1992.gada 26.februāra sēdes stenogramma

Vakara sēdē

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, pulkstenis ir trīs! Godājamie kolēģi! Ir izveidojusies šāda situācija: par ugunsdrošību mēs skatīt nevaram, jo komisija nav gatava. Kā es sapratu, par nepamatoti politiski represēto loka noteikšanu arī mēs nevaram skatīt. Par budžetu jaunākā informācija ir šāda: Finansu ministrija sola šo dokumentu uz pulksten četriem vienā eksemplārā. Tātad vēl būs pavairošanas darbs. Deputātiem es atgādināšu, ka vakar plenārsēdē mēs esam nobalsojuši kā 19.jautājumu pēc Bojāra kunga ierosinājuma par Demokrātiskās darba partijas ofisa jeb biroja izmešanu ārā no tā telpām. Jums laikam dokuments ir izdalīts. Šis jautājums, protams, būs jāapspriež.

Lūdzu jūsu ierosinājumus par tālāko apspriešanas gaitu. Šļakotas kungs ir pie mikrofona, viņš laikam vēlas ko teikt. Lūdzu.

K.Šļakota: Cienītais priekšsēdētāj, cienītie deputāti! Situācija ar budžetu ir tāda, ka Meža ministrija tika apcirpta apmēram par 10 miljoniem rubļu. Mēs nesūdzamies, mēs saprotam stāvokli, kāds ar budžetu ir, bet faktiski tas nozīmē, ka mēs nevaram realizēt nevienu no Augstākās padomes uzdevumiem. Mēs esam pārņēmuši armijas mežus savā pārziņā, bet nevaram finansēt mežsargus. Tos pasākumus, kas bija paredzēti zemnieku mežu ierīcībai, arī nevaram realizēt. Mēs pilnīgi nevaram finansēt zinātni. Tāpēc ilgi domājām, kā, neskarot kopējo budžeta problēmu, izkļūt no šīs situācijas. Un radās priekšlikums, nākot saskarē ar Lauksaimniecības komisiju un Vides aizsardzības komisiju, par to, ka mēs lūdzam 50 procentus no virsplāna budžeta. Mums ir paredzēti 130 miljoni rubļu no meža resursiem, kas ienāk tieši valsts budžetā pirmajā pusgadā. Mēs varētu veikt pasākumus, lai palielinātu šo ienākumu līdz 150 miljoniem pusgadā. Un mēs nelūdzam neko citu, kā vien to, ja šāds pārsniegums būs, pusi no budžeta virsplāna novirzīt Meža ministrijai mežsaimniecisko pasākumu finansēšanai. Ja šodien jūs, deputāti, atļautu man tādu priekšlikumu iesniegt Apvienotajai budžeta komisijai, jūs būtu izdarījuši darbu, kas ļautu mums saglabāt Meža ministriju un tos plānus, ko gribam īstenot.

Priekšsēdētājs: Paldies, Šļakotas kungs! Es domāju, ka mēs varam ne tikai atļaut, bet pat pieprasīt mūsu meža ministram, lai viņš pēc iespējas ātrāk šādu priekšlikumu iesniedz Apvienotajai budžeta komisijai. Deputāte Zeile ir šīs komisijas priekšsēdētāja, viņa atrodas zālē, un to ir iespējams izdarīt, jo tik un tā mums šie priekšlikumi nāks pie katra no pantiem. Uz to mums ir jābūt gataviem. Te arī Geidāna kungs sēž. Viņam, protams, būs savi apsvērumi, un citi mūsu resoru vadītāji arī nāks. Cik man zināms, visu aizsardzības struktūru vadītāji nāks ar tāmēm un izklāstiem un par šiem punktiem strīdēsies. Tāpēc tas ir jādara iespējami ātrāk.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Šļakotas kungs izteicās nedaudz neprecīzi: viņš lūdza nevis iesniegt Apvienotajai budžeta komisijai, bet šo priekšlikumu likt uz balsošanu kā papildinājumu mūsu izskatāmajam likumprojektam – kā likumprojekta 5.punktu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Situācija ir skaidra. Bet, Šļakotas kungs, ja mēs balsojam, to vajadzētu pavairot un izdalīt deputātiem, ja tas ir kā 5.punkts. Lai deputātiem ir šis eksemplārs, tad mēs varētu balsot.

Lūdzu, vai ir vēl kādi ierosinājumi par mūsu darba kārtību? Tātad no Apvienotās budžeta komisijas mēs pagaidām neesam nekādu paskaidrojumu dzirdējuši, kad un kā mēs varam skatīt. Lai nu būtu kā būdams, mums atliek skatīt 19.punktu. Tas ir Augstākās padomes lēmuma projekts par mēģinājumu prettiesiski, te jau ir konstatējums, izlikt no telpām LDDP, izmantojot zemessargus. To iesniedz deputāti: Bojārs, Plotnieks un Zaščerinskis.

Lūdzu, Endziņa kungs!

A.Endziņš: Bet vai ir uzaicināta arī kāda no izpildkomitejas amatpersonām? Citādi tā būs vienpusīga informācija un nekāda objektīva vērtēšana neiznāks.

J.Bojārs: Es domāju, ka nebūs vienpusīga informācija. Endziņa kungs ir izpildkomitejas loceklis, un viņš var informēt…

A.Endziņš: Ļoti labi, Endziņš ir izpildkomitejas loceklis, bet, Bojāra kungs, es nezinu visu to “operu”, kas jums tagad ir ar zemessargiem un tā tālāk.

J.Bojārs: Ja vajag par to ziņot, taču es nedomāju… Cienījamie kolēģi, es nedomāju te žēloties, cik slikti ir izdarījušies ar LDDP. Tieši otrādi, tas ir principiāls jautājums, jo pašvaldības vai jebkura cita varu uzurpējusi institūcija var paņemt zemessargus vai vēl kādas militāras vienības un izmest laukā vienā vietā “zaļos”, otrā vietā – kaut kādus “sarkanos”, vēl citā vietā – kaut kādus “raibos”. Mums ir jāvienojas par noteiktiem spēles principiem. Tas ir viss, kas izriet no šā lēmuma. Ja cienījamos deputātus interesē konkrēti šis precedents, tad es varu…

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, es atvainojos, bet mēs vēl neesam sākuši šo jautājumu izskatīt. Tātad, kā tika konstatēts, pie jautājuma izskatīšanas nav klāt Centra rajona padomes priekšsēdētāja Jefimenko kunga, nav klāt arī zemessargu štāba priekšnieka Kristovska kunga.

Lūdzu, Grūbes kungs, jums ir kaut kas sakāms?

G.Grūbe: Jā. Man būtu sakāms tas, ka es lūgtu, lai šā jautājuma apspriešanā piedalās arī Škapara kungs kā Tautas pašvaldības un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs un lai lēmuma projektam būtu pievienots atzinums, vismaz prokuratūras vai tiesas lēmums, tieši kādā veidā prettiesiski šis pasākums ir veikts. Tātad man gribētos vēl vienu dokumentu redzēt šeit, un tad mēs varētu sākt izskatīt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Paldies.

J.Bojārs: Es pavisam… Krastiņa kungs, vai drīkst paskaidrot?

Priekšsēdētājs: Bojāra kungs, varbūt pēc kārtas. Te Laķa kungs stāv pie mikrofona, pēc tam Freimaņa kungs un… Jūs, Bojāra kungs, tik un tā būsit galvenais ziņotājs.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Mūsu komisijas vārdā man ir priekšlikums tagad izskatīt jautājumu par grozījumiem mūsu komisijas sastāvā. Dokuments ir pavairots, un, ja mēs iekļaujam šo jautājumu darba kārtībā, attiecīgo dokumentu var izdalīt deputātiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Kolēģi, man nebija tas gods vakar piedalīties sēdē, kad tika balsots par šā jautājuma iekļaušanu darba kārtībā, bet man liekas, ka mums vajadzētu mēģināt, un Bojāra kungs ir pietiekami erudīts cilvēks, izskatīt šo jautājumu plašāk. Padomājiet, kāds būs iespaids, ja mēs sāksim te, Augstākajā padomē, cilāt jautājumu par vienu sīku incidentu! Tas mums godu nedarīs. Mēs noskatījāmies vakar televīzijā, tas, protams, bija briesmīgi, bet, piedodiet, nākamreiz atnāks artelis “Saiņotājs” un arī iesnieg savu pretenziju, lai mēs Augstākajā padomē to izskatām. Mums vajadzētu pacelt šo jautājumu problēmas augstumos.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Aleksejevs.

A.Aleksejevs: */Es uzskatu, ka tas ir tiešām ļoti svarīgs jautājums, jo tas iziet no tā atsevišķā gadījuma rāmjiem, par kuru runāja Bojāra kungs. Es domāju, ka šī jautājuma apspriešanai jānotiek ar translāciju pa radio, lai visi republikas iedzīvotāji varētu noteikt, kas šeit ir sanākuši – gan tos, kas atbalsta demokrātijas un likumības principus, gan tos, kam rūp totalitārisms un likumu pārkāpumi. Tā ka es ierosinu, lai šī jautājuma apspriešanu translētu pa radio./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Līdz radio vēl tālu. Mums sākumā ir jāizlemj, vai Bojāra kungs vēl izteiksies.

Tātad ir divi ierosinājumi. Bojāra kungs un Aleksejeva kungs izteicās par to, ka jautājums ir jāskata un ka to var skatīt. Savukārt Endziņa kungs izteica šaubas par skatīšanas iespēju, jo nav visu ieinteresēto pušu pārstāvju. Laķa kungs tā vietā ierosināja skatīt kultūras jautājumus, tas ir, grozījumus Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sastāvā. Vēl Muciņa kungs izteiksies, tad Bojāra kungs, pēc tam būs procesuāla rakstura balsojums.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Man nav skaidrs, kādu jautājumu mēs īsti skatām. Ja par to, ka šeit ir vārds “prettiesiski”, kā es saprotu no Bojāra kunga, Plotnieka kunga un Zaščerinska kunga iesniegtā projekta, ar likumu mums viss ir kārtībā. Tātad likums to neļauj un likums mums nav jālabo. Tad es uzskatu, ka šie divi punkti ir absolūti lieki, tad mēs izskatām šo jautājumu tāpēc, ka tas ir politiska rakstura jautājums. Un pieņemam zināšanai. Un viss iet likumā noteikto gaitu. Vai arī mums ir kāda problēma, kādi plankumi civiltiesībās vai likumā par Zemessardzi, vai kaut kur citur, un tad mums ir nepieciešams izdarīt kādus grozījumus likumos. Nevar taču būt tā, ka katru reizi, kad kāds aizskars kādu partiju, tās pārstāvji iekļaus mūsu darba kārtībā jautājumu, uzrakstīs divus punktus. Tad mums būs likums un vēl kaut kāds lēmums, un pēc tam neviens jurists nevarēs saprast, kas ir spēkā: likums vai lēmums. Es gribētu, lai mēs vispirms noskaidrojam, vai ar likumu viss ir kārtībā, vai tas ir pārkāpts, un tad mēs skatām šeit politisku jautājumu, vai ir nepieciešami labojumi likumā sakarā ar to, ka kāds var, izmantojot baltos plankumus, iesaistīt zemessargus nelikumīgā darbībā. Ja tā, mums būtu jāizdara grozījumi likumos. Citādi nav vērts te laiku tērēt. Paldies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Cienījamie kolēģi! Es principā piekrītu visiem, arī Muciņa kungam. Mēs mēģinājām šo problēmu formulēt universāli, mums ir jāvienojas par zināmiem noteikumiem, principiem. Par to, ka izlikšana ir bijusi prettiesiska, liecina prokurora lēmums apturēt šo izlikšanu. Prokurors iesniedza savu protestu un izdzina zemessargus, policiju un pašvaldību ārā no turienes. Tas liecina, ka akts ir bijis prettiesisks. Paldies Dievam, vismaz šoreiz tiesiskums ir uzvarējis. Tam, ko ierosina Muciņa kungs, es piekrītu. Un šajos apstākļos mēs varējām ātri vienoties par principiem un tūlīt iestrādāt tos likumos, pēc tam laist normālā kārtībā uz balsošanu. Bet es uzskatu, ka ir jānodrošina aizsardzība visām citām organizācijām, jo zinu, ka arī tās met ārā. Tādā pašā veidā, kādā met ārā Zinību biedrību, no turienes izmeta arī Grāmatu draugu biedrību. Bet ne Zinību biedrība, ne Grāmatu draugu biedrība, kuras vienlaikus ar mums met ārā no turienes, nav nekādas politiskās organizācijas. Tāpēc mēs gribējām… Un lēmuma projekta nosaukumā par mēģinājumu runāts tikai tāpēc, ka tā saucas darba kārtības punkts, tā mēs to iedabūjām darba kārtībā. Bet es nebūt nedomāju, ka LDDP nepieciešama speciāla aizsardzība. Nē, nekādā ziņā. Tas ir universāls un principiāls jautājums. Paldies par uzmanību. Un kā jūs izlemsit to risināt, pieaicinot vai nepieaicinot, es piekrītu visam. Lūdzu – kā gribat, tā risināsim.

Priekšsēdētājs: Tad mēģināsim sākt risināt. Endziņa kungs izteiksies, pēc tam uzreiz reģistrēsimies.

A.Endziņš: Vēlreiz es atļaujos. Es tomēr atstāju spēkā savu priekšlikumu, jo šeit obligāti ir jābūt klāt Centra rajona pārstāvjiem. Es piedalījos izpildkomitejas sēdē pirmdien, kad šis jautājums tika izskatīts jau pēc visas tās konfliktsituācijas, kura bija iepriekšējā nedēļā. Kāda tā bija, kādā veidā risinājās, to nezinu, bet, ja mēs runājam par citu, tad šeit nav īres līguma. Partija ir ielaidusi savās telpās kaut kādu kooperatīvu, no kura laikam arī pārtiek un kurš būtībā traucē normālu izpildkomitejas darbu. Izpildkomiteja ir trīs reizes brīdinājusi. Pēdējais termiņš, līdz kuram vajadzēja telpas atbrīvot, laikam bija 21.februāris. Šeit ir jautājums par to, ka šis termiņš paliek spēkā. Termiņš tika dots, un vajadzēja iesniegt prasību saimnieciskajā tiesā. Lai viss būtu noformulēts tālāk, lai vispār būtu priekšmetiska saruna, šeit katrā gadījumā obligāti ir jābūt klāt Centra rajona pārstāvjiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bojāra kungs vēl grib izteikties. Un Čepānes kundze. Pēc tam gan mēģināsim balsot.

J.Bojārs: Es piekrītu kārtībai, kādu lika priekšā Endziņa kungs, bet tikai gribu teikt, ka viņš šeit vismaz vienā teikumā dezinformē mūsu augsto sabiedrību. Tur nav nekāda kooperatīva. Jūs, Endziņa kungs, bijāt izpildkomitejas sēdē, un es tur skaidri un gaiši, tajā skaitā arī jums, pateicu, ka tas nav kooperatīvs, bet tā ir firma, ar kuru partijai ir sadarbības līgums. Balstoties uz šo sadarbības līgumu, ko savā laikā noslēdza Ķezbera kungs, viņi ir tajās telpās. Es tur neesmu vainīgs. Tā. Ja runā, tad vajag visu teikt precīzi tā, kā ir. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāte Čepāne!

I.Čepāne: Cienījamie kolēģi! Šeit nav saimnieciskā tiesa, te ir Augstākā padome. Un tāpēc ir pilnīgi lieki skaidrot šīs detaļas. Vienīgais, no otras puses, es gribu teikt, ka Zemessardze ir tieši pakļauta Augstākajai padomei. Un tādēļ es domāju, ka šeit noteikti ir jābūt klāt Kristovska kungam. Manā rajonā ir ārkārtīgi daudz patvaļīgi ieņemtu telpu, kurās, piemēram, daudzbērnu ģimenēm ir piešķirti dzīvokļi, bet kurās ir iegājuši kādi citi – ļoti bieži migranti un tā tālāk. Es būtu ļoti priecīga, ja, risinot jautājumu par izlikšanu, mēs nevis ievērotu likumā noteikto kārtību, bet palūgtu Kristovska kungam šādus te plecīgus vīrus un mestu ārā no patvaļīgi aizņemtajām telpām. Paldies.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Te gan stāv Grūbes kungs un Freimaņa kungs. Mēs jau sākam diskusiju par to, vai zemessargi drīkst mest laukā vai nedrīkst. Es zinu, ka jūs to nedarīsiet. Domāju, ka mums sākumā ir jāreģistrējas un jānobalso, vai mēs šodien bez šo personu klātbūtnes, tas ir, bez Centra rajona padomes pārstāvja, bez zemessargu pārstāvja, vispār varam izskatīt šādu jautājumu, vai tas ir ētiski? Nobalsosim principā, vai šodien varam šo dokumentu izskatīt, tā kā šeit bija konkrēts ierosinājums. Paldies, Freimaņa kungs!

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es saprotu, ka Bojāra kungam galvenais ir panākt, lai šāds fakts tiktu izskatīts Augstākajā padomē. Tas arī Darba partijai ir ļoti būtiski. Es vismaz ceru, ka tā viņi šo lietu ir paredzējuši. Mans priekšlikums būtu šo izrādi neturpināt, bet šo likumdošanas iniciatīvu vispirms aizsūtīt Endziņa kungam uz Likumdošanas jautājumu komisiju. Kad šī komisija un Juridiskā pārvalde būs iedevusi savu atzinumu par šā lēmuma lietderību, tad izskatīšanu turpināt. Man būtu lūgums šodien šo izrādi vienkārši pārtraukt.

Priekšsēdētājs: Paldies. Drusku gan paturpināsim. Lūdzu, Bojāra kungs!

J.Bojārs: Ja tas, kas šeit notiek, ir izrāde, Grūbes kungs, tad arī jūs esat aktieris šajā izrādē un jūs tajā piedalāties. Tas ir pirmais, ja jūs domājat, ka tā ir izrāde.

Otrais, es jums pilnīgi atklāti varu pateikt, ka tas, ko es te tagad daru, absolūti nav saskaņots ar partijas vadību, ar valdi, ne ar vienu. Es šeit uzstājos pilnīgi personiski un piekrītu jebkuram risinājumam, kādu jūs pieņemsiet. Uzskatu, ka šī problēma ir principiāla attiecībā uz jebkuru organizāciju, kas ir pārstāvēta šajā zālē. Paldies par uzmanību.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 72 deputāti reģistrējušies. Godājamie kolēģi, mums ir jānobalso procesuāli – tātad par kārtību. Viens ierosinājums ir atlikt šā jautājuma izskatīšanu, turklāt deputāts Grūbe to papildināja ar priekšlikumu sākotnēji nosūtīt Likumdošanas jautājumu komisijai un Juridiskajai pārvaldei uz ekspertīzi, lai noteiktu, vai šāds lēmums atbilst visām prasībām. Otrs ierosinājums ir sākt izskatīt šo jautājumu bez personām, kas ir jāuzaicina, bez komisijas atzinuma un bez Juridiskās pārvaldes ekspertīzes.

Vispirms balsojam par izskatīšanas atlikšanu un nosūtīšanu uz ekspertīzi komisijā un Juridiskajā pārvaldē. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputātu Grūbes, Endziņa un arī vēl citu deputātu priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par – 55, pret – 7, atturas – 8. Paldies.

Otrais balsojums ir par to, lai mēs nekavējoties sāktu izskatīt šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu. Par – 9, pret – 28, atturas – 27.

Līdz ar to šā balsojuma rezultātā lēmuma projekts – dokuments Nr.211 – tiek nosūtīts mūsu Likumdošanas jautājumu komisijai izskatīšanai un Juridiskajai pārvaldei ekspertīzes izdarīšanai. Pēc tam, kad šīs divas institūcijas savu darbu būs pabeigušas, tās caur Prezidiju, kā tas ir paredzēts, no jauna iesniegs šo jautājumu iekļaušanai darba kārtībā. Paldies. Varam turpināt savu darbu.

Godājamie kolēģi, mums ir Laķa kunga priekšlikums iekļaut darba kārtībā jautājumu par grozījumiem Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par Laķa kunga priekšlikumu iekļaut darba kārtībā šā jautājuma izskatīšanu. Lūdzu rezultātu. 55 – par, pret – 1, atturas – 7. Tātad esam iekļāvuši darba kārtībā šo jautājumu, un pašlaik jums tiek izdalīts lēmuma projekts. Tūlīt to izskatīsim.

Godājamie kolēģi, lēmuma projekts ir ļoti īss un skaidrs. Varbūt Laķa kungs var jau nākt tribīnē un sākt par to ziņot, kamēr jūs šo dokumentu saņemat.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi. Dokumentā Nr.207 būtībā ir tikai divi punkti. Pirmkārt, izslēgt Latvijas Republikas tautas deputātu Jāni Lucānu no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sastāva un ievēlēt minēto deputātu Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sastāvā. Mēs komisijā esam saņēmuši Lucāna kunga iesniegumu, esam to pozitīvi izlēmuši, un tas ir saskaņots arī ar Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisiju. Tāpēc man ir lūgums atbalstīt komisijas iesniegumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai varbūt ir kādi jautājumi Laķa kungam? Paldies, jautājumu nav, bija tikai replika no vietas. Grūbes kungs, vai šis jautājums ir saskaņots ar jūsu komisiju? Iebildumu nav, cik es redzu. Godājamie kolēģi, vai kāds vēlas izteikties šajā jautājumā? Nē. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz! Lūdzu rezultātu. 78 deputāti ir reģistrējušies. Godātie kolēģi, jūs labi zināt, ka replikas no vietas netiek ņemtas vērā, jo netiek fiksētas stenogrammā.

Deputāts Kiršteins vēlas izteikties. Lūdzu.

A.Kiršteins: Es atvainojos par savu ziņkārību, tomēr gribētu zināt, kāpēc Lucāna kungs aiziet no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas un kāds viņam sakars ar Kultūras komisiju?

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, ja mēs sāksim rēķināt specialitātes, tad mums šeit, Augstākajā padomē, komisiju sastāvā būs dažādi varianti. Jo mūsu komisijas netiek komplektētas pēc profesionālā sastāva, bet gan pēc politiskā. Vēl deputāts Eglājs vēlas izteikties.

V.Eglājs: Es par procedūru. Lēmuma 1.punkts paredz izslēgt Lucānu, otrais – ievēlēt. Kā te būs ar balsu skaitu? Procedūra nosaka: ja kādu ievēlē, tad balso atsevišķi par ievēlēšanu, atsevišķi – par izslēgšanu. Es uzskatu, ka balsot par visu lēmumu kopumā nevar, jo te ir runa par personāla izmaiņām.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, deputāts Eglājs ierosināja pagarināt procedūru, nevis balsot par visu lēmumu kopumā, kā to piedāvāja Laķa kungs, bet gan atsevišķi par deputāta Lucāna izslēgšanu no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sastāva, atsevišķi – par viņa ievēlēšanu Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, bet pēc tam – par visu lēmumu kopumā. Nevar Eglāja kungam nepiekrist, formāli viņam ir taisnība. Tātad balsosim atsevišķi. Tikai tagad vēlreiz reģistrēsimies, jo daudzi deputāti nupat ierodas zālē.

Lūdzu, reģistrēsimies. Lūdzu rezultātu. 92 deputāti ir reģistrējušies. Pirmais balsojums par šā lēmuma 1.punktu. Tātad pēc Eglāja kunga ierosinājuma jebkura lēmuma pieņemšanai par personālijām – gan par izslēgšanu, gan par ievēlēšanu – vajadzīgas 66 balsis. Tā kā balsošanā par personālijām bijušas domstarpības, vai ir kādas pretenzijas par šādu balsošanas veidu? Nav. Tātad vajadzīgas 66 balsis par personālijām – gan par izslēgšanu, gan par ievēlēšanu. Vai ir citi varianti? Nav. Arī Likumdošanas jautājumu komisija un deputāts Eglājs klusē.

Pirmais balsojums par 1.punktu. Izslēgt deputātu Lucānu no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sastāva. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par 1.punktu – par deputāta Jāņa Lucāna izslēgšanu no Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas sastāva. Lūdzu rezultātu.

Es jums, kolēģi, reizes trīs jautāju par šādu balsošanas veidu. Es nezinu iemeslus, kāpēc deputāts Eglājs piedāvāja šādu balsojumu, bet jūs visi tam piekritāt. Līdz ar to deputāts Lucāns nav izslēgts no līdzšinējās komisijas un viņš nevar būt otrā komisijā.

Godājamie kolēģi, es domāju, ka šis jautājums laikam bija pārāk nesagatavots. Es nedomāju, ka komisija nebija sagatavojusi. Es domāju, ka deputāti nebija sagatavojušies šā jautājuma izskatīšanai. Mums laikam vajag drusku plašāk izskaidrot situāciju. Lūdzu, deputāts Grūbe pirmais kā Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas priekšsēdētājs.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es par citu jautājumu, tādēļ es lūgtu Kinnas kungu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Es domāju, ka liela daļa deputātu nesaprot kolēģa Lucāna izteikto vēlēšanos mainīt komisiju, tāpēc viņam to vajadzētu pašam argumentēt plenārsēdē un tad varētu balsot. Es zinu, ka deputāti nesaprot iemeslus un saskata šeit kaut kādas aizkulises.

Priekšsēdētājs: Paldies deputātam Grūbem par to pašu. Godājamie kolēģi, domāju, ka mēs izkļūsim no situācijas šādi: šā jautājuma izskatīšanu atliksim uz rītdienu. Mums arī rīt ir paredzēta plenārsēde. Ja tā notiks, mēs argumentētāk izskatīsim abu komisiju viedokļus un arī Lucāna kungs varēs pateikt iemeslu un atbildēt uz jautājumiem. Tas tiešām būs produktīvāk. Var pilnīgi saprast, ka šodien visi ir noskaņojušies budžeta izskatīšanai un citi jautājumi liekas mazāk svarīgi.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Tātad es paskaidroju, ka Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijā šāds iesniegums ir saņemts no Lucāna kunga un mēs patiešām šādu iesniegumu apmierinām. Nekāda spiediena no mūsu komisijas vai arī dažādu mūsu komisijā pārstāvēto partiju puses nav. Bet tas ir cits jautājums.

Tagad man ir cits lūgums. Vakardien mēs tomēr nenobalsojām, un kancelejas darbinieki mums lūdza, lai šāds balsojums būtu un lai varētu vismaz līdz rītdienai iepazīties ar šo materiālu. Tas ir dokuments Nr.208 “Par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 21.jūnija lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” spēkā stāšanās kārtību””. Būtu lūgums šo jautājumu likt balsošanai, lai tas tiktu iekļauts darba kārtībā un lai šo dokumentu beidzot varētu izdalīt deputātiem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Laķis.

P.Laķis: Priekšsēdētāja kungs, man ir lūgums. Es pilnībā atbalstu priekšlikumu izskatīt rīt. Bet, manuprāt, par to ir jānobalso.

Priekšsēdētājs: Jā, mēs nobalsosim par atlikšanu un arī par šo deputāta Grūbes ierosinājumu. Tātad, godājamie kolēģi, divi procesuāli balsojumi. Pirmais – atlikt uz nākamo plenārsēdi jautājumu par grozījumiem Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas un Tautas izglītības, zinātnes un kultūras komisijas sastāvā. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par to, lai šā lēmuma izskatīšana tiktu atlikta uz nākamo plenārsēdi un iekļauta nākamās plenārsēdes darba kārtībā. Lūdzu rezultātu. Par – 54, pret – 4, atturas – 14. Tātad jautājums par Lucāna kunga pāriešanu no vienas komisijas uz otru iekļauts nākamās plenārsēdes darba kārtībā.

Nākamais balsojums ir par deputāta Grūbes ierosinājumu nākamās plenārsēdes darba kārtībā iekļaut jautājumu par papildinājumiem Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 21.jūnija lēmumā “Par Latvijas Republikas likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” spēkā stāšanās kārtību””, par šo papildinājumu iekļaušanu. Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. 56 – par, pret – nav, atturas – 11. Tātad šis dokuments tiek iekļauts darba kārtībā, un lūgums kancelejai to pavairot un izdalīt deputātiem, lai visi varētu iepazīties.

Godājamie kolēģi, nekādu ziņu no mūsu Budžeta komisijas vēl arvien nav, jūs esat saņēmuši papildinājumu ar ierosinājumiem, kādā veidā mums būtu jālemj par budžetu.

Lūdzu, Kinnas kungs!

J.Kinna: Lai taupītu laiku, mēs apspriedīsim budžetu. Absolūti neko neizsaka dokuments Nr.216, ko mums izdalīja šobrīd, jo ir uzrakstīti tikai skaitļi un neviens vārds nav pateikts par metodiku, kā šie skaitļi radušies.

Priekšsēdētājs: Paldies. Bet tas laikam ir jautājums Budžeta komisijai.

Godājamie kolēģi, viens no mums izdalītajiem dokumentiem ir liekams uz balsošanu. Tas ir dokuments Nr.220, ko ierosināja mūsu kolēģis meža ministrs Šļakotas kungs. Tātad papildināt likumu “Par Latvijas Republikas valsts budžetu 1992.gada pirmajam pusgadam” ar 5.punktu – par 50 procentiem no virsplāna ieņēmumiem no meža resursu realizācijas. Šļakotas kungs mums jau ziņoja. Vai Budžeta komisija arī varētu teikt kādu vārdu? Ozola kungs, lūdzu! Budžeta komisijas viedoklis.

I.Ozols: Cienījamais sēdes vadītāj, cienījamie kolēģi! Meža ministrijas priekšlikums, ja mēs to pieņemam, dod iespēju kompensēt daļēji to, ko mēs, samazinot mežsaimniecībai paredzētos līdzekļus, esam faktiski tai atņēmuši. Tā būtu pareizāk teikt. Pirmkārt.

Un otrkārt. Tas radīs mežsaimniekiem materiālu ieinteresētību virsplāna darbu veikšanā, jo daļa no tādējādi iegūtajiem līdzekļiem nonāks mežsaimnieku rokās. Mūsu komisijas viedoklis ir atbalstīt šādu priekšlikumu.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, mums jāzina, vai Budžeta komisija aicina pieņemt šādu ierosinājumu.

I.Ozols: Jāatzīstas, ka mēs, visa Budžeta komisija, neesam varējuši šo jautājumu apsvērt. Es esmu ar atsevišķiem Budžeta komisijas locekļiem to pārrunājis. Ja kādam no Budžeta komisijas locekļiem arī ir iebildumi šajā jautājumā, tad tomēr, tā kā šis jautājums ir izskatīts arī Lauksaimniecības komisijā un Vides aizsardzības komisijā, es domāju, ka mūsu komisijas vārdā varu to noteikti atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Tātad Ozola kungs komisijas vārdā atbalsta šāda 5.punkta akceptēšanu pirmajā lasījumā.

Lūdzu, Panteļejeva kungs!

A.Panteļejevs: Man ir jautājums. Varbūt es kaut ko nesapratu. Vai tas ir ieplānots virsplāns?

I.Ozols: Nē, tas nav ieplānots virsplāns.

A.Panteļejevs: Vai var precīzi pateikt, ka 50 procentus no virsplāna produkcijas varēs iedalīt? Un ko tas nozīmē, ka būs jau pilnīgi izrēķināts virsplāns?

I.Ozols: Nē, šāds virsplāns nav izrēķināts. Tas ir tikai garants, kas rada materiālo ieinteresētību virsplāna darba apjoma veikšanā. Bet tas nav ieplānots virsplānā. Nevienā likumā nevar būt plānots virsplāns.

A.Panteļejevs: Bet, ja ministrija uzrāda savus ienākumus, tā var teikt – mēs valstij dosim tik un savukārt tik atstāsim virsplānam, ja meža ministrs tik precīzi var pateikt – 50 procentu mums pietiks, lai izdarītu to un to.

I.Ozols: Uz šo jautājumu vajadzētu atbildēt Šļakotas kungam pašam. Tas ir jautājums Šļakotas kungam kā šā priekšlikuma autoram.

A.Panteļejevs: Es saprotu, ka ienākumi no mežiem – tas jau ir tas plāns, kas noteikts budžetā.

I.Ozols: Tas ir tas plānotais plāns.

A.Panteļejevs: Ja ministrija precīzi var izrēķināt, ka ar 50 procentiem no virsplāna pietiks tam un tam, tas nozīmē, ka ministrija jau zina, cik tas viss būs.

I.Ozols: Tas nepavisam nenozīmē, ka ar to pietiks. Kur jūs redzat, ka ar to pietiks? Tas tikai daļēji segs.

A.Panteļejevs: Kāpēc 50 procenti, kāpēc ne 100, kāpēc ne 10 procenti?

I.Ozols: Tās galu galā ir mūsu deputātu tiesības lemt. Turklāt virsplānu neviens nekur neplāno un nevar izplānot.

A.Panteļejevs: Bet man ir tādas aizdomas, ka šoreiz tas tiešām ir ieplānots.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna.

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, vai es pareizi saprotu šā dokumenta būtību? Ka virsplāna peļņa var rasties tikai tad, ja visas cirsmas vai maksimāli daudz cirsmu pārdod izsolēs par lielāku celmu naudas summu nekā valsts noteiktais izcenojums par celmu naudu? Un vai šāds ieraksts neveicinās virsmežniecību cenšanos pilnīgi visas cirsmas pārdot izsolēs?

I.Ozols: Man jāatvainojas, šis jau faktiski ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas kompetences jautājums, un es gribētu lūgt, lai uz to atbild komisijas priekšsēdētājs Grūbes kungs. Tikko uzdotie jautājumi ir jūsu komisijas kompetencē.

Priekšsēdētājs: Jautājumu uzdeva jums, Ozola kungs, bet nu jūs laikam lūdzat palīdzību.

I.Ozols: Jā, es to pāradresēju, jo jautājums ir specifisks. Piedodiet, tas neietilpst Budžeta komisijas kompetencē – iedziļināties mežsaimniecības darba tehnoloģiskajos aspektos. Tas ir Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisijas jautājums, kurš akceptēts šīs komisijas sēdē, kuras dalībnieks, ja nemaldos, bija arī Kinnas kungs. Acīmredzot minēto jautājumu arī vajadzēja izskatīt komisijā.

Priekšsēdētājs: Paldies. Jautājums Bula kungam. Lūdzu, deputāts Buls.

A.Buls: Varbūt ir netaktiski man kā Budžeta komisijas loceklim uzdot jautājumu Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietniekam. Taču šis jautājums Budžeta komisijā netika izskatīts, un tādēļ pašreiz plenārsēdē mums tas jānoskaidro ļoti noteikti. Budžeta ieņēmumu daļā minēti ieņēmumi no mežiem. Tā, pēc mūsu saprašanas, ir celmu nauda. Es pareizi sapratu?

I.Ozols: Jā, tā ir celmu nauda.

A.Buls: Tātad celmu nauda. Piedāvātajā dokumentā Nr.220 ir runa par virsplāna ieņēmumiem no meža resursu realizācijas. Es nedomāju, ka celmu nauda, kas budžetā apzīmēta kā “ieņēmumi no mežiem”, ir identiska ar ieņēmumiem no meža resursu realizācijas. Man gribētos saņemt paskaidrojumu no speciālistiem – vai nu no Lauksaimniecības komisijas vai ministrijas: vai šie ir divi ieņēmumu veidi? Te nav runas par vienotu identisku summu. Te ir domāts kaut kas cits.

I.Ozols: Cienījamais Bula kungs! Es jau, atbildot Krastiņa kungam, paskaidroju, ka komisijas sēdē šis jautājums netika izskatīts, mēs to apspriedām ar atsevišķiem komisijas locekļiem, tādēļ aicinu tos Budžeta komisijas locekļus, kuriem pret šo dokumentu ir redakcionāli vai konceptuāli iebildumi, izteikt savu viedokli un pozīcijas. Uz šiem jautājumiem ir jāatbild konkrētiem speciālistiem un Lauksaimniecības komisijai, un viņi arī ir gatavi jums atbildēt.

A.Buls: Es palūgtu atbildēt kompetentu personu.

G.Grūbe: Šeit, redzat, ir celmu nauda, tā ir tieši tik liela, cik liela noteikta, tur nevar būt ne vairāk, ne mazāk. Bet virsplāna ieņēmumi – tie ir tie, kurus iegūst, piemēram, pārdodot mežus izsolēs. Tā ka tās ir divas dažādas lietas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Plotnieks.

A.Plotnieks: Godātajam Ozola kungam jautājums. Es nezinu, varbūt es zināmā mērā novirzos no tā temata, par kuru mēs šobrīd runājam. Jautājums attiecas uz dokumentiem Nr.217 un Nr.218. Jūs esat vērtējuši šīs programmas. Sakiet, lūdzu, runājot par Latgales programmu…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, Plotnieka kungs, mēs apspriežam 220.dokumentu.

A.Plotnieks: Tas arī attiecas…

Priekšsēdētājs: Nē, tas neattiecas. Mēs apspriežam tikai dokumentu Nr.220, konkrēti – 5.punkta akceptēšanu pirmajā lasījumā.

I.Ozols: Mēs pašreiz apspriežam Meža ministrijas vienu vienīgu…

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Es šeit gribu paskaidrot vienu lietu. Tātad jautājums par celmu naudām, kas ir budžeta ieņēmumu galvenā daļa, šeit pamatos netiek izskatīts, jo celmu nauda nevar būt lielāka vai mazāka. Celmu nauda ir tāda, kāda tā noteikta. Jautājums ir par ko citu. Šeit ir runa par virsplāna ieņēmumiem no meža resursu realizācijas. Jautājums ir šāds: vai Meža ministrija strādā pietiekami aktīvi un cik lielā mērā tā ir ieinteresēta šajā procesā? Proti, lai kādi meži tiktu pārdoti izsolēs vai arī citi meža resursi tiktu realizēti. Līdztekus tam varētu būt vēl citi ieņēmumi. Tāpēc tapis šis iesniegums, jo skaidrs, ka mēs Meža ministrijai neesam devuši vairāk nekā miljonu rubļu, gandrīz divus miljonus. Tātad nav runas par to, ka Meža ministrija varētu panākt 10 miljonus lielus budžeta papildu ieņēmumus. Varētu būt runa par vairākiem simtiem tūkstošu. Bez šaubām, ieņēmumi varētu sasniegt divus miljonus. Tomēr šis jautājums ir iesniegts tāpēc, ka patiešām līdz šim virsplāna ieņēmumi nekur tā īsti nav reglamentēti. Un arī no Šļakotas kunga bija lūgums, lai mēs reglamentētu šos ieņēmumus. Bez šaubām, mēs varētu arī atteikties un to nedarīt. Šeit var būt dažādi uzskati. Es saprotu, Kinnas kungam ir citi uzskati. Arī pārējiem deputātiem varbūt būs citi uzskati, bet tieši tāpēc jautājums ir iesniegts, lai to izdiskutētu un izlemtu. Ja jau mēs tik viegli izlēmām jautājumu par aizsardzības budžetu un citus, tad, es domāju, arī šis jautājums ir izlemjams.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna. Pēc tam – deputāts Kide.

J.Kinna: Es vienkārši gribu turpināt. Ir taču pavisam cits dokuments, ja es nekļūdos, tas ir Ministru padomes lēmums, kas reglamentē kārtību, kādā sadalāmi ienākumi no izsolēm. Tad jau mums jāgroza lēmums, kurš pašreiz reglamentē ienākumu sadalījumu, nevis jāpieņem kaut kāds cits papildinājums, kas būs pretrunā ar to.

Priekšsēdētājs: Deputāts Kide – lūdzu!

E.Kide: Tiešām – mežsaimniecība nav saņēmusi tos 10 miljonus no budžeta. Manuprāt, pārpratumus rada viena lieta un aizdomas ir šādas: ja būtu rakstīts, ka no virsplāna ieņēmumiem jāiedala Meža ministrijai 10 miljoni, tad tas būtu saprotams, tas kompensētu mūsu neiedoto summu. Bet šeit var iznākt gan 10, gan 15, gan 20 miljoni, un tas varbūt nav sevišķi korekti. Es liktu priekšā šādu redakciju: “No virsplāna ieņēmumiem, kas iegūti no meža resursu realizācijas, virs­mežniecību rīcībā tiek atstāti līdz 10 miljoniem rubļu no esošā asignējuma apjoma.”

Priekšsēdētājs: Ozola kungs to pieraksta. Lūdzu, Berķa kungs!

A.Berķis: Es tikai gribētu papildināt…

Priekšsēdētājs: Stādieties, lūdzu, priekšā!

A.Berķis: Es gribētu paskaidrot jums visiem tikai to, ka piešķirt mežsaimniecībai šos līdzekļus ir ļoti svarīgi, jo saprotiet – jūs nedabūsit no mežiem laukā nekā, ja neiedosit līdzekļus! Meža ministrs jau tā, būdams ārkārtīgi kautrīgs cilvēks, savu budžetu ļoti maz aizstāvēja un gandrīz neko nepieprasīja. Piemēram, līdzekļi, kuri nepieciešami mežu ceļiem, tagad absolūti nav paredzēti. Ja tie netiek iedoti, tad vispār kokus nevar dabūt ārā.

Otra lieta – tās ir mežsargu algas, kuras patiešām ir smieklīgas! Beigās viņi tik tiešām ņems un nozags vairāk, nekā mēs viņiem tagad noskaudīsim. Es jums saku vēlreiz – Šļakotas kungs ļoti skopi sev to budžetu iemērīja, un es tik tiešām lūdzu viņu atbalstīt!

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Bula kungs! Un pēc tam – Panteļejeva kungs.

A.Buls: Paldies deputātam Grūbem par izskaidrojumu, no kura ir pilnīgi saprotams, ka virsplāna ieņēmumi no meža resursu realizācijas nebūt nav tie 133 ar pusi miljoni, kas minēti budžeta ieņēmumu daļā. Šajā sakarībā, ja mēs runājam par virsplāna ieņēmumiem, man ir jautājums: cik pašreiz liels ir plāns, kas sastādīja un apstiprināja to plānu, virs kura mēs rēķināsim vēl 50 procentus? Jo ar plānu, kā zināms, viegli var arī manipulēt. Gribētos dzirdēt atbildi no kompetentiem cilvēkiem. Kāds ir šis plāns un kas to ir apstiprinājis?

Priekšsēdētājs: Nu Ozola kungs nevarēs atbildēt.

I.Ozols: Uz šo jautājumu, es domāju, nevarēs atbildēt arī Lauksaimniecības un mežsaimniecības komisija. Acīmredzot tikai un vienīgi Šļakotas kungs mums varēs sniegt atbildi – tieši kā meža ministrs. Viņa diemžēl pašlaik šeit nav.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Bet, Ozola kungs, es tagad tiešām kaut ko vairs galīgi nesaprotu. Kur paliks pārējie 50 procenti?

I.Ozols: Valsts budžetā.

A.Panteļejevs: Jā, bet kas reglamentēs pārējo 50 procentu izlietošanu? Tas nav budžetā paredzēts?

I.Ozols: Es domāju, ka faktiski jūs turpināt Bula kunga jautājumu, un es jau atbildēju, ka šajā mirklī tikai un vienīgi Šļakotas kungs mums var palīdzēt.

A.Panteļejevs: Nē, runa nav par Šļakotas kungu… Šļakotas kungu interesē tikai 50 procenti. Bet otri 50 procenti, kas ietverti valsts budžetā – kas tos tērēs un kas kontrolēs, kā tie tiek tērēti? Vai tie nonāks pie premjera vai rezerves fondā?

I.Ozols: Tie acīmredzot ir saistīti ar papildinājumiem un grozījumiem likumā par budžetu. Budžetā būs grozījumi – tas ir viens. Otrkārt, vēl jau mums vispār nav galīgi izlemts jautājums par to, cik liels ir tas rezerves fonds un vai tas vispār mums paliks.

A.Panteļejevs: Bet tad varbūt atgriezīsimies pie viedokļa, ka tādējādi tiekot sekmēti virsplāna ieņēmumi. Vienkārši notiks tā – ja rezerves fonds būs nulle, tas stimulēs valdību taisīt virsplānu un palielināt savu rezerves fondu un nemocīties. Kādēļ tad mums rezerves fondā jāatstāj 70 miljoni, jo izrādās, ka valdībai ir iespējami varianti, ko tā jau reāli paredz, kā papildināt budžetu?

I.Ozols: Reāli ir atlikuši tikai 40 miljoni, nevis 70 miljoni. Pašreizējā mirklī pēc pēdējiem grozījumiem projektā paredzēti 40 miljoni valdības rezerves fondam.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Visu cieņu ministram Šļakotas kungam, bet nav gluži korekti iesniegt papildinājumu, par kuru mēs nobalsojām, un tūlīt aizskriet uz Ministru padomes sēdi. Es ierosinu šo jautājumu pagaidām neapspriest un aicināt Šļakotas kungu atbraukt uz šejieni, lai aizstāvētu savu variantu un atbildētu par detaļām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tātad Apvienotās budžeta komisijas priekšsēdētāja mūsu diskusiju par šo jautājumu noslēdza ar to, ka neuzskatīja par iespējamu jautājumu likt uz balsošanu, kamēr par detaļām nav atbildējis kompetentais Šļakotas kungs. Laikam jāpiekrīt viņai.

Bet, godājamie kolēģi, situācija ir tāda, ka līdz pat šim brīdim mums nav ne miņas no budžeta projekta. Uz pulksten četriem gan solīja vienu eksemplāru. Nu, nekas cits mums laikam neatliks, kā iet un strādāt komisijās. Tagad ir bez astoņām minūtēm četri. Jālūdz mūsu kanceleja, ja šis dokuments ienāk vienā eksemplārā, to ātri pavairot visiem deputātiem. Pusstunda laikam būs nepieciešama, lai pavairotu, izdalītu un tamlīdzīgi.

Godājamie kolēģi, mums jāpasludina pārtraukums līdz pulksten pieciem, līdz tam brīdim, kad turpināsies plenārsēde. Pārtraukums – viena stunda. Un pa šo laiku varēsim noskaidrot pārējos jautājumus, kas saistīti ar Meža ministriju un tā tālāk.

Tātad pārtraukums līdz pulksten 17.00.

(Pārtraukums)

Sēdi vada Latvijas Republikas Augstākās padomes priekšsēdētāja vietnieks Andrejs Krastiņš.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Sāksim ieņemt vietas, ir viena minūte pāri pieciem. Lūdzu, reģistrēsimies, godājamie kolēģi! Notiek reģistrācija, Budovska kungs! Paldies. Lūdzu rezultātu. 78 deputāti ir zālē. Cerams, ka pārējie atnāks vēlāk.

Tā, Panteļejeva kungs, par procedūru?

