Itālija arī turpmāk atbalstīs Latviju

Murīcio Lo Rē ( Maurizio Lo Re ), Itālijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks, — "Latvijas Vēstnesim"

Foto:

Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, vienā ziņā aizvadāmais 2000. gads mūsu valstīm bijis līdzīgs, jo Latvija no Itālijas pārņēma prezidentūru Eiropas Padomē. Kā Itālija pati vērtē savu prezidentūras laiku šajā organizācijā?

— Itālijas darbība prezidentūras laikā skāra vairākas ļoti nozīmīgas politiskās problēmas. Vispirms jau mūsu valsts centās sekmīgi novadīt Eiropas Padomē diskusijas par Čečenijas krīzi un arī likt Krievijas pārstāvjiem saprast, ka šī jautājuma risinājumam nav citas alternatīvas, kā vien savstarpējās pārrunās un cilvēka pamattiesību ievērošanā balstīti lēmumi. Mūsu valsts prezidentūras laikā tika arī iezīmētas iespējamās palīdzības formas demokrātiskās attīstības atbalstam Dienvidslāvijā. Itālijas prezidentūras laikā tika pieņemta arī deklarācija par Eiropu bez nāvessoda — būtisks ieguldījums universālas apziņas veidošanā par cilvēka dzīvības nedalāmo vērtību. Oktobrī Strasbūrā notika konference par ksenofobijas, neiecietības un diskriminācijas jautājumiem, bet novembrī Romā bija cilvēktiesībām veltīta konference. Tika atzīmēta Cilvēktiesību Konvencijas 50. gadadiena un atvērts parakstīšanai 12. protokols, kas būtiski paplašina nediskriminācijas principu.

Mūsu prezidentūras laikā notika arī Eiropas Padomes valstu kultūras un vides ministru konference Florencē, kurā astoņpadsmit valstis parakstīja Starptautisko ainavu konvenciju. Konferences laikā bija arī sarīkota fotoizstāde, izvērtējot nepieciešamību saglabāt Eiropas kultūras un dabas mantojumu. Šis pasākums bija iekļauts kampaņā "Eiropa – kopīgs mantojums", kas tika noslēgta 9. decembrī Rīgā. Latvijas prezidentūrai Itālija atstāja šo pasākumu turpināšanu, kā arī priekšlikumu mazākumtautību problēmas risinājumam — izveidot Cilvēktiesību tiesā Mazākumtautību kameru. Jo cilvēktiesību un tiesiskas valsts izveidošanas problēmas ir īpašā Eiropas Padomes uzmanības lokā.

— Kā jūs, vēstnieka kungs, raksturotu Latvijas un Itālijas attiecības jaunā gadu tūkstoša iesākumā?

— Itālijas un Latvijas attiecības bijušas teicamas vienmēr, jau kopš neatkarīgās pirmskara Latvijas laikiem. Itālija bija pirmā un vienīgā lielvalsts, kas 1920.gadā balsoja par Latvijas uzņemšanu Tautu Savienībā, tādējādi paverot ceļu jūsu valsts starptautiskajai atzīšanai. Itālija bija arī viena no pirmajam valstīm, kas atzina Latvijas neatkarības atgūšanu un jau 1992. gadā atvēra savu vēstniecību Rīgā.

Starp Itāliju un Latviju notiek pastāvīgs dialogs ministriju un parlamentu līmenī, uzturot augstu divpusējas sadarbības līmeni. Latvijas ārlietu ministrs Indulis Bērziņš nesen apmeklēja Romu. Viņa sarunu laikā ar mūsu ārlietu ministru Lamberto Dini tika īpaši atzīmēta mūsu divpusējo attiecību stiprā bāze. Ministri uzsvēra arī nepieciešamību palielināt un veicināt mūsu valstu ekonomiskās attiecības, kas pašlaik neatbilst potenciālajām iespējām. Pašlaik Itālija ieņem tikai divpadsmito vietu starp Latvijas tirdzniecības partneriem. Ir prieks, ka oktobrī Itāliju apmeklēja ekonomikas ministra Aigara Kalvīša vadīta kupla Latvijas delegācija, kas tikās ar Itālijas Ārējās tirdzniecības institūta, Lacio apgabala un Romas Tirdzniecības kameras pārstāvjiem. Jūsu delegācija izklāstīja Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas, un tagad tiek gaidītas jaunas Itālijas uzņēmēju iniciatīvas.

— 11. decembrī Rīgā notika Latvijas un Itālijas ekonomiskās sadarbības darba grupas trešā sanāksme.

—Jā, tas bija nozīmīgs notikums mūsu valstu attiecību tālākajā attīstībā. Šīs sanāksmes laikā noteiktas ekonomisko attiecību padziļināšanas pamatnostādnes. Tajā pašā dienā tika atklāts arī Itālijas un Latvijas biznesa centra informatīvais seminārs Latvijas uzņēmējiem. Jaunā gada sākumā Rīgā tiks atvērta Itālijas ārējās tirdzniecības institūta nodaļa, lai atbalstītu divpusējo tirdzniecību, sniegtu palīdzību Itālijas uzņēmējiem Latvijā, kā arī Latvijas uzņēmējiem, kas izrāda interesi par Itālijas tirgu, un arī lai veicinātu itāļu investīcijas Latvija.

— Kā jūsu valsts vērtē Latvijas centienus iestāties Eiropas Savienībā (ES)? Līdz šim Itālijas attieksme bijusi visnotaļ pozitīva, taču gribētos dzirdēt detalizētāku vērtējumu.

— Kā zināms, arī šogad Eiropas Komisijas atzinumā atzinīgi novērtēti Latvijas sasniegumi ceļā uz ES. Itālija piekrīt šim viedoklim un ir gandarīta, ka Latvija pieder pie valstīm, kas visveiksmīgāk gatavojas iestāties ES. Itālija, ņemot vērā stabilitātes un reģionālās drošības perspektīvas, vienmēr atbalstījusi ES paplašināšanos ar Baltijas valstu iekļaušanu. Tādēļ Itālija arī turpmāk vēlas atbalstīt Latviju, pievēršot īpašu uzmanību Eiropas Komisijas norādītajām nozarēm — pārvaldes un tieslietu sistēmas reformai, nepilsoņu integrācijas procesa paātrināšanai, zemkopībai, valsts līdzekļu pārvaldīšanai un privatizācijai. Itālija arī atkārtojusi savu palīdzības piedāvājumu Latvijai, izmantojot ieinteresēto iestāžu sadarbības mehānismu "Phare" programmas ietvaros.

— Kā ES paplašināšanas kontekstā un Latvijas iestāšanās perspektīvā vērtējama Nicas apspriede?

— Itālija visiem spēkiem veicina Eiropas integrāciju un neredz būtisku atšķirību starp savām nacionālajām un ES interesēm, jo uzskata, ka integrācija nozīmē ekonomiskās un sociālās situācijas uzlabošanu arī pašās dalībvalstīs. Protams, mēs būtu gribējuši jūtamāku progresu, tomēr Nicas apspriedes rezultāti vērtējami pozitīvi. Starpvaldību konferences pieņemtā līguma teksts ir labs, pat ja nav tas labākais, ko varēja pieņemt. Neraugoties uz piecu dienu ilgā Nicas maratona grūtībām, apspriedē sasniegtie rezultāti paver ceļu ES nākotnei. Nicas apspriede uzlaboja Eiropas institūciju vadības mehānismus un panāca taisnīgu kompromisu balsu sadalījumā starp dalībvalstīm paplašinātajā ES. Lēmumu pieņemšanas process kļūst demokrātiskāks un nozīmīgāks, pateicoties trīskārtīgai — balsu, valstu un iedzīvotāju vairākuma — nepieciešamībai. Vairākās jomās tika atceltas veto tiesības. Protams, varēja panākt daudz vairāk, un Itālija atbalstīja iespējami lielāku veto tiesību samazināšanu. Turpmāk redzēsim, kā šajā jomā varētu panākt vēl lielāku progresu.

Pieņemts ļoti svarīgais lēmums turpināt darbu, lai noteiktu, kādi nopietni jautājumi jāsagatavo izskatīšanai nākamās 2004. gada Starpvaldību konferences laikā. Proti, kompetences sadale starp ES un dalībvalstīm, līgumu vienkāršošana un priekšlikums iekļaut līgumos Pamattiesību hartu. Kā zināms, Nicas apspriede nolēma dot jaunu impulsu paplašināšanas procesam. Pieņemts diferencēšanas princips. Katras kandidātvalsts panākumus vērtēs atsevišķi, un kandidātvalstīm būs iespēja panākt citas, izlīdzinot savu kavējumu. ES būs gatava uzņemt jaunas dalībvalstis no 2003. gada 1. janvāra, lai šo valstu pilsoņi varētu piedalīties 2004. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Itālija īpaši atbalstīja šo principu. Latvija integrācijai ES gatavojas ļoti sekmīgi, un es novēlu, lai jūsu valsts varētu pavisam drīz pabeigt savas likumdošanas saskaņošanu ar Eiropas standartiem un iekļauties paplašināšanas pirmajā posmā.

— Latvijas ārpolitikai ir arī otrs stratēģiskais mērķis — iestāties NATO. Itālija ir arī nozīmīga šīs organizācijas dalībvalsts.

— Jā, un kā tāda Itālija bez nosacījumiem atbalsta NATO atvērto durvju politiku, uzskatot, ka ģeogrāfiskā līdzsvara apsvērumu dēļ NATO jāiekļaujas arī Viduseiropas un Dienvidaustrumu Eiropas valstīm. Protams, zināma arī Krievijas pozīcija attiecībā uz NATO paplašināšanos. Taču mēs uzskatām, ka Krievijai nav jābaidās no šīs aizsardzības apvienības, kas ir galvenais drošības balsts Eiropā. Šo neuzticību var pārvarēt, attīstot NATO un Krievijas sadarbību miera nostiprināšanā. Bet, es uzsveru, runa ir par daudzpusēju jautājumu, ko kopīgi izlems visi NATO locekļi.

— Kādu jūs paredzat jauno 2001. gadu savai valstij?

— Ekonomiskais un finansu stāvoklis Itālijā ir uzlabojies. Tas bija nepieciešamais noteikums, lai Itālija varētu pildīt noteicošo lomu Eiropas integrācijas un globālas konkurences jomā. Itālijas ekonomika iet augšup, mūsu uzņēmēji sasnieguši ļoti labus ražošanas standartus. Itālija ieņem sesto vietu starp pasaules eksportētājvalstīm, un perspektīvas jaunajam gadam ir ļoti labas.

2001.gada pavasarī Itālijā paredzēts rīkot vēlēšanas. Tas nozīmē, ka mums būs jauna valdība. 2001.gada jūlijā Itālija, būdama "G–8" prezidējošā valsts, organizēs Dženovā "G–8" valstu vadītāju apspriedi.

— 2000. bija jūsu pirmais darba gads Latvijā, savu akreditācijas vēstuli Latvijas Valsts prezidentei iesniedzāt augusta beigās. Kāda ir jūsu pirmā pieredze mūsu valstī?

—Mans adaptācijas laiks Latvijā jau tuvojas beigām. Rīga ir ļoti skaista, bet man vēl jāapceļo lielākā Latvijas daļa. Attiecības ar cilvēkiem ir raženas visos līmeņos. Mans uzdevums — palielināt un uzlabot mūsu divpusējo attiecību kvalitāti — ir nopietns un ļoti stimulējošs. Līdzās politiskam dialogam un ekonomisko aktivitāšu attīstībai ļoti daudz darāms arī mūsu valstu savstarpējas iepazīšanas jomā. Latvija ir atvērta Itālijas kultūrai. Arvien vairāk Latvijas Universitātes studentu vēlas mācīties itāliešu valodu divu Itālijas pasniedzēju vadībā. Mēs arī gribētu palielināt Itālijas kultūras klātbūtni visās sfērās Latvijā, piemēram, veicināt itāļu grāmatu tulkošanu, rīkot kultūras pasākumus, koncertus, konferences, rādīt mūsu valsts filmas. Es esmu ļoti gandarīts par to, kas līdz šim jau ir paveikts.

— Ko jūs novēlat Latvijai un Latvijas tautai jaunajā 2001. gadā?

— Vecā gada beigās saņemtie dati dod pamatu cerēt, ka 2001. gadā turpināsies Latvijas ekonomikas augšupeja, tālāk nostiprināsies valsts pārvalde un strauji ritēs uz priekšu sabiedrības integrācija. Es novēlu, lai vienlaikus ar aizvien straujāku Latvijas tuvināšanos ES jūsu valstī turpinātu attīstīties demokrātija un sociālā saliedētība, kas ir svarīgs miera un stabilitātes garants visā reģionā. Es apliecinu Latvijas tautai Itālijas un itāļu tautas patiesās draudzības jūtas un sūtu jūsu tautai un valdībai laimes un labklājības vēlējumus 2001. gadā. Jums tas būs īpašs gads, kad svinēsiet savas galvaspilsētas Rīgas 800 gadu jubileju.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors