes Prezidijam lēmuma projektu par pārreģistrācijas termiņa pagarināšanu, kā arī rekomendēt kooperatīvajām sabiedrībām pašām izstrādāt atbilstošus paraugstatūtus un iesniegt tos apstiprināšanai Ministru padomē. Kā bija nolemts šinī sēdē, tika radīts Augstākās padomes lēmums “Par grozījumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par kooperatīvajām sabiedrībām” spēkā stāšanās kārtību””. Šis ir 210.dokuments, kurš ir jūsu priekšā. Tas sastāv no diviem punktiem, kā jūs redzat. 1.punkts ir tas, ka pagarina šo termiņu, 2.punkts norāda Ministru padomei, ka tā nav izpildījusi Augstākās padomes lēmumu.

Šis lēmums tika nodots visām komisijām. Mums ir pozitīvas atsauk­smes no Likumdošanas jautājumu komisijas un Pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas. Likumdošanas jautājumu komisija ierosina papildināt šo lēmumu vēl ar 3.punktu, kas skanētu šādi: “Rekomendēt kooperatīvajām sabiedrībām pašām izstrādāt savam darbības veidam atbilstošus statūtus.” Tirdzniecības un pakalpojumu komisija piekrīt šim ierosinājumam un ir ar mieru pievienot šo 3.punktu un pasniegt jums šo lēmumu šodien nobalsošanai. Paldies.

Ja ir kādi jautājumi, lūdzu!

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kādi jautājumi ziņotājam? Ir jautājumi. Deputāt Kinna, lūdzu!

J.Kinna: Jautājums komisijai, kura bija atbildīga par šā lēmuma izstrādāšanu un pieņemšanu. Kāpēc tikai šobrīd mēs runājam par 5. un 6.punkta neizpildi, kaut gan termiņš ir notecējis jau vairākus mēnešus?

J.Karlsons: Nav notecējis vairākus mēnešus tāpēc, ka pārreģistrācijas beigas bija 1.martā; 6.februārī mēs izskatījām šo jautājumu, kad vēl bija palicis praktiski viens mēnesis, kura laikā var pārreģistrēties.

J.Kinna: Es runāju par Ministru padomei uzdoto termiņu paraugstatūtu izstrādāšanai un apstiprināšanai.

J.Karlsons: Jā, acīmredzot darba gaitā vienkārši šis termiņš netika ievērots sakarā ar to, ka Ministru padome šajā jautājumā vispār nebija rīkojusies. Kamēr šīs sabiedrības pašas nenāca pie slēdziena, tikmēr tas netika atklāts.

Priekšsēdētājs: Vai vēl ir jautājumi ziņotājam? Nav jautājumu. Paldies, Karlsona kungs! Vai kāds no deputātiem ir pieteicies debatēs? Nav pieteikušies debatēs. Lūdzu, reģistrēsimies. Rezultātu! Zālē ir 82 deputāti.

Balsosim par 210.dokumentu ar Karlsona kunga ieteiktajiem labojumiem. Viena balss papildus “par”, tā ir Seiksta kunga balss. Rezultāts: par – 75, pret – nav, atturas – 3. Lēmums pieņemts. Paldies.

Lūdzu, Bērziņa kungs! Nākamais darba kārtības jautājums – par izmaiņām Ārlietu komisijas sastāvā. Tas ir 15.darba kārtības jautājums.

I.Bērziņš: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie deputāti! Kā jūs redzat, jums ir lēmuma projekts 212.dokumentā. Praktiski tās ir izmaiņas, kuras jau ir notikušas, tā ka šajā gadījumā es lūgtu deputātus apstiprināt objektīvo realitāti, jo Gapoņenko kungs ir atstājis mūs, vispār aiziedams no deputātu korpusa, kā jūs zināt, ar mūsu lēmumu. Tātad šeit ir atsaukšanās uz to. Kā jūs redzat, tad tur ir no 16 uz 14. Viens ir vecs Ārlietu komisijas parāds. Mēs vienkārši netraucējām līdz šim laikam deputātus, jo tā bija tikai viena izmaiņa. Tas bija par Cibuļa kungu, kas savā laikā pārgāja uz citu komisiju, bet tagad mums ir cits skaits komisijā. Vairāk neko es šeit arī negribētu teikt.

Priekšsēdētājs: Vai ir kādi jautājumi Bērziņa kungam? Jautājumu nav. Paldies. Deputātiem vienmēr atrodas jautājumi, Bērziņa kungs, tā ka… Vai debatēs arī kāds vēlas uzstāties? Nē.

Balsosim par 212.dokumentu – lēmumu par grozījumiem Ārlietu komisijas sastāvā. Rezultāts: par – 75. Deputāta Felsa balss ir papildus “par”. Pret – nav, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Paldies.

Godājamie kolēģi! Nākamais mums ir darba kārtības 16.punkts – par nepamatoti politiski represēto loka noteikšanu. Žests skaidrs. Nevar tikt izskatīts. Nu un arī tālākos mūsu dokumentus, proti, likumprojektu par ugunsdrošību, praktiski nav iespējams sākt astoņās minūtēs.

Godājamie kolēģi! Varbūt pirms pusdienas pārtraukuma varam lūgt mūsu Budžeta komisiju izstāstīt, vai mēs varam gaidīt pulksten trijos dokumentu, lai varētu sākt strādāt pie valsts budžeta.

I.Ozols: Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas trijos vēl nebūs, bet uz četriem var cerēt.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, vai cerēsim uz četriem? Cerēsim. Bet kopā pulcēsimies, lūdzu, trijos pēc pusdienas pārtraukuma, jo mums ir arī dažādi…

(Pārtraukums)