A.Panteļejevs: Man būtu lūgums deputātiem apspriest iespēju par šā jautājuma pārcelšanu uz rītrītu, jo es domāju, ka šodien diez vai būs vairāk par 78 deputātiem. Otrkārt, kā es sapratu, tad laucinieki, kuri nolēma aizbraukt uz mājām, ir jau aizbraukuši, un viņu ne šodien, ne rīt vienalga nebūs. Varbūt vienīgi nāks klāt kādi rīdzinieki, kuri pašlaik piedalās visādos pasākumos. Saprotiet, budžeta apspriešanā pirmais lasījums ne ar ko neatšķiras no otrā…

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, godājamie kolēģi, mums ir otrais un pēdējais lasījums, apspriešana pa punktiem un pieņemšana!

A.Panteļejevs: Pa punktiem… Nu, es vienkārši piedāvāju pārdomāt, jo galu galā, ņemot vērā deputātu skaitu…

Priekšsēdētājs: Mēs pirms kāda laika nobalsojām pirmajā lasījumā. Tātad deputāts Panteļejevs ierosina pārtraukt budžeta skatīšanu un atlikt to uz rītdienu pulksten 10. Tāds priekšlikums izskanēja, kaut gan mēs iepriekš nolēmām skatīt 17.00.

Lūdzu, Ozola kungs, kādas ir jūsu domas šajā jautājumā?

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Es domāju, ka mums tomēr būtu mērķ­tiecīgi izskatīt pa punktiem, jo es nepavisam neesmu pārliecināts, ka mēs šovakar beigsim visas diskusijas. Rīt mēs varētu, vadoties pēc tā, kādā skaitliskā sastāvā būsim, tuvoties gala balsojumam, jo es neizslēdzu varbūtību, ka mums būs arī viedokļu atšķirības, tāpēc šovakar būtu mērķtiecīgi tomēr strādāt.

Priekšsēdētājs: Tātad Ozola kungs uztur prasību par to, lai mēs sāktu skatīt projektu otrajā lasījumā pa punktiem. Panteļejeva kungs ierosināja atlikt. Par diviem ierosinājumiem, lai izšķirtu taisnību, ja vairs neviens nevēlas izteikties par šo jautājumu, mums ir jābalso.

Vai ir nepieciešama vēlreizēja reģistrācija? Laikam tomēr ir. Lūdzu, reģistrēsimies vēlreiz! Lūdzu rezultātu. 81 deputāts reģistrējies. Paldies.

Tātad pirmais balsojums, procedūras balsojums, par deputāta Panteļejeva ierosinājumu atlikt budžeta izskatīšanu uz rītdienu pulksten 10. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Panteļejeva kunga ierosinājumu. Lūdzu rezultātu. Par – 31, pret – 32, atturas – 13. Lūdzu dzēst.

Otrais balsojums – par deputāta Ozola Budžeta komisijas vārdā ieteikto variantu – nekavējoties uzsākt otro lasījumu. Lūdzu rezultātu. Par – 51, pret – 6, atturas – 15. Otrais lasījums.

Tātad laikam mēs sāksim skatīt likuma tekstuālo daļu, kas sastāv no četriem pantiem, un pēc tam pielikumus. Varbūt jums, Ozola kungs, ir cits variants? Tieši tāds pats variants, ja? Varbūt deputāti vēlas ieteikt citu procedūras variantu, lai vēlāk nebūtu dažādu pārpratumu un pārmetumu, ka bija jāskata citādi? Lūdzu, deputāt Grūbe!

G.Grūbe: Es domāju, ka vispirms tomēr vajadzētu skatīt pielikumus, jo 1. un 2.punkts izriet no pielikumiem.

Priekšsēdētājs: Paldies. Lūdzu, deputāts Zaļetajevs.

S.Zaļetajevs: */Man ir priekšlikums. Kad mēs izskatīsim konkrētos skaitļus, vajag apspriest un likt uz balsošanas tikai priekšlikumus par izdevumu samazināšanu. Un tikai pēc tam, kad būs nolemts kādam no pantiem izdevumus samazināt, izskatīt arī priekšlikumus par izdevumu palielināšanu. Un tikai tad šos priekšlikumus likt nobalsošanai./

Priekšsēdētājs: Paldies. Laikam ņemsim vērā deputāta Grūbes priekšlikumu un tiešām sāksim ar skaitļiem, jo skaitļi nosaka arī šajā teorētiskajā daļā teikto. Ja mēs tos skaitļus nepieņemsim vai grozīsim, tad mainīsies arī šī te teksta daļa.

Tā, godājamie kolēģi! Tātad mums ir, pirmkārt, jāizskata ieņēmumu daļa. Pirmais pielikums – ieņēmumu daļa. Kādi ir ierosinājumi par ieņēmumu daļu? Pirmie vienpadsmit punkti pirmajā sadaļā.

Lūdzu, deputāts Kinna.

J.Kinna: 8.punkts – Muitas nodoklis. Es saprotu, ka te ir domāti ieņēmumi, kurus iekasē saskaņā ar Ministru padomes lēmumiem. Tas nav muitas nodoklis, jo mēs šādu nodokli neesam pieņēmuši.

I.Ozols: Tas ir plānotais…

No zāles: Tāda nodokļa patiešām vēl nav. Ir ierakstīti tikai plānotie ieņēmumi.

I.Ozols: Jā, plānotie.

J.Kinna: Es atvainojos, nevar rakstīt “muitas nodoklis”. Šāda nodokļa Latvijas Republikā šobrīd nav. Kad būs, tad arī rakstīsim…

I.Ozols: Es atvainojos, cienījamie kolēģi! Tomēr plānot pašreiz 107 miljonu apmērā mēs varam, un tas ir mūsu uzdevums šo nodokli apstiprināt. Mēs to pieņemsim, un tas ir plānotais ienākums.

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, vai līdz tam laikam, kamēr nodoklis nebūs apstiprināts, šie ieņēmumi netiks iekasēti?

I.Ozols: Kamēr likums nebūs apstiprināts, šie nodokļi netiks iekasēti un tos arī neiekasēs.

J.Kinna: Tātad Ministru padomes noteiktās muitas nodevas netiks iekasētas?

I.Ozols: Nodevas, jā. Ja tādas ir. Galu galā, kā jūs zināt, pašreiz mēs licencējam.

J.Kinna: Kāpēc mēs nevaram rakstīt formulējumu – “ieņēmumi no muitas”?

I.Ozols: “Ieņēmumi no muitas” ir pilnīgi pieņemams formulējums.

Priekšsēdētājs: Tā, komisija piekrīt un Finansu ministrija piekrīt, ka 8.punkts tiek formulēts kā “ieņēmumi no muitas”. Zeiles kundze iebilst.

Lūdzu, Muciņa kungs!

L.Muciņš: Es tikai gribu sniegt vienu uzziņu. Mums ir likums “Par nodevām un nodokļiem Latvijas Republikā”, kur ir rakstīts – muitas nodoklis. Tā ka nekādu problēmu nav.

Priekšsēdētājs: Cik es saprotu, Zeiles kundze gribēja teikt to pašu. Tātad, godājamie kolēģi, bija ierosinājums 8.punkta nosaukumā muitas nodokļa vietā likt “ieņēmumi no muitas”. To prasīja deputāts Kinna. Vai deputāts Kinna pastāv uz balsojumu par to, ka mums ir jāmaina 8.punkta formulējums? Deputāts Kinna nepastāv uz balsojumu.

Lūdzu, deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Es pastāvu uz šo balsojumu.

Priekšsēdētājs: Deputāts Freimanis pastāv uz balsojumu.

J.Freimanis: Jā, tādēļ, ka ieņēmumi no muitas ir plašāks jēdziens. Mēs rēķināmies, pirmkārt, ar šo muitas nodokli, otrkārt, ir vērtības, kuras var iegūt, realizējot konfiscētās preces. Un tās ir milzīgi lielas. Ieņēmumi no muitas ietver visus šos ienākumu veidus.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Es arī aicinātu saglabāt formulējumu “ieņēmumi no muitas”. Tad arī tā daļa, par kuru Pupčenoka kungs teica, ka to iekasē Ministru padome, bet tā netiek ieskaitīta budžetā, tomēr tiks ieskaitīta budžetā. Tāpēc es lūdzu šo formulējumu atbalstīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par deputāta Freimaņa un deputāta Grūbes, arī pirmautora – deputāta Kinnas priekšlikumu mainīt formulējumu “muitas nodoklis” uz formulējumu “ieņēmumi no muitas”. Viena balss papildus “par”. Tā ir Ozola kunga balss, un papildus “par” ir arī Zeiles kundzes balss. Lūdzu rezultātu. Divas balsis papildus “par”. 66 – par, 4 – pret, 2 – atturas. Mainīts 8.punkta formulējums. Lūdzu svītrot un izlabot. Paldies.

Kādi vēl būtu labojumi pirmajā sadaļā? Lūdzu, nobalsosim par ieņēmumu daļu – 6 miljardi 589 tūkstoši 340 rubļi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsojam par ieņēmumu daļu. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 65 – par, pret – nav, atturas – 7. Līdz ar to esam apstiprinājuši ieņēmumu daļu.

Informācija: Latvijas Republikas valdība pilnā sastāvā apmēram pēc 10 minūtēm ieradīsies plenārsēžu zālē.

Lūdzu, deputāts Mucenieks.

V.Mucenieks: Man ir vienkārši redakcionāla piezīme. Šeit visur ir rakstīts “ieņēmumi”, bet “ienākumi no mežiem”. Smukuma pēc vajadzētu vai nu vienādi, vai otrādi. Ienākumi droši vien būtu pareizāk.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, varbūt norunāsim tā. Ja par kādu atsevišķu punktu jau esam nobalsojuši, tad vairs neatgriezīsimies, citādi, ņemot vērā lielo punktu skaitu, būs sajukums, bet beigās, lūdzu, atzīmējiet savas piezīmes. Kad būsim pieņēmuši visus punktus, izdarīsim arī redakcionālus labojumus un grozījumus. Tā būtu vienkāršāk, jo mums priekšā ir ļoti liels darba apjoms. Tātad esam atzīmējuši un komisija arī ir atzīmējusi deputāta Mucenieka priekšlikumu. Bet turpmāk, lūdzu, rīkosimies tā.

2.sadaļa. Tā kā pirmo jau esam pabeiguši, tad ar to mums būs vieglāk. Izdevumi. 1.apakšpunkts – Rūpniecības un enerģētikas ministrija.

Lūdzu, deputāts Grūbe.

G.Grūbe: Man tomēr gribētos dzirdēt precizējumu. Varbūt esmu vairāk vai mazāk informēts, bet mani tomēr interesē dotācijas siltumenerģijas sadārdzinājuma segšanai divus mēnešus. Man jautājums būtu (žēl, ka tie ministru kungi droši vien vēl brauc uz šo pusi), pa kādu ceļu iedzīvotājiem tas viss būs lētāks šajos divos mēnešos? Un vai tas ir reāli, vai visa šī daļa tieši iedzīvotājiem tiek izmantota vai arī rūpniecības objektu uzturēšanai, kaut gan rūpniecības izstrādājumi lētāki nav kļuvuši…

Priekšsēdētājs: Lai gan ministri brauc, Pupčenoka kungs laikam varētu atbildēt uz šo jautājumu.

I.Ozols: Grūbes kungs, atcerieties, par ko mēs nobalsojām savā lēmumā, proti, par to, ka tikai iedzīvotājiem paredzam dotācijas, nevis juridiskajām personām… Mēs paši pieņēmām tādu lēmumu. Arī pielikumā, kuru esam jums piedāvājuši un izdalījuši, ir skaidri norādīts, adresējot pašvaldībām, ka jautājums risināms atbilstoši mūsu pašu pieņemtajam lēmumam tieši iedzīvotāju labā.

G.Grūbe: Es, Ozola kungs, sapratu to, ko jūs piedāvājāt, bet man ir jautājums… Šeit ir 69 miljoni un drusciņ, kā arī 105 miljoni mūsu nabadzīgajai Celtniecības ministrijai… Tātad jau ir jautājums tieši šeit – vai tas aiziet iedzīvotājiem vai šo rūpniecības uzņēmumu apsildīšanai.

J.Pupčenoks, finansu ministra vietnieks: Tas aiziet tikai iedzīvotājiem. Visas organizācijas, arī rūpnīcas, maksā pilnu rubli, lai nosegtu visus izdevumus sakarā ar siltuma ražošanu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna.

J.Kinna: Es par šo pašu siltumu. Es neredzu mazliet loģikas. Summāri uz apkures sezonu vai, pareizāk sakot, uz pirmo pusgadu bija paredzēti pāri par 300 miljoniem, bet 20 miljoni, jūs sakāt kā post factum, jau ir izmaksāti. Atvainojiet, pareizāk sakot, 172 miljoni. Bet divus mēnešus apkures sezona vēl turpināsies. Tad kāda loģika ir šādam sadalījumam?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pupčenoka kungs!

J.Pupčenoks: Kopējā summa ir 575 miljoni.

J.Kinna: Un 200 ir izmaksāti?

J.Pupčenoks: Jā, pat mazāk…

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir ierosinājumi par 1.punktu – Rūpniecības un enerģētikas ministrija? Nav. Tādā gadījumā – balsošanas režīmu! Balsojam par 2.sadaļas 1.punktu. Lūdzu rezultātu. Par – 57, pret – 1, atturas – 10. Esam akceptējuši otrajā lasījumā 1.punktu.

2.punkts – Arhitektūras un celtniecības ministrija. Godājamie deputāti, vai kāds vēlas izteikties par šo punktu? Deputāts Rolands Repša.

R.Repša: Varbūt patiešām būtu lietderīgi, ja jau tie ministri brauc un pēc piecām minūtēm viņiem it kā vajadzētu svinīgi ienākt zālē, dzirdēt argumentētu arhitektūras un celtniecības ministra atbildi uz jautājumu: “Kāpēc no šī siltumenerģijas patēriņa nevar atdalīt nost silto ūdeni?” Es esmu ar viņu runājis, viņš apgalvo, ka to var izdarīt. Tā ir apmēram piektdaļa no šiem izdevumiem.

Priekšsēdētājs: Pupčenoka kungs atbildēs.

J.Pupčenoks: Bet ministrs varētu tīri tehniski šo situāciju raksturot. Skaidrs, ka silto ūdeni var atdalīt. Tas maksā 150 miljonus. Kurš teica, ka to nevar darīt?

R.Repša: Ja valstī ir krīzes situācija, tad varbūt ir jāiet uz šādiem risinājumiem. Tie ir 150 miljoni.

J.Pupčenoks: Es tikai domāju, ka siltais ūdens arī ģimenei var izmaksāt 500 rubļus mēnesī. Un es domāju, ka tā vai tā ģimene ir jādotē, jo šodien, kad minimālā alga ir 670 rubļu mēnesī un pensija 500, 540 rubļu, cilvēks samaksāt 500 rubļus mēnesī nevar.

R.Repša: Tas ir mūsu spēkos – izlemt šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Godājamais Repšas kungs, kādu balsojumu jūs piedāvājat par 2.punktu?

R.Repša: Mazgāties ir veselīgi arī aukstā ūdenī, starp citu.

Priekšsēdētājs: Repšas kungs, kādu balsojumu jūs piedāvājat?

R.Repša: Es piedāvāju šo jautājumu pagaidām atlikt un caurskatīt visu pārējo sarakstu. Ja ieradīsies ministrs, būs iespējams nosaukt konkrētus skaitļus, kuri ir jāizslēdz.

Priekšsēdētājs: Pupčenoka kungs, lūdzu.

J.Pupčenoks: Es tikko teicu, ka karstais ūdens maksā 150 miljonus.

