Ministru kabineta 2006.gada 11.jūlija sēdē

AM: Par finansējumu NATO samita atspoguļošanai televīzijā

Lai nodrošinātu Ziemeļatlantijas līguma organizācijas valstu un valdību vadītāju sanāksmi šā gada 28. un 29.novembrī Rīgā ar kvalitatīviem televīzijas pakalpojumiem paredzētajās norises vietās, starptautiskajiem standartiem atbilstošām televīzijas tiešraidēm un ierakstiem no sanāksmes pasākumiem, ko izmantos starptautiskās raidorganizācijas, teicamiem filmēšanas un fotografēšanas apstākļiem, kā arī lai nodrošinātu būtiskāko televīzijas pakalpojumu piedāvāšanu NATO samita preses centrā, NATO samita organizācijas birojs ir deleģējis galveno samita raidorganizācijas funkciju veikt Latvijas Televīzijai (LTV). Lai uzlabotu LTV tehnisko stāvokli un iespējas nodrošināt starptautiskajiem standartiem atbilstošu atspoguļojumu NATO samita laikā, Ministru kabinets atbalstījis 319 988 latu piešķiršanu LTV. Ievērojot līdzšinējo NATO praksi, televīzijas pakalpojumu sniegšana NATO samita preses centrā ir sadalīta starp LTV un Eiropas Pārraides savienību (EPS). LTV pilnībā iekārtos TV studiju un daļēji arī 10 no 20 stand–up filmēšanas pozīcijām un koordinēs to darbu. Savukārt EPS tehniski nodrošinās TV translāciju vadīšanas un kontroles funkciju, apkalpos TV montāžas telpas, sniegs iespējas saņemt ierakstus un citus pakalpojumus.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

ĀM: Par valdības paveikto un turpmāko rīcību Eiropas Savienības jautājumos

Ārlietu ministrs Artis Pabriks 11.jūlija Ministru kabineta sēdē prezentēja informatīvo ziņojumu “Par valdības paveikto un iecerēto turpmāko rīcību Eiropas Savienības jautājumos”. Ziņojumā atspoguļots paveiktais Austrijas Eiropas Savienības (ES) prezidentūras laikā 2006.gada pirmajā pusē, noteiktas Latvijai prioritārās ES iniciatīvas un tiesību aktu projekti Somijas prezidentūras ietvaros, ar kuriem atbildīgās institūcijas strādās līdz 2006.gada beigām.

Austrijas ES prezidentūras laikā notika intensīvas debates par Eiropas nākotni, dalībvalstīm vienojoties par konkrētu pasākumu veikšanu, lai tuvinātu ES tās iedzīvotājiem. Intensīvs darbs notika pie Pakalpojumu direktīvas, paužot Latvijas intereses izšķirīgajās diskusijās ES Padomē šā gada maijā. Tāpat Austrijas prezidentūras laikā tika uzsākta jauno dalībvalstu novērtēšana dalībai Šengenas telpā. Līdz šā gada beigām Latvijā plānotas policijas sadarbības, datu aizsardzības, robežu kontroles u.c. novērtēšanas ekspertu vizītes.

Lai risinātu darbaspēka trūkuma un demogrāfijas problēmas dalībvalstīs, turpmāk ES pastiprinātu uzmanību veltīs legālās migrācijas politikas instrumentu izveidei. Līdz gada beigām jādefinē Latvijas darbaspēka tirgus vajadzības, lai tās paustu, lemjot par trešo valstu darbaspēka uzņemšanas un uzturēšanas nosacījumiem. ES 2007.–2013.gada budžeta kontekstā jāpabeidz sarunas par aptuveni 40 politiku programmām, lai dalībvalstīm piešķirto finanšu līdzekļu apgūšana tiktu uzsākta ar 2007.gada 1.janvāri. Nākamā pusgada laikā Latvija iesaistīsies ES kopējās enerģētikas politikas stratēģijas veidošanā, ar ko Eiropas Komisija plāno nākt klajā 2007.gada pirmajā pusē.

Citi svarīgi ES jautājumi, kuros būs aktīvi jāformulē un jāpauž Latvijas intereses, ir iniciatīva kopējās konsolidētās uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzes izveidošanai, likumdošana kuģošanas drošības jomā, kā arī zvejas nosacījumi un apjomi 2007.gadam.

Ārlietu ministrijas Informācijas un sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par MK apstiprināto Tautsaimniecības vienotās stratēģijas rīcības plānu un ziņojumu

11.jūlijā Ministru kabinets (MK) apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto rīkojumu projektu “Par Tautsaimniecības vienotās stratēģijas rīcības plānu”. Tautsaimniecības vienotās stratēģijas rīcības plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts Ziņojumā par progresu tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā identificēto problēmu un noteikto turpmāko prioritāšu risināšanai. Rīcības plānā ir ietverti Ziņojuma par progresu tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā ietvertie politikas mērķi, rīcības virzieni, veicamie pasākumi, atbildīgās institūcijas un izpildes termiņi.

Rīkojuma projektā ir noteikts apstiprināt rīcības plānu, ministrijām un citām atbildīgajām institūcijām nodrošināt rīcības plāna uzdevumu izpildi atbilstoši tām piešķirtajiem budžeta līdzekļiem rīcības plānā noteiktajos termiņos, Ekonomikas ministrijai katru gadu, sagatavojot ziņojumu par pamatnostādņu “Tautsaimniecības vienotā stratēģija” īstenošanas gaitu, iekļaut tajā atskaiti par tautsaimniecības vienotās stratēģijas rīcības plāna izpildes gaitu.

Vienlaikus MK apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par Ziņojumu par progresu tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā”. Ziņojumā par progresu tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā ir izvērtēts progress galveno stratēģisko mērķu īstenošanā, kā arī dots sociāli ekonomiskās politikas novērtējums par 2005.gadu.

Ziņojuma galvenais secinājums – ja Latvijai arī turpmākajos gados izdosies saglabāt līdzšinējos augstos izaugsmes tempus, IKP līmenis uz vienu iedzīvotāju 2010.gadā var būt ļoti tuvs tam, kāds noteikts Tautsaimniecības vienotajā stratēģijā. Arī paredzētais nodarbinātības līmenis – 65% – ir sasniedzams līdz 2010.gadam. Ekonomikas ministrijas speciālisti uzskata, ka makroekonomiskās vides stabilitāte nav viennozīmīgi vērtējama, jāatzīmē augstā inflācija un ārējā sektora nesabalansētības lēnā uzlabošanās. Makroekonomiskās stabilitātes uzturēšanā nepieciešama saskaņota fiskālā un monetārā politika, kas galvenokārt saistīta ar pieprasījuma ierobežošanu. Svarīga loma inflācijas ierobežošanā ir konkurences veicināšanai.

Līdz ar Komerclikuma pilnīgu stāšanos spēkā ir noslēdzies būtisks posms uzņēmējdarbības likumdošanas reformā – samazināts nodokļu slogs; izveidotas struktūras un normatīvie akti ES struktūrfondu apguvei, turpinās monopolnozaru liberalizācija. Joprojām ir jāturpina veidot uzņēmējdarbībai labvēlīgi apstākļi un jāveicina biznesa kultūras paaugstināšanās.

Nav izteikta progresa konkurētspējīgas nozaru struktūras izveidošanā – augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars tautsaimniecībā palielinās lēnākos tempos nekā noteikts mērķa rādītājos, jāveicina arī augsto tehnoloģiju produkcijas īpatsvars eksportā. Tāpat tiek atzīmēts, ka nav progresa sociāli ekonomisko disproporciju un risku mazināšanā – palielinās reģionālā noslāņošanās, pieaug nevienlīdzība ienākumu sadalē.

Tautsaimniecības vienotās stratēģijas īstenošanā un tajā izvirzīto mērķu sasniegšanā būtiski ir turpināt darbu pie ekonomiskās politikas koordinācijas uzlabošanas valstī. Lai to izdarītu, ir jāizstrādā kvalitatīvs Nacionālās attīstības plāns un jāveido ministriju stratēģisko plānu sasaiste ar budžetu, konsekventāk jāievieš vidēja termiņa budžeta plānošana.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

IZM: Par grozījumiem reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas likumā

Ministru kabineta (MK) sēdē 11.jūlijā izskatīja un apstiprināja likumprojektu “Grozījumi likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu””.

Pamatojoties uz 2006.gada 14.februāra MK sēdes protokollēmuma Nr.9 29.§ doto uzdevumu, Izglītības un zinātnes ministrija ir izstrādājusi grozījumus likumā “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu”, precizējot koordinatora un informācijas institūcijas nosaukumu jūrniecības jomā.

Likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 28.pantā noteiktās reglamentētās profesijas “augstskolu akadēmiskais personāls” un “zinātnisko iestāžu akadēmiskais personāls” neatbilst reglamentēto profesiju statusam, jo atbilstoši “Augstskolu likumam” un “Zinātniskās darbības likumam” augstskolu un zinātnisko iestāžu akadēmiskie amati ir vēlēti amati.

Likumprojekts precizē koordinatora un informācijas institūcijas nosaukumu jūrniecības jomā, kā arī saskaņo likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” normas ar “Augstskolu likumu” un “Zinātniskās darbības likumu”, svītrojot akadēmisko personālu no reglamentēto profesiju uzskaitījuma.

IZM: Par tirgus orientēto pētījumu projektu finansējuma sadales kārtību

Ministru kabineta (MK) sēdē 11.jūlijā izskatīja un apstiprināja MK noteikumu projektu “Tirgus orientēto pētījumu projektu finansējuma sadales kārtība”.

Noteikumu projekts ir izstrādāts saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 36.pantu un nosaka kārtību, kādā Izglītības un zinātnes ministrija, pamatojoties uz zinātnisko un tautsaimniecisko ekspertīzi, piešķir finansējumu tirgus orientēto pētījumu projektiem.

Tirgus orientētie pētījumi ir praktiskas ievirzes projekti, kuru mērķis ir veicināt zinātnes un ražošanas integrāciju, tehnoloģiski orientētu nozaru attīstību, jaunu darba vietu radīšanu.

IZM: Par rektoru padomes nolikuma apstiprināšanu

Ministru kabineta (MK) sēdē 11.jūlijā izskatīja un apstiprināja MK noteikumu projektu “Rektoru padomes nolikums”.

Rektoru padome izveidota, pamatojoties uz Augstskolu likuma 64.pantu, un tās nolikums nosaka padomes tiesības un sastāvu. Nolikumā noteikta arī padomes priekšsēdētāja ievēlēšanas kārtība un priekšsēdētāja pienākumi un atbildība.

IZM: Par cietuma inspektora un policista profesijas standartu

Ministru kabineta (MK) sēdē 11.jūlijā izskatīja un apstiprināja MK noteikumu projektus “Noteikumi par cietuma inspektora profesijas standartu” un “Noteikumi par vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) sastāva policista profesijas standartu”.

Saskaņā ar Profesionālās izglītības likuma 7.panta 2.punktu MK nosaka profesiju standartus un to izstrādes kārtību un saskaņā ar minētā likuma 8.panta 3.punktu un 24.panta trešo daļu to izstrādi organizē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma spēkā stāšanās likuma pārejas noteikumu 17.panta otro daļu pēc 2006.gada 1.janvāra spēku zaudējuši pārvaldes iestādes izdotie ārējie normatīvie akti. Lai noteiktu profesijas standartus, kuriem ir vispārsaistošs raksturs, ir jāpieņem attiecīgi MK noteikumi. Ņemot vērā minēto, IZM ir izstrādājusi MK noteikumu projektus “Noteikumi par cietuma inspektora profesijas standartu” un “Noteikumi par vecākā komandējošā (vecāko virsnieku) sastāva policista profesijas standartu”.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par ģimenes valsts pabalstu paaugstināšanu

Ar 2007.gada 1.janvāri, pēc Labklājības ministrijas (LM) ierosinājuma, tiks paaugstināts ģimenes valsts pabalsts. Tā apmērs palielināsies līdz 8 latiem mēnesī par pirmo bērnu ģimenē, par otro bērnu ģimenē – 9,6 lati mēnesī, par trešo – 12,8 lati mēnesī, par ceturto un katru nākamo bērnu ģimenē – 14,4 lati mēnesī.

Tā vakar, 11.jūlijā, lēma valdība, atbalstot LM izstrādātos grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par ģimenes valsts pabalsta un piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību”.

Līdz šim ģimenes valsts pabalsta apmērs par pirmo bērnu bija – 6 lati, par otro – 7,20 lati, par trešo – 9,60 lati, par ceturto un katru nākamo bērnu ģimenē – 10,80 lati mēnesī.

Pēc LM aprēķiniem, ģimenes valsts pabalsta izmaksai 2007.gadā papildus nepieciešami apmēram 11,4 miljoni latu, no kuriem šo pabalstu paredzēts izmaksāt vairāk nekā 414 tūkstošiem bērnu.

Atgādinām, ka LM jau 2006.gada budžeta projektā bija paredzējusi paaugstināt ģimenes valsts pabalstu, bet diemžēl šī LM iecere iepriekš netika atbalstīta.

Iepriekšējā gadā ģimenes valsts pabalstu saņēma par 410 941 bērnu, savukārt šogad ģimenes valsts pabalstu plānots izmaksāt par 413 500 bērniem.

Atgādinām, ka valsts sociālos pabalstus, tai skaitā arī ģimenes valsts pabalstu, piešķir vienam no bērna vecākiem. Gan bērna mātei, gan bērna tēvam ir līdzvērtīgas tiesības uz ģimenes valsts pabalsta saņemšanu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par transporta attīstības pamatnostādnēm 2007.–20013.gadam

11.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Transporta attīstības pamatnostādnes 2007.–2013.gadam.

Transporta politikas 2007.–2013.gadam virsmērķis, kas iestrādāts pamatnostādnēs, ir kvalitatīva un konkurētspējīga, kopējā Eirāzijas transporta sistēmā integrēta transporta infrastruktūra, komercdarbības vide, droša satiksme un kvalitatīvi, visiem pieejami tranzīta, loģistikas un sabiedriskā transporta pakalpojumi.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus, kas atbilst “Nacionālajā attīstības plānā” un citos valsts līmeņa politikas plānošanas dokumentos noteiktajam, kā arī saskan ar “Baltajā grāmatā” un “Lisabonas stratēģijā” izvirzītajām prioritātēm, paredzēti vairāki rīcības virzieni.

Infrastruktūras attīstība

Transporta attīstības pamatnostādnes paredz satiksmes drošības līmeņa paaugstināšanu, ko plānots veicināt ar ceļu satiksmes drošības pasākumu un bīstamo kravu drošas aprites koordināciju.

Viens no pamatnostādņu mērķiem ir infrastruktūras kvalitātes uzlabošana, kas nodrošinātu transporta sistēmas ilgtspēju. Infrastruktūras kvalitāti plānots uzlabot, strādājot vairākos virzienos.

Viens no plānotajiem darbības virzieniem ir bīstamo kravu drošas aprites koordinācija. Ar tās palīdzību plānots uzlabot autopārvadājumu kontroles efektivitāti, tādējādi samazinot pārkāpumu skaitu, un veidot drošāku bīstamo kravu apriti.

Pamatnostādnes paredz strādāt pie autoceļu uzturēšanas un attīstības, līdz 2013.gadam saremontējot visus valsts galvenos ceļus. Tāpat plānots nodrošināt, lai līdz šim laikam būtu noasfaltēta gandrīz puse valsts ceļu.

Transporta attīstības pamatnostādnes paredz izveidot modernu un drošu dzelzceļa transporta sistēmu ar savu vietu un vārdu globālajā loģistikas ķēdē. Rezultātā līdz 2013.gadam paredzēts panākt dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma palielināšanos līdz 100 miljoniem tonnu gadā.

Transporta attīstībā ietilpst arī pieprasījumam atbilstoša ostu caurlaides spēja, konkurētspējīgu un efektīvu pakalpojumu sniegšana ostās un iesaistītajā transporta ķēdē. Paredzēts veicināt Rīgas, Ventspils un Liepājas ostu kravu apgrozību un attīstīt prāmju satiksmi, kā arī veicināt kravu apgrozību mazajās ostās. Paredzētajā ostu attīstībā ietilpst arī pievedceļu attīstība.

Rīgu plānots attīstīt kā nozīmīgu Eiropas līmeņa gaisa satiksmes centru ar nemainīgi augstu kvalitātes līmeni pasažieru un kravu apkalpošanā un aviācijas lidojumu drošībā. Tiks veicināta arī Liepājas, Ventspils un Daugavpils lidostu pilnvērtīga iekļaušanās Eiropas transporta tīklā.

Tranzīta pakalpojumu veicināšana

Pamatnostādnes paredz veidot pastāvīgi augošu transporta un loģistikas pakalpojumu eksportu, panākot Latvijas ostās straujāku tranzīta kravu apgrozījuma pieauguma dinamiku nekā konkurējošo valstu ostās.

Sabiedriskā transporta pilnveidošana

Transporta attīstības pamatnostādnes nosaka izveidot efektīvu un sabiedrības interesēm atbilstošu sabiedriskā transporta pakalpojumu izveidi un attīstību. Plānots izveidot jaunus sabiedriskā transporta maršrutus un veicināt ērtāku un efektīvāku biļešu rezervēšanu un iegādi. Liela uzmanība tiks pievērsta tam, lai sabiedriskais transports būtu piemērots cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Nozares speciālistu kvalifikācijas celšana

Lai veicinātu transporta nozares attīstību, pamatnostādnes paredz paaugstināt transporta nozarē nodarbināto kvalifikāciju un veikt pētījumus transporta jomā, kā arī koordinēt tos ar citu nozaru ministrijām un plānošanas reģioniem, kas nodrošinātu pamatotāku lēmumu pieņemšanu. Tas nodrošinātu profesionālus nozares speciālistus, kā arī veicinātu pamatotu lēmumu pieņemšanu.

Pamatnostādņu nepieciešamība

Transporta attīstības pamatnostādņu projekts ir nepieciešams, lai precizētu transporta attīstības politiku, jo nav politikas dokumenta, kur būtu definēti visā transporta nozarē kopumā sasniedzamie mērķi un rezultāti laika periodam no 2007. līdz 2013.gadam. Daudzu šobrīd spēkā esošu dokumentu darbības termiņš beidzas 2006.gadā. Turklāt patlaban spēkā esošajos politikas plānošanas dokumentos visi šie aspekti pilnībā nav atspoguļoti.

SM: Par numerācijas resursu izmantošanu un lietošanu

11.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus “Kārtība, kādā piešķir, lieto, rezervē, pagarina vai anulē numerācijas resursus un atsakās no tiem”.

Noteikumos definēti pieejamie numerācijas resursi un pasākumi, kas ir jāveic elektronisko sakaru komersantam, lai iegūtu numerācijas resursus un veiktu nepieciešamās darbības ar tiem.

Ministru kabineta noteikumi ir nepieciešami, lai visiem elektronisko sakaru tirgus dalībniekiem definētu vienotus nosacījumus, kas jāpilda, lai izmantotu Latvijas nacionālos numerācijas resursus. Numerācijas resursu izmantošana paredz numerācijas resursu saņemšanu, rezervēšanu, lietošanu, kā arī atsacīšanos no tiem vai to izņemšanu no apgrozības. Noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 7.marta Direktīvas 2002/21/EK par kopējiem reglamentējošiem noteikumiem attiecībā uz elektronisko komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem (pamatdirektīva).

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par higiēnas prasībām ārstniecības iestādēm

Ministru kabinets (MK) 11.jūlijā akceptēja noteikumu projektu “Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē”, kas noteiks higiēnas pamatprasības ārstniecības iestādēs un tās struktūrvienībās, lai nepieļautu infekcijas slimību izplatīšanos. Līdz šim šādu vienotu higiēnas prasību ārstniecības iestādēm nebija un tās tika nodrošinātas, pamatojoties uz vairākiem nozares normatīvajiem aktiem.

Noteikumi paredz, ka līdz 2007.gada 1.jūlijam katrai ārstniecības iestādei būs jāizstrādā savs higiēnas un pretepidēmisko pasākumu plāns. Iestādes plāna izstrādi būs jānodrošina ārstniecības iestādes vadītājam, izvērtējot konkrētās ārstniecības iestādes infekcijas slimību izcelšanās un izplatīšanās risku, sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un to apjomu, kā arī citus riska faktorus, kas var ietekmēt ar pacientu veselības aprūpi saistīto infekcijas slimību rašanos un izplatīšanos. Plāna izstrādes procesā ārstniecības iestādes varēs konsultēties ar Sabiedrības veselības aģentūru.

Noteikumos ir noteiktas higiēnas prasības ārstniecības iestādes teritorijai un telpām, darbinieku roku mazgāšanai, aprīkojuma un medicīnas ierīču tīrīšanai, sterilizācijai un dezinfekcijai, veļas un gultas piederumiem, darbībām ar atkritumiem, kas radušies, sniedzot veselības aprūpes pakalpojumus. Jaunās prasības turpmāk arī noteiks higiēnas un pretepidēmijas prasības ārstniecības iestādei, uzņemot jaunu pacientu, kā arī uzņemot un aprūpējot infekciozu pacientu. Tās noteiks arī pacienta un pacienta apmeklētāja pienākumus un tiesības.

Higiēnas un pretepidēmiskā režīma pamatprasības tika izstrādātas ciešā sadarbībā ar Sabiedrības veselības aģentūru un Latvijas Sterilizācijas un higiēnas speciālistu asociāciju. Veselības ministrija arī lūdza izteikt priekšlikumus vairākām nozares profesionālajām asociācijām – Latvijas Ārstu biedrībai, Latvijas Slimnīcu biedrībai, abām ģimenes ārstu asociācijām un lielākajām valsts ārstniecības iestādēm. Šo noteikumu ievērošanu kontrolēs Valsts sanitārā inspekcija.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par kritērijiem lauksaimnieku priekšlaicīgai pensionēšanai

Valdība 11.jūlijā akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus kārtībā, kādā ieviešams programmdokuments “Latvijas Lauku attīstības plāns Lauku attīstības programmas īstenošanai 2004.–2006.gadam”.

Plānā veikti grozījumi pasākumā “Priekšlaicīgā pensionēšanās”, kurā precizēti ekonomiskās dzīvotspējas kritēriji, nosakot tos atvieglotākus nekā iepriekš Latvijas Lauku attīstības plānā (LAP) ietvertos atbalsta saņemšanas nosacījumus. Tā kā saimniecības darbība un attīstība ir atkarīga arī no tās lieluma, ekonomiskās dzīvotspējas kritēriju nosaka atkarībā no pārņemtās saimniecības iepriekšējā noslēgtā gada saimnieciskās darbības ieņēmumiem. Grozījumi veikti, lai veicinātu pirmspensijas vecumā esošu zemnieku pensionēšanos un gados jaunu, aktīvu cilvēku iesaistīšanos ar lauksaimniecību vai nelauksaimniecību saistītā komercdarbībā.

Tāpat veikti grozījumi pasākumā “Standartu sasniegšana” aktivitātē “Higiēnas standartu nodrošināšana piena ražošanā (ieguldījumi piena slaukšanas un piena dzesēšanas aprīkojumā)”, kas nosaka optimālo piena mājas platību atkarībā no saimniecībā esošo govju skaita. Lai pieejamais atbalsts tiktu apgūts, tika veiktas izmaiņas pasākuma projektu realizācijas termiņos, kas noteikti atkarībā no ieguldījuma veida.

Savukārt pasākumā “Tehniskā palīdzība” atbalstāmās aktivitātes papildinātas ar izmaksu kategorijām, kas ļaus uzlabot pasākuma administrēšanas efektivitāti.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par traktortehnikas tehnisko apskati un kontroli uz ceļiem

Valdība šodien akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos Ministru kabineta (MK) noteikumus par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz Ceļu satiksmes likumu.

Normatīvais akts paredz, ka traktortehnikas un tās piekabju valsts tehniskā apskate jāveic ne vēlāk kā piecas dienas pēc traktortehnikas vai tās piekabes pirmreizējās reģistrācijas un turpmāk – atbilstoši termiņam, līdz kuram traktortehnikai vai tās piekabei ir atļauts piedalīties ceļu satiksmē, bet ne retāk kā reizi gadā. Mēnesi, līdz kuram traktortehnikai un tās piekabei atļauts piedalīties ceļu satiksmē, norāda tehniskās apskates uzlīmē. Tehniskā apskate ietver traktortehnikas un tās piekabes statusa pārbaudi un tehniskā stāvokļa kontroli. Tāpat traktortehnikas un tās piekabes statusa pārbaude ietver datu pārbaudi traktortehnikas un tās vadītāju informatīvajā sistēmā un īpašnieka civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas kontroli. Noteikumi stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa