Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Ministru kabinets
Oficiālajā izdevumā publicē:
  • Ministru kabineta noteikumus, instrukcijas un ieteikumus. Tie stājas spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas, ja tiesību aktā nav noteikts cits spēkā stāšanās termiņš;
  • Ministru kabineta rīkojumus. Tie stājas spēkā parakstīšanas brīdī;
  • Ministru kabineta sēdes protokollēmumus. Tie stājas spēkā pieņemšanas brīdī.

Ministru kabineta izdotos tiesību aktus publicēšanai nosūta Valsts kanceleja. Tie publicējami parasti divu darbdienu laikā pēc dokumenta saņemšanas.

TIESĪBU AKTI, KAS PAREDZ OFICIĀLO PUBLIKĀCIJU PERSONAS DATU APSTRĀDE

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006. gada 11. jūlija noteikumi Nr. 574 "Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 14.07.2006., Nr. 111 (3479) https://vestnesis.lv/ta/id/139857

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru kabineta noteikumi Nr.575

Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem

Vēl šajā numurā

14.07.2006., Nr. 111 (3479)

PAR DOKUMENTU

Izdevējs: Ministru kabinets

Veids: noteikumi

Numurs: 574

Pieņemts: 11.07.2006.

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta noteikumi Nr.574

Rīgā 2006.gada 11.jūlijā (prot. Nr.37 22.§)

Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē

Izdoti saskaņā ar Epidemioloģiskās drošības likuma 23.panta pirmo daļu

 

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka higiēniskā un pret­epidēmiskā režīma pamatprasības (turpmāk – pamatprasības) ārstniecības iestādē un tās struktūrvienībās (turpmāk – iestāde), lai nepieļautu tādu infekcijas slimību izplatīšanos, kuru iemesls ir saistīts ar pacienta veselības aprūpi (turpmāk – nozokomiāla infekcija).

2. Pamatprasības nosaka saskaņā ar piesardzības principu. Piesardzības princips pamatojas uz pieņēmumu, ka jebkurš pacients var būt infekcijas slimību izraisītāju nēsātājs un tā orgāni, audi, bioloģiskie šķidrumi un atdalījumi tieši vai netieši izplata dzīvus infekcijas slimību izraisītājus iestādē, kas tādējādi, iespējams, ir piesārņota.

3. Par infekcijas slimību izcelšanās un izplatības ierobežošanu iestādē ir atbildīgs iestādes vadītājs. Iestādes vadītājs:

3.1. nodrošina iestādes higiēniskā un pretepidēmiskā režīma plāna (turpmāk – iestādes plāns) izstrādi atbilstoši šajos noteikumos minētajām pamat­prasībām un konkrētajiem apstākļiem. Iestādes plānā ir vismaz šādas sadaļas:

3.1.1. telpu dalījums tīrības zonās un telpu tīrīšana;

3.1.2. roku apstrādes metodikas;

3.1.3. individuālo aizsarglīdzekļu lietošana atbilstoši procedūrai (manipu­lācijai);

3.1.4. dezinfekcijas un sterilizācijas plāns. Tajā ietverts aprīkojuma un medicīnisko ierīču iedalījums pēc inficēšanās riska pakāpes;

3.1.5. veļas šķirošana, veļas maiņas biežums un marķējums;

3.1.6. atkritumu apsaimniekošana;

3.1.7. nozokomiālas infekcijas reģistrēšana iestādē, norādot informāciju, kas nepieciešama epidemioloģiskajai analīzei;

3.1.8. rīcība un informācijas aprites shēma iestādē, ja pacientam ir konstatēta nozokomiāla infekcija vai pastāv pamatotas aizdomas par inficēšanos ar nozokomiālu infekciju;

3.1.9. iekšējās kontroles nodrošināšana;

3.2. organizē darbu iestādē tā, lai nodrošinātu iestādes plāna ieviešanu, vai norīko atbildīgo personu par iestādes plāna ieviešanu un iekšējo kontroli (ārstniecības personu) (turpmāk – atbildīgā persona par iestādes plānu), vai izveido nozokomiālo infekciju kontroles padomi vai grupu;

3.3. darbinieku amata aprakstos iekļauj pienākumu ievērot iestādes plānu;

3.4. norīko atbildīgo darbinieku, kas organizē medicīnisko ierīču sterilizācijas procesu un to glabāšanu, kā arī nosaka sterilo medicīnisko ierīču derīguma termiņu pēc punktu metodes saskaņā ar šo noteikumu pielikumu (turpmāk – atbildīgā persona par dezinfekciju un sterilizāciju).

4. Atbildīgā persona par iestādes plānu:

4.1. izvērtē un nosaka telpu dalījumu šādās tīrības zonās:

4.1.1. paaugstinātas tīrības zona (tai skaitā operāciju telpa, intensīvās terapijas nodaļa, invazīvo diagnostisko un ārstniecisko procedūru telpa, pacientu ar imūndeficītu palāta, apdegumu pacientu palāta, jaundzimušo palāta un aprūpes telpa);

4.1.2. parastās tīrības zona (tai skaitā pacientu uzgaidāmā telpa, reģistrācijas telpa vai vieta, pacientu pieņemšanas telpa, telpa darbiniekiem (garderobe, atpūtas telpa), gaitenis, pacientu palāta, rehabilitācijas kabinets, asins kabinets, zobārst­niecības kabinets, diagnostiskās izmeklēšanas nodaļa, pacientu uzņemšanas nodaļa, tīrās veļas noliktava un administrācijas telpa);

4.1.3. potenciāli piesārņotā zona (tai skaitā infekciozo pacientu palāta, pacientu vai darbinieku dušas telpas, tualetes telpa, uzkopšanas piederumu telpa, septisko operāciju nodaļa, mikrobioloģiskās laboratorijas darba telpas, netīrās veļas telpa, atkritumu vākšanas telpa, veļas mazgātava, autopsiju zāle un telpa miruša cilvēka ķermeņa glabāšanai);

4.2. informē iestādes vadītāju, organizē epidemioloģisko izmeklēšanu un koordinē pretepidēmijas pasākumus, ja konstatēta nozokomiālas infekcijas grupveida saslimšana (vismaz divi gadījumi) un citās ārkārtējās situācijās;

4.3. organizē grupveida saslimšanas gadījumu (vismaz divi gadījumi) un vismaz šādu īpaši bīstamu multirezistentu baktēriju izraisītu nozokomiālu infekciju reģistrēšanu iestādē:

4.3.1. pret meticilīnu rezistento Staphylococcus aureus (MRSA);

4.3.2. pret vankomicīnu rezistento Staphylococcus aureus (VRSA);

4.3.3. ar samazinātu jutību pret penicilīnu Streptococcus pneumoniae;

4.3.4. pret vankomicīnu rezistento Enterococcus (VRE);

4.3.5. Clostridium difficile izraisītas infekcijas slimības;

4.3.6. pret karbapenēmiem rezistento Actinobacterii Baumani;

4.3.7. pret amikacīnu rezistento Pseudomonas aeruginosa;

4.4. analizē nozokomiālās infekcijas cēloņus un riska faktorus, kā arī izstrādā priekšlikumus nozokomiālo infekciju riska faktoru novēršanai vai sniedz priekšlikumus iestādes vadītājam iestādes plāna pilnveidošanai;

4.5. pirms jauna veselības aprūpes pakalpojuma sniegšanas vai medicīnisko ierīču iegādes specifikācijas izstrādes izskata to atbilstību iestādes plānam, ja nepieciešams, sniedz priekšlikumus grozījumiem iestādes plānā, kā arī sniedz priekšlikumus iestādes vadītājam par medicīnisko ierīču izvēli un modernizāciju;

4.6. organizē darbinieku izglītošanu nozokomiālo infekciju profilakses jautājumos (darbinieka apmācību, stājoties darbā, un vismaz reizi trijos gados – apmācību saskaņā ar iestādes vadītāja apstiprinātu mācību plānu).

5. Iestādes darbinieks ir atbildīgs par personīgās higiēnas un iestādes plānā noteikto prasību ievērošanu.

II. Teritorija un telpas

6. Iestādes teritoriju un telpas, tai skaitā saimniecības un ārstniecības zonu, plāno, izvieto, iekārto un uztur, nodrošinot efektīvu teritorijas un telpu tīrī­šanu, kā arī telpu, aprīkojuma un medicīnisko ierīču piesārņošanas ierobežošanu.

7. Telpas tīra saskaņā ar iestādