Ministru kabineta noteikumi Nr.556

Rīgā 2006.gada 4.jūlijā (prot. Nr.35 9.§)

Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi

Izdoti saskaņā ar likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 27.pantu

 

1.Noteikumi nosaka likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk— likums) noteikto normu piemērošanas kārtību attiecīgiem nodokļu maksātājiem konkrētos gadījumos, paredzot:

1.1.likumā lietoto terminu piemērošanu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai;

1.2.ar nodokli apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību, ņemot vērā dažādos apstākļus, kā arī likumā minētos ierobežojumus un citus nosacījumus, kuri konkrētā situācijā ietekmē apliekamā ienākuma apmēru;

1.3.nosacījumus nodokļa ieturēšanai no nerezidentiem izmaksājamām summām;

1.4.īpašus nosacījumus apliekamā ienākuma koriģēšanai iekšzemes uzņēmumiem un nerezidentu pastāvīgajām pārstāvniecībām, ja tās veic darījumus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;

1.5.procedūras to maksājumu atbrīvošanai no nodokļa ieturēšanas, kurus Latvijas iekšzemes uzņēmums vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība izmaksā personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās;

1.6.darījuma patiesās vērtības noteikšanai izmantojamās metodes un kārtību, ja darījums noticis starp saistītiem uzņēmumiem;

1.7.nodokļa avansa maksājumu noteikšanas metodoloģiju;

1.8.likuma normu praktiskās piemērošanas ilustrācijai nepieciešamās situācijas un aprēķinu formulas.

2.Piemērojot likuma 1.panta piektajā daļā noteikto definīciju, ar uzņē­mumu sais­tīta persona ir fiziska persona.

3.Piemērojot likuma 1.panta divdesmit trešo un divdesmit ceturto daļu, ar mātes uzņēmuma līdzdalību meitas uzņēmumā saprot gan tiešu, gan netiešu (ar viena vai vairāku šī koncerna meitas uzņēmumu līdzdalību) līdzdalību (netiešas līdzdalības piemēri likuma 1.panta divdesmit trešās un divdesmit ceturtās daļas piemērošanai — šo noteikumu 1.pielikumā).

4.Piemērojot likuma 3.panta pirmo daļu, nosakot personālsabiedrības apliekamā ienākuma daļu, kas pienākas personālsabiedrības biedram, ņem vērā ne vien ieguldījuma apmēru personālsabiedrībā, bet arī līgumā paredzētos nosa­cījumus, kas attiecas uz peļņas sadales proporciju konkrētā taksācijas periodā.

5.Nosakot, vai nerezidenta pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā ir apliekama ar nodokļiem, papildus likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajām prasībām ievēro divpusējos starptautiskos līgumus par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma un kapitāla nodokļiem (turpmāk — nodokļu konvencija).

6.Ja nodokļu konvencijā maksimāli pieļaujamās likmes ir zemākas par likumā noteiktajām likmēm vai ir noteikti atbrīvojumi no aplikšanas ar nodokli, nodokļu konvencijas noteikumus piemēro atbilstoši kārtībai, kas minēta normatīvajos aktos, kuri nosaka, kā piemērojami starptautiskajos līgumos par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu noteiktie nodokļu atvieglojumi. Lai piemērotu nodokļu konvencijas nosacījumus, nodokļu maksātājs iesniedz attiecīgā veida rezidenta apliecību–iesniegumu.

7.Likuma 3.panta trešo daļu piemēro, ja ārvalsts komersantam ir meitas uzņēmums vai pastāvīgā pārstāvniecība, noskaidrojot, vai nerezidenta darbība Latvijā ir uzskatāma arī par tā pastāvīgo pārstāvniecību saskaņā ar attiecīgās nodokļu konvencijas noteikumiem (likuma 3.panta trešās daļas piemērošanas piemērs — šo noteikumu 2.pielikuma 1.punktā).

8.No likuma 3.panta ceturtajā daļā minētajiem maksājumiem pēc noteik­tajām likmēm nodokli maksā nerezidents, bet rezidents nodokli tikai ietur un iemaksā budžetā.Nodokli ietur un iemaksā budžetā komercsabiedrības (arī komersanti, kas izmanto atvieglojumus saskaņā ar normatīvo aktu, kas nosaka nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās) un koope­ratīvās sabiedrības, iestādes, organizācijas, nodibinājumi, biedrības, individuālie uzņēmumi, zemnieku un zvejnieku saimniecības, kā arī tie nodokļu maksātāji, kuri nav uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji.Likuma 3.panta ceturto daļu piemēro, ja nerezidents gūst ieņēmumus Latvijā, neizmantojot pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā.Atkarībā no tā, vai nerezidentam ir pastāvīgā pārstāv­niecība Latvijā vai nav, vienus un tos pašus maksājumus var aplikt ar nodokļiem atšķirīgos veidos(likuma 3.panta ceturtās daļas piemērošanas piemēri — šo noteikumu 2.pielikuma 2. un 3.punktā).

9.Likuma 3.panta ceturtajā daļā minētie rezidenta vai pastāvīgās pārstāvniecības maksājumi nerezidentam neatkarīgi no minēto maksājumu veikšanas vietas ir uzskatāmi par nerezidenta Latvijā gūtajiem ieņēmumiem. Veicot maksājumus nerezidentam — fiziskajai personai, uzņēmumu ienākuma nodokli ietur, ja nerezidenta — fiziskās personas — Latvijā gūtais ienākums neveido ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamo objektu.

10.Ja līdz dienai, kad pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu (Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem emitenta statusā — dividenžu aprēķina datu­mam), dividenžu saņēmējam, kas ir sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, vismaz divus gadus nepārtraukti pieder ne mazāk kā attiecīgajam taksācijas periodam likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteiktie procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura aprēķina dividendes, tad dividenžu saņēmējs līdz dividenžu izmaksas dienai (ja dividenžu izmaksātājs ir Latvijas Centrālā depozitārija dalībnieks emitenta statusā — četru darbdienu laikā pēc dividenžu aprēķina datuma) iesniedz dividenžu izmaksātājam rakstisku apliecinājumu. Apliecinājumā norāda:

10.1.dividenžu saņēmēja nosaukumu, reģistrācijas numuru, adresi, rezidences valsti;

10.2.informāciju par dividenžu saņēmējam piederošajām kapitāla un balsošanas tiesībām sabiedrībā, kura izmaksā dividendes, uz dienu, kad pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu, norādot, cik ilgi nepārtraukti pieder ne mazāk kā attiecīgajam taksācijas periodam likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteiktie procenti kapitāla un balsošanas tiesību kapitālsabiedrībā, kura aprēķinājusi izmaksājamās dividendes;

10.3.ka dividenžu saņēmējs ir informēts par likumā noteikto atbildību, kas iestājas par nepatiesu ziņu sniegšanu.

11.Ja līdz dienai, kad pieņemts lēmums par dividenžu izmaksu (Latvijas Centrālā depozitārija dalībniekiem emitenta statusā — dividenžu aprēķina datumam), dividenžu saņēmējam, kas ir sabiedrība — Eiropas Savienības dalīb­valsts rezidents, mazāk nekā divus gadus nepārtraukti pieder ne mazāk kā attiecīgajam taksācijas periodam likuma pārejas noteikumu 45.punktā noteiktie procenti kapitāla un balsošanas tiesību sabiedrībā, kura aprēķina un sadala dividendes, tad dividenžu saņēmējs līdz dividenžu izmaksas dienai iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā likuma 3.panta 4.¹ daļā noteiktās banku garantijas 10procentu apmērā no saņemamo dividenžu apjoma.

12.Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde piecu darbdienu laikā izsniedz dividenžu saņēmējam — sabiedrībai, kas ir Eiropas Savienības dalīb­valsts rezidents, — izziņu par attiecīgo banku garantiju saņemšanu (izziņas veid­lapas paraugs — šo noteikumu 3.pielikumā). Izziņas kopiju sabiedrība iesniedz dividenžu izmaksātājam.

13.Šo noteikumu 12.punktā minētās banku garantijas ietver šādu infor­māciju:

13.1.Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde pēc dividenžu izmak­sātāja reģistrācijas vietas, kurai garantija tiek sniegta;

13.2.banka — garantijas sniedzēja (pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese, rezidences valsts) un bankas — garantijas sniedzējas atbildīgā amatpersona (vārds, uzvārds, paraksts);

13.3.sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents, par kuru garantija tiek sniegta (nosaukums, reģistrācijas numurs un tās institūcijas nosau­kums, kurā veikta reģistrācija, juridiskā adrese, rezidences valsts);

13.4.Latvijas kapitālsabiedrība (pilns nosaukums, reģistrācijas numurs, juridiskā adrese), kura izmaksā dividendes sabiedrībai — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidentam, par kuru iesniegta garantija;

13.5.maksājumu garantijas apjoms 10 procentu apmērā no dividenžu summas (summu latos norāda cipariem un vārdiem);

13.6.apstiprinājumu, ka banka — garantijas sniedzēja — garantē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei — garantijas saņēmējai — nekavējoties samaksāt summu garantijas apmērā, saņemot no garantijas saņēmēja rakstisku prasību samaksāt un apstiprinājumu, ka sabiedrība — Eiropas Savienības dalībvalsts rezidents — saskaņā ar likuma 3.panta ceturtās daļas 1.punktu ir zaudējusi tiesības uz nodokļa neieturēšanu no dividendēm un nav samaksājusi uzņēmumu ienākuma nodokli;

13.7.prasības un strīdi, kas saistīti ar garantiju, izskatāmi saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem.

14.Nodokļu maksātāji, kuriem ir tiesības izmantot normatīvajā aktā par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās noteikto uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi, izmaksājot atlīdzību par vadības un konsultatīvajiem pakalpojumiem un samaksu par intelektuālo īpašumu juridiskajām, fiziskajām un citām personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas normatīvajos aktos noteiktajās zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās, nodokli no minētajiem maksājumiem ietur pēc 15 procentu likmes, nepiemērojot likuma “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” 7.panta trešajā daļā noteikto nodokļa atlaidi.

15.Piemērojot likuma 3.panta ceturto daļu, autortiesību un blakustiesību objektus un subjektus nosaka atbilstoši Autortiesību likumam, kā arī ievēro nodokļu konvenciju noteikumus.

16.Piemērojot likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktu, maksājumus par autortiesībām (ieskaitot blakustiesības) vai tiesībām izmantot autortiesības (ieskai­tot blakustiesības), ja tās saistītas ar datorprogrammām, apliek ar nodokli atbilstoši likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “b” apakšpunktam (piemērojot piecu procentu likmi). Attiecīgie maksājumi ir saistīti ar autortiesību izmantošanu vai ar tiesībām izmantot autortiesības, taču maksājums par paša materializētā darba izmantošanu, kuru aizsargā autortiesības, nav uzskatāms par maksājumu par autortiesību izmantošanu vai tiesībām izmantot autortiesības uz šo darbu(likuma 3.panta ceturtās daļas piemērošanas piemēri autortiesību un blakustiesību gadījumā — šo noteikumu 2.pielikuma 4., 5., 6. un 7.punktā.)

17.Piemērojot likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punktu, blakustiesības ir izpildītāju, fonogrammu producentu, filmu producentu un raidorganizāciju tiesības. Blakustiesību objekts ir izpildījums un tā fiksācija, fono­gramma, filma un raidījums. Blakustiesību subjekti ir izpildītāji, fonogrammu producenti, filmu producenti un raidorganizācijas vai to tiesību pārņēmēji un mantinieki.

18.Piemērojot likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktu, ar atlīdzību par Latvijā esoša īpašuma izmantošanu saprot atlīdzību gan par kustamā, gan nekustamā īpašuma izmantošanu.

19.Piemērojot likuma 3.panta sesto daļu, ar konsultatīvajiem pakalpoju­miem saprot jebkurus konsultatīvos pakalpojumus, kas sniegti Latvijas nodokļu maksātājam vai nerezidenta pastāvīgajai pārstāvniecībai (piemēram, konsultā­ciju sniegšana, dažādu veidu izstrādņu un materiālu (aprēķinu, projektu, biznesa plānu) sagatavošana, informācijas sniegšana par izmaiņām grāmatvedības pro­grammās, tirgus izpētē un reklāmā, iekārtu un ražošanas tehnoloģiju tirgū un citos jautājumos, kas saistīti ar saimnieciskās darbības veicēja stratēģisko attīstību, produkcijas ražošanu un realizāciju, saimnieciskās darbības veicēja ekonomiskās darbības izpēte).Likuma piemērošanai pakalpojumu kvalificē kā konsultatīvo pakalpojumu, ņemot vērā tā ekonomisko saturu un būtību, nevis tikai juridisko formu.

20.Likuma 3.panta astotās daļas piemērošanai jēdziens “maksājumi” nozīmē jebkurus maksājumus, kas samazina nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu. Jēdzienā “maksājumi” ietilpst arī procenti, autoratlīdzība, maksājumi par pakalpojumiem, maksājumi faktisko izdevumu atlīdzināšanai, apdrošināšanas prēmiju maksājumi, galvojuma nauda un rokasnauda, ko Latvijas rezidenti vai nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā izmaksā jebkurai personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, neatkarīgi no tā, vai minētos maksājumus izmaksā skaidrā naudā, veic ar bezskaidras naudas norēķiniem vai citādi (natūrā), kā arī savstarpēju norēķinuieskaita veidā. Ņemot vērā, ka nodoklis atbilstoši likumā noteiktajai likmei jāietur no visiem maksājumiem uz beznodokļu un zemu nodokļu valstīm vai teritorijām, nodoklis izmaksas brīdī ieturams arī tad, ja attiecīgos maksāju­mus veic avansā.

21.Ja Latvijas nodokļu maksātājs atmaksā aizdevumu un procentus par aizdevumu, kas saņemts no personas, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nodoklis jāietur tikai no izmaksājamo procentu summas.

22.Ja Latvijas Republikā reģistrēta kredītiestāde izsniedz aizdevumu personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, tad kredītiestāde, aprēķinot tās apliekamo ienākumu, nav tiesīga piemērot likuma 7.pantu attiecībā uz aizdevumu, kas izsniegts minētajai personai.

23.Ja personai, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, ir atvērts konts Latvijas Republikā reģistrētā kredītiestādē un attiecīgā persona no minētā konta veic maksājumus, kuru saņēmējs ir cita persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, un šo maksājumu rezultātā tiek samazināts Latvijas nodokļu maksātāja apliekamais ienākums, tad uzskata, ka minētos maksājumus veic Latvijas nodokļu maksātājs un attiecībā uz tiem ir piemēro­jama likuma 3.panta astotā daļa.

24.Ja Latvijas nodokļu maksātāja maksājumi personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav atbrīvoti no nodokļa ieturēšanas saskaņā ar likuma 3.panta astoto daļu, bet Latvijas nodokļu maksātājs uzskata, ka attiecībā uz šiem maksājumiem minētajām personām ir piemērojama likuma 3.panta devītā daļa, nodokļu maksātājs Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc tā reģistrācijas vietas pirms maksā­jumu veikšanas iesniedz iesniegumu–pieprasījumu (4.pielikums) par likuma 3.panta astotās daļas nepiemērošanu attiecībā uz viņa maksājumiem minētajām personām.

25.Šo noteikumu 24.punktā minētajā iesniegumā–pieprasījumā nodokļu maksātājs norāda darījuma raksturu, būtību un piemērojamās cenas, paskaidro, kādi apstākļi ir noteikuši nepieciešamību veikt darījumu ar personu vienā no minētajām valstīm vai teritorijām, apliecina, ka minētais darījums nenotiek, lai samazinātu Latvijas nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu vai lai nemaksātu nodokļus Latvijā, un ka Latvijas nodokļu maksātājs vai ar Latvijas nodokļu maksātāju saistītās personas vai komersants (vai pastāvīgā pārstāvniecība) nav tieši vai netieši līdzdalībnieki personā — maksājumu saņēmējā, dokumentāri identificē personas, kuras tieši vai netieši (izmantojot līdzdalību citā personā, vairākās citās personās vai citā veidā) ir personas — maksājumu saņēmējas faktiskie īpašnieki, kā arī sniedz jebkuru citu būtisku informāciju, kas Valsts ieņēmumu dienestam atvieglo lēmuma pieņemšanu. Ja Valsts ieņēmumu dienests pieprasa, nodokļu maksātājs pēc darījuma veikšanas iesniedz dokumentus (piemēram, līgumus, muitas deklarācijas, preču transporta pavadzīmes) vai to kopijas, kas apstiprina darījuma faktisko izpildi.

26.Nodokļu maksātājs drīkst neieturēt nodokli, piemērojot likuma 3.panta astoto daļu, maksājumiem, kas neatbilst likuma 3.panta astotās daļas 1., 2. un 3.punktā minētajiem maksājumiem, piemērojot 15 procentu likmi, tikai pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstiskas atļaujas saņemšanas neieturēt nodokli no atļaujā norādītajiem maksājumiem vai no maksājumiem par atļaujā minēto darījumu izpildi.

27.Valsts ieņēmumu dienests izskata šo noteikumu 24.punktā minēto iesniegumu–pieprasījumu un ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc tā saņemšanas izsniedz nodokļu maksātājam rakstisku atļauju neieturēt nodokli vai atteikumu izsniegt minēto atļauju.

28.Šo noteikumu 27.punktā minētajā atļaujā Valsts ieņēmumu dienests norāda, uz kādiem maksājumiem attiecas izsniegtā atļauja, un atļaujas derīguma termiņu. Valsts ieņēmumu dienests Latvijas nodokļu maksā­tājam nedrīkst izsniegt vispārēju atļauju, kas piemērojama attiecībā uz visiem nodokļu maksātāja veicamajiem maksājumiem, nenorādot konkrētus darījumus un to dalībniekus (maksājumu saņēmējus).

29.Piemērojot likuma 3.panta devīto daļu un nosakot, vai šajā panta daļā minētie maksājumi netiek veikti, lai samazinātu nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu un nemaksātu vai samazinātu Latvijā maksājamos nodokļus, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā:

29.1.vai maksājumu veikšana pamatojas uz reālu ekonomisko darbību;

29.2.vai nodokļu maksātājam nepieciešamība veidot ekonomiskus sakarus ar personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas beznodokļu vai zemu nodokļu valstīs vai teritorijās, izriet no viņa veicamās saimnieciskās darbības specifikas;

29.3.vai pēc maksājumu veikšanas Latvijas nodokļu maksātāja apliekamais ienākums netiek samazināts lielākā apmērā nekā tad, ja maksājumu saņēmējs būtu Latvijas nodokļu maksātājs — rezidents vai nerezidenta pastāvīgā pārstāv­niecība Latvijā;

29.4.vai nodokļu maksātājs, ar to saistītas personas vai saistīti uzņēmumi nav tiešs vai netiešs līdzdalībnieks juridiskā personā, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā;

29.5.vai Latvijas nodokļu maksātājs un persona, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta beznodokļu vai zemu nodokļu valstī vai teritorijā, nav uzskatāmi par saistītiem uzņēmumiem likuma 1.panta trešās daļas 5.punkta izpratnē;

29.6.citus faktiskos apstākļus, kādos notiek attiecīgie darījumi, vai nosacījumus, kuri tos ietekmē un uz kuriem pamatojoties var tikt pieņemts lēmums par nodokļa neieturēšanu saskaņā ar likuma 3.panta devīto daļu.

30.Ja, piemērojot likuma 3.panta devīto daļu, Valsts ieņēmumu dienests ir veicis šo noteikumu 29.punktā minēto pārbaudi attiecībā uz nodokļu maksā­tāja veiktajiem maksājumiem nerezidentiem un ir paredzams, ka nodokļu maksātāja veiktie darījumi nākotnē būs vienveidīgi un darījumā iesaistītie dalīb­nieki taksācijas perioda laikā būs vienas un tās pašas personas, Valsts ieņēmumu dienests ir tiesīgs izsniegt atļauju neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 3.panta astoto daļu no maksājumiem konkrētam nerezidentam, nosakot atļaujai derīguma termiņu, kas nepārsniedz 12 mēnešus.

31.Valsts ieņēmumu dienests nedrīkst bez pamatojuma atteikt nodokļu maksātājam izsniegt atļauju neieturēt nodokli saskaņā ar likuma 3.panta devīto daļu, ja nodokļu maksātājs ir pierādījis, ka ir izpildītas likuma 3.panta devītās daļas prasības un tās šo noteikumu prasības, kuru izpilde ir nepieciešama, lai saņemtu minēto atļauju.

32.Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības anulēt šo noteikumu 31.punktā minēto atļauju, ja nodokļu administrēšanas procesā ir iegūta pamatota infor­mācija, kas liecina par darījuma patieso apstākļu slēpšanu.

33.Ja Valsts ieņēmumu dienests, piemērojot likuma 3.panta devīto daļu, anulē izsniegto atļauju neieturēt nodokli, nokavētajam nodokļa maksājumam pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu aprēķina, sākot ar dienu, kurā veikts maksājums, no kura bija jāietur nodoklis.

34.Nodokļu maksātājs var pieprasīt Darījumu novērtēšanas komisijas atzinumu atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 39.pantam, ja tam ir domstarpības ar Valsts ieņēmumu dienestu par tāda darījuma tirgus cenas vai tirgus vērtības novērtējumu, kas veikts ar personu, kas atrodas, ir izveidota vai nodibināta vienā no beznodokļu vai zemu nodokļu valstīm vai teritorijām.

35.Likuma 4.panta pirmajā daļā paredzēts, ka, nosakot apliekamo ienāku­mu, nodokļu maksātāja peļņas apjoms tiek palielināts vai zaudējumu apjoms samazināts par to izdevumu (vai izdevumu daļas) summu, kuri nav tieši saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, un par to zaudējumu summu, kurus radījusi nodokļu maksātājam piederošo sociālās infrastruktūras objektu uzturēšana. Šiem izdevumiem (zaudējumiem) jābūt ietvertiem attiecīgajos nodokļu maksātāja peļņas vai zaudējumu aprēķina izdevumu posteņos.

36.Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, saskaņā ar likuma 4.panta otro daļu ievēro normatīvo aktu, kas nosaka nerezidentu pastā­vīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanas kārtību un nodokļu maksā­šanas kārtību, un normatīvo aktu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām. Ja nerezidents piegādā (nodod) tā pastāvīgajai pārstāvniecībai preces tālākpārdošanai Latvijā, pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu samazina par tādu summu, kādu par piegādātajām precēm maksātu neatkarīgs komersants, kas darbojas neatkarīgi no nerezidenta un iepērk minētās preces par tirgus cenām.

37.Pastāvīgās pārstāvniecības galvenā īpatnība ir tā, ka pastāvīgā pārstāv­niecība ir nerezidenta (ārvalsts komersanta) sastāvdaļa un nav tā atsevišķs meitas uzņēmums. Nosakot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamo ienākumu, neņem vērā ienākumus un izdevumus, kas radušies, veicot dažādus maksājumus (izvietojot ienākumus vai izdevumus) starp dažādām nerezidenta (ārvalsts komersanta) sastāvdaļām, tas ir, starp ārvalsts komersanta pastāvīgo pārstāvniecību Latvijā un šī ārvalsts komersanta citām struktūrvienībām (pastāvīgajām pārstāvniecībām) ārpus Latvijas (izņemot procentu maksājumus, ko veic ārvalstu banku pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā).

38.Piemērojot likuma 5.panta pirmo daļu, nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu palielina par to dāvanas vērtības daļu, kura ir mazāka par normatīvajā aktā par ienākumiem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, noteikto darba devēja dāvanas apmēru un kura nav pieskaitīta darbinieka darba samaksai kā papildu ienākums. Ja tas nav izdarīts, nodokļu maksātājam piemēro soda sankcijas par apliekamā ienākuma slēpšanu. Par likuma 5.panta pirmajā daļā noteiktajiem izdevumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību un kurus nevar sadalīt personāli nodokļu maksātāja darbiniekiem, palielina nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu(nodokļu maksātāja apliekamā ienākuma palie­lināšanas piemēri likuma 5.panta pirmās daļas piemērošanai — šo noteikumu 5.pielikumā).

39.Obligātās izmaksas darbiniekiem saskaņā ar likumiem vai Ministru kabineta noteikumiem ir saimnieciskās darbības izdevumu postenis, un tās nevar uzskatīt par izdevumiem, kas nav saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.

40.Personificējamas izmaksas par darbinieka apmācību un darba devēja segtā mācību maksa vai atmaksātā studiju kredīta pamatsumma, par kuru nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis saskaņā ar normatīvo aktu par ienāku­miem, par kuriem jāmaksā algas nodoklis, ir izdevumi, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja ir noslēgts rakstisks līgums par to, ka apmā­cībā iegūtās zināšanas, prasmes un iegūtā izglītība tiks izmantota darba devēja saimnieciskās darbības nodrošināšanā.

41.Saskaņā ar normatīvajiem aktiem izmaksātās nodokļu maksātāja kompensācijas par darbiniekiem vai darījumu partneriem nodarīto kaitējumu nelaimes gadījumos ir uzskatāmas par saimnieciskās darbības izdevumiem.

42.Apliekamo ienākumu nepalielina par to izdevumu summu, kuru darba devējs izmantojis, lai nodrošinātu dzeramā ūdens iegādi darbiniekiem darba vietā.

43.Apliekamo ienākumu nepalielina par to izdevumu summu, kuru darba devējs ir samaksājis, lai nodrošinātu Darba aizsardzības likuma 7., 8., 11., 12., 14. un 25.pantā noteikto pienākumu veikšanu, kā arī par izdevumiem, kas saistīti ar profilaktiskiem veselības aizsardzības pasākumiem nozarēs, kurās darba apstākļi to prasa (piemēram, izdevumi vakcinēšanai pret ērču encefalītu mežā nodarbinātajiem vai vakcinēšanai pret infekcijas slimībām farmaceitisko un veselības aprūpes iestāžu darbiniekiem).

44.Piemērojot likuma 5.panta trešo daļu, nodokļu maksātāja lietošanā esošie dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti, kā arī izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas un medicīniskās aprūpes iestādes ir uzskatāmas par sociālās infrastruktūras objektiem, ja minēto objektu izmantošana vai iestāžu sniegtie pakalpojumi nav nodokļu maksātāja komercdarbība.

45.Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, nodokļu maksātājs savu apliekamo ienākumu nedrīkst samazināt par šajā panta daļā minētajām summām, kā arī citām summām, kuru izmaksāšana nav ekonomiski saistīta ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību. Pārbaudot nodokļu maksātāja apliekamā ienāku­ma pareizību, Valsts ieņēmumu dienests nosaka, vai izdevumi ir ekonomiski saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, kā arī izvērtē to būtību un izmaksāšanas pamatu.

46.Piemērojot likuma 5.panta ceturto daļu, pie izdevumiem, kas nav eko­nomiski saistīti ar saimniecisko darbību, pieskaita preces zudumus un norakstīto preču vērtību, kas pārsniedz nodokļu maksātāja plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam. Plānoto zudumu normatīvus taksācijas periodam aprēķina, pamatojoties uz faktisko preču zudumu vērtību iepriekšējos trijos taksācijas periodos. Jaunizveidotiem komersantiem, kā arī tādiem saimnieciskās darbības veicējiem, kuru darbības veids, izmantotās izejvielas vai pārdodamo preču sortiments ir būtiski mainījies, plānoto zudumu normas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā komersanta taksācijas gada prognozi un ievērojot saimnieciskās darbības specifiku. Ja preces zudumu norma ir noteikta speciālā normatīvajā aktā, nodokļu maksātājs preces zudumu normu nosaka saskaņā ar speciālajiem normatīvajiem aktiem.

47.Nodokļu maksātājam iztrūkumu vai izlaupījumu dēļ radušos zaudējumu summas uzskata par izdevumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, un par to summu apliekamo ienākumu nepalielina, ja nodokļu maksātājs ir veicis visus iespējamos pasākumus, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un par notikušo nekavējoties paziņojis izmeklēšanas iestādēm, un ir pieņemts lēmums par kriminālprocesa uzsākšanu vai pieņemts lēmums par atteikumu uzsākt kriminālprocesu.

48.Par saimnieciskās darbības izdevumiem, kuriem nav piemērojama likuma 5.panta ceturtā daļa, uzskatāmi reklāmas izdevumi par laimestiem vai balvām, kuras tiek laimētas, izlozētas vai dāvinātas, saimnieciskās darbības veicējam reklāmas nolūkā organizējot konkursus, kuru rezultāti tiek atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos, vai izdevumi, nodrošinot balvas citu fizisko vai juridisko personu organizētajos konkursos, ja šo konkursu norises vietā ir attiecīgā saim­nieciskās darbības veicēja reklāma, konkursi tiek organizēti, lai paplašinātu savas produkcijas (pakalpojumu) noieta tirgu, un dalībnieku loks šajos konkursos netiek citādi ierobežots, kā vienīgi nosakot, ka dalībniekam jānopērk attiecīgā prece vai jāatbild uz kādu jautājumu. Likuma 5.panta ceturtās daļas norma piemērojama, ja reklāmas kampaņas ietvaros tiek izmantotas naudas balvas, kuru saņēmēju nodokļu maksātājs nevar identificēt (piemēram, naudas zīmes ir preces iepako­jumā), kā arī likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” noteiktajos gadījumos nevar ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli. Likuma 5.panta ceturtās daļas norma nav piemērojama, ja nodokļu maksātājs, kas Preču un pakalpojumu loteriju likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmis loterijas atļauju, rīko preču vai pakalpojumu loteriju un maksā valsts nodevu 25 procentu apmērā no laimestu fonda.

49.Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 1.punktu, nodokļu maksātājs finanšu grāmatvedībā veic tādu pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu uzskaiti, nolietojuma aprēķinu un norakstīšanu, kas atspoguļo pamatlīdzekļu un nemateriālo ieguldījumu fizisko, morālo vai cita veida vērtības reālo zudumu un parāda nodokļu maksātāja patieso peļņu vai zaudējumus.

50.Nosakot nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu, nodokļu maksātāja ārpusbilances posteņu pārvērtēšanas rezultātu, piemērojot likuma 6.panta piekto daļu, neņem vērā.

51.Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 2.punktu, apliekamo ienāku­mu palielina par pārskata perioda izmaksās iekļautajām soda naudām. Šis nosacījums attiecas arī uz soda sankciju summu, kas aprēķināta un samaksāta saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un likumu “Par valsts sociālo apdrošināšanu”.

52.Ja kapitālsabiedrība, kuras pamatkapitālā valsts vai pašvaldību daļa ir lielāka par 50 procentiem, kā arī no budžeta finansēta institūcija iztrūkumos vai izlaupījumos radušos zaudējumu ir norakstījusi savā finanšu grāmatvedībā, atbil­stoši likuma 6.panta pirmās daļas 3.punktam taksācijas gada apliekamo ienākumu palielina par šo summu. Nodokļu maksātājam jāveic visi iespējamie pasākumi, lai atgūtu iztrūkumos un izlaupījumos zaudētās vērtības, un par notikušo nekavējoties jāziņo izmeklēšanas iestādēm, kuras turpmāk pieņem lēmumu par kriminālprocesa uzsākšanu vai pieņem lēmumu par atteikumu uzsākt kriminālprocesu. Ja pēc šādiem pasākumiem nākamajos taksācijas gados attiecīgās zaudējumu summas tiek atgūtas, tad, nosakot apliekamo ienākumu, peļņu samazina par atgūtajām summām.

53.Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 4.punktu, nodokļu maksātāja apliekamo ienākumu palielina par summu, ko veido minētās izmaksas, ja nodokļu maksātājs no maksājumiem nerezidentam nav ieturējis nodokli noteiktajā apmērā vai ja maksājumi tika veikti, izmantojot elektroniskās norēķinu sistēmas, un no tiem izmaksas brīdī nodokli nevarēja ieturēt saskaņā ar likuma 24.pantu. Nodoklis par attiecīgo summu, piemērojot likuma 3.panta ceturtajā daļā noteikto likmi, jāmaksā arī tad, ja nodokļu maksātājs ir atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa maksāšanas.

54.Nodokļu maksātāja izdevumus par priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi, attiecina uz reklāmas izdevumiem, ja nodokļu maksātājs, reklamējot kādu konkrētu preci, reklāmas kampaņas ietvaros reklamējamai precei pievieno kādu piemērotu priekšmetu ar attiecīgo preču zīmi, lai veicinātu pieprasījumu pēc preces. Ja reklamējamās preces vērtība ir līdz 50 latiem, tad reklāmas priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) vērtība nedrīkst pārsniegt reklamē­jamās preces vērtību. Ja reklamējamās preces vērtība pārsniedz 50 latu, tad, lai uzskatītu pievienoto priekšmetu (ar attiecīgo preču zīmi) par reklāmas priekšmetu, izvērtē tā vērtības samērīgumu pret reklamējamo preci un ekonomisko labumu no priekšmeta (ar attiecīgo preču zīmi) pievienošanas precei reklāmas kampaņas ietvaros. Par nodokļu maksātāja reprezentācijas izdevumiem uzskata nodokļu maksātāja izdevumus par mazvērtīgiem reprezentācijas priekšmetiem, kuri satur komersanta preču zīmi un tiek izplatīti tieši nesaistīti ar konkrētas preces reklā­mas kampaņu un reklamējamo preci, lai popularizētu komersantu un tā preču zīmi.

55.Likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā minētie zaudējumi no vērts­papīru pārdošanas ir zaudējumi no šādu vērtspapīru pārdošanas:

55.1.akcijas un obligācijas, kuras neatrodas publiskajā apgrozībā saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu;

55.2.pajas un kapitāla daļas, kas to valdītājam dod tiesības uz dokumentu emitenta kapitāla daļām;

55.3.prasījuma vērtspapīri.

56.Zaudējumi no šo noteikumu 55.punktā minēto vērtspapīru pārdošanas ir starpība starp vērtspapīru iegādes vērtību un to pārdošanas cenu.

57.Vērtspapīru iegādes vērtība ir vērts­papīru vienības cena un to izmaksu summa, kas ir tieši attiecināmas uz attiecīgo vērtspapīru iegādi. Vērtspapīru iegādes vērtības noteikšanai izmanto metodi “pirmais iekšā — pirmais ārā” (FIFO) vai vidējo svērto cenu metodi. Ja nav iespējams noteikt tās izmaksas, kas ir tieši attiecināmas uz konkrēto vērtspapīru iegādi, minētās izmaksas, nosakot vērtspapīru iegādes vērtību, netiek ņemtas vērā.

58.Vērtspapīru pārdošanas cena ir naudas summa, kas ir saņemta vai būtu saņemama kā atlīdzība par vērtspapīru pārdošanu un no kuras ir izslēgtas komisijas naudas summas un maksājumi par citiem ar vērtspapīru pārdošanu tieši saistītiem pakalpojumiem.

59.Vērtspapīru iegādes (pārdošanas) diena šo noteikumu 55.punktā minē­tajiem vērtspapīriem, ja īpašumtiesību pārejas datumu nereglamentē likums, ir līgumā norādītais datums, bet, ja šāda līguma nav, — datums, kurā reģistrēta īpašumtiesību nodošana.

60.Likuma 6.panta pirmās daļas 8.punkts un 6.panta ceturtās daļas 9.punkts piemērojams Eiropas Savienības dalībvalstu regulētajos tirgos kotētiem vērtspapīriem, kā arī Eiropas Savienības dalībvalstīs reģistrēto atvērto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecībām arī tad, ja tās nav iekļautas nevienā Eiropas Savienības dalībvalsts regulētā tirgū.

61.Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 8.punktu, taksācijas perioda izdevumus, kas saistīti ar publiskajā apgrozībā esošo vērtspapīru iegādi, nosaka atbilstoši šo noteikumu 57.punktam.

62.Piemērojot likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktu, apliekamais ienā­kums nav jākoriģē, ja līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai nodokļu maksātājs ir saņēmis Valsts ieņēmumu dienesta izziņu par parādu neesamību uz pārskata perioda beigām un laikposmā no taksācijas perioda pēdējās dienas līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai nav veicis iepriekšējo taksācijas periodu uzņēmumu ienākuma nodokļa deklarācijas labojumus, kas palielina nodokļa maksājumu apmēru. Ja laikposmā no taksācijas perioda pēdējās dienas līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai kāda no iepriekšējo taksācijas periodu deklarā­cijām ir tikusi koriģēta un korekcijas rezultātā ir palielināta maksājamā nodokļa summa, tad nodokļu maksātājs līdz gada pārskata apstiprināšanas dienai veic aprēķinātā nodokļa parāda, pamatparāda palielinājuma summas un nokavējuma naudas maksājumus, lai minēto deklarācijas labojumu varētu neuzskatīt par parādu summu uz taksācijas perioda pēdējo dienu un varētu nepiemērot likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktu. Ja kāda no iepriekšējo taksācijas periodu deklarācijām tiek koriģēta līdz taksācijas perioda pēdējai dienai un korekcijas rezultātā paredzētie maksājumi netiek veikti līdz taksācijas perioda pēdējai dienai, apliekamo ienākumu koriģē atbilstoši likuma 6.panta pirmās daļas 12.punktam.

63.Apliekamais ienākums nav jākoriģē par likuma 6.panta ceturtās daļas pirmajā punktā minētajām valsts un pašvaldību nodevām un nekustamā īpašuma nodokļa summām.

64.Piemērojot likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punktu, apliekamo ienāku­mu samazina par valsts un Eiropas Savienības atbalsta summām lauksaimnie­cībai, kas piešķirts atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Likuma 6.panta ceturtās daļas 2.punkta izpratnē par atbalstu uzskatāms atbalsts saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likumu.

65.Piemērojot likuma 6.panta ceturtās daļas 9.punktu, taksācijas perioda ieņēmumus no to vērtspapīru pārdošanas, kuri atrodas publiskajā apgrozībā, nosaka atbilstoši šo noteikumu 56.punktā minētajiem nosacījumiem.

66.Piemērojot likuma 6.panta piekto daļu, nodokļa aprēķināšanas vaja­dzībām neņem vērā bilances posteņu pārvērtēšanas rezultātus. Peļņu vai zaudē­jumus, kas radušies ārvalstu valūtas kursa maiņas dēļ, ņem vērā nodokļa aprēķināšanas vajadzībām un ieskaita nodokļu maksātāja apliekamajā ienākumā.

67.Likuma 6.panta sestā daļa attiecināma uz jebkura apdrošināšanas veida apdrošināšanas prēmiju maksājumiem, ievērojot, ka apdrošināšanas veids ir tieši saistīts ar nodokļu maksātāja saimniecisko darbību.

68.Piemērojot likuma 6.panta sesto daļu, nodokļu maksātāja apliekamais ienākums nav jāpalielina par apdrošināšanas prēmijām, ko nodokļu maksātājs maksā Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrībām. Ja Eiropas Savienības dalībvalstu apdrošināšanas sabiedrības nodokļu maksātājam nepie­ciešamos apdrošināšanas pakalpojumu veidus neno­drošina, tad nodokļu maksātāja apliekamais ienākums nav jāpalielina arī par apdrošināšanas prēmijām, ko nodokļu maksātājs maksā citu valstu apdrošināšanas sabiedrībām.

69.Nodokļu maksātājs taksācijas perioda apliekamajā ienākumā iekļauj to apdrošināšanas prēmijas summas daļu, kas attiecīgajā taksācijas periodā saņemta atpakaļ, kad noslēgtā apdrošināšanas līguma termiņš ir beidzies, bet apdrošinā­šanas gadījums nav iestājies.

70.Piemērojot likuma 6.²panta otro daļu, saimnieciskās darbības veida nodošanā, apvienošanā vai sadalīšanā iesaistīto nodokļu maksātāju nodoto pamat­līdzekļu atlikusī vērtība nodokļa aprēķināšanas vajadzībām kļūst par pamat­līdzekļa sākotnējo vērtību nodokļa aprēķināšanas vajadzībām nodokļu maksātā­jam, kurš ir pārņēmis pamatlīdzekli.

71.Par parādu saistībām likuma 6.⁴ panta pirmās un otrās daļas izpratnē uzskatāmas tikai tās parādu saistības, par kurām attiecīgajā taksācijas periodā ir aprēķināti procentu maksājumi, izņemot likuma 6.⁴ panta ceturtajā daļā minēto.

72.Likuma 6.⁴ panta pirmā un otrā daļa piemērojama visu veidu procentu maksājumiem par parādu saistībām, arī procentu maksājumiem, kurus maksā par finanšu nomu (līzingu) un faktoringa ar regresa tiesībām darījumiem.

73.Likuma 6.⁴ panta pirmā un otrā daļa ir piemērojama arī tādam nodokļu maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāla apjoms ir negatīvs. Veicot likuma 6.⁴ panta otrajā daļā noteiktos aprēķinus nodokļu maksātājam, kura gada pārskatā atspoguļotais pašu kapitāls ir negatīvs, aprēķinos par pašu kapitālu nosacīti pieņem skaitli “0”. Nodokļu maksātājs, kuram saimnieciskās darbības veikšanai nav nodalīts pašu kapitāls, likuma 6.⁴panta otro daļu nepie­mēro, bet apliekamo ienākumu palielina par procentu maksājumiem, kas aprēķināti atbilstoši likuma 6.⁴ panta pirmajai daļai.

74.Nosakot taksācijas perioda parādu saistību vidējo apjomu, ņem vērā gan latos, gan ārvalstu valūtās saņemtos aizņēmumus un kredītus. Attiecībā uz parādu saistībām ārvalstu valūtā attiecīgi piemēro Centrālās statistikas pārval­des noteikto vidējo kredītu likmi ārvalstu valūtā izsniegtajiem kredītiem.

75.Par parādu saistību vidējo apjomu likuma 6.⁴ panta pirmās un otrās daļas izpratnē ir uzskatāma parādu saistību gada vidējā svērtā vērtība, kura tiek aprēķināta, saskaitot parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot taksācijas perioda pēdējo mēnesi), pieskaitot pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda sākumā un pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda beigās un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu taksācijas periodā. Ja parādu saistības ar konkrēto kreditoru nav visu taksācijas periodu, tad parādu saistību vidējo apjomu likuma 6.⁴ panta pirmās un otrās daļas izpratnē aprēķina, saskaitot parādu saistību vērtību katra mēneša pēdējā datumā (izņemot taksācijas perioda pēdējo mēnesi vai mēnesi, kad saistības beidzas (ja tās beidzas taksācijas perioda vidū)), pieskaitot pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda sākumā vai mēnesī, kad saistības rodas (ja tās rodas taksācijas perioda vidū), un pusi no parādu saistību vērtības taksācijas perioda pēdējā mēneša datumā vai tā mēneša pēdējā datumā, kad saistības beidzas (ja tās beidzas taksācijas perioda vidū), un iegūto summu dalot ar mēnešu skaitu taksācijas periodā, kuros ir konkrētās saistības (likuma 6.⁴pantā noteiktā parādu saistību vidējā apjoma aprēķina piemērs — šo noteikumu 6.pielikumā).

76.Piemērojot likuma 7.pantu, ar nedrošiem parādiem saprot arī tās parādu saistības pret kredītiestādi, kuras radušās, kredītiestādei iegādājoties prasījuma (parādu) vērtspapīrus, un kurām saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas izdotajiem noteikumiem jāveido speciālie uzkrājumi. Likuma 7.pantu nepie­mēro attiecībā uz speciālajiem uzkrājumiem, kas izveidoti akcijām un citiem vērts­papīriem ar nefiksētu ienākumu, līdzdalībai saistīto uzņēmumu pamatkapitālā, pašu akcijām, zaudējumu segšanai zādzību gadījumos, kā arī pamatlīdzekļiem.

77.Piemērojot likuma 9.pantu, ar zaudētiem parādiem saprot arī parādus, kuru atgūšanai izmanto cesijas darījumus, vai faktoringu bez regresa prasībām.

78.Piemērojot likuma 9.panta pirmās daļas 7.punkta kritēriju, kas attiecas uz debitora parādu piedziņas tiesas ceļā lietderības apsvērumiem, minētais kritērijs attiecas uz debitoru — fizisko personu — parādiem.

79.Ja debitors — fiziskā persona — ir miris un saistības pārņem viņa mantinieki, likuma 9.panta pirmās daļas 7.punktu piemēro, pamatojoties uz tiesas spriedumu par parāda piedziņu no mirušā debitora mantiniekiem un tiesu izpildītāja aktu par piedziņas neiespējamību. Ja debitora — fiziskās personas — manta piekrīt valstij, minēto likuma normu piemēro, pamatojoties uz tiesas lēmumu par tiesvedības izbeigšanu, ko norāda lēmumā, ar kuru apstiprina mirušā debitora mantas piekritību valstij.

80.Likuma 10.panta ceturtās daļas piemērošanas piemērs minēts šo noteikumu 7.pielikumā.

81.Ja kapitālsabiedrība — dividenžu izmaksātājs, piemērojot citos likumos noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, ir pilnīgi vai daļēji atbrīvots no uzņēmumu ienākuma nodokļa, tad saskaņā ar likuma 11.pantu nodokļu maksātājs — dividenžu saņēmējs — iekļauj savā apliekamajā ienākumā to saņemamo dividenžu daļu proporcionāli peļņas daļai, kas nav bijusi aplikta ar uzņēmumu ienākuma nodokli. Ar citiem likumiem saprot tos likumus, kas iekšzemes nodokļu maksātājam dod tiesības saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, bet nenosaka vispārējos uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas, aprēķināšanas un maksāšanas principus (likums “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās”). Ja uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumi tiks ieviesti vēl ar kādu citu likumu, kuru piemērojot proporcionāli tiks samazināta budžetā iemaksājamā uzņēmumu ienākuma nodokļa summa, tad dividendes, kas saņemtas no saimnie­ciskās darbības veicēja, kas izmanto attiecīgajā likumā noteiktās uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides vai atvieglojumus, būs apliekamas proporcionāli saņemtā atvieglojuma vai atlaides apmēram.

82.Piemērojot likuma 11.panta trešo, ceturto un piekto daļu, nodokļu maksātājs iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kurā norādīta dividenžu izmaksātāja rezidences valsts, kā arī dokumentus (dokumentu kopijas), kuros apliecināta dividenžu saņēmēja līdzdalības daļa dividenžu izmaksātāja — nerezidenta — kapitālā un balsstiesībās.

83.Lai noteiktu likuma 12.panta otrās daļas 2., 3.un 4.punktā minētās preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtību, piemēro vienu no šo noteikumu 84., 85. vai 86.punktā minētajām metodēm.

84.Salīdzināmo nekontrolēto cenu metode:

84.1.metodes būtība — metode, kuras ietvaros salīdzina saistītu uzņēmu­mu savstarpējā darījumā piemēroto cenu ar saistīta uzņēmuma un ar to nesaistīta komersanta salīdzināma darījuma cenu vai ar citu nesaistītu komersanta salīdzi­nāma darījuma cenu salīdzināmos apstākļos (salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes piemērs — šo noteikumu 8.pielikuma 1.punktā);

84.2.metodi piemēro, ja tiek veikti darījumi ar precēm vai pakalpojumiem, kuru cenas ir salīdzināmas ar nesaistītu komersantu darījumu cenām, vai ja ir iespējams veikt pietiekami precīzas korekcijas, lai izslēgtu darījumu atšķirību būtisku ietekmi uz darījuma vērtību vai preces, produkta vai pakalpojuma cenu.

85.Tālākpārdošanas cenu metode:

85.1.metodes būtība — metode pamatojas uz cenu, par kādu preces (produktus), kas iegādātas no saistīta uzņēmuma, tiek pārdotas tālāk nesaistītam komersantam.Minēto cenu samazina par bruto peļņu, no kuras tālākpārdevējs sedz pārdošanas un administrācijas izmaksas, gūstot atbilstošu peļņu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmanto­tos aktīvus un citus darījuma vērtību ietekmējošus faktorus. Iegūtais rezultāts uzskatāms par darījuma tirgus vērtību (vai preces, produkta tirgus cenu) (tālāk­pārdošanas cenu metodes piemērs — šo noteikumu 8.pielikuma 2.punktā);

85.2.metodi piemēro tālākpārdevēja preču iegādes darījumiem, ja tālāk­pārdevējs pārdod preci tālāk nesaistītai personai, ievērojami nepalielinot preces vērtību un saglabājot tās identitāti.

86.Izmaksu pieskaitīšanas metode:

86.1.metodes būtība — metode, ar kuru darījuma tirgus cena tiek noteikta piegādātāja pārdotās produkcijas vai sniegto pakalpojumu izmaksām par produkta (pakalpojuma) piegādi saistītam uzņēmumam, pieskaitot atbilstošu izmaksu uzcenojumu, kādu piegādātājs piemērotu salīdzināmā darījumā ar nesaistītu komer­santu, ņemot vērā darījuma nodrošināšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījumu cenu ietekmējošus faktorus (izmaksu pieskaitīšanas metodes piemērs šo noteikumu 8.pielikuma 3.punktā);

86.2.metodi piemēro preču (produktu) piegādātāja (ražotāja) vai pakalpo­jumu sniedzēja darījumiem, ja attiecīgajos darījumu priekšmetos nav ieguldīts nozīmīgs un unikāls nemateriālais īpašums.

87.Ja šo noteikumu 84., 85. vai 86.punktā minētās metodes nav pietie­kamas, lai noteiktu preces (produkta, pakalpojuma) tirgus cenu vai darījuma tirgus vērtību, var izmantot šo noteikumu 88.vai 89.punktā minēto metodi.

88.Darījumu tīrās peļņas metode:

88.1.metodes būtība — metode, kurā darījumu vērtība (preces, produkta vai pakalpojuma cena) tiek noteikta, uz darījumu attiecināmām tiešām un netie­šām izmaksām pieskaitot neto peļņas uzcenojumu, ņemot vērā darījuma nodroši­nāšanai veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus, izmantotos aktīvus un citus darījumu vērtību vai preces cenu ietekmējošus faktorus (darījumu tīrās peļņas metodes piemērs — šo noteikumu 8.pielikuma 4.punktā);

88.2.metodi piemēro līdzīgi kā tālākpārdošanas cenu metodi vai izmaksu pieskaitīšanas metodi (šo noteikumu 85.un 86.punktāminētajos gadījumos), ja komersants veic papildu funkcijas un attiecīgo izmaksu uzcenojumu salīdzinā­šana ar nesaistītu komersantu attiecīgajiem finanšu rādītājiem nesniedz pietiekami precīzu rezultātu.

89.Peļņas sadalīšanas metode:

89.1.metodes būtība — metode, kuru izmanto, ja saistīti uzņēmumi veic savstarpēji saistītus darījumus vai piedalās secīgos darījumos preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas cikla ietvaros, kurus nevar novērtēt atsevišķi. Piemē­rojot šo metodi, vispirms nosaka saistīto uzņēmumu savstarpēji veikto darījumu rezultātā gūto kopējo peļņu. Pēc darījuma funkcionālās analīzes, izvērtējot katra darījumā iesaistītā komersanta veiktās funkcijas, ar tām saistītos riskus un citus darījumu cenu ietekmējošus faktorus, peļņa starp tiem tiek sadalīta atbilstoši tādam ekonomiski pamatotam peļņas sadalījumam, par kādu būtu vienojušies nesaistīti komersanti (peļņas sadalīšanas metodes piemērs — šo noteikumu 8.pielikuma 5.punktā);

89.2.metodi piemēro savstarpēji atkarīgiem darījumiem, ja nevar konsta­tēt nesais­tītu komersantu salīdzināmus darījumus, kā arī darījumiem, kuros iesaistīti vairāki saistītie uzņēmumi ar nemateriālā īpašuma iesaistīšanu vai bez tās.

90.Šo noteikumu 84., 85., 86., 88.vai 89.punktā minēto darījuma tirgus vērtības vai preces (produkta, pakalpojuma) tirgus cenas noteikšanas metodi izvēlas atkarībā no darījuma veida un saistīto uzņēmumu veiktajām funkcijām, ar tām saistītajiem riskiem, izmantotajiem aktīviem un citiem darījuma vērtību ietekmējošiem faktoriem. Lai precīzāk noteiktu likuma 12.panta otrās daļas 2., 3.un 4.punktā minētās preču (produkcijas, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma tirgus vērtību, šo noteikumu 84., 85., 86., 88.vai 89.punktā minētās darījuma tirgus vērtības vai preces (produkta, pakalpojuma) tirgus cenas noteik­šanas metodes var kombinēt.

91.Piemērojot preču (produktu, pakalpojumu) tirgus cenas vai darījuma vērtības noteikšanas metodes, lai noteiktu salīdzināmus darījumus vai salīdzi­nāmus saimnieciskās darbības veicējus, nosaka:

91.1.saistītā uzņēmuma darījumā vai darījumu virknē veikto funkciju un ar tām saistīto risku salīdzināmību ar attiecīgajā komercdarbības nozarē un līdzīgā ģeogrāfiskajā tirgū esošā neatkarīgā saimnieciskās darbības veicēja līdzīgos darījumos veiktajām funkcijām un ar tām saistītajiem riskiem un izmantotajiem aktīviem, kā arī citus darījumu cenu ietekmējošus faktorus;

91.2.darījuma priekšmeta salīdzināmību, tas ir, saistīta uzņēmuma piegā­dāto vai iegādāto preču (produktu) vai sniegto vai saņemto pakalpojumu salīdzi­nājumu ar nesaistītu komersantu attiecīgo darījumu priekšmetu.

92.Piemērojot kādu no šo noteikumu 84., 85., 86., 88. vai 89.punktā minētajām darījuma tirgus vērtības vai preces (produkta, pakalpojuma) tirgus cenas noteikšanas metodēm:

92.1.salīdzināmās pamatfunkcijas ir produkta ražošana, izpēte un attīstība, preču tirdzniecība un izplatīšana, reklāma, mārketinga un finansēšanas nodroši­nāšana un citas funkcijas;

92.2.salīdzināmie riski atkarībā no veiktajām funkcijām var būt tirgus riski, kreditoru un debitoru riski, zaudējumu riski, kas saistīti ar preču krājumu uzglabāšanu, valūtas svārstību riski un zaudējumu riski, kas saistīti ar ražošanas iekārtu nolietošanos vai neveiksmīgu ieguldījumu konkrētā produkta pētniecības un attīstības projektā, apdrošināšanas un garantiju riski un citi riski;

92.3.par salīdzināmo darījumu vai komersantu izvēlas, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

92.3.1.neviena atšķirība (ja tāda ir) starp salīdzināmiem darījumiem vai starp komersantiem, kas veic šos darījumus, nevar būtiski ietekmēt cenu neierobežotas konkurences apstākļos;

92.3.2.var veikt matemātiskus aprēķinus un pieņemami precīzas finanšu datu korekcijas, lai izslēgtu šādu salīdzināmajos darījumos konstatēto atšķirību būtisku ietekmi.

93.Piemērojot šo noteikumu 84., 85., 86., 88.vai 89.punktā minētās darījuma tirgus vērtības (preces (produkta) tirgus cenas) noteikšanas metodes, var izmantot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dokumentu “Transferta cenu noteikšanas vadlīnijas daudznacionāliem komersantiem un nodokļu administrācijām”.

94.Likuma 12.panta ceturto daļu piemēro saskaņā ar normatīvo aktu par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām.

95.Ja pamatlīdzeklis netiek izmantots saimnieciskajā darbībā, piemērojot likuma 13.panta pirmo daļu, to nedrīkst iekļaut nevienā no likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā minētajām pamatlīdzekļu kategorijām, tādējādi tas netiek iekļauts nolietojuma aprēķinā saskaņā ar šo pantu.Ja pamatlīdzeklis ir izmantots saimnieciskajā darbībā, bet pēc tam kādā taksācijas periodā izslēgts (piemēram, norakstīts, pārdots, atdots nomā ar izpirkumu), tad attiecīgās kategorijas pamat­līdzekļa gada nolietojumu aprēķina likuma 13.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajā kārtībā, bet samazina par nodokļu maksātāja finanšu grāmatvedībā norādīto izslēgto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un stihisko nelaimju vai piespiedu kārtā zaudēto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību.

96.Piemērojot likuma 13.pantu, pamatlīdzekļu uzskaiti nodokļu nolieto­juma aprēķinam kārto, ievērojot šādus nosacījumus:

96.1.pirmās kategorijas pamatlīdzekļiem, piektās kategorijas pamat­līdzekļiem un pamatlīdzekļiem, kurus neizmanto saim­nieciskajā darbībā vai izmanto tikai daļēji, — par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumā minēto paraugu;

96.2.pamatlīdzekļiem — ražošanas tehnoloģiskajām iekārtām, kas iegādā­tas, sākot ar 2006.gada 1.janvāri, un kurām piemēro likuma 13.panta
1.²daļu, — par katru pamatlīdzekli atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 10.pieliku­mā minēto paraugu;

96.3.otrās, trešās un ceturtās kategorijas pamatlīdzekļiem — kopā par visu kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 11.pielikumā minēto paraugu;

96.4.nodokļu maksātājs, kas reģistrēts un darbojas kādā no īpaši atbalstāmajām teritorijām, — saskaņā ar šo noteikumu 12. un 13.pielikumā minēto paraugu;

96.5.nemateriālajiem ieguldījumiem nolietojumu aprēķina par katru nemateriālo ieguldījumu atsevišķi saskaņā ar šo noteikumu 14.pielikumā minēto paraugu;

96.6.pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 15.pieli­kumā minēto paraugu;

96.7.pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķina kopsavilkumu nodokļu maksātājs, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā, aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 16.pielikumā minēto paraugu.

97.Šo noteikumu 9.pielikuma “__kategorijas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins” aizpildīšanas kārtība:

97.1.2.ailē “Kategorijas sākotnējā vērtība” norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību datumā, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja kategorijā ietverts šo noteikumu 70.un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemts pamatlīdzeklis;

97.2.3.ailē “Vērtības izmaiņas — palielināšana “+”” norāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šajā ailē norāda arī izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

97.3.4.ailē “Vērtības izmaiņas — samazināšana “–”” norāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šajā ailē norāda arī izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

97.4.5.ailē “Izslēgtā vērtība” norāda izslēgtā vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudētā pamatlīdzekļa bilances vērtību vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgts citam uzņēmumam nodots pamat­līdzeklis (šo noteikumu 70.un 106.punktā minētajos gadījumos);

97.5.6.ailē “Koriģētā vērtība” norāda pamatlīdzekļa koriģēto vērtību:

97.5.1.taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, šajā ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

97.5.2.nākamajos taksācijas periodos šajā ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 6.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

97.6.7.ailē “Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu” norāda:

97.6.1.vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, izmantojot formulu: 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

97.6.2.vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: 10.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

97.7.8.ailē “Taksācijas perioda nolietojums (7.aile x likme %)” norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 7.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamat­līdzekļu kategorijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

97.8.9.ailē “Uzkrātais nolietojums” norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 9.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 8.ailē;

97.9.10.ailē “Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolieto­juma atskaitīšanas” norāda pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izman­tojot formulu: 7.aile – 8.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 6.aile – 9.aile.

98.Šo noteikumu 10.pielikuma “Pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins jaunai ražošanas tehnoloģiskai iekārtai” aizpildīšanas kārtība:

98.1.2.ailē “Kategorijas sākotnējā vērtība” norāda saimnieciskajā darbībā izmantotā pamatlīdzekļa iegādes vai izveidošanas vērtību vai atlikušo katego­rijas vērtību, ja kategorijā ietverts šo noteikumu 70.un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemts pamatlīdzeklis;

98.2.3.ailē “Koriģētā kategorijas sākotnējā vērtība (2.aile x koeficients)” norāda pamatlīdzekļa koriģēto kategorijas sākotnējo vērtību, 2.ailē norādīto vērtību reizinot ar likuma 13.panta 1.²daļā noteikto koeficientu;

98.3.4.ailē “Vērtības izmaiņas — palielināšana “+”” norāda izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

98.4.5.ailē “Vērtības izmaiņas — samazināšana “–”” norāda izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

98.5.6.ailē “Izslēgtā vērtība” norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas izslēgts vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudēts, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgts citam uzņēmumam nodots pamatlīdzeklis šo noteikumu 70.un 106.punktā minētajos gadījumos;

98.6.7.ailē “Koriģētā vērtība” norāda pamatlīdzekļa koriģēto vērtību:

98.6.1.taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

98.6.2.nākamajos taksācijas periodos 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 7.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

98.7.8.ailē “Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu” norāda:

98.7.1.vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

98.7.2.vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 11.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

98.8.9.ailē “Taksācijas perioda nolietojums (8.aile x likme %)” norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 8.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamat­līdzekļu katego­rijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

98.9.10.ailē “Uzkrātais nolietojums” norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 10.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 9.ailē;

98.10.11.ailē “Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas” norāda aprēķināto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 8.aile – 9.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 7.aile – 10.aile.

99.Šo noteikumu 11.pielikuma “__ kategorijas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins” aizpildīšanas kārtība:

99.1.2.ailē “Kategorijas sākotnējā vērtība” norāda attiecīgās pamat­līdzekļu kategorijas pamatlīdzekļu vērtību, kuri taksācijas periodā ir iegādāti vai izveidoti un kurus šajā taksācijas periodā izmanto saimnieciskajā darbībā, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja kategorijā ietverti šo noteikumu 70.un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemtie pamatlīdzekļi;

99.2.3.ailē “Vērtības izmaiņas — palielināšana “+”” norāda izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļu ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

99.3.4.ailē “Vērtības izmaiņas — samazināšana “–”” norāda izslēdzamās pamatlīdzekļu daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

99.4.5.ailē “Izslēgtā vērtība” norāda pamatlīdzekļu bilances vērtību, kas izslēgti vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudēti, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgti citam uzņēmumam nodotie pamatlīdzekļi (šo noteikumu 70.un 106.punktā minētajos gadījumos);

99.5.6.ailē “Koriģētā vērtība” norāda pamatlīdzekļa koriģēto vērtību:

99.5.1.taksācijas periodā, kurā pamatlīdzekļiem sākt rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, 6.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

99.5.2.nākamajos taksācijas periodos 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 6.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

99.6.7.ailē “Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu” norāda:

99.6.1.vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzekļiem sāk rēķināt nolietojumu nodokļa vajadzībām, izmantojot formulu: 2.aile + 3.aile– 4.aile– 5.aile;

99.6.2.vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 10.aile + 2.aile + 3.aile – 4.aile – 5.aile;

99.7.8.ailē “Taksācijas perioda nolietojums (7.aile x likme %) norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 7.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

99.8.9.ailē “Uzkrātais nolietojums” norāda uzkrāto nolietojumu nodok­ļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 9.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 8.ailē;

99.9.10.ailē “Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolieto­juma atskaitīšanas” norāda aprēķināto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 7.aile – 8.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 6.aile – 9.aile.

100.Šo noteikumu 12.pielikuma “__ kategorijas pamatlīdzekļa nolietojuma aprēķins nodokļu maksātājam, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā” aizpildīšanas kārtība:

100.1.2.ailē “Kategorijas sākotnējā vērtība” norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību brīdī, kad pamatlīdzekli sāk izmantot saimnieciskajā darbībā, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja kategorijā ietverts šo noteikumu 70. un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemts pamatlīdzeklis;

100.2.3.ailē “Koriģētā kategorijas sākotnējā vērtība (2.aile x koeficients)” norāda pamatlīdzekļa koriģēto kategorijas sākotnējo vērtību, 2.ailē norādīto vērtību reizinot ar likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu;

100.3.4.ailē “Vērtības izmaiņas — palielināšana “+”” norāda summu, par kādu palielināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šajā ailē norāda arī izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļa ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatācijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

100.4.5.ailē “Vērtības izmaiņas — samazināšana “–”” norāda summu, par kādu samazināta pamatlīdzekļa vērtība, ja pārvērtēšana notikusi sakarā ar uzņēmuma privatizāciju vai atbilstoši normatīvajiem aktiem. Šajā ailē norāda arī izslēdzamās pamatlīdzekļa daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

100.5.6.ailē “Izslēgtā vērtība” norāda pamatlīdzekļa bilances vērtību, kas izslēgts vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudēts, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgts citam uzņēmumam nodots pamatlīdzeklis (šo noteikumu 70.un 106.punktā minētajos gadījumos);

100.6.7.ailē “Koriģētā vērtība” norāda pamatlīdzekļa koriģēto vērtību:

100.6.1.taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu, piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu, 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

100.6.2.nākamajos taksācijas periodos 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 7.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

100.7.8.ailē “Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu” norāda:

100.7.1.vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu, piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

100.7.2.vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 11.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

100.8.9.ailē “Taksācijas perioda nolietojums (8.aile x likme %)” norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 8.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

100.9.10.ailē “Uzkrātais nolietojums” norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 10.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 9.ailē;

100.10.11.ailē “Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas” norāda aprēķināto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 8.aile – 9.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 7.aile – 10.aile.

101.Šo noteikumu 13.pielikuma “__ kategorijas pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķins nodokļu maksātājam, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā” aizpildīšanas kārtība:

101.1.2.ailē “Kategorijas sākotnējā vērtība” norāda attiecīgās pamat­līdzekļu kategorijas pamatlīdzekļu vērtību, kurus šajā taksācijas periodā izmanto saimnieciskajā darbībā īpaši atbalstāmajā reģionā, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja kategorijā ietverti šo noteikumu 70.un 106.punktā minētajos gadījumos no cita uzņēmuma pārņemtie pamatlīdzekļi;

101.2.3.ailē “Koriģētā kategorijas sākotnējā vērtība (2.aile x koeficients)” norāda pamatlīdzekļu koriģēto kategorijas sākotnējo vērtību, reizinot 2.ailē norādīto vērtību ar likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu;

101.2.4.ailē “Vērtības izmaiņas — palielināšana “+”” norāda izmaksas, kas būtiski palielina pamatlīdzekļu ražošanas potenciālu vai pagarina ekspluatā­cijas laiku (pievienojot vai nomainot daļas vai detaļas);

101.3.5.ailē “Vērtības izmaiņas — samazināšana “–”” norāda izslēdzamās pamatlīdzekļu daļas vai detaļas bilances vērtību. Ja nomainītās daļas vai detaļas bilances vērtība nav aprēķināta atsevišķi, norāda amortizētās aizstāšanas izmaksas;

101.4.6.ailē “Izslēgtā vērtība” norāda pamatlīdzekļu bilances vērtību, kas izslēgti vai stihiskas nelaimes dēļ vai citā piespiedu kārtā zaudēti, vai atlikušo kategorijas vērtību, ja no kategorijas izslēgti citam uzņēmumam nodotie pamatlīdzekļi (šo noteikumu 70.un 106.punktā minētajos gadījumos);

101.5.7.ailē “Koriģētā vērtība” norāda pamatlīdzekļu koriģēto vērtību:

101.5.1.taksācijas periodā, kurā pamatlīdzekļiem sāk rēķināt nolietojumu, ja tos izmanto saimnieciskajā darbībā īpaši atbalstāmajā reģionā, 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

101.5.2.nākamajos taksācijas periodos 7.ailē norādāmo vērtību aprēķina, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 7.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

101.6.8.ailē “Vērtība, no kuras aprēķina taksācijas perioda nolietojumu” norāda:

101.6.1.vērtību, kas aprēķināta taksācijas periodā, kurā pamatlīdzeklim sāk rēķināt nolietojumu, piemērojot likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteikto koeficientu, izmantojot formulu: 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

101.6.2.vērtību, kas nākamajos taksācijas periodos aprēķināta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 11.aile + 3.aile + 4.aile – 5.aile – 6.aile;

101.7.9.ailē “Taksācijas perioda nolietojums (8.aile x likme %)” norāda aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu, izmantojot formulu: 8.ailē norādīto vērtību reizina ar dubultoto procentu likmi, kas noteikta attiecīgajai pamatlīdzekļu kategorijai likuma 13.panta pirmās daļas 1.punktā;

101.8.10.ailē “Uzkrātais nolietojums” norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 10.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 9.ailē;

101.9.11.ailē “Atlikusī kategorijas vērtība pēc taksācijas perioda nolieto­juma atskaitīšanas” norāda aprēķināto pamatlīdzekļa atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 8.aile – 9.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 7.aile – 10.aile.

102.Šo noteikumu 14.pielikuma “Nemateriālā ieguldījuma nolietojuma aprēķins” aizpildīšanas kārtība:

102.1.2.ailē “Sākotnējā vērtība” norāda nemateriālā ieguldījuma sākotnējo vērtību;

102.2.3.ailē “Vērtība, no kuras atņem aprēķināto taksācijas perioda nolietojumu” norāda:

102.2.1.taksācijas periodā, kurā sāk rēķināt nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam, 2.ailē norādīto vērtību;

102.2.2.nākamajos taksācijas periodos — vērtību, kas iegūta, izmantojot formulu: iepriekšējā taksācijas perioda 6.aile – 4.aile;

102.3.4.ailē “Aprēķinātais gada nolietojums” norāda saskaņā ar lineāro (vienmērīgo) metodi aprēķināto gada nolietojumu nemateriālajam ieguldījumam;

102.4.5.ailē “Uzkrātais nolietojums” norāda uzkrāto nolietojumu nodokļiem, summējot iepriekšējā taksācijas perioda 5.ailē norādīto vērtību un taksācijas periodā aprēķināto nolietojumu, kas norādīts 4.ailē;

102.5.6.ailē “Atlikusī vērtība pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitī­šanas” norāda aprēķināto nemateriālā ieguldījuma atlikušo vērtību, ko aprēķina, izmantojot formulu: 3.aile – 4.aile. Šajā ailē norādītā vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 2.aile – 5.aile.

103.Aizpildotšo noteikumu 15.pielikumu “Pamatlīdzekļu nolietojuma un nemateriālo ieguldījumu vērtības norakstīšanas aprēķina kopsavilkums”, norāda visu pamatlīdzekļu kategoriju un nemateriālo ieguldījumu aprēķinos (9., 10., 11., 12., 13. un 14.pielikums) attiecīgi nosauktajās ailēs norādītās kopsummas. Minētā pielikuma 6.ailē norādāmo vērtību iegūst, izmantojot formulu 3.aile – 4.aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 2.aile– 5.aile.

104.Aizpildotšo noteikumu16.pielikumu “Pamatlīdzekļu nolietojuma norakstīšanas aprēķina kopsavilkums nodokļu maksātājam, kas reģistrēts un darbojas īpaši atbalstāmajā teritorijā”, norāda visu pamatlīdzekļu kategoriju (9., 10., 11., 12. un 13.pielikums) attiecīgi nosauktajās ailēs norādītās kopsummas. Minētā pielikuma 6.ailē norādāmo vērtību iegūst, izmantojot formulu 3.aile – 4.aile. Tāda pati vērtība jāiegūst arī, izmantojot formulu: 2.aile– 5.aile.

105.Likuma 13.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto uzskaiti veic tikai pamatlīdzekļu nolietojuma aprēķiniem saskaņā ar minēto pantu. Likums nenosaka pamatlīdzekļu uzskaiti finanšu grāmatvedībā.

106.Piemērojot likuma 13.pantu gadījumā, ja sabiedrība reorganizācijas dēļ iegūst tādas pievienojamās sabiedrības pamatlīdzekļus, kura reorganizācijas brīdī beidz pastāvēt, attiecīgās kategorijas sākotnējo vērtību palielina par pievie­notās sabiedrības nodokļa aprēķināšanai noteikto atlikušo vērtību pēc taksācijas perioda nolietojuma atskaitīšanas.

107.Saskaņā ar likuma 13.panta pirmās daļas 8.punktu zemei, mākslas darbiem, antīkiem priekšmetiem, juvelierizstrādājumiem un citiem pamatlīdzek­ļiem, kuri nav pakļauti fiziskam vai morālam nolietojumam (piemēram, muzeja vērtības vai pamatlīdzekļi, kuri tām pielīdzināmi), kā arī ieguldījuma īpašu­miem, bioloģiskajiem aktīviem un pārdošanai turētiem ilgtermiņa ieguldīju­miem, kurus nodokļu maksātājs izvēlējies novērtēt patiesajā vērtībā, nolietojumu neaprēķina.

108.Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām datorprogrammu, ko izveidojis pats nodokļu maksātājs, un par atlīdzību iegūtu datorprogrammu licences līgumu nolietojumu noraksta saskaņā ar pamatlīdzekļu trešajai kategorijai noteikto likmi.

109.Par nemateriālo ieguldījumu izmaksām koncesijas iegūšanai uzskata Latvijas likumos atļautos maksājumus, kas tieši saistīti ar koncesijas tiesību iegūšanu.Ja koncesijas tiesību iegūšanai koncesionārs apņemas pārskaitīt valstij daļu no nākotnē paredzamās peļņas, šo peļņas daļu nodokļu likumu izpratnē neuzskata par nemateriālo ieguldījumu izmaksām koncesijas iegūšanai.

110.Ja koncesija piešķirta uz laikposmu, kas ir īsāks par desmit gadiem, bet patenti, licences vai preču zīmes — uz laikposmu, kas īsāks par pieciem gadiem, to vērtību noraksta termiņā (taksācijas periodā), uz kādu ir izsniegta attiecīgā koncesija, patents, licence vai preču zīme.

111.Piemērojot likuma 13.panta septīto daļu, iznomātājs nedrīkst iekļaut attiecīgā pamatlīdzekļa vērtību nolietojuma aprēķinos.

112.Nodokļa aprēķināšanas vajadzībām ņem vērā arī nolietojuma summas dāvinājumā (ziedojumā) saņemtiem, mantotiem un citiem pamatlīdzek­ļiem, kas nav iegūti par samaksu, bet kas tiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Nosakot apliekamo ienākumu, neņem vērā nolietojuma summu, kas aprēķināta pamat­līdzekļiem, kuri netiek izmantoti saimnieciskajā darbībā. Ja pamatlīdzeklis ir izmantots saimnieciskajā darbībā nepilnu taksācijas periodu, to uzskaita par katru kategoriju atsevišķi, un šī taksācijas perioda nolietojuma summu, kas aprēķināta saskaņā ar likuma 13.pantu, dala ar 12 un reizina ar mēnešu skaitu, kuros pamatlīdzeklis tika izmantots saimnieciskajā darbībā.

113.Ja nodokļu maksātājs, kas darbojas gan īpaši atbalstāmajā teritorijā, gan arī pārējā valsts teritorijā, taksācijas perioda laikā pamatlīdzekļus, kuriem tiek piemēroti likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktā noteiktie koeficienti, no šīs teritorijas pārvieto pastāvīgai darbībai ārpus īpaši atbalstāmās teritorijas, tad, aprēķinot pārvietoto pamatlīdzekļu nolietojumu, likuma 13.panta pirmās daļas 9.punktu var piemērot tikai par to laikposmu, kurā minētie pamat­līdzekļi tika izmantoti saimnieciskajā darbībā īpaši atbalstāmajā teritorijā.

114.Likuma 14.panta trešās daļas izpratnē komercsabiedrības vai koope­ratīvās sabiedrības pamatdarbība ir darbības veids ar vislielāko īpatsvaru nodokļu maksātāja kopējā apgrozījumā. Ja divu gadu periodā pirms kontroles maiņas bijuši atšķirīgi pamatdarbības veidi, tad par pamatdarbību uzskatāms tas darbības veids, kuram vidēji bijis vislielākais īpatsvars. Ja kontroles maiņas brīdī fiksētais pamatdarbības veids vienā no pieciem kontroles maiņai sekojošiem taksācijas periodiem vairs nav darbības veids ar vislielāko īpatsvaru nodokļu maksātāja kopējā apgrozījumā, tad nodokļu maksātājs nav piecus taksācijas periodus pēc kontroles maiņas saglabājis iepriekšējo pamatdarbības veidu un zaudē tiesības segt zaudējumus.

115.Zaudējot tiesības segt zaudējumus, nodokļu maksātājs precizē iepriekšējo taksācijas periodu (sākot ar taksācijas periodu, kurā notikusi kontro­les maiņa) apliekamo ienākumu, palielinot to par pārnesto zaudējumu summu, kuri izveidojušies pirms tā taksācijas perioda, kad notika kontroles maiņa, un segti taksācijas periodā, kurā notika kontroles maiņa, un tam sekojošos taksācijas periodos. Nodokļa summas palielinājumu no attiecīgā taksācijas perioda apliekamā ienākuma palielinājuma uzskata par nokavēto nodokļa mak­sājumu, kuram aprēķina pamatparāda palielinājumu un nokavējuma naudu atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

116.Piemērojot likuma 14.panta astoto daļu, taksācijas perioda apliekamo ienākumu samazina par pirmstaksācijas perioda zaudējumiem no vērtspapīru pārdošanas, ja taksācijas periodā ienākumi no attiecīgo vērtspapīru pārdošanas ir iekļauti ar nodokli apliekamajā objektā.

117.Piemērojot likuma 15.panta pirmo daļu, nodokļa atlaidi saskaņā ar likumu “Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās” piemēro nodokļa summai pēc likuma 16.un 20.pantā noteikto atlaižu piemērošanas.

118.Piemērojot likuma 16.pantu, ārvalstīs samaksāto nodokli ārvalstu valūtā pārrēķina latos pēc Latvijas Bankas noteiktā valūtas kursa nodokļa samaksāšanas dienā.

119.Piemērojot nodokļu konvenciju noteikumus, lai novērstu dubultu aplikšanu ar nodokli, piemēro atbrīvošanas metodi vai kredīta metodi saskaņā ar konkrētas nodokļu konvencijas noteikumiem.

120.Ja saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem piemēro atbrīvošanas metodi, lai novērstu dubultu aplikšanu ar nodokli, netiek ņemts vērā ārvalstī (piemēram, Lietuvā) gūtais ienākums, kuru nodokļu maksātājs guvis, izmantojot tur izveidotu pastāvīgo pārstāvniecību. Apliekamo ienākumu sama­zina par nodokļu maksātāja taksācijas perioda ieņēmumu summu, kura gūta ārvalstī un iekļauta nodokļu maksātāja peļņas vai zaudējumu aprēķinā, un apliekamo ienākumu palielina par izdevumu summu, kura saistīta ar minēto ieņēmumu gūšanu un iekļauta nodokļu maksātāja peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Piemērojot atbrīvošanas metodi saskaņā ar nodokļu konvencijas noteikumiem, nodokļu maksātājs vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju iesniedz Valsts ieņēmumu dienestā ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kurā norādīts pastāvīgās pārstāvniecības gūtais ienākums un samaksātā nodokļa summa.

121.Piemērojot likuma 16.pantā noteikto atlaidi, nodokļu maksātājs vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju iesniedz ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kas apliecina aplieka­mo ienākumu un nodokļa samaksu ārvalstī. Nodokļu maksātājs, kas uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas iesniegšanas brīdī nav iesniedzis ārvalsts nodokļu administrācijas apstiprinātu dokumentu, kurš apliecina aplieka­mo ienākumu un nodokļa samaksu ārvalstī, minēto dokumentu var iesniegt vienlaikus ar uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas labojumu.

122.Likuma 18.panta ceturtajā daļā minētā lauksaimnieciskā darbība ietver arī koku stādu audzēšanu, truškopību, putnkopību, biškopību un zvērko­pību. Iekšējo ūdeņu zivsaimniecība ir zivju audzēšana ūdenstilpēs — privātajos ūdeņos vai nodokļu maksātājam lietošanā nodotajās ūdenstilpēs.

123.Piemērojot likuma 20.panta pirmo daļu, budžeta iestādes uzskaita naudas izteiksmē saņemtos ziedojumus un izlieto tos normatīvajos aktos noteik­tajā kārtībā.

124.Likuma 20.panta 2.¹daļu piemēro tikai ziedotājiem, kuri likuma 20.pantā noteiktos ziedojumus veikuši, sākot ar 2005.gada 14.decembri.

125.Budžeta iestādes saskaņā ar likuma 20.panta ceturto daļu ne vēlāk kā pēctaksācijas gada 1.martā iesniedz Valsts kasē un publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” vai citā laikrakstā pārskatu par saņemto ziedojumu apmēru, ziedotājiem un ziedojumu izlietojumu.

126.Piemērojot likuma 22.panta pirmo daļu, ievēro normatīvajos aktos noteikto kārtību par uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijas aizpildīšanu. Ja nodokļu maksātājs taksācijas gada laikā beidz maksāt nodokli likvidācijas vai reorganizācijas dēļ, uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarāciju iesniedz ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc ārkārtas (slēguma vai likvidācijas) bilances apstiprināšanas.

127.Piemērojot likuma 22.panta astoto daļu, lauksaimniecības pakalpo­jumu kooperatīvā sabiedrība sastāda deklarāciju par tās biedriem sadalīto pārpalikumu un katram biedram sadalītā pārpalikuma lielumu un 30 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā likumā “Par uzņēmumu gada pārskatiem” noteiktajā termiņā iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta terito­riālajā iestādē pēc atrašanās vietas.

128.Piemērojot likuma 22.panta astoto daļu, dzīvokļu īpašnieku koope­ratīvā sabiedrība, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība un dārzkopības kooperatīvā sabiedrība sastāda deklarāciju par sadalītās peļņas saņēmējiem un katram saņēmējam sadalītās peļņas lielumu un līdz taksācijas gadam sekojošā gada 1.aprīlim iesniedz to Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē pēc atrašanās vietas.

129.Piemērojot likuma 22.panta desmito daļu, nodokļu maksātājs, kas peļņas vai zaudējumu aprēķinā ir atspoguļojis personālsabiedrības peļņas vai zaudējumu daļu, koriģē apliekamo ienākumu par minētajām summām, bet apliekamo ienākumu palielina par personālsabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā aprēķinātā apliekamā ienākuma vai zaudējumu daļu.

130.Piemērojot likuma 23.panta 1.¹daļu, avansa maksājumus pārskata ne biežāk kā reizi mēnesī.

131.Individuālais (ģimenes) uzņēmums (arī zemnieka un zvejnieka saim­niecība), par kura ienākumu tā īpašnieks pirmstaksācijas periodā ir maksājis iedzīvotāju ienākuma nodokli un kuru taksācijas periodā ir reģistrējis kā uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāju, avansa maksājumus taksācijas periodā veic šādā kārtībā:

131.1.par katru mēnesi no taksācijas perioda pirmā mēneša līdz mēnesim, kurā tā īpašnieks ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju par pirmstaksācijas periodu (bet ne vēlāk kā līdz 1.aprīlim), — summu, kas vienāda ar vienu divpadsmito daļu nodokļa, kas aprēķināts no saimnieciskās darbības ienākuma par taksācijas periodu pirms pirmstaksācijas perioda,un koriģēta, ievērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu;

131.2.par katru mēnesi taksācijas perioda atlikušajā daļā — summu, ko nosaka, aprēķinot starpību starp uzņēmuma īpašnieka gada ienākumu deklarācijā par pirmstaksācijas periodu aprēķināto ienākuma nodokli no saimnieciskās darbības ienākuma (kurš koriģēts, ievērojot Centrālās statistikas pārvaldes noteikto pirmstaksācijas gada kopējo patēriņa cenu indeksu) un taksācijas perioda pirmajos mēnešos līdz īpašnieka gada ienākumu deklarācijas iesnieg­šanas mēnesim (ieskaitot) samaksāto nodokļa summu un dalot šo starpību ar mēnešu skaitu, kas no deklarācijas iesniegšanas mēneša atlikuši līdz taksācijas perioda beigām;

131.3.ja aprēķinātā ikmēneša avansa maksājumu summa ir mazāka par 500 latiem, avansa maksājumu var veikt reizi ceturksnī likuma 23.panta piektajā daļā norādītajā termiņā.

132.Piemērojot likuma 23.panta astoto daļu, uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātāji, kas nodibināti (izveidoti) taksācijas gadā, var labprātīgi izdarīt nodokļa avansa maksājumus arī par pēctaksācijas gada janvāri, februāri, martu un aprīli.

133.Ja pēc nodokļu administrācijas pārbaudes aprēķinātais uzņēmumu ienākuma nodoklis par taksācijas periodu ir palielinājies vai samazinājies, salīdzinot ar nodokļu maksātāja norādīto nodokļa summu uzņēmumu ienākuma nodokļa taksācijas gada deklarācijā pirms pārbaudes, nodokļa avansa maksāju­mus veic, pamatojoties uz nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā aprēķināto uzņēmumu ienākuma nodokli par taksācijas periodu.

134.Piemērojot likuma 24.panta pirmo daļu, par ienākuma izmaksas brīdi uzskata brīdi, kad nodokļu maksātāja grāmatvedībā tiek samazinātas kreditora — nerezidenta saistības, tas ir, kad reāli tiek izmaksātas likuma 3.panta ceturtajā vai astotajā daļā minētās summas, vai arī brīdi, kad tiek izdarīts kreditora — nerezidenta — saistību samazinājums, veicot nodokļu maksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu nodokļu maksātāja grāmatvedības reģistros, vai notiek kreditora maiņa.

135.Piemērojot likuma 24.panta pirmo daļu, ienākumu izmaksātājs līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam Valsts ieņēmumu dienesta terito­riālajā iestādē iesniedz pārskatu (17.pielikums) — uzņēmumu ienākuma nodokļa izziņu par veiktajām izmaksām saistītiem uzņēmumiem vai ar uzņēmumu saistītām personām. Izziņu iesniedz arī tad, ja maksājums veikts savstarpēja norēķinu ieskaita veidā.

136.Piemērojot likuma 24.panta otro daļu, ienākumu izmaksātājs:

136.1.līdz nākamā mēneša piecpadsmitajam datumam Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajā iestādē iesniedz pārskatu par nerezidenta gūtajiem ienāku­miem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (18.pielikums);

136.2.izsniedz nerezidentam apliecinājumu par tā gūtajiem ienākumiem Latvijā un ieturētajiem nodokļiem (19.pielikums). Ja nepieciešams, apliecinā­jumu apstiprina Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālā iestāde, kurā nodokļu maksātājs — ienākumu izmaksātājs — reģistrēts.

137.Ja likuma 12.panta trešajā daļā minētais nodoklis ieturēts nepilnā apmērā, starpību no nodokļu maksātāja piedzen bezstrīdus kārtībā atbilstoši likumam “Par nodokļiem un nodevām”.

138.Piemērojot likuma pārejas noteikumu 28.punktu, nodokļu maksātāji, kuru kopējiem vērtspapīru pārdošanas ienākumiem piemērotā apliekamā ienāku­ma aprēķināšanas kārtība ar 2001.gada 1.janvāri ir mainījusies saistībā ar likuma 6.panta pirmās daļas 7.punktā un 14.panta astotajā daļā izdarītajiem grozījumiem, šajā taksācijas periodā radušos taksācijas perioda zaudējumus no vērtspapīru pārdošanas iekļauj apliekamā ienākuma aprēķinā un sedz hronoloģiskā secībā no nākamo piecu taksācijas periodu citu vērtspapīru pārdošanas apliekamā ienākuma.

139.Piemērojot likuma pārejas noteikumu 37.punktu, nodokļu maksātājs apliekamo ienākumu samazina par 20 procentiem no uzkrātās procentu maksā­jumu summas, kas radusies līdz 2002.gada 31.decembrim. Par uzkrāto procentu maksājumu summu nodokļu maksātājs ir tiesīgs samazināt apliekamo ienākumu nākamajos piecos taksācijas periodos, katrā taksācijas periodā apliekamo ienākumu samazinot par 20 procentiem no kopējās summas. Piemērojot likuma pārejas noteikumu 37.punktu, par uzkrāto procentu maksājumu summu uzskatāmi procentu maksājumi, par kuriem nodokļu maksātājs ir palielinājis apliekamo ienākumu iepriekšējos taksācijas periodos (atbilstoši likuma 6.panta astotās daļas redakcijai, kas bija spēkā līdz 2003.gada 22.jūlijam) un par kuriem nodokļu maksātājs bija tiesīgs samazināt turpmāko periodu apliekamo ienākumu.

140.Nodokļu maksātājs, kas uzsācis likuma 17.¹pantā noteiktās atlaides (bija spēkā līdz 2005.gada 31.decembrim) piemērošanu, ir tiesīgs to piemērot arī pēc minētā panta izslēgšanas visus taksācijas periodus pēc kārtas līdz taksācijas periodam, kad nodokļu maksātājs zaudē tiesības piemērot atlaidi.

141.Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2000.gada 19.septem­bra noteikumus Nr.319 “Likuma “Par uzņēmumu ienākuma nodokli” piemēro­šanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 112.nr.; 2002, 97.nr.; 2004, 66.nr.).

142.Noteikumi piemērojami ar 2006.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi piemērojami ar 2006.gada 1.jūliju.

 

Finanšu ministrijas iesniegtajā redakcijā

1.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.556

Netiešas līdzdalības piemēri likuma 1.panta divdesmit trešās un divdesmit ceturtās daļas piemērošanai

1. SIA “BELCO” pieder 75% SIA “LCO” kapitāla daļu vērtības un balstiesības. Savukārt SIA “LCO” pieder 60% SIA “BEL” kapitāla daļu vērtības un balstiesības. Līdz ar to SIA “BELCO” netieša līdzdalības daļa SIA “BEL” pārsniedz 50%, jo SIA “BELCO” var kontrolēt SIA “LCO” lēmumu pieņemšanu, kas savukārt, izmantojot savu vairākuma ietekmi SIA “BEL”, var ietekmēt tās lēmumu pieņemšanu.

2. SIA “BELCO” pieder 55% SIA “ACO” kapitāla daļu vērtības un balstiesības un 60% SIA “LCO” kapitāla daļu vērtības un balstiesības. Savukārt SIA “ACO” pieder 30% SIA “BEL” kapitāla daļu vērtības un balstiesības, bet SIA “LCO” pieder 22% SIA “BEL” kapitāla daļu vērtības un balstiesības. Līdz ar to SIA “BELCO” netieša līdzdalības daļa SIA “BEL” pārsniedz 50%, jo SIA “BELCO” var kontrolēt SIA “BEL” lēmumu pieņemšanu, izmantojot savu vairākuma ietekmi SIA “LCO” un SIA “ACO”, kuras kopā var ietekmēt lēmumu pieņemšanu SIA “BEL”.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

 

Finanšu ministrijas iesniegtajā redakcijā

2.pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 4.jūlija noteikumiem Nr.556

Likuma 3.panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas piemēri

1. Ārvalsts komercsabiedrība (nerezidents) “LATCO” izmanto fizisku personu J.Bērziņu - (Latvijas rezidentu) par “LATCO” tirdzniecības aģentu Latvijā. J.Bērziņam ir piešķirtas pilnvaras slēgt līgumus “LATCO” vārdā, kuras J.Bērziņš regulāri izmanto. Tātad “LATCO” ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Pastāvīgās pārstāvniecības gada peļņa ir 10000 latu, apliekamais ienākums - 8000 latu, nodoklis, piemērojot 15 procentu likmi, - 1200 latu. “LATCO” tieši (neizmantojot pastāvīgo pārstāvniecību – J. Bērziņa personā ) gadā ir pārdevis patērētājiem Latvijā kopsummā par 80000 latu tādas pašas preces, kādas tiek pārdotas, izmantojot Latvijas pastāvīgo pārstāvniecību. Jāņem vērā, ka, iekļaujot pastāvīgās pārstāvniecības apliekamajā ienākumā nerezidenta “LATCO” tieši gūto ienākumu, ir jāatskaita izdevumi, kas saistīti ar iekļaujamā ienākuma gūšanu. Izdevumi, kas saistīti ar minēto ienākumu gūšanu 60000latu. Tātad pastāvīgās pārstāvniecības ienākums, kas apliekams ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ir 8000 latu + 80000 latu - 60000 latu = 28000 latu. Šajā gadījumā nodoklis ir 4200 latu.

2. BELCO ir kapitālsabiedrība, B valsts rezidents. Tas sniedz konsultācijas un vadības pakalpojumus kapitālsabiedrībai LATCO, kas ir Latvijas rezidents. Konsultācijas tiek sniegtas B valstī, kur regulāri ierodas LATCO speciālisti. LATCO maksā BELCO par pakalpojumiem 100000 latu gadā. Šajā gadījumā BELCO nav pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā, bet BELCO saņemto samaksu par pakalpojumiem Latvijā apliek ar nodokļiem pēc 10 procentu likmes saskaņā ar likuma 3.panta ceturtās daļas 2.punktu.

3. BELCO ir kapitālsabiedrība, B valsts rezidents. Tas sniedz konsultācijas un vadības pakalpojumus kapitālsabiedrībai LATCO, kas ir Latvijas rezidents. Konsultācijas tiek sniegtas Latvijā, kur regulāri ierodas BELCO speciālisti, kas apmāca LATCO vadošos darbiniekus. LATCO maksā BELCO par pakalpojumiem 100000 latu gadā. Šajā gadījumā BELCO darbību analizē atbilstoši likuma “Par nodokļiem un nodevām” 14.panta astotās daļas 3.punktam, kurā noteikts, ka tad, ja nerezidents “sniedz pakalpojumus, to skaitā, konsultatīvos, vadības un tehniskos pakalpojumus, izmantojot savus darbiniekus vai piesaistīto personālu”, uzskata, ka nerezidentam BELCO ir pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā. Šajā gadījumā pārstāvniecības apliekamo ienākumu nosaka saskaņā ar likumu un normatīvo aktu par nerezidentu pastāvīgo pārstāvniecību apliekamā ienākuma noteikšanu un nodokļu maksāšanas kārtību.

4. ACO ir kapitālsabiedrība, A valsts rezidents, kas nodarbojas ar datorprogrammu izstrādi. LATCO ir kapitālsabiedrība, Latvijas rezidents, kurš iepērk datorprogrammas un nodarbojas ar šo datorprogrammu reproducēšanu, kā arī ar datorprogrammu kopiju izplatīšanu. Saskaņā ar savstarpēji noslēgto līgumu LATCO izmaksā autoratlīdzību (arī sistemātisku) ACO par tā izstrādāto datorprogrammu izmantošanas tiesībām un iegūst tiesības reproducētās datorprogrammas izplatīt. LATCO saskaņā ar līgumu var iegūt tiesības arī iznomāt datorprogrammas, reproducēt datorprogrammas komerciālām vajadzībām, translēt, adaptēt un jebkādi pārveidot datorprogrammas, un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu), kā arī padarīt datorprogrammu pieejamu publikai, izmantojot vadus vai individuāli izraugoties citu pieejamības veidu. Abos gadījumos no atlīdzības, kuru LATCO izmaksā ACO, ietur uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “b” apakšpunktu.

5. ACO ir kapitālsabiedrība, A valsts rezidents. Tas izstrādā datorprogrammas. LATCO ir kapitālsabiedrība, Latvijas rezidents, kurš iepērk savā saimnieciskajā darbībā izmantojamas datorprogrammas, veicot vienreizēju maksājumu par saņemtajām datorprogrammām (to kopijām). Šajā gadījumā līgumā var ietvert nosacījumu, ka LATCO ir atļauts reproducēt datorprogrammas, lai izmantotu tās sava kapitālsabiedrības struktūrvienību (filiāles) vajadzībām, bet atbilstoši līgumam nedrīkst datorprogrammu pārdot, iznomāt, reproducēt komerciālām vajadzībām, translēt, adaptēt un jebkādi pārveidot datorprogrammas, un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu), kā arī padarīt datorprogrammu pieejamu publikai, izmantojot vadus vai individuāli izraugoties citu pieejamības veidu. Šajā gadījumā ACO saņemtā atlīdzība nav uzskatāma par samaksu par intelektuālo īpašumu un no tās neietur uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “b” apakšpunktu.

6. ACO ir kapitālsabiedrība, A valsts rezidents. Tas izstrādā datorprogrammas. LATCO ir kapitālsabiedrība, Latvijas rezidents, kurš iepērk noteiktu datorprogrammas reprodukciju skaitu, lai tās izplatītu. LATCO atbilstoši līgumam nedrīkst datorprogrammu iznomāt, reproducēt komerciālām vajadzībām, translēt, adaptēt un jebkādi pārveidot datorprogrammas, un reproducēt šādi iegūtos rezultātus (ciktāl tas nav pretrunā ar tās personas tiesībām, kura pārveido datorprogrammu), kā arī padarīt datorprogrammu pieejamu publikai, izmantojot vadus vai individuāli izraugoties citu pieejamības veidu. Šajā gadījumā ACO saņemtā atlīdzība nav uzskatāma par samaksu par intelektuālo īpašumu un no tās neietur uzņēmumu ienākuma nodokli saskaņā ar likuma 3.panta ceturtās daļas 4.punkta “b” apakšpunktu.

7. Kapitālsabiedrības “LATCO” pamatdarbībā ietilpst satelīttelevīzijas kanālu (programmu) izplatīšana (retranslēšana) Latvijā savā kabeļtelevīzijas tīklā. Kapitālsabiedrība “LATCO” ir noslēgusi līgumu ar nerezidentu – televīzijas kompāniju, saskaņā ar šo līgumu kapitālsabiedrība “LATCO” apņemas nodrošināt nerezidenta – televīzijas kompānijas televīzijas kanāla retranslāciju Latvijā. Līgumā paredzēta atļauja retranslēt nerezidenta televīzijas kanālu bez tiesībām veikt kādas izmaiņas programmas kārtībā un saturā. Šajā gadījumā jāņem vērā, ka retranslācija pa kabeļiem ir jebkuras pa sakaru līnijām vai pa gaisu, ieskaitot satelītu, raidītas televīzijas vai radio programmas translācijas sinhrona, neizmainīta un netraucēta retranslācija caur kabeļu vai mikroviļņu sistēmu, kā arī jāievēro, ka, ja nerezidents – televīzijas kompānija saglabā tiesības (īpašumtiesības) uz savu programmu, tad iekšzemes kapitālsabiedrība, veicot maksājumus nerezidentam – televīzijas kompānijai, pilda prasības attiecībā uz blakustiesību īpašnieku izņēmuma tiesībām, un šajā gadījumā iekšzemes kapitālsabiedrības izdarītie maksājumi nerezidentam ir samaksa par blakustiesībām. Saskaņā ar likuma 3.panta ceturtās daļas 4.”a” punktu uzņēmumu ienākuma nodoklis šajā gadījumā, ieturams pēc 15 procentu likmes, kā no maksājumiem par blakustiesībām.

Finanšu ministrs O.Spurdziņš

Pielikumi 3-19

ZIP 112 kb