Ministru kabineta rīkojums Nr.514

Rīgā 2006.gada 11.jūlijā (prot. Nr.35 2.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Skolas ielā 3

1.Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis:

1.1.sabiedrības ar ierobežotu atbildību “P-SISTĒMAS” (vienotais reģis­trā­cijas Nr.40003446478, Rīgā, Riepnieku ielā 4-22, LV-1050) 2002.gada 15.jū­lijā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģen­tūras pri­vatizācijas ierosinājumu reģistrā ar Nr.1.33/3199-5220);

1.2.Ruslana Surkova 2005.gada 5.septembrī iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu re­ģistrā ar Nr.1.33/3189-6272).

2.Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “P-SISTĒMAS” un Ruslans Surkovs ierosina privatizēt valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Skolas ielā 3 (kadastra
Nr. 0100 020 0126).

3. Pēc privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. nekustamais īpašums Rīgā, Skolas ielā 3, ir ierakstīts Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2672 uz valsts vārda valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamā īpašuma aģentūra” personā 1999.gada 25.janvārī un sastāv no zemesgabala 945 m² platībā un četrstāvu bibliotēkas ēkas (lit. Nr.1);

3.2. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības;

3.3. pamatojoties uz Ministru kabineta 1995.gada 16.augusta rīkojumu Nr.470 “Par nekustamo īpašumu Rīgā, Skolas ielā 3” un 1995.gada 16.novembra līgumu starp Valsts īpašuma fondu un Latvijas Ārstu biedrību (turpmāk — LĀB), nekustamais īpašums Rīgā, Skolas ielā 3, nodots beztermiņa lietošanā LĀB. Beztermiņa lietošanas tiesības LĀB nostiprinātas 1996.gada 21.februārī Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.2672;

3.4. LĀB aizņem 735,7 m² (48 % no ēkas kopējās platības), Veselības veicināšanas valsts aģentūra aizņem 398,9 m² (26% no ēkas kopējās platības). LĀB iznomājusi telpas 396,5 m² platībā (26% no ēkas kopējās platības) Latvijas Pediatru asociācijas birojam, Latvijas Veterinārārstu biedrības birojam, Tipogrāfijas dizaina centram un citām kapitālsabiedrībām;

3.5. normatīvajos aktos LĀB ir deleģētas šādas valsts pārvaldes funk­cijas:

3.5.1.ārstniecības personu sertifikācija un resertifikācija — saskaņā ar Mi­nistru kabineta 1997.gada 23.decembra noteikumu Nr.431 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” 12.punktu (noteikumi izdoti saskaņā ar Ārstnie­cības likuma 29.pantu);

3.5.2.profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību izsniegšana reglamentēto profesiju specialitātēs: ārsts, ārsta palīgs (feldšeris), zobu higiēnists, laborants, medicīnas māsa — saskaņā ar Ministru kabineta 2002.gada 17.decembra noteikumu Nr.541 “Noteikumi par institūcijām, kas izsniedz ārvalstniekiem profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības reglamentētajās profesijās” 2.20.apakšpunktu (noteikumi izdoti saskaņā ar likuma “Par regla­mentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 36.panta 3.punktu);

3.5.3.datu sagatavošana ārstu reģistram un prakses ārstu reģistram — saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 11.oktobra noteikumu Nr.760 “Ārst­niecības personu reģistra izveides, papildināšanas un uzturēšanas kārtība” 20.punktu (noteikumi izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 9.panta pirmo daļu);

3.6. saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumu Nr.7 “Veselības veicināšanas valsts aģentūras nolikums” 3.punktu (noteikumi izdoti saskaņā ar Publisko aģentūru likuma 8.panta trešo daļu) Veselības veicināšanas valsts aģentūra ir valsts iestāde, kurai ir šādas valsts pārvaldes funkcijas:

3.6.1.sniegt atbalstu Veselības minis­trijai sabiedrības veselības veicināšanas politikas īstenošanā, piedalīties veselības veicināšanas programmu izstrādē un metodiski vadīt veselības veicināšanas programmu īstenošanu valsts un reģionālajā līmenī;

3.6.2. sistemātiski pētīt un izvērtēt iedzīvotāju paradumus, kas ietekmē viņu veselību;

3.6.3. izglītot dažādas sabiedrības grupas par faktoriem, kas ietekmē veselību un veselīgu dzīvesveidu;

3.6.4.sagatavot Veselības ministrijai priekšlikumus par veselības poli­tikas optimizāciju, sagatavot informāciju un izstrādāt ieteikumus valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām, citām juridiskajām un fiziskajām personām jautājumos, kas saistīti ar veselības veicināšanu;

3.6.5.sniegt priekšlikumus Veselības ministrijai politikas plānošanas dokumentu izstrādē, ieviešanā un koordinācijā atbilstoši Pasaules veselības organizācijas stratēģijai, iesaistīties starptautiskajās veselības veicināšanas programmās un pētījumos, kā arī skolu un pašvaldību projektos veselības veicināšanai;

3.6.6. veidot un uzturēt informatīvu datu bāzi par veselības veicināšanas apmācības programmām, veselības izglītības iespējām un resursiem;

3.6.7. citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

4.Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemes­gabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikviena personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu valsts interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam — ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.apakšpunktam — labums, ko iegūst valsts, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “P-SISTĒMAS” un Ruslana Surkova privatizācijas iero­sinājumu, ir lielāks nekā minēto privatizācijas ierosinātāju tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek apdraudēta LĀB un Veselības veicināšanas valsts aģentūras valsts deleģēto pārvaldes funkciju izpilde.

Līdz ar to secināms, ka nekustamais īpašums Rīgā, Skolas ielā 3, saglabājams valsts īpašumā Finanšu ministrijas valdījumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “P-SISTĒMAS” un Ruslana Surkova privatizācijas ierosinājumus un atteikt nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgā, Skolas ielā 3, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkcijas veikšanai — valsts institūciju nodrošināšanai ar darba telpām, kā arī tādu sabiedrisko organizāciju, kas pilda valsts pārvaldes funkcijas, nodrošināšanai ar darba telpām.

7.Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6) viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Finanšu ministrs O.Spurdziņš