Arī gadu tūkstošu mijā mums galvenais ir atbildība par savu tautu un valsti

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs, — "Latvijas Vēstnesim" vakar, 27. decembrī

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Kāds jums ir noskaņojums šajā vēsturiskajā brīdī, kad beidzot patiešām pēc dažām diennaktīm sāksies nākamais — divdesmit pirmais — gadsimts un trešā tūkstošgade? Ar kādām cerībām un vēlmēm sagaidāt jauno laikposmu?

— Jāatzīst, man pašam jau nav tādas sajūtas, ka tuvojas grandiozs pasaulvēsturisks notikums. Šo gadu tūkstošu miju lemts piedzīvot tikai nelielai daļai līdzšinējās pasaules civilizācijas pārstāvju. Mēs varam daudzējādā ziņā pat būt lepni, ka dzīvojam tieši šajā laikā.

Man šī gadumija izraisa īpašas pārdomas par to, kas ir noticis pēdējos apmēram desmit gados, kopš aktīvi darbojos politikā. Arī pārdomas par to, kas sagaida nākotnē gan mani personīgi, gan valsti.

Domāju, ka nav pamata pesimismam. Gan tas, kas ir paveikts pēdējos desmit gados, gan arī tas, kas ir iecerēts, manuprāt, liecina, ka Latvija iet pareizā virzienā. Protams, ne vienmēr darbi ir veikušies tā, kā gribētos. Taču, kopumā vērtējot, iesāktā virzība, šķiet, ir pareiza. Droši vien nākamajā gadu tūkstotī ieejot, arvien vairāk cilvēku apzināsies, ka mēs visi kopā un katrs atsevišķi esam atbildīgi par savu valsti, kurā dzīvojam, un tad kopīgi nonāksim līdz tam laikam, kad Latvijā kā Eiropas Savienības dalībvalstī katram iedzīvotājam būs nodrošināta labklājība.

— Vai Saeimā šogad ir paveikts viss iecerētais, tostarp Rudens sesijā, kas nupat, 21. decembrī, beidzās?

— Pamatvilcienos iecerētais ir paveikts. Tiesa, ir palikušas dažas tā sauktās likumdošanas astes. Ir vairāki likumprojekti, kurus vajadzēja izskatīt jau Rudens sesijā. Tiem tūdaļ pievērsīsimies nākamajā, Ziemas sesijā, un tad tie neapšaubāmi tiks novesti līdz galam.

Pirmām kārtām tie ir likumprojekti, kas saistīti ar grozījumiem valsts pārvaldes reformas likumos. Kā zināms, aizvadītās sesijas pēdējā plenārsēdē otrajā lasījumā tika pieņemts likumprojekts par valsts aģentūrām, kas īpaši vērsts uz valsts pārvaldes institūciju darba sakārtošanu. Ir vēl daži likumprojekti, kas saistīti ar šo likumu. Domāju, tie būs tie svarīgākie likumprojekti, pie kā Saeimai jāķeras klāt tūliņ pēc Ziemassvētku brīvlaika, kas beigsies 14. janvārī.

Aizvadītajā gadā ir pieņemti diezgan daudzi likumi, kas ietekmē gan politisko, gan saimniecisko dzīvi valstī. Varu minēt kaut vai likumu, kas skar sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas sistēmu, tāpat likumu paketi, kas nākotnē palīdzēs stabilizēt Latvijā vērtspapīru tirgu un finansu sistēmu.

Par politiski ļoti svarīgu likumu atzīstu Nacionālās drošības likumu, pie kā strādāts vairākus gadus un ko tikai šajā sesijā pieņēmām galīgajā lasījumā.

— Kas jūs visvairāk ir iepriecinājis un kas visvairāk apbēdinājis aizvadāmajā gadā?

— Te nu ir grūti uzreiz atbildēt. Jo es nevaru savus personiskos priekus un savus personiskos sarūgtinājumus atraut no sava darba Saeimā, ņemot vērā savu amatu. Līdz ar to gan pozitīvais, gan negatīvais saistās ar mūsu parlamenta veiksmēm un neveiksmēm.

Jāteic, ka viens no visnepatīkamākajiem notikumiem pagājušajā gadā ir bijis tā sauktais pedofilijas skandāls. Tas negatīvi ietekmēja gan Latvijas tēlu kopumā, gan vairāku politiķu likteni, gan arī sabiedrības attieksmi pret norisēm uz politiskās skatuves. Domāju, ka pedofilijas lietas izskatīšanai vajadzēja norisināties daudz racionālākā un korektākā formā. Taču, kā mēdz sacīt, kas bijis, tas bijis. Un jādzīvo vien tālāk.

Runājot par iepriecinošo, varu ar gandarījumu konstatēt, ka Saeimā tomēr, lai gan ne tik strauji, kā gribētos, veidojas politisko attiecību kultūra. Līdz tās pilnīgojumam mums, protams, vēl tāls ceļš ejams. Taču nekas nenotiek momentāni. Jāņem vērā, ka Latvijas valstij nav gūta ilga pieredze, dzīvojot daudzpartiju demokrātiskā politiskajā sistēmā, — kopumā aizvadītajā gadsimtā tikai nepilns gadsimta ceturksnis. Acīmredzot šis politiskās kultūras jautājums būs degpunktā tuvākajos gados — īpaši saistībā ar mūsu virzību uz Eiropas Savienību.

— Kam Saeimā visvairāk uzmanības vajadzētu veltīt nākamgad?

— Manuprāt, ļoti būtiski būs centieni veidot saikni starp varu un sabiedrību, pievēršot lielāku uzmanību visai tai likumdošanai, kas saistīta ar virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Pēc manām domām, visi likumdošanas jautājumi gan valdības, gan Saeimas līmenī būtu pakārtojami šiem mūsu ārpolitiskajiem mērķiem.

Neapšaubāmi īpašs uzsvars nākamā gadsimta sākumā liekams uz attiecībām starp varu un sabiedrību jeb tautu. Pēdējā laikā bieži vien tiek akcentēts, ka ir vērojama valsts varas attālināšanās no sabiedrības. Šādai plaisai veidojoties un paplašinoties, mēs daudzējādā ziņā pakļaujam riskam Latvijas valsts stratēģiskos mērķus. Tāpēc es uzskatu, ka ārkārtīgi svarīgi ir uzturēt abpusēji ieinteresētu valsts varas institūciju un sabiedrības saikni. Tiekoties ar tautu, gan politiķiem, gan sabiedrībā augstu vērtētām personām vajadzētu skaidri formulēt mūsu valsts galvenos mērķus un atklāti runāt par problēmām, kas ar tiem saistītas.

— Kā Saeimas darbu varētu ietekmēt 11. martā paredzamās pašvaldību vēlēšanas?

— Laikam gan šo pašvaldību vēlēšanu ietekme uz Saeimas darbu bija izjūtama jau aizvadītajā Rudens sesijā. Bieži vien karstās debatēs arvien tiek minētas pašvaldības. Esmu pārliecināts, ka līdz pat 11. martam Saeimas augstā tribīne arvien biežāk tiks izmantota politiskās reklāmas nolūkos. Šajā ziņā jebkurš likumprojekts varētu tikt izmantots. Tāpēc paredzu, ka nākamajā sesijā būs ļoti asas debates par daudziem jautājumiem un līdz 11. martam būs ļoti karsts politiskais klimats.

Jāsaka gan, ka šādas pirmsvēlēšanu aktivitātes politiskās demokrātijas apstākļos uzskatāmas par normālām un dabiskām. Ja vien debates un diskusijas norisinās civilizētas politiskās kultūras ietvaros. Mans vēlējums politiķiem ir — pēc iespējas mazāk nodarboties ar tā sauktajiem kompromata kariem, bet censties akcentēt to, ko attiecīgā partija un attiecīgie tās politiķi ir paveikuši pozitīvu. Bet, ja ir griba kritizēt, tad vajadzētu kritizēt par konkrētiem darbiem, kas nav veikti atbilstoši kādu partiju vai koalīciju deklarācijām vai nolīgumiem. Gribētos, lai tā būtu korekta politisku viedokļu cīņa pirms pašvaldību vēlēšanām un lai tā neieslīgtu savstarpēju apvainojumu kampaņā, kuras pazīmes diemžēl jau vērojamas pēdējos mēnešos.

— Kā pavadāt šo Saeimai pienākošos starpsesiju Ziemassvētku brīvlaiku?

— Jāsaka, ka man un manai ģimenei jau vairāku gadu ilgumā ir izveidojušās savas tradīcijas Ziemassvētku svinēšanā un Jaungada sagaidīšanā. Ziemassvētkos kā parasti biju kopā ar ģimeni un arī apciemoju savu māti Siguldā. Bet Jaungadu atkal sagaidīšu ārpus mūsu valsts robežām. Šāda tradīcija man ir izveidojusies pēdējo piecu gadu laikā. Uz kurieni došos, tas lai nu paliek mazs mūsu ģimenes noslēpums.

Atzīšos, ka man tādu brīvdienu kā citiem deputātiem, kas nav Saeimas Prezidija locekļi, faktiski nav. Tāpēc vismaz reizi gadā cenšos uz dažām dienām izrauties no ikdienas darbiem, dodoties kaut kur ārpus Latvijas. Protams, arī tajās dažās īslaicīgā atvaļinājuma dienās bieži vien gribot negribot nākas domāt par savu valsti un par savu tautu.

— Ko jūs gribētu novēlēt "Latvijas Vēstneša" daudzajiem lasītājiem nākamajā 2001. gadā un nākamajā gadsimtā?

— Es gribētu novēlēt nākamajā gadā patiešām veiksmi katram viņa darbā, jauku saticību ģimenē un vairāk labestības, vairāk gaišu domu. Tas nav nekāds noslēpums, ka, glabājot savā sirdī un savā prātā labas domas, mēs paši kļūstam labāki. Atcerēsimies, ka katrs no mums esam daļa no mūsu valsts. Tas varbūt izklausās pārlieku liriski vai patētiski. Dažiem šāds atgādinājums pat šķiet banāls. Bet tā ir dzīves patiesība, kas ne vienu vien reizi ir pierādījusies.

Domāju, ka "Latvijas Vēstnesis" ir viens no tiem laikrakstiem, kur var gūt precīzu un objektīvu informāciju. Šajā mūsdienu masu saziņas līdzekļu polarizācijas un tendenciozitātes laikmetā ir ļoti labi, ka ir arī šāds laikraksts, kas valstī notiekošo — politikā, ekonomikā, kultūrā — ataino maksimāli adekvāti un vispusīgi. Līdz ar to "Latvijas Vēstneša" redakcijas kolektīvam novēlu pašreizējos grūtajos un sarežģītajos laikos saglabāt optimismu un objektivitāti, tas līdz šim avīzes darbiniekiem ir labi izdevies.

Mintauts Ducmanis, "LV" Saeimas lietu redaktors