R.Repša: Tātad, Pupčenoka kungs, mums faktiski nav vajadzīga arhitektūras un celtniecības ministra atbilde uz šo jautājumu, bet pietiek ar mūsu pašu lēmumu?

J.Pupčenoks: Nu, tad tūlīt jāizdara grozījumi arī attiecībā uz Rūpniecības ministriju, par kuru jūs tikko nobalsojāt. Arī tur ir sakars ar karsto ūdeni. Tūlīt jāatgriežas atpakaļ.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man gan gribas pateikt, ka tie 150 miljoni, ko Pupčenoka kungs sauc par siltumu, attiecas tikai uz pilsētu. Es saprotu, ka šīs lietas ir pakļautas Arhitektūras un celtniecības ministrijai un Enerģētikas ministrijai. Bet tas nebūt neattiecas uz laukiem. Šeit, Repšas kungs, nevajadzētu jaukt kopā laukus un pilsētas. Laucinieki jau šobrīd par siltumu makā no savas kabatas.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pupčenoka kungs, vispār būtu labi, ja jūs būtu tribīnē un atbildētu uz jautājumiem.

J.Pupčenoks: Vispirms – šodien mēs ar Arhitektūras un celtniecības ministrijas starpniecību dotējam pašvaldības. Visas katlumājas, kas ir pašvaldību pārziņā, to starpā arī pagastu katlumājas. Tā ka nevar teikt, ka šo siltumu saņem tikai pilsētnieki.

Priekšsēdētājs: Atbilde bija, ka Mālpils pagastā ir katlumāja. Lūdzu, deputāts Zaščerinskis.

J.Zaščerinskis: Cienījamie kolēģi, mēs esam atsevišķā lēmumā nobalsojuši par šo jautājumu. Ja tagad atkal atgriezīsimies un visu sāksim no jauna, vai vispār varēsim budžeta apspriešanu pabeigt? Mans priekšlikums – tomēr neatgriezties pie šā jautājuma, neatcelt lēmumus, kurus paši esam pieņēmuši, un turpināt darbu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Godājamie kolēģi, vēl izteiksies deputāts Kinna un deputāts Felss. Lūdzu.

J.Kinna: Par 2.punktu. Man nav skaidrs, kāds sakars ir republikāniskajai glābšanas stacijai uz ūdeņiem ar Arhitektūras un celtniecības ministriju. Ierosinu šo staciju no attiecīgās pozīcijas izslēgt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, atbildēs Pupčenoka kungs.

J.Pupčenoks: Vēsturiski glābšanas stacija bija pakļauta Komunālās saimniecības ministrijai. Kad šī ministrija tika likvidēta, to pievienoja Arhitektūras un celtniecības ministrijai kā Komunālās saimniecības departamentu. Tā vēsturiski tas iznāca.

Priekšsēdētājs: Tas ir vēsturiski, kungi, nevis loģiski. Lūdzu, deputāts Felss.

A.Felss: Es gribēju atbalstīt deputāta Zaščerinska priekšlikumu, un cienītais Pupčenoka kungs lai nesaka, ka pagastiem ir katlumājas. Tā tas varbūt ir tikai dažiem pagastiem visā republikā. Laukos šie principi ir pavisam uz ko citu balstīti. Un laukos, starp citu, silto ūdeni saņem tikai divas dienas nedēļā. Es nedomāju, ka pilsētnieks ir citādāks nekā lauķis. Ja ir krīze, tad galu galā es varu piekrist tam, ko teica deputāts Repša. Un varbūt pie tā arī kādreiz nonāksim.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Laķis.

P.Laķis: Cienījamie kolēģi, man tomēr ir jautājums par procedūru. Ja esam nobalsojuši par ieņēmumu daļu un to apstiprinājuši, tad, manuprāt, šādā veidā, ar šādu metodiku, tagad sākot izskatīt visu izdevumu daļu un kaut kur kaut ko pieliekot vai atņemot, mēs budžeta izskatīšanu tiešām nepabeigsim, vismaz šajā sesijā ne. Es domāju, ka šī metodika ir aplama.

Priekšsēdētājs: Laķa kungs, jūsu ieteikumi jaunai metodikai!

P.Laķis: Es domāju – ja mūs neapmierina kāds no šiem punktiem, tad gluži vienkārši viss budžeta projekts ir jāatdod atpakaļ Budžeta komisijai. Bet šādā veidā uz vietas izskatīt – tam nav nozīmes.

Priekšsēdētājs: Vai projekts mūs apmierina vai neapmierina, to mēs varam noskaidrot, tikai balsojot. Citas procedūras Augstākajā padomē nav.

Lūdzu, deputāts Vaivads.

J.Vaivads: Mēs taču pieņēmām lēmumu, kurā bija fiksēti visi pasākumi attiecībā uz deficīta dzēšanu. Lēmums tika pieņemts, un Budžeta komisijai tika uzdots to izstrādāt konkrētos skaitļos. Es ierosinu pirmām kārtām atgriezties tikai pie tām pozīcijām, kas bija fiksētas lēmumā, un vienoties, vai tās ir attiecīgi iestrādātas projektā vai nav. Un tad to apstiprināt, nevis tagad atkal visu malt no gala.

Priekšsēdētājs: Godājamais Vaivada kungs, mums ir likuma otrais lasījums. Lūdzu, atcelsim lēmumu par likumprojektu pieņemšanas kārtību un tādā gadījumā mēs varam pieņemt citu procedūru!

J.Vaivads: Mūsu likums sastāv no četriem pantiem.

Priekšsēdētājs: Es atvainojos, mēs tikko vienojāmies, ka vispirms izskatām pielikuma daļu. Lūdzu, nobalsosim par pretējo, Vaivada kungs, un tad skatīsim ko citu!

Lūdzu, deputāts Ēlerts, pēc tam – deputāts Repša.

I.Ēlerts: Mums ir likuma otrais lasījums, un, protams, projekts ir jāapspriež pa pantiem, bet es ierosinātu izskatīt tikai rakstveidā iesniegtos priekšlikumus. Nu, protams, par izslēgšanu varētu būt runa.

Priekšsēdētājs: Teorētiski Ēlerta kungam ir pilnīga taisnība, bet, ja pieņemsim priekšlikumu izskatīt tikai rakstveidā iesniegtos priekšlikumus, tad diemžēl darbs apstāsies, jo visi deputāti metīsies rakstīt priekšlikumus, iesniegt tos pavairošanai un izdalīšanai. Es atvainojos, Ēlerta kungs, tas tomēr bija nedaudz demagoģiski.

Lūdzu, deputāts Repša.

R.Repša: Ozola kungs, vai jūs tomēr nevarētu atbildēt, kāpēc mans priekšlikums, kuru es divreiz ierosināju Budžeta komisijā, faktiski netika izskatīts un netika dota arī nekāda argumentēta atbilde uz to? Jūs labi zināt, ka ar šiem ietaupītajiem 150 vai 100 miljoniem pilnīgi pietiktu, lai glābtu Latvijas ceļu nozari no sabrukuma. Pašlaik ceļu uzturēšanai un remontam ir paredzēti tikai 185 miljoni. Vai varu dabūt šajā jautājumā argumentētu atbildi no jūsu komisijas puses?

I.Ozols: Cienījamais Repšas kungs, mēs visus mums iesniegtos rakstveida priekšlikumus, arī pirmā lasījuma debatēs izteiktos ierosinājumus, apspriedām Budžeta komisijā. Vai jūsu priekšlikums bija saistīts ar siltā ūdens ekonomiju? Jūs par to runājat?

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā!

I.Ozols: Šis jautājums neguva vairākuma atbalstu un ir iestrādāts tādā redakcijā, kādu mēs pieņēmām ar lēmumu un par kādu nobalsojām pirmajā lasījumā. Tieši tādā redakcijā tas arī iestrādāts mūsu likumprojekta otrā lasījuma variantā.

R.Repša: Paldies. Es sapratu, tātad Budžeta komisija neatbalstīja manu priekšlikumu.

I.Ozols: Mēs varam balsot, ja Repšas kungs…

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs tik tiešām varam balsot. Vai ne? Tātad mēs apspriežam otrās sadaļas 2.punktu – Arhitektūras un celtniecības ministrija. Daži no jums teica, ka nevarot to pieņemt, citi – ka varot pieņemt, tikai vajagot pagaidīt ministru. Tā kā pie mums ir Finansu ministrijas pārstāvis, kas atbildīgs par budžetu, – Pupčenoka kungs, tad jautājumu varam izšķirt balsojot. Tātad mēs varam balsot par 2.punkta akceptēšanu otrajā lasījumā. Ja šis punkts netiks akceptēts, protams, tas tiks atlikts.

Lūdzu balsošanas režīmu. Lūdzu rezultātu. Par – 55, pret – 2, atturas – 14. Esam akceptējuši 2.punktu otrajā lasījumā. Paldies.

3.punkts – Meža ministrija. Arī ministrs mums šeit ir. Lūdzu, deputāts Kinna.

J.Kinna: Es atvainojos, Krastiņa kungs, saprotu, ka tas nav būtiski, bet manu priekšlikumu izslēgt punktu par glābšanas stacijām no Arhitektūras un celtniecības ministrijas pozīcijas jūs pat nelikāt uz balsošanu.

Priekšsēdētājs: Es ļoti atvainojos, Kinnas kungs, es jums piekrītu, tiešām tas nav loģiski, un mums ir jānobalso. Man jāatvainojas deputātiem, – par izslēgšanu mēs vienmēr varam balsot. Tātad, godājamie deputāti, lūdzu uzmanību. Būs balsojums par deputāta Kinnas priekšlikumu – izslēgt no 2.punkta tekstu: “Republikāniskā glābšanas stacija uz ūdeņiem – 36 tūkstoši rubļu.” Par balsošanas motīviem izsakās deputāts Ozols.

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, es aicinātu šā pusgada projektā glābšanas staciju atstāt tur, kur tā ir – konkrēti Arhitektūras un celtniecības ministrijas pozīcijā, jo mums tomēr tā jāiestrādā kādā struktūrā. Es domāju, ka tas varbūt būs nākamā finansu gada budžeta jautājums.

Priekšsēdētājs: Tā, motīvi izteikti. Reģistrēsimies. Kolēģi, daudzi deputāti pieprasa reģistrāciju. Lūdzu rezultātu. 91 deputāts reģistrējies. Balsosim par deputāta Kinnas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu. Par – 29, pret – 32, atturas – 20. Godājamie kolēģi, turpmākajā pusgadā kāds tomēr vēl glābs mūs uz ūdeņiem. Nākamajā pusgadā skatīsimies, kā būs tālāk.

3.punkts – Meža ministrija. Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Es jau izteicu savas domas par to, kādām svarīgām lietām mums Meža ministrijai pietrūkst līdzekļu. Tie, kā es jau teicu, nepieciešami zemnieku mežu ierīcībai; armijas mežu pārņemšanai, kura jau faktiski notikusi un cilvēki pieņemti darbā; ceļu būvniecībai mežos un zinātnes finansēšanai. Es domāju, lietišķās zinātnes finansēšanai jāizstrādā pamatoti dati par prognozēm meža resursu izmantošanai. Tas ir mūsu priekšlikums, kuru mēs piedāvājām rakstveidā. Diemžēl es nevarēju būt klāt šā jautājuma izskatīšanā, jo notika valdības sēde, un mūsu priekšlikums netika pareizi saprasts. Mēs neprasām papildu finansējumu no budžeta tagad. Mēs prasām garantijas, ka no tās summas, par kuru, pateicoties Meža ministrijas darbinieku pūlēm, iegūtie valsts ieņēmumi pārsniegs plānotos, mums būs iespējams jūnijā saņemt 50 procentus, lai piecus mēnešus varētu droši rīkoties, plānojot savu darbu tā, lai ieņēmumus no mežiem palielinātu par aptuveni 20 miljoniem, kā mēs to paredzam, un lai puse no šīs summas – 10 miljoni – mums paliktu jūnijam. Tas ir viss, mēs neprasām neko vairāk, kā tikai garantijas. Strādāsim paši. Paldies.

Priekšsēdētājs: Šļakotas kungs, tātad precizējums. Es saprotu, ka jūs vēlaties, lai papildus pieņemtu 5.punktu.

K.Šļakota: Jā, tikai to.

Priekšsēdētājs: Tātad sakarā ar pielikuma daļu jums iebildumu nav.

K.Šļakota: Tur nav runas par naudu. Ir runa tikai par garantijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tā, lūdzu, Grūbes kungs. Un pēc tam – Panteļejeva kungs.

G.Grūbe: Tātad par Šļakotas kunga piedāvājumu. Es vēlreiz gribu atkārtot to, ko es jau teicu. Patiešām Šļakotas kungs bija piedāvājis savu priekšlikumu un arī mēs ar kolēģiem it kā bijām tam piekrituši. Un patiešām nebija domāts kaut kādā veidā, kā sapratis Kinnas kungs, kaut ko kādam atņemt vai arī izcirst vairāk meža. Runa bija tikai par tiem ieņēmumiem, kas gūti no meža resursu realizācijas. Tomēr, apsprieduši šo jautājumu ar Budžeta komisiju, mēs nospriedām, lai neradītu sajukumu budžeta plānošanā, atlikt šo jautājumu. Un tad, kad rodas papildu ieņēmumi, to izskatīt pie budžeta labojumiem. Tāpēc būtu lūgums šobrīd šo priekšlikumu noraidīt.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Grūbes kungs izteica īstu sociālisma priekšlikumu. Tā sakot, strādājiet uz entuziasma pamata, nekādas garantijas jums nav, ja viss izdosies, tad mēs paskatīsimies. Mēs negarantējam, ka šī nauda būs. Bet mēs varam izdarīt, lai šī nauda būtu, ja kaut kāda garantija ir. Mēs neprasām to naudu šodien. Budžeta komisijai nekas nav jādara.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi!

I.Ozols: Tas nav apspriests…

Priekšsēdētājs: Jautājums, kuru mēs pārtraucām izskatīt priekšpusdienā, ir šāds: Šļakotas kungs ierosina papildināt ar 5.punktu mūsu likuma tekstuālo daļu, mēs varam to papildināt, akceptējot pirmajā lasījumā. Šļakotas kungam nav iebildumu un nav labojumu attiecībā uz pielikuma 3.punktu par skaitļu daļu. Mums ir jānospriež, vai mēs šo jautājumu lemsim uzreiz vai pēc tam, kad būsim izskatījuši pielikumu un apspriedīsim teorētisko, tekstuālo daļu.

No zāles: Pēc tam.

Priekšsēdētājs: Tātad ir ierosinājums – tad, kad būs tekstuālā daļa. Līdz ar to mēs esam iekļāvuši darba kārtībā un atgriežamies pie 5.punkta.

Lūdzu, Zeiles kundze!

V.Zeile: Cienītie kolēģi! Ieņēmumu daļā mēs ierakstām ļoti vispārēju punktu, bet mums absolūti nav zināms, kāda summa tā būs. Un līdz ar to arī izdevumu daļā mums absolūti nav skaidrs, cik daudz cienītais ministra kungs vēlas. Es apsolu, kolēģi, ka jūs būsit pirmais klients pie budžeta grozījumu maiņas, un tad būs viss skaidrs. Mēs jums iedosim tik, cik jums pa pantiem vajag. Šajā mēnesī vai divos mēnešos jūs varat tērēt visu, kas jums ir gada laikā atvēlēts. Un, ja jums pietrūks, tad jūs prasīsit papildu grozījumus.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi!

V.Zeile: Tā nevar, tas ir bezprecedenta gadījums, ka jūs likuma par budžeta grozījumiem ieņēmumu daļā “ievazājat” pavisam interesantu punktu. Tūlīt celsies augšā zvejnieki un jūrnieki.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Atrisināsim šo jautājumu! Protams, šis punkts attiecas uz teorētisko, uz tekstuālo daļu. Tā kā Šļakotas kungs ir ierosinājis, tad mēs pie tā atgriezīsimies. Bet mūsu rīcībā būs stenogramma, kurā Zeiles kundze apsolīja, ka Šļakotas kungs var tērēt par visu gadu. Un tikko viņš griezīsies Budžeta komisijā, viņš dabūs naudu, cik gribēs. (Zālē smiekli.) Iesaku arī pārējiem ministriem panākt šādu stāvokli.

Lūdzu, Ozola kungs!

I.Ozols: Es atvainojos, Budžeta komisijas vārdā es protestēju. Zeiles kundze, tādā konkrētā tekstā ne.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Atgriezīsimies pie šā punkta tekstuālās daļas un tad arī šo jautājumu risināsim. Tas tiešām neattiecas uz izdevumu daļas 3.punktu.

Godājamie kolēģi! Tātad 3.punkts – Meža ministrija. Vēl ir kādi iebildumi par šiem skaitļiem? Nav.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 2.sadaļas 3.punktu – Meža ministrija. Viena balss papildus “par”. Es atvainojos, divas balsis papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 63, pret – 2, atturas – 11. Esam akceptējuši 3.punktu.

4.punkts – Lauksaimniecības ministrija.

I.Ozols: Te nu būs…

Priekšsēdētājs: Vai kādam ir kas sakāms? Deputāts Zaļetajevs par lauksaimniecību. Lūdzu.

S.Zaļetajevs: */Man ir jautājums./

Priekšsēdētājs: Jautājumi patlaban netiek uzdoti. Nu, lūdzu!

S.Zaļetajevs: Jā, es gribu zināt. Tautas saimniecības finansēšanai budžeta iestāžu darba samaksas fonds ir 54 miljoni un štata vienību skaits 3500. Vidējā samaksā iznāk 15 000. Bet, ja salīdzina ar iepriekšējo, ar Meža ministrijas, tad iznāk apmēram divreiz mazāk – 8000. Es gribu zināt, kāpēc tāda starpība?

J.Pupčenoks: Starpības cēlonis varētu būt nokomplektēšana, viena lieta ir štatu vienību skaits, otra – cik reāli tās ir nokomplektētas. Un arī apmaksas sistēmā starpība tomēr ir. Piemēram, veterinārais dienests ir saistīts ar Lauksaimniecības ministriju, un ārstiem ir ļoti augsta darba samaksa. Tā ka starp mežsargiem un viņiem algas ziņā ir starpība.

I.Ozols: Es atvainojos, es vēl papildināšu Pupčenoka kunga teikto. Atcerēsimies, ka lielākoties rajona pārvaldes darbiniekiem maksā pēc vienotās algas shēmas 12.pielikuma, bet Meža ministrijā – pēc zemākas algu samaksas shēmas. Atcerēsimies to! Jo tur ir pārvaldes aparāts un citas pārvaldes institūcijas.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, mēs par mežsaimniecību un Meža ministriju jau izrunājāmies. Tagad runājam par Lauksaimniecības ministriju! Atbilde uz jautājumu tika sniegta. Vēl par Lauksaimniecības ministriju. Vai par 4.punktu nekādu iebildumu nav?

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 4.punktu. Lūdzu rezultātu. 70 – par, pret – 2, atturas – 2. Līdz šim balsu rekordskaits ir lauksaimniekiem.

5.punkts – Jūras lietu ministrija. Vai jūrniekiem nav nekas sakāms?

Balsošanas režīmu! Balsosim par 5.punkta akceptēšanu – Jūras lietu ministrija. Lūdzu rezultātu. 67 – par, pret – nav, atturas – 4. Esam akceptējuši 5.punktu – Jūras lietu ministrija.

6.punkts – Satiksmes ministrija. Vai kādam ir kas bilstams? Deputāts Repša.

R.Repša: Mums tika paziņots, ka piedalīsies arī valdība. 10 minūtes jau sen ir pagājušas. Tā kā šeit nav klāt satiksmes ministra, ne arī ministrijas pārstāvja, tad es gribētu lūgt premjerministru paskaidrot, ar kādu mērķi viņš grib sagraut ceļu nozari, paredzot ceļu nozares budžetā 180 miljonus rubļu. Es gribu informēt, ka Lietuvā attiecīgā summa ir miljards.

Priekšsēdētājs: Lietuvā sliktāki ceļi, Repšas kungs. Premjers paskaidro, ka Lietuvai ir deficīta budžets.

R.Repša (no zāles): Bet es parādīju arī iespēju…

Priekšsēdētājs: Repšas kungs, jūsu balss neiet stenogrammā. Tātad jautājums bija vairāk retorisks, nevis konkrēts. Ja citu iebildumu nav, akceptēsim 6.punku – Satiksmes ministrija.

Balsošanas režīmu un balsosim. Lūdzu rezultātu. 52 – par, 4 – pret, 18 – atturas. 6.punkts ir akceptēts.

7.punkts – Labklājības ministrija. Lūdzu, deputāt Preinberg!

G.Preinbergs: Pēc Labklājības ministrijas budžeta izskatīšanas komisijā izvirzījās vēl viens interesants jautājums. Komisijā jūs, Pupčenoka kungs, ļoti aizstāvējāt domu, ka jāpiešķir 2 miljoni ārstniecības kooperatīvam “Alba”, lai tas varētu nostāties uz kājām. Pirms dažām dienām televīzijā preses konferencē Veselības departamenta direktors Kovaļčuks apgalvoja, ka viņiem ir jāizķepurojas pašiem ar saviem spēkiem. Man patlaban nav skaidrs, vai šie “Albai” paredzētie 2 miljoni ir iekļauti budžetā vai nav?

J.Pupčenoks: Nē, nav. Tie tika noraidīti, turklāt Labklājības ministrija kategoriski noraidīja “Albas” prasību. Šī summa nav iekļauta.

G.Preinbergs: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Muciņ!

L.Muciņš: Tiesu medicīniskās ekspertīzes birojam ir paredzēti 4,27 miljoni. Mani interesē, ko Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija un Finansu ministrija domā darīt ar šo iestādījumu, jo pēc vecās kārtības bija tā, ka ekspertīzes, kuras tika izdarītas darba laikā, dienesta pienākumus pildot, netika iekļautas tiesu izdevumu samaksā, kaut gan tagadējais Kriminālprocesa kodekss, pēc likuma būtiskā tulkojuma, ļauj to darīt, bet kādreizējais PSRS Augstākās tiesas plēnuma izskaidrojums nezin kādēļ noraidīja, ka šie izdevumi nav iekļaujami. Sakarā ar to, ka Iekšlietu ministrija vairs neietur 50 procentu no cietumnieku algas un šajā ziņā it kā ir nodibināta tāda kārtība, ka katram jāsaņem tik, cik viņš nopelna, būtu godīgi, ja katrs sitējs par savu upuru salauzto žokļu ekspertīzi attiecīgi samaksātu. Mani interesē, ko jūs domājat darīt šajā jomā, lai kaut kādā veidā samazinātu šos izdevumus un piedzītu tā, kā tas tiesiskā vai tirgus sabiedrībā tiešām pienāktos. Paldies.

I.Ozols: Es domāju, ka tā ir mūsu, Augstākās padomes, funkcija – iestrādāt attiecīgo likumdošanas normu un nodrošināt, lai nākamā budžeta izskatīšanas gaitā Muciņa kunga priekšlikumi jau tiktu ņemti vērā.

Priekšsēdētājs: Pie tam, Muciņa kungs, tas attiecas uz ienākuma daļu, kuru mēs jau apstiprinājām.

Lūdzu, kas vēl sakāms par Labklājības ministriju? Nav nekas sakāms.

Balsošanas režīmu! Balsosim par 7.punkta akceptēšanu – Labklājības ministrija. Lūdzu rezultātu. 65 – par, 2 – pret, 6 – atturas. 7.punktu esam akceptējuši. Paldies.

8.punkts – Izglītības ministrija. Man jālūdz ieslēgt balsošanas režīmu. Lūdzu, balsosim par Izglītības ministriju. 8.punkts. Lūdzu rezultātu. 64 – par, 4 pret, 6 – atturas. Esam akceptējuši Izglītības ministrijas izdevumu budžetu.

9.punkts – Kultūras ministrija. Kas sakāms par kultūru? Laķa kunga nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. 61 – par, 2 – pret, 8 – atturas. Esam akceptējuši izdevumus Kultūras ministrijai.

10.punkts – Zinātņu akadēmija.

Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Zinātņu akadēmiju. Viena balss papildus “par”. Lūdzu rezultātu. Par – 60, pret – 2, atturas – 8. Esam akceptējuši izdevumus Zinātņu akadēmijai.

Lūdzu, Laķa kungs!

P.Laķis: Man ir jautājums Apvienotajai budžeta komisijai. Vai šajos tikko nobalsotajos punktos ir ietverts arī līdzekļu atšifrējums Latgales kultūras un izglītības programmai? Vai šie līdzekļi tur ir ietverti?

I.Ozols: Tie ir iestrādāti. Tie jau bija iepriekšējā variantā iestrādāti, tāpēc salīdzinot jūs varbūt to neredzat.

P.Laķis: Man vēl ir otrs jautājums šajā sakarībā. Kādas ir iespējas, saglabājot kopējo finansējumu summu, izglītības programmā mainīt pa pozīcijām?

I.Ozols: Tad ir jābūt labojumiem. Atbildēs Latgales programmas kurators.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs konsekventi nerunā mikrofonā, tur neko nevar darīt.

I.Ozols: Es atvainojos, es domāju, ka par šo jautājumu Seiksta kungs ir lūdzis vārdu.

P.Laķis: Jautājums ir ļoti vienkāršs. Pilnībā piekrītot šai kopējai summai, ir priekšlikums dot iespēju šīs programmas ietvaros mainīt pozīciju finansējumu.

Pirmkārt, Radio un televīzijas komiteja. Man ir jautājums, kāpēc tiek finansēta viena programma – “Latgola”. Es, piemēram, gribētu ieteikt finansēt programmu bērniem – “Skabarga”. Mums ir kopējs budžets Radio un televīzijas komitejai. Kas notiks, ja sāksim finansēt atsevišķas programmas?

Otrkārt, ja mums ir tik sarežģīta situācija ar mērķsubsīdijām sporta objektu būvniecībai (otrā pozīcija), man rodas jautājums, kādēļ šo sporta objektu būvniecība ir paredzēta Ludzas rajonā?

Treškārt, diskutabls ir jautājums par izglītības programmas trešo pozīciju. Es atkārtoju, te līdzekļi ir jāatrod, bet šie līdzekļi, iespējams, ir jānovirza citur, jo mēs ļoti labi zinām, ka sākumskolu atjaunošanai un uzturēšanai tā nav pietiekama summa, ar šo summu neko neizdarīs. Tas pats attiecas uz mazo klašu atvēršanu. Kāpēc mēs nevaram šos līdzekļus koncentrēt tajās pozīcijās, kur kaut ko varam izdarīt?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Seiksta kungs!

A.Seiksts: Cienījamais priekšsēdētāj! Lai būtu lielāka skaidrība, es pateikšu dažus vārdus, pirms runā Finansu ministrija un Budžeta komisija.

Pirmkārt, par televīziju. Par raidījumu “Latgola”. Es darba grupā visu laiku esmu aizstāvējis reģionālās televīzijas pozīcijas. Attiecībā uz reģionālo televīziju Radio un televīzijas komiteja varēja izvēlēties no divām iespējām tikai vienu – vai nu reģionālā televīzija, vai arī jūsu “Latgola”. Es personīgi nezinu, kā budžetā radās šī pozīcija par Latgali. Es nevaru protestēt pret latgaliskās izcelsmes rīdzinieku tiesībām Latgales problēmas redzēt Rīgā, es nevaru iebilst pret to, taču šajā pašā laikā es lūdzu vienu – lai šī summa nepazūd. Ja deputāti domā, ka to varētu finansēt no tās papildsummas Latgales televīzijai, es neceltu iebildumus. Tas ir pirmais.

Otrais. Tā kā Rēzeknes augstskola ir minēta kā Rēzeknes augstskola, nevis kā universitāte vai skolotāju institūts, bet man ir zināms, ka šīs pilsētas pašvaldība ir gatava apgūt līdzekļus jebkurā variantā, vai nu tas būtu skolotāju institūts vai augstskola, tad es ļoti lūdzu šos līdzekļus saglabāt, taču, cienot Tautas izglītības un kultūras komisijas vadību, kura vienīgā blakus ministrijai ir tiesīga akceptēt to vai citu līdzekļu sadalījumu pēc to apgūšanas iespējām, es pieļauju, ka šos līdzekļus programmas ietvaros pagaidām varētu novirzīt mazajām skolām latviskās izglītības attīstībai. Bet es lūdzu Pupčenoka kungu atzīmēt, ka tiklīdz Rēzeknes skolotāju institūts vai augstskola iesniegs atbilstošu koncepciju, šie līdzekļi lai tomēr tiktu attiecīgi novirzīti.

Kas attiecas par mērķsubsīdijām, tad man šķiet dīvaini, kāpēc Latvijas valsts sporta spēles tiek ietvertas Latgales programmā, radot ilūziju, ka, lūk, Latgalei tiek palīdzēts. Pupčenoka kungs paskaidroja, ka šīs programmas ietvaros tiek rekonstruētas un pilnveidotas sporta bāzes, tāpēc es neiebilstu pret šādu pozīciju. Man pagaidām viss.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Gavara kungs!

J.Gavars: Kolēģi, mēs paralēli tagad skatām arī 218. dokumentu, kur šī Latgales programma ir detalizēti pasniegta. Budžeta projekta 8.punktā mēs nobalsojām par to, ka Latgales programmai (tas ir 8.lappusē) ir iedalīti 4 miljoni 85 tūkstoši rubļu. Šajā 218.dokumentā ir redzams, ka pirmā pozīcija ir 3 miljoni 85 tūkstoši rubļu, kas ir iedalīti kultūras programmai un izglītības programmai. 2.lappusē paliek papildu dotācija – 120 tūkstoši televīzijas programmai “Latgola”. Komisijā mēs šo jautājumu neskatījām, bet es uzskatu, ka dotēt vienu īpašu raidījumu Latvijas televīzijā, atstājot citus novārtā, būtu neprāts. Es domāju, ka šos 120 tūkstošus vajadzētu vienkārši atdot reģionālajai Latgales televīzijai, un jautājums būtu nokārtots.

Par pārējiem diviem jautājumiem – par mērķsubsīdijām, par dzīvojamām mājām un sporta spēlēm – jāteic, ka tas attiecas uz rajona budžetu, jo rajona budžetam tiek prasīti papildu līdzekļi. Par šo jautājumu runāsim tad, kad skatīsim pēdējo pielikumu. Tā kā par vienu pozīciju esam nobalsojuši, respektīvi, par šiem 120 tūkstošiem, es uzskatu, ka mums par televīziju un radio ir jāskata atsevišķi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Šļakotas kungs!

K.Šļakota: Cienītie kolēģi, es neielaidīšos garās diskusijās, es tikai gribētu Seiksta kungam pateikt, ka man rodas iespaids, ka viņš dzimis Rēzeknē, nevis Latgalē. Bet, runājot par programmu “Latgola”, es gribētu, lai jūs saprastu, ka tā nav informatīvā programma, tā ir programma, kas iepazīstina Latviju ar Latgali. Nevar turpināt pastāvēt tāda situācija, kāda mums ir visu laiku, ka ir it kā Latvija un ir it kā Latgale. Es nedomāju, ka tie 120 tūkstoši būtu pārāk augsta cena par to, lai apvienotu, lai beidzot Latgali pievienotu Latvijai. Es nedomāju, ka tā būtu pārāk liela summa. Varbūt vienam otram no jums arī pietrūks šīs programmas, bet ir daudz cilvēku, kuri dzīvo šeit, kuri dzīvo Kurzemē un Vidzemē un kam tās pietrūks, kam pietrūks šīs saiknes vai šīs informācijas par Latgali. Ja parlaments tādā veidā izlems un ja gadījumā šie striķi trūks, tad, ņemot vērā Zeiles kundzes teikto, ka Meža ministrija var brīvi rīkoties ar šiem līdzekļiem, mēs finansēsim no Meža ministrijas šos 120 tūkstošus. Bet es domāju, ka tas būs kauns parlamentam, ja tāds lēmums šodien izskanēs.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Vārds deputātei Zeilei.

V.Zeile: Es gribētu paskaidrot tiem kolēģiem, kuri uztraucas, ka Latgales programma ir sadalīta pa rajoniem. Tam nav nekāda sakara, kolēģi, ar tām mērķsubsīdijām. Vienkārši programmas “Latgale” finansēšana tiek novadīta caur pašvaldībām. Tāpēc tā tiek deleģēta attiecīgajam rajonam, tas redzams pielikumā, kur ir pa rajoniem.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Gorbunov!

A.Gorbunovs: Kolēģi, man liekas, ka tik politizētas sarunas sākas tāpēc, ka mūsu kolēģi atļaujas vienam raidījumam pretstatīt otru un pat viena novada raidījumu salīdzināt ar “Skabargu”. Es aicinātu to nedarīt un nesalīdzināt ar “Skabargas” raidījumu.

Attiecībā uz kolēģa Seiksta argumentiem jāteic, ka Rīgā dzīvojošie latgalieši diemžēl neredz Rēzeknes televīziju, tur jau ir tā lieta. Manuprāt, jums vajadzēja tieši par pretējo iestāties, bet tā ir jūsu lieta. Es gan aicinātu atbalstīt to variantu, par kuru komisijas ir izlēmušas. Ja mēs tagad pretī stādīsim vienu raidījumu otram un citādi lemsim, tad grūti mums būs.

Priekšsēdētājs: Deputāts Grūbe, un pēc tam deputāts Seiksts.

G.Grūbe: Cienījamie kolēģi, manuprāt, šādas pretrunas ir tāpēc, ka joprojām neesam panākuši, ka valdības vai attiecīgās komisijas iesniedz programmas, kuras tiek pieņemtas Augstākajā padomē. Tur tad arī būtu pateikts, kādā veidā šīs programmas tiek finansētas, un mums, apspriežot budžeta jautājumus, būtu nevis jāizšķir, kādā veidā sastādīt šīs programmas, bet precīzi jāvadās no tā, kā programmās ir fiksēts šis finansējums. Tāpēc man būtu lūgums varbūt pat šodien izšķirt šo jautājumu. Turpmāk šādas programmas laikus jāakceptē Augstākajā padomē, nevis tad, kad tiek izšķirts budžeta jautājums.

Priekšsēdētājs: Deputāts Seiksts.

A.Seiksts: Vispirms attiecībā uz Grūbes kunga piezīmi. Es jau pagājušajā reizē apspriežot teicu, ka mēs, Latgales grupa, šeit ietvērām tikai tās pozīcijas, kuras pašvaldības ir gatavas apgūt, un līdzekļi neaizies nekur sānis. Tā ir tā daļa, kuru var realizēt.

Attiecībā uz Gorbunova kunga un Šļakotas kunga teikto es vēlreiz atkārtoju: es absolūti neiestājos par to, lai Rīgas latgalieši neredzētu pat Latgales problēmas, es iestājos par to, lai šī summa nepazūd. Un, ja kādam Radio un televīzijas komitejā ir priekšlikums konkrēti par šo programmu, tad es lūdzu šos līdzekļus atdot Rēzeknei, lai tie nezustu, bet, ja ir iespējams, atstāt šo raidījumu, es neuzstājos pret to.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Stroganov!

F.Stroganovs: */Cienījamie kolēģi deputāti! Atcerēsimies, kā šajā zālē mēs apstiprinājām Augstākās padomes komisiju Latgales jautājumiem. Un uzdevām tai izstrādāt programmu, kā atrisināt vairākus Latgales jautājumus: par skolu pārveidošanu, par latviešu valodas mācīšanu, jo tā Latgalē ir problēma. Lai izgaismotu tās problēmas, kas Latgalē ir samilzušas, dažādām instancēm un ministrijām šī komisija daudzas reizes ir iesniegusi savus priekšlikumus, kā šīs daudzās problēmas risināt, bet nekādu reakciju nav sagaidījusi. Tad komisija piedāvāja savu programmas variantu izskatīšanai pie budžeta formēšanas.

Man liekas, ka vienīgais variants šodien ir tas, ko iesniedza Apvienotā budžeta komisija, tas ir, finansēšana caur republikas budžetu. Jo šo jautājumu katrs grib izlemt pēc sava prāta, bet tā taču ir kopēja visas republikas problēma. Un es lūdzu balsot tieši tā, kā ierosina Augstākās padomes Apvienotā budžeta komisija. Šeit nevar uzskatīt, ka programma “Latgale” tiek finansēta uz Latvijas televīzijas rēķina. Tā ir Latvijas televīzijas sastāvdaļa, tas ir papildu asignējums Latvijas televīzijai. Nekādā gadījumā to nevar uzskatīt par asignējumu kaut kam atsevišķam, jo tā ir sastāvdaļa tai programmai par Latgales problēmu risināšanu. Atvainojiet, ka es runāju tik ilgi un sīki, bet man liekas, ka mēs esam aizmirsuši to, par ko paši nolēmām. Paldies par uzmanību./

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi! Mēs esam nobalsojuši par visiem punktiem un esam nonākuši līdz 11.punktam – Radio un televīzijas komiteja. Mēs bijām atgriezušies pagātnē. Ja gribam kaut ko skart iepriekšējos punktos, tad mums vienkārši tie ir jāgroza, jo mēs esam paņēmuši 218.dokumentu, kurš ietilpst vairākos jau nobalsotajos punktos un vēl nenobalsotajos punktos. Ja pašlaik neatgriežamies atpakaļ, varam runāt tikai par 11.punktu – Radio un televīzijas komiteja – un par to, vai noņemt no šīs izdevumu summas 120 tūkstošus rubļu. Tas ir vienīgais jautājums, par ko mēs varam balsot, neatgriežoties atpakaļ.

Lūdzu, Gavara kungs!

J.Gavars: Runājot par 11.punktu, jāteic, ka šajā projektā paredzētajā summā tie 120 tūkstoši nav ieskaitīti. Mūsu komisija šādu punktu nav izskatījusi un arī cienījamā Seiksta komisija, kā viņš man teica, nav skatījusi. Tie 120 tūkstoši nāk atsevišķi, bet es gribu runāt par principu. Ja mēs kādai televīzijas programmai piešķiram īpašu statusu, tad jūs varat iedomāties, kas televīzijā notiks. Kādas attiecības tur veidosies, ja vienai programmai būs 120 tūkstoši, bet otrai nebūs nekā. Es domāju, ka tas nebūtu pareizi.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Ozol!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi! Šie 120 tūkstoši rubļu programmai “Latgola” tika iestrādāta kā papildu izdevumu daļa, ko Radio un televīzijas komiteja bija pieprasījusi un ekonomiski pamatojusi. Turklāt šī summa ir iestrādāta kā mērķsubsīdija konkrēti šā raidījuma finansēšanai, jo Latvijas Radio un televīzijas komiteja tematiskajā plānā nav iekļāvusi šo nacionālā rakstura raidījumu, kuru asignētu no budžeta līdzekļiem. Ar šo papildu budžeta asignējumu mēs dodam garantu, ka Latvijas teritorijā, kur uztver Latvijas televīzijas pārraides, būs pieejamas šīs “Latgolas” pārraides, ko mēs nevarētu garantēt, ja no Radio un televīzijas komitejas asignējumiem izslēgtu šos 120 tūkstošus mērķsubsīdiju.

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, pavisam īss jautājums: vai šie 120 tūkstoši ieiet 71 miljonā 303 tūkstošos rubļu?

I.Ozols: Jā, tie pašlaik ir iekļauti papildus tam, ko prasa Radio un televīzijas komiteja.

Priekšsēdētājs: Paldies. Vai ir kāds deputāts, kas pieprasa, lai šie 120 tūkstoši rubļu tiktu svītroti no summas 71 miljons 303 tūkstoši rubļu? Nav. Ir? Deputāts Gavars pieprasa, lai no šīs summas tiktu svītroti 120 tūkstoši rubļi. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par deputāta Gavara priekšlikumu – svītrot no 11.pozīcijas 120 tūkstošus rubļu Radio un televīzijas komitejai. Lūdzu rezultātu. Par deputāta Gavara priekšlikumu – 13, pret – 37, atturas – 17. Šis priekšlikums nav pieņemts.

Turpinām par 11.punktu – Radio un televīzijas komiteja kopā. Vai ir kādi priekšlikumi par svītrošanu vai papildināšanu? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 11.punktu – Radio un televīzijas komiteja. Viena balss papildus “par”. Tā ir Freimaņa kunga balss un Ozola kungs arī “par”, tātad veselas divas balsis “par” papildus. Lūdzu rezultātu. Par – 64, pret – nav, atturas – 11. 11.punktu esam akceptējuši.

12.punkts – Ekonomisko reformu ministrija. Lūdzu, godājamie deputāti! Nav iebildumu? Balsošanas režīmu! Balsosim par 12.punktu. Lūdzu rezultātu. Par – 55, pret – 1, atturas – 7. 12.punkts akceptēts.

13.punkts – Tieslietu ministrija.

Vai Vaivada kungs runās par Tieslietu ministriju? Lūdzu.

J.Vaivads: Cienījamie kolēģi, mēs jau komisijā un arī pēc tam te visādos saietos esam runājuši par šo Pilsonības un imigrācijas departamentu. Es tomēr nevaru samierināties ar to viedokli, ka varēs piesaistīt kaut kādus sabiedriskus reģistratorus un tā tālāk un piespiedu kārtā kaut ko darīt. Es baidos, ka mēs tādā veidā neizpildīsim Augstākās padomes lēmumu. Es ierosinātu vismaz tādu variantu, ka tieslietu iekšienē varētu mēģināt kaut ko pārdalīt. Tas ir viens princips. Bez tam acīmredzot mums ir jāparedz, ka izpildes gaitā tomēr ir jābūt šiem līdzekļiem.

Priekšsēdētājs: Varbūt Pupčenoka kungs var komentēt?

J.Pupčenoks: Valdība ir pieņēmusi speciālu lēmumu, ar kuru reglamentē visu reģistrācijas gaitu. Lēmumā fiksēts, ka visiem valsts uzņēmumiem ir uzdots saglabāt vidējo algu reģistratoriem, kuri piedalīsies reģistrācijā. Mēs ceram, ka mūsu pilsoņi izpildīs valdības lēmumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāt Freimani!

J.Freimanis: Kolēģi, varbūt uz papīra tas tā arī ir, kā Pupčenoka kungs teica. Bet premjers ir klāt, viņš apstiprinās, ka sakarā ar likumu “Par uzņēmējdarbību” šodien mūsu rūpnīcu direktorus vairs nevaram tā mierīgi piespiest maksāt par kaut ko. Tā ka, Pupčenoka kungs, šis punkts paliks neizpildīts. Un tieši tādēļ es gribētu ierosināt šos 7 miljonus pārdalīt pašā Tieslietu ministrijā. Tā kā Skudras kunga nav šeit klāt, varbūt premjers mums varētu dot padomu, kā to izdarīt. Jo es gribētu uzsvērt, ka mums var rasties ļoti lielas politiskas nepatikšanas, ja voluntāri kaut ko ierakstīsim, bet tas neizpildīsies. Pupčenoka kungs, tas, ko jūs teicāt, paliks uz papīra. Es jums apsolu.

J.Pupčenoks: Es domāju, ka reģistrācijā lielāko tiesu tomēr piedalīsies cilvēki no budžeta iestādēm. Mēs taču no budžeta algojam tos cilvēkus, un saglabāsim vidējo algu.

Priekšsēdētājs: Godmaņa kungs vēlas komentēt.

I.Godmanis, Ministru padomes priekšsēdētājs: Cienītie deputāti, mēs šo jautājumu esam apsprieduši gan ar Pļavnieka kungu, gan arī valdības sēdē. Protams, pilsētā veikt šo uzskaitījumu būs vienkāršāk nekā lauku apvidos, tomēr mēs domājam, ka atradīsim iespēju vajadzīgos cilvēkus iesaistīt šajā darbā, kaut arī piespiedu kārtā likt strādāt viņiem nevarēsim. Tas ir viens.

Otrs. No šiem gandrīz 11 miljoniem tehnika par rubļiem tiks pirkta jau ļoti minimāli. Mēs pagājušajā gadā esam iedalījuši divus ar pusi miljonus tehnikas pirkšanai, ir iegādāti kompjūteri. Vēl ir iedalīti arī valūtas līdzekļi kompjūteru iegādei. Es domāju, ka Tieslietu ministrijā varētu tik elementāri pārdalīt šo naudu, kura noteikti ir ļoti skopi aprēķināta. Ja nu attiecīga situācijas radīsies, mēs griezīsimies parlamentā ar grozījumiem budžetā un, ja būs nepieciešams, lūgsim papildus iedalīt līdzekļus no ieņēmumu daļas. Tik triviāli pārdalīt nevarēs, Tieslietu ministrija pietiekami skopi ir aprēķinājusi savu budžetu.

Attiecībā uz likumu “Par valsts uzņēmumu”. Jā, tiešām, mums nav tādu tiesību, toties mums rokās ir visādas citādas ekonomikas sviras.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Buls.

A.Buls: Pirmajā lasījumā Tieslietu ministrijai kopējā izdevumu summa bija paredzēta 38,3 miljoni. Tagad par 3,2 miljoniem mazāk. Es pašreiz nevaru atcerēties, kam atdoti tie 3,2 miljoni. Kāpēc un kur tie aizgāja?

I.Ozols: Tie ir pārskaitīti Ministru padomes…

Priekšsēdētājs: Ozola kungs, lūdzu, runājiet mikrofonā!

I.Ozols: …valsts ministra aparātam, kurā pēc Ābiķa kunga priekšlikuma ir iekļauta attiecīgā valūtas struktūra.

A.Buls: Noteiktāk, lūdzu. Nevar saprast, kur palikuši šie 3,2 miljoni?

I.Ozols: Pārskaitīti valsts ministra aparātam.

A.Buls: Valsts ministra aparātā?

I.Ozols: Jā.

A.Buls: Paldies.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Freimanis.

J.Freimanis: Es atvainojos, ka otrreiz runāju. Tātad es gribētu paskaidrot par to pašu nelaimīgo Pilsonības un imigrācijas departamentu. Premjers ļoti labi zina, ka Pļavnieka kungs, tā sakot, savas pārsteidzības dēļ Ministru padomes sēdē piekrita šim variantam tikai tādēļ, ka to iespēju, ka finansējums būs no rūpniecības iestādēm, viņš vienkārši nebija ņēmis vērā. Piedodiet, tā bija vienkārši kompetences kļūda. Ja premjers šodien apsola, ka varēsim pieprasīt papildu asignējumus, es savu lūgumu noņemu. Pretējā gadījumā es tomēr lūdzu par šo jautājumu nobalsot, lai mēs “pārpumpētu” šos 7 miljonus no vienas vietas otrā.

Priekšsēdētājs: Nu, premjers nesaka “nē”.

J.Pupčenoks: Skaidrs, ka budžeta izpildes kārtībai, ja vajadzēs, tad jautājums…

Priekšsēdētājs: Finansu ministrija arī apliecina, ka varēs. Lūdzu, Freimaņa kungs!

J.Freimanis: Tātad stenogrammā tas ir ierakstīts.

Priekšsēdētājs: Stenogrammā tiek ierakstīts viss, kas mikrofonā pateikts. Jūs, Zeiles kundze, arī bez mikrofona runājat!

Lūdzu, tātad 13.pozīcija – Tieslietu ministrija. Balsošanas režīmu! Balsosim par akceptēšanu. Lūdzu rezultātu. 54 – par , 2 – pret, 11 – atturas. Tātad Tieslietu ministrijas izdevumus esam akceptējuši.

14.pozīcija. – Augstākā tiesa. Lūdzu balsošanas režīmu, balsosim par Augstāko tiesu. Lūdzu rezultātu. Par – 49, pret – nav, atturas – 8. Paldies. Esam akceptējuši Augstākās tiesas izdevumus.

15.pozīcija – Finansu ministrija. Nu jums ir iespēja pratināt Finansu ministrijas pārstāvi.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man būtu divi jautājumi: pirmais varbūt nav pēc būtības, bet, kas attiecas uz naudas tērēšanu, – tas ir būtisks jautājums. Es ceru, ka Pupčenoka kungs labprāt atbildēs.

Ir tikai Muitas departaments Finansu ministrijas pakļautībā. Un es saprotu, ka ir arī Muitas departamenta direktors, bet man ir informācija, ka līdz 2.februārim vēl bija arī Muitas departamenta ģenerāldirektors, kurš arī saņēma algu. Vai Saliņa kungs saņēma algu pie jums budžeta līdzekļu ekonomijas nolūkos vai citu iemeslu dēļ? Tas ir viens jautājums.

Un otrais. Jūs paredzat savā budžetā fondu Latvijas Bankas procentu starpības segšanai par kredītiem zemnieku saimniecībām. Kādēļ šis fonds paredzēts šeit, nevis Latvijas Bankas pozīcijā?

J.Pupčenoks: Noteikti vajadzēja sekot līdzi, cik daudz līdzekļu būs jāpārskaita bankai procentu dzēšanai, tas ir, procentu starpības dzēšanai. Tāpēc Finansu ministrijai vajadzētu paturēt šo kontroles funkciju. Ja mēs naudu atdosim tieši bankai, šīs kontroles nebūs – cik daudz naudas mēs atdosim Latvijas Bankai, tik arī tā aizies. Turpretī šajā gadījumā tomēr būs kontrole, mēs pārskaitīsim tieši tik daudz naudas, cik vajadzēs konkrētajam mērķim.

G.Grūbe: Jā, es saprotu, tieši tāpēc gribu, lai būtu fiksēts arī šis jautājums.

J.Pupčenoks: Uz pirmo jautājumu atbildēt es patiešām neesmu kompetents, jo nezinu, vai Saliņa kungs saņēma algu. Varbūt saskaņā ar darba likumdošanas aktiem viņam tika izmaksāta kompensācija, kā jebkuram cilvēkam, kas atbrīvots no darba sakarā ar organizācijas likvidāciju. Muita tika likvidēta un dibināta no jauna.

G.Grūbe: Es tomēr lūgtu Finansu ministrijas vadību dot rakstveida atbildi uz šo jautājumu.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, deputāts Kinna.

J.Kinna: Sakiet, lūdzu, kurās valstīs Finansu ministrija ir atvērusi pastāvīgās pārstāvniecības? Jo šeit ir tāds ieraksts: “Finansu ministrijas pastāvīgās pārstāvniecības”.

J.Pupčenoks: Tādas ir paredzētas. Principā valdības sēdē tika nolemts, ka tādas pārstāvniecības Finansu ministrijai būs, to atbalstīja arī Budžeta komisija.

J.Kinna: Vai tās tiešām būs ārzemēs?

J.Pupčenoks: Nekādā gadījumā. Pārstāvniecības būs rajonos, pašvaldībās.

G.Grūbe: Nu, es nezinu, pastāvīgās pārstāvniecības normāla valsts dibina ārzemēs!

Priekšsēdētājs: Normāla valsts pastāvīgās pārstāvniecības nedibina, Kinnas kungs. Tikai LPSR bija nodibinājusi pastāvīgo pārstāvniecību.

Lūdzu, vai ir vēl jautājumi par Finansu ministriju, kolēģi? Grūbes kungs saņems atbildi rakstveidā, tāds solījums tika dots. Nav jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 15.punktu – Finansu ministrija. Lūdzu rezultātu. 55 – par, pret – nav, atturas – 10. Paldies.

16.punkts – Galvenā valsts finansu inspekcija. Jautājumu un komentāru nav. Balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu. 50 – par, 2 – pret, 6 – atturas. Esam akceptējuši.

17.punkts – Ārlietu ministrija. Lūdzu, deputāts Panteļejevs.

A.Panteļejevs: Man jautājums. Ir iedalīti līdzekļi mūsu vēstniecībai Krievijā. Vai par mūsu vēstniecībām Lietuvā un Igaunijā tiks maksāts nacionālajā valūtā vai citādi? Vai arī par tām vienkārši vispār netiek maksāts? Bet kāpēc vēstniecībai Krievijā ir iedalīti līdzekļi, bet Lietuvā un Igaunijā nav? Es to nesaprotu.

J.Pupčenoks: Tāpēc, ka Maskavā tomēr mūsu pārstāvis ir Peters. Varbūt viņa dēļ.

A.Panteļejevs: Jā, bet Sarkaņa kungs arī ir ļoti solīds kungs, starp citu.

Priekšsēdētājs: Un Igaunijā – Žīgures kundze, es atvainojos, par kuras solīdumu arī neviens nešaubās. Varbūt var paskaidrot kāds cits? Virša kungs varbūt var paskaidrot? Kāpēc ir sevišķi iedalīti līdzekļi vēstniecībai Krievijā, bet nav citām vēstniecībām, piemēram, Igaunijā un Lietuvā? Godājamie kolēģi taču negribēja aizvainot Igauniju un Lietuvu?

Lūdzu, Šteina kungs!

V.Šteins: Maskava atsevišķi minēta tāpēc, ka tur ir pavisam citas, daudz lielākas summas, salīdzinot ar citām vēstniecībām. Tāpēc mēs lūdzām Petera kungu uzrakstīt atsevišķi savu pieprasījumu.

Priekšsēdētājs: Paldies. Situācija top skaidra, tikko kompetenta persona paskaidro. Paldies. Vai par Ārlietu ministrijas rubļu budžetu vēl ir kādi jautājumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 17.punktu – Ārlietu ministrija. Lūdzu rezultātu. 58 – par, pret – nav, atturas – 5. Esam akceptējuši.

18.punkts – Ārējās tirdzniecības ministrija. Nav jautājumu. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par Ārējās tirdzniecības ministrijas izdevumiem. Lūdzu rezultātu. 58 – par, 1 – pret, 4 – atturas. Esam akceptējuši.

20.punkts – Valsts statistikas komiteja. Es ļoti atvainojos, Ministru padomes Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde.

Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Man būtu divi jautājumi Budžeta komisijai. Pirmais: kā var finansēt no budžeta Ministru padomes Galveno tehniskās uzraudzības pārvaldi? Bija taču nolemts, ka Ministru padomei nebūs šādu pārvalžu, bet visas pārvaldes būs pakļautas attiecīgām ministrijām. Kāpēc tagad mēs pārkāpjam šo noteikumus? Tas ir viens jautājums.

Un otrs. Kurš tieši no Budžeta komisijas ir kompetents atbildēt par šo pārvaldi, it īpaši par tās inspektoru kopējo skaitu – 149 cilvēkiem? Tātad kurš skatīja šo pozīciju un kurš varētu atbildēt arī uz specifiskiem jautājumiem?

I.Ozols: Es varbūt sākšu ar otro jautājumu. Bula kungs, vai jūs varat sniegt informāciju par Tehniskās uzraudzības pārvaldi?

Priekšsēdētājs: Neviens nepiesakās, Grūbes kungs!

I.Ozols: Es varu sniegt informāciju par šīs pārvaldes funkcijām.

Priekšsēdētājs: Paldies. Tas laikam nav vajadzīgs, Ozola kungs. Tas būs ļoti plašs stāstījums. Šeit tika uzdots konkrēts jautājums par šīs pārvaldes vietu mūsu kopējā valsts pārvaldes iestāžu struktūrā.

G.Grūbe: Pirmais jautājums bija par to, kāpēc šī pārvalde nav pakļauta nevienai no ministrijām? Kā tā tiek finansēta?

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Pupčenoka kungs varbūt atbildēs.

J.Pupčenoks: Patiešām, šī pārvalde ir vienīgā institūcija, kas mums palika karājoties gaisā un nav saistīta ne ar vienu ministriju. Bija iecerēts pārvaldi iesaistīt Labklājības ministrijas sistēmā, bet par to vēl ir strīdi. Pagaidām šī pārvalde paliek tāda, kāda tā šodien ir ierakstīta budžetā. Mēs nevaram atrast, kur viņu…

G.Grūbe: Otrs jautājums: kas tad galu galā ir ar tiem 149 štata darbiniekiem? Es zinu, ka viņi faktiski dublē kādu ministriju ar tādu pašu dienestu. Otrkārt, viņi brauc uz vietām kā Ministru padomes pārstāvji un pieprasa pašvaldībām un arī lauksaimniecības departamentiem, lai viņus speciāli uzņem, izvadā, nogādā kaut kur un tā tālāk. Tieši tāpēc arī nepieciešams tas unikālais nosaukums – Ministru padomes Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde. Kāds tad īsti ir šīs pārvaldes statuss?

J.Pupčenoks: Par to, ka pārvalde ir vajadzīga, man liekas, nevienam nevarētu būt nekādu šaubu. Ja, veicot būvniecību, mēs domājam par cilvēku dzīvībām un tā tālāk, tādai inspekcijai jābūt obligāti. Varbūt pārvaldes darbinieki ne vienmēr korekti uzvedas, tas ir cits jautājums.

G.Grūbe: Pupčenoka kungs, es 20 gadus esmu nostrādājis par inženieri un diezgan labi zinu, ko šī pārvalde dara, bet šeit ir cita lieta. Pārvalde tika automātiski apvienota ar tāda paša profila arodbiedrības inspekciju, un pašreiz šīs funkcijas tiek dublētas.

J.Pupčenoks: Nē, arodbiedrības organizācijas funkcijas šī pārvalde tieši nav pārņēmusi. Tās pārņēmusi Labklājības ministrija, tāpēc arī bija doma iekļaut pārvaldi Labklājības ministrijas sistēmā.

G.Grūbe: Es tomēr lūgtu to, kurš izskatīja jautājumu par šo pārvaldi, rītdien sniegt izvērstu informāciju par darbinieku skaitu šajā pārvaldē. Lūdzu iesniegt šādu materiālu!

Priekšsēdētājs: Grūbes kungs, te stāv Krūmiņa kungs, varbūt viņš visu mums šodien varēs izstāstīt. Lūdzu.

Ģ.Krūmiņš: Es gribētu paskaidrot – varbūt ne tik daudz Grūbes kungam kā pārējiem deputātiem, kas ir Ministru padomes Galvenā tehniskās uzraudzības pārvalde. Tai jābūt Ministru padomes pakļautībā, jo tās darbība aptver visu ministriju sfēras. Šo pārvaldi nevar pakļaut kādai vienai ministrijai. Savā laikā mēs pieņēmām vairākus likumprojektus, arī likumprojektu par uzņēmējdarbības apturēšanu, arī tajā minētas šīs pārvaldes funkcijas. Un es gribētu aicināt tomēr balsot par budžeta asignējumu šai pārvaldei, kā arī turpmāk pretoties mēģinājumiem pārvaldi likvidēt. Jo arī pašreiz, kaut arī pastāv tehniskās uzraudzības pārvalde, var vērot, ka ceļamkrāni netiek laikus pārbaudīti, spiediena katli netiek pārbaudīti un tamlīdzīgi. Ja mums nebūs šādas Ministru padomei tieši pakļautas uzraudzības institūcijas, mēs varam sagaidīt daudzas nopietnas avārijas bīstamās ražotnēs un, vārdu sakot, daudzas nepatikšanas tieši no tehniskā viedokļa.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, Grūbes kungs!

G.Grūbe: Krūmiņa kungs, es nebūt neesmu pret šo pārvaldi kā tādu, drošībai ir jābūt, tomēr man ir skaidrs, ka neviens šīs pārvaldes budžetu nav nopietni izskatījis, tāpat tās darbinieku skaitlisko sastāvu. 149 cilvēki – tas atbilst trim tādām ministrijām kā Meža ministrija. Tātad arī summas ir iespaidīgas. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju savu lūgumu – rītdien, kad būs galīgā balsošana, šo jautājumu tomēr izskatīt, nevis automātiski apstiprināt to, ka šāda pārvalde, redziet, ir vajadzīga. Tā ir vajadzīga, bet ir jāizskata, kas un kā vispār notiek.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, kolēģis Grūbe ierosināja neakceptēt šai pārvaldei piešķirtos budžeta asignējumus un atlikt apspriešanu uz rītdienu. Nu, man, atklāti sakot, nav skaidrs, kādā veidā mēs rīt izanalizēsim, vai 149 štata vienības pārvaldei ir vajadzīgas vai nav. Tātad ir šaubas par pārvaldes finansēšanu. Valdība sniegs pārskatu. Tādējādi mums tik un tā šodien ir jānobalso. Mēs šo jautājumu esam apsprieduši. Varam akceptēt, varam neakceptēt. Viss ir atkarīgs no kolēģiem deputātiem.

Balsošanas režīmu, lūdzu! Balsojam par 19.punktu. Lūdzu rezultātu. Par – 44, pret – 6, atturas – 21. Esam akceptējuši otrajā lasījumā.

Godājamie kolēģi, gribu ar jums konsultēties, lai nepārsniegtu savas pilnvaras. Ir jau trīs minūtes pāri pusseptiņiem, bet es domāju, ka mēs tā pamatīgi apstāsimies, apspriežot 22.punktu, tas ir, Iekšlietu ministrija. Varbūt pārtrauksim izskatīšanu līdz rītdienai?

Ozola kungs grib ko teikt, lūdzu!

I.Ozols: Cienījamie kolēģi, es gribētu lūgt jūs tomēr izskatīt projektu līdz 25.punktam, jo iespējams, ka radīsies viedokļu atšķirības šajos jautājumos. Budžeta komisijai ir vajadzīgs laiks, lai mēs pa šo nakti varētu visus grozījumus iestrādāt, bet, ja šos jautājumus atliksim, tas nozīmē, ka atliksim visu budžetu līdz nākamajai nedēļai.

Priekšsēdētājs: Godājamie kolēģi, balsosim! Ir ierosinājums – beigt plenārsēdi laikā, Ozola kungs ierosina turpināt plenārsēdi līdz 25.punkta izskatīšanai. Ieskaitot vai neieskaitot? Ieskaitot.

I.Ozols: Jo tie ir kompleksi jautājumi, kuri mums jāizskata šovakar.

Priekšsēdētājs: Lūdzu, balsosim par deputāta Ozola priekšlikumu – strādāt tik ilgi, kamēr izskatām 25.punktu ieskaitot. Viena balss papildus “par”. Tā ir Ozola kunga balss. Un viena papildus “pret”. Lūdzu rezultātu. Par – 24, pret – 33, atturas – 11.

Pārtraukums līdz rītdienai pulksten 10.00. Sāksim ar 20.punktu – Valsts statistikas komiteja.

(Sēdes beigas)