Par valsts galvojumiem

Aizvadītajā piektdienā, 22.decembrī, finansu ministrs Gundars Bērziņš valsts vārdā parakstīja galvojumus trim projektiem — Ventspils ostas pārvaldei, valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš" un Salacgrīvas ostas pārvaldei.

Pēc valsts galvojuma parakstīšanas valsts akciju sabiedrībai "Latvijas dzelzceļš": satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs, finansu ministrs Gundars Bērziņš un "Latvijas dzelzceļa" ģenerāldirektors Andris Zorgevics

Parakstot valsts galvojumu Ventspils ostas pārvaldei: Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, finansu ministrs Gundars Bērziņš un Ventspils brīvostas pārvaldnieks Imants Sarmulis        Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Galvojums Ventspils ostas pārvaldei tika parakstīts budžeta likumā noteiktajā apjomā — par 8 miljoniem eiro un 5 miljoniem ASV dolāru jeb kopsummā par 7,5 miljoniem latu. Šī nauda paredzēta viena projekta — Ventspils ostas rekonstrukcijas un konteineru termināla izveides — finansēšanai. Aizdevumu 8 miljonu eiro vērtībā Ventspils ostas pārvaldei piešķīrusi Eiropas Investīciju banka, bet 5 miljonus ASV dolāru — Pirmā Latvijas komercbanka. Reizē ar galvojuma izsniegšanu tika parakstīts arī Finansu ministrijas (FM) līgums ar Ventspils domi par ķīlu valsts galvojuma nodrošinājumam, un šis nodrošinājums ir 43 Ventspils pašvaldības nekustamie īpašumi, kuru bilances vērtība ir aptuveni trīs miljoni latu.

Arī galvojums VAS "Latvijas dzelzceļš" tika parakstīts atbilstoši budžeta likumam — par 1,68 miljoniem latu. Kredīts, ko akciju sabiedrībai piešķīrusi "Latvijas Unibanka", tiks izmantots elektrovilcienu vagonu kapitālajam remontam un modernizācijai. Vienlaikus tika parakstīts FM līgums ar Satiksmes ministriju par valsts galvojuma nodrošinājumu, un kā nodrošinājums kalpos ieņēmumi no degvielas akcīzes nodokļa, kas veido VAS "Latvijas dzelzceļš" infrastruktūras fondu.

Pēc galvojumu parakstīšanas G.Bērziņš, kuram kā finansu ministram vienīgajam atbilstoši likumam par budžeta un finansu vadību ir tiesības valsts vārdā izsniegt galvojumus, pauda gandarījumu, ka darbs ir veiksmīgi pabeigts un galvojumi parakstīti. Viņš atzinīgi novērtēja sadarbību ar Satiksmes ministriju, kas ļoti īsā laikā — dažos mēnešos — ļāvusi izstrādāt projektu galvojuma izsniegšanai "Latvijas dzelzceļam". G.Bērziņš atvainojās par FM stingro nostāju, vienlaikus norādot: "Ja ar Finansu ministriju būs viegli strādāt, pēc kāda laika tas valstij var maksāt ļoti dārgi. Tāpēc Finansu ministrija arī nākamgad būs ļoti stingra, bet ceru, ka sadarbība būs tikpat veiksmīga."

Arī satiksmes ministrs Anatolijs Gorbunovs bija gandarīts, ka kredīta galvojumi ir parakstīti un darbs beidzies veiksmīgi. Tagad, pēc viņa teiktā, sākas lielā atbildība par šīs naudas lietderīgu tērēšanu. "Galvenais ir nopelnīt naudu un veiksmīgi atdot kredītu. Domāju, ka mēs spēsim to veikt. Protams, runājot par pasažieru pārvadājumiem, tas ir tikai pirmais solis. Valsts atbalstam ir jābūt daudz lielākam, lai dzelzceļš kopumā varētu attīstīties, lai to varētu restrukturizēt un pēc tam veiksmīgi atdot kredītu.

"Latvijas dzelzceļam" šis potenciāls ir, un es ļoti ceru, ka mēs veiksmīgi sadarbosimies," sacīja A.Gorbunovs.

Savu prieku par saņemto galvojumu neslēpa arī VAS "Latvijas dzelzceļš" ģenerāldirektors Andris Zorgevics, norādot, ka kredīta piešķiršana pasažieru pārvadājumu uzlabošanai ir nebijis gadījums Latvijas dzelzceļa vēsturē pēcrevolūcijas gados. Tas nozīmē, ka būs jaunas darba vietas un vilcienu pasažieri varēs baudīt jauno ērtību radītās priekšrocības.

Savukārt Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs pēc galvojumu parakstīšanas informēja, ka Ventspils brīvostas pārvalde Latvijas neatkarības gados valsts un pašvaldības infrastruktūras attīstībā ieguldījusi aptuveni 100 miljonus ASV dolāru. Daļa šo investīciju realizētas kā kredīti, kurus ir galvojusi valsts, un galvenais garants kredīta atdošanai ir sekmīgs ostas darbs. Lai atdotu kredītus, Ventspils ostā ik gadu jāpārkrauj 28 miljoni tonnu kravas, taču faktiski šis rādītājs svārstās 34 līdz 36 miljonu tonnu robežās. Šogad pārkrauto kravu apjoms sasniegs 35 miljonus tonnu, teica Ventspils domes priekšsēdētājs. Tādējādi ostas rezerve esot apmēram 7 miljoni tonnu kravas. Salīdzinājumam viņš minēja, ka Liepājas ostas gada apgrozījums ir aptuveni 3 miljoni tonnu kravas, bet Rīgas ostas gada apgrozījums — apmēram 14 miljoni tonnu kravas. Kā uzsvēra A.Lembergs, Ventspils atdos kredītus tik ilgi, cik ilgi pastāvēs ekonomiski neatkarīga Latvijas valsts. Viņaprāt, Latvijai nepieciešams integrēties Eiropas un Eirāzijas transporta tīklā, lai nodrošinātu kravu tranzītu caur mūsu valsti un tādējādi garantētu iespēju atdot kredītus.

Piektdien galvojums tika izsniegts arī Salacgrīvas ostas pārvaldei — atbilstoši aizdevuma līgumam kopsummā par 1,75 miljoniem ASV dolāru jeb 1,08 miljoniem latu. Pirmās Latvijas komercbankas piešķirto kredītu Salacgrīvas ostas pārvalde plāno izmantot ostas padziļināšanai un infrastruktūras attīstīšanai. Pēc galvojuma izsniegšanas tika parakstīts FM līgums ar Salacgrīvas pašvaldību, saskaņā ar kuru valsts galvojuma nodrošinājums ir 38 Salacgrīvas pašvaldībai piederoši nekustamā īpašuma objekti.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore