Par EK priekšsēdētāja aicinājumu G8 samitam Sanktpēterburgā

11.jūlijā preses konferencē Briselē Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu aicināja G8 vadītājus spert soli pretī vienotiem enerģētikas drošības principiem, kas veidos stabilu enerģētikas nākotni. Viens no galvenajiem uzdevumiem G8 vadītājiem Sanktpēterburgā būs vienošanās par kopīgiem enerģētikas drošības principiem, kas aptvers visus enerģijas ķēdes dalībniekus no ražotāja līdz patērētājam un arī tranzītvalstis. Eiropas Komisijas otra galvenā prioritāte ir panākt, lai G8 vadītāji paātrinātu palīdzības sniegšanu Āfrikai, par kuru vienojās pagājušajā gadā Glenīglā. Eiropas Savienība (ES) ir apņēmusies paturēt Āfriku politiskās skatuves centrā. Vakar EK priekšsēdētājs Barrozu vēstulē prezidentam Putinam paziņoja, ka ES ne vien gatavojas izpildīt savu Glenīglas apņemšanos līdz 2010.gadam dubultot atbalstu, bet jau plāno nākamo nozīmīgo priekšlikumu par 3 miljardu eiro fondu labas pārvaldes stiprināšanai, kas ir kritisks elements atbalsta efektīvai izlietošanai.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Ž.M.Barrozu teica: “G8 tikšanās laikā Sanktpēterburgā es runāšu par divām galvenajām lietām. Attiecībā uz enerģiju mums jārada atbilstošs klimats, lai būtu investīcijas un piegādes brīva kustība. G8 jāvienojas par principiem, kas radīs pamatus uzticamai, ekonomiskai un ilgtspējīgai enerģijas sistēmai. Mūsu otra prioritāte ir paturēt Āfriku skatuves centrā. Ņemot vērā Glenīglas vienošanās, ir reāla cerība izbeigt nabadzību Āfrikā. Bet visiem G8 partneriem jāpaātrina vienošanos izpilde, lai pārmaiņas būtu ilgstošas. Strauji jāvirzās uz priekšu. Ar naudu vien nepietiks, Āfrikas ilgtspējīgas attīstības pamatā ir saprātīga pārvalde. Ar šo nozīmīgo priekšlikumu par 3 miljardu pārvaldības fonda izveidošanu ES sāk nozīmīgu pavērsienu Glenīglas mērķu izpildes politikas attīstībā.”

G8 samits un galvenie jautājumi

G8 samits ir pasaules vadošo industriālo valstu sanāksme, kurā piedalās Francija, Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Krievija, Vācija, Japāna un Kanāda. Eiropas Komisijas priekšsēdētājs kā pilntiesīgs G8 dalībnieks piedalās gadskārtējās sanāksmēs un to sagatavošanā ar sava “šerpas” palīdzību.

Krievijas G8 prezidentūra par šīgada G8 sanāksmes trim galvenajiem jautājumiem ir izvirzījusi enerģijas drošību, infekcijas slimības, izglītību. Sanāksme notiks Sanktpēterburgā 15.–17.jūlijā.

Enerģijas drošība

Pašreizējā situācija

Pasaulē sākas jauns enerģijas laikmets, kur valda augsts pieprasījums un augstas, svārstīgas naftas un gāzes cenas. Skaitļi runā skaidru valodu: gāzes un naftas cenas Eiropā pēdējos divos gados ir dubultojušās. Eiropas importa atkarības celšanos līdz 2030.gadam paredz par 70%. Visā pasaules enerģijas ķēdē pietrūkst investīciju – nākamajos 20 gados būs vajadzīgi vairāk nekā 16 miljardi eiro, lai apmierinātu pieprasījumu pēc enerģijas un nomainītu novecojošo infrastruktūru. Un klimats kļūst siltāks.

Ko ES vēlas no G8:

G8 vadītājiem, kas jūlijā satiksies Sanktpēterburgā, galvenie uzdevumi būs šādi.

• Vienoties par pasaules enerģijas drošības principiem, kas apvienos visus enerģijas ķēdes dalībniekus no ražotāja līdz patērētājam un arī tranzītvalstis. G8 vadītājiem šajā sakarā jāvienojas par jaunu, uz tirgus balstītu sistēmu, kura veido pamatus atvērtiem, pārredzamiem, konkurētspējīgiem enerģijas tirgiem, kas ir labākā garantija efektīvai pasaules enerģijas sistēmas darbībai un pasaules enerģijas drošības atslēga.

• Enerģijas avotu piegādes un pieprasījuma, izcelsmes valstu, transporta un transportēšanas veidu dažādošana. Te ietverta arī jaukta enerģija, vajadzības gadījumā izmantojot arī kodolenerģiju. Jāapņemas paātrināt pāreju uz ekonomiku, kas maz patērē oglekli saturošu vielu, veicināt plašu atjaunojamās enerģijas avotu izmantošanu un stiprināt inovatīvas enerģijas tehnoloģijas.

• Energoefektivitāte. Apņemšanās veicināt energoefektivitāti kā izdevīgāko videi draudzīgo iespēju apmierināt augošo enerģijas pieprasījumu.

• Klimata pārmaiņas. Svarīgi, lai G8 vadītāji apņemtos izpildīt Glenīglas sanāksmē panāktās vienošanās par siltumnīcas efekta gāzu emisiju samazināšanu, pasaules vides uzlabošanu un enerģijas drošības veicināšanu un gaisa piesārņošanas samazināšanu.

Glenīglas solījumu izpilde – Āfrika

2005.gadā Glenīglas sanāksmē trīs galvenie solījumi attiecās uz parādu atvieglošanu, atbalstu un tirdzniecību. G8 vadītāji vienojās: pilnīgi atcelt parādus 18 Āfrikas valstīm, dot 50 miljardus dolāru (28,8 miljardus mārciņu) atbalstam jaunattīstības valstīm, attiecībā uz tirdzniecību apņēmās samazināt subsīdijas un tarifus. Āfrikas valstu vadītāji no savas puses apņēmās ievērot demokrātiju un labu pārvaldību.

Pagājušajā gadā Eiropas Savienība uzņēmās svarīgas saistības pirms Glenīglas G8 sanāksmes. Tas ļāva Eiropai spēlēt galveno lomu atbalstā un tirdzniecībā, līdz 2010.gadam dodot vairāk nekā 80% no 50 miljardu dolāru lielā atbalsta, puse no kura tiks Āfrikai, par to vienojās Glenīglā, pieprasot un iegūstot attīstības paketi Honkongas ministru konferencē decembrī, ieskaitot 2 miljardus eiro atbalstam tirdzniecībai.

• Eiropa izpilda saistības par atbalsta finansēšanu. Tā ne vien izpildījusi apņemšanos līdz 2006.gadam sasniegt atbalsta līmeni 0,39% no Nacionālā kopprodukta ienākumiem (NKI), bet arī, kā Komisija ziņoja, iespējams šo atzīmi pārsniegs, un šogad atbalsta apjoms būs 0,42% no NKI.

• Par pārvaldību: ES ne vien paredz līdz 2010.gadam dubultot Glenīglā apsolīto atbalstu, tā jau plāno turpināt plašo piedāvājumu par atbalstu Āfrikas pārvaldei, atvēlot tam iniciatīvu paketi apmēram 3 miljardu EUR vērtībā, lai sniegtu atbalstu sākotnēji paredzētajām valstīm. Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ACP) valstīm, kas ir 10.daļa no Eiropas Attīstības fonda (EDF) (apmēram 3 miljardi eiro no kopējās summas) tiks atvēlēti iniciatīvu paketei. Pārvaldes situācijas novērtējums un atbilstība, valdības reformu plāni un to ticamība būs galvenie, nosakot, kā sadalāma šo iniciatīvu pakete, kura papildinās valstij sākotnēji atsevišķi piešķirto summu.

• Par tirdzniecību Komisija ziņoja, ka nesen, pārskatot Komisijas atvieglotas tirdzniecības režīmu, vispārējā preferenču sistēma ir aptvērusi vēl papildu 300 preces, galvenokārt lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarēs. Panākta jauna GSP Plus vienošanās par īpaši neaizsargātām valstīm, kuras ratificējušas un efektīvi īsteno galvenās starptautiskās konvencijas, kas attiecas uz ilgtspējīgu attīstību. Pašlaik tas nodrošina 91% tarifu līniju neaplikšanu ar nodokļiem, un tāpēc pieeja ir ārkārtīgi piesātināta. Tā ir kā papildinājums pie “Viss, izņemot ieročus” vienošanās, kas nodrošina atbrīvojumu no nodokļiem gandrīz visām precēm no vismazāk attīstītajām valstīm.

• Bet ir jādara vairāk. Tādēļ ir svarīgi ātri sasniegt līdzsvarotus un plašus Dohas tirdzniecības sarunu rezultātus, kas veicinās attīstību. Pie tā Komisija strādās turpmākajās dienās un nedēļās.

Par infekcijas slimību apkarošanu un izglītību

Esošā situācija:

Bīstamākās slimības, kā HIV/AIDS, tuberkuloze, malārija un masalas, joprojām ir smaga nasta pasaules ekonomikai un sabiedrībai, īpaši jaunattīstības valstīs. Un, lai gan ir gūti panākumi ceļā uz ANO Tūkstošgades mērķi līdz 2015.gadam nodrošināt bezmaksas un obligātu pamatizglītību visiem bērniem, vēl vairāk nekā 100 miljoni bērnu neapmeklē skolu, tajā skaitā 59 miljoni meiteņu.

Ko ES vēlas no G8:

• Diskusijā par izglītību un infekcijas slimībām ES prioritāte ir izstrādāt spēcīgu attīstības plānu, sākot cīņu ar tādām slimībām kā AIDS, tuberkuloze un malārija, kuras neproporcionāli un smagi ietekmē Āfriku, un veicinot jaunattīstības un attīstīto valstu sadarbību izglītības jomā.

• Ņemot vērā ES atbildību putnu gripas novēršanā un pārvaldībā, ES rosinājusi G8 vadītājus palielināt savu lomu putnu gripas un pandēmijas novēršanas un pārvaldības starptautiskajā koordinācijā un sadarbībā.

• Par izglītību. Svarīgi, lai G8 turpinātu Glenīglā sākto virzību uz Āfriku un izpildītu apņemšanos “Izglītība visiem drīzā laikā”, lai veicinātu progresu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā.

• ES grib dalīties ar G8 savā plašajā pieredzē par starptautisku sadarbību izglītībā ar 25–45 Eiropas valstīm, lai uzlabotu starptautisko mobilitāti un veicinātu mūžizglītību, piedāvājot modeļus, ka ir sekmīgi attīstīti, piemēram, Erasmus, Boloņas procesu un topošo Eiropas Kvalifikācijas tīklu kā paraugus G8 starptautiskās mobilitātes un sociālās kohēzijas uzlabošanai.

Papildu informācija pieejama tīmekļa vietnēs: http://ec.europa.eu/commission_barroso/president/index_en.htm, http://ec.europa.eu/comm/external_relations/g7_g8/intro/index.htm.

Par G8 un samitu Sanktpēterburgā 2007.gada 15. – 17.jūlijā

Kas ir G8 valstis?

G8 valstis ir Amerikas Savienotās Valstis, Apvienotā Karaliste, Francija, Itālija, Japāna, Kanāda, Krievija un Vācija. G8 pilntiesīgs loceklis ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. Eiropas Savienību galotņu sanāksmē pārstāv Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Padomes priekšsēdētājs.

G8 ir gadskārtējs forums, ko dažādu jautājumu apspriešanai un sadarbības attīstībai izveidojušas pasaules lielākās attīstītās valstis. G8 nav ne institūcija, ne starptautiska organizācija, un tās darbībai nav formāla juridiska pamata. G8 sanāksmēs netiek pieņemti nekādi saistoši lēmumi, un tai nav ne darbības reglamenta, ne pastāvīga sekretariāta. Tāpēc G8 darbojas kā savdabīgs neformāls “klubs”.

Kad tas sāka darbu?

• Pirmā galotņu sanāksme notika Rambuijē, Francijā. Uz to pēc Francijas prezidenta ielūguma apspriest ekonomikas un finanšu jautājumus ieradās Amerikas Savienoto Valstu, Apvienotās Karalistes, Itālijas, Japānas un Vācijas vadītāji, un tāpēc to nosauca par ekonomikas samitu.

• Kanāda klubam pievienojās 1976.gadā.

• Eiropas Komisijas priekšsēdētāju uzaicināja piedalīties Londonas samitā 1977.gadā (Komisijas loma sākotnēji aprobežojās ar jomām, kas ir tās ekskluzīvā kompetencē).

• Kopš Otavas samita 1981.gadā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs piedalās visās samita diskusijās.

• Krievija klubam pievienojās 1998.gada samitā, kas notika Birmingemā, Apvienotajā Karalistē.

Kā tas darbojas?

G8 prezidentūras termiņš ir viens gads, un prezidējošā valsts katru gadu mainās, ņemot vērā ciklu, pēc kura attiecīgā valsts pirmoreiz sarīkojusi samitu. Attiecīgajā gadā prezidējošā valsts rīko gadskārtējo sanāksmi un nosaka tajā apspriežamo jautājumu loku. Samitus sagatavo valstu vadītāju personisko pārstāvju grupa, kuru dažkārt sauc par “šerpām”.

Krievija G8 prezidentūru pārņēma 2006.gada 1.janvārī, un 2006.gada samitu tā rīkos 15.?17.jūlijā Pēterburgā. G8 prezidējošā valsts 2007.gadā būs Vācija.

Kādi galvenie jautājumi tiks apspriesti šā gada G8 samitā?

Krievija kā prezidējošā valsts apspriešanai šā gada G8 samitā izvirzījusi trīs galvenos jautājumus: enerģētisko drošību, infekcijas slimības un izglītību.

Grūtākais jautājums būs vienoties par pasaules enerģētiskās drošības pamatprincipiem, kas varētu kļūt par pamatu lēmumu pieņemšanai gan G8 valstīm un citām valstīm – ražotājām, patērētājām un tranzītvalstīm, ņemot vērā jaunās enerģētikas realitātes.

Pārējie divi Krievijas prezidentūras prioritārie jautājumi ir infekcijas slimības un izglītība. Turpināsies arī darbs pie citiem G8 valstīm svarīgiem jautājumiem, piemēram, terorisma apkarošanu, cīņu par masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, reģionāliem jautājumiem, pasaules ekonomikas attīstību un tirdzniecību.

Kāpēc G8 samitā piedalās Eiropas Savienība?

Tāpēc, ka jau 1975.gadā, laikā, kad Rambuijē tika sarīkots pirmais samits, Eiropas Kopiena, kurā tolaik bija apvienojušās desmit valstis, bija unikāla supranacionāla organizācija. Dažās jomās lēmumu pieņemšana notika nevis atsevišķu tās dalībvalstu, bet visas Kopienas līmenī. Piemēram, tās ekskluzīvā kompetencē bija starptautiskās tirdzniecības un lauksaimniecības politika. Tāpēc ir skaidrs, ka G8 dalībniekiem, neuzaicinot Kopienu, nav jēgas apspriest tādus ar ekonomiku saistītus jautājumus kā starptautiskā tirdzniecība.

Eiropas Kopienas pārstāvji pirmoreiz piedalījās Londonas samitā 1977.gadā. Sākotnēji Kopienas loma aprobežojās ar jomām, kurās tai bija ekskluzīvas kompetences, taču pakāpeniski tolaik Kopienas un tagad ES loma palielinās. Eiropas Komisija pakāpeniski iesaistījās visās samita dienaskārtībā iekļautajās politiskajās diskusijās, un kopš 1981.gada Otavas samita arī visās samita darba sesijās. Tagad Eiropas Komisijas priekšsēdētājs kā pilntiesīgs loceklis piedalās gadskārtējos G8 samitos, bet Eiropas Komisija ar tā “šerpas” biroja vadītāja J.V.de Almeids (Joao Vale de Almeida) starpniecību visā samita sagatavošanas darbā.

Ja Eiropas Padomes prezidentūra ir dalībvalstij, kas nav G8 locekle, samitā, izņemot tā sagatavošanas darbu, piedalās arī Eiropas Padomes priekšsēdētājs. Tāpēc šogad Pēterburgā Eiropas Savienību pārstāvēs Somijas premjerministrs Vanhanens un Komisijas priekšsēdētājs Barozu.

Ja ES ir G8 locekle, tad kāpēc to nesauc par G9?

ES ir unikāla supranacionāla organizācija, nevis suverēna dalībvalsts, un G8 ir saīsinājums, kas nozīmē “8 valstu grupa”. Šā paša iemesla dēļ ES neuzņemas G8 prezidentūru.

Kāpēc G8 ir tik svarīga?

G8 samiti ir ārkārtīgi nozīmīgi pasākumi. Šajā neformālajā grupā tiekas pasaules industriāli attīstīto valstu vadītāji. Tā var noteikt pasaules kārtību, jo ekonomisko lielvaru lēmumiem ir reāls spēks. Un šo līderu noteiktajai virzībai kādā politiskā jautājumā ir “viļņveida” ietekme uz daudzu straptautisku organizāciju un institūciju darbību – ņemot vērā, ka, piemēram, četras no piecām ANO Drošības padomes loceklēm ir G8 valstis. G8 ir ļoti spēcīgs pārmaiņu katalizators.

Vai G8 samitos pieņemtie lēmumi ir jurisdiski saistoši?

G8 samitos pieņemtie lēmumi nav juridiski saistoši, taču “politiski” tie ir ļoti saistoši. Šos lēmumus pēc apspriedēm ar partneriem valstu vadītāji pieņem personīgi un ļoti publiski. Valstu vadītājiem šajā līmenī pieņemto lēmumu izpilde ir milzīga politiska imperatīva.

Un kā ar pagājušā gada lēmumiem? Vai ES izpildījusi savus solījumus par Āfriku, ko tā deva pērn G8 samitā Glenīglā?

Trīs galvenie Glenīglā dotie solījumi ir par parādu atlaišanu, palīdzību un tirdzniecību. G8 valstu vadītāji vienojās: atlaist visus parādus 18 Āfrikas valstīm; piešķirt USD50mljrd. (£28,8mljrd.) palīdzības paplašināšanai attīstības valstīm; attiecībā uz tirdzniecību tika panākta vienošanās samazināt subsīdijas un tarifus; kā darījuma daļu Āfrikas līderi no savas puses apņēmās veicināt demokrātijas attīstību un labu pārvaldību.

Pagājušajā gadā Eiropas Savienība uzņēmās nozīmīgas saistības, izpildot G8 Glenīglas samita lēmumus. Tas Eiropai devis iespēju uzņemties vadošo lomu palīdzības sniegšanā un tirdzniecībā, piešķirot 80% no Āfrikai paredzētajiem USD50mljrd., izvirzot attīstības paketi decembrī Honkongā notikušajā ministru līmeņa apspriedē, ieskaitot atbalstu tirdzniecībai 2mljrd. euro apjomā.

• Palīdzības finansēšanā Eiropa ir devēja. Tā tikai nav izpildījusi saistības 2006.gadā palielināt palīdzības apjomu līdz 0,39% GNI. Komisija paziņojusi, ka to, iespējams, sasniegs šogad, un palīdzības apjoms sasniegs 0,42% GNI.

• Komisija nesen paziņojusi, ka tā pārskatījusi preferenciālās tirdzniecības shēmu, preferenču ģeneralizēto sistēmu papildus attiecinot uz vēl 300 produktiem, galvenokārt lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē. Noteikta jauna GSP Plus kārtība, kas domāta tām īpaši jutīgām valstīm, kuras ir ratificējušas un efektīvi ieviesušas svarīgākās starptautiskās konvencijas par ilgtspējīgu attīstību. Pašlaik tā nodrošina beznodokļu režīmu 91% tarifu līniju, un tāpēc piekļuve tās tirgum ir ārkārtīgi izdevīga. Šis ir svarīgākais “visu, izņemot ieročus” nolīgumos, kas paredz beznodokļu režīmu gandrīz visām precēm no mazattīstītajām valstīm.

• Taču jādara vēl vairāk. Tāpēc ir tik svarīgi bez kavēšanās panākt līdzsvarotu un būtisku iznākumu Dohas tirdzniecības sarunu raundam, kas veicinās attīstību. Ar to Komisija nodarbosies nākamajās dienās un nedēļās.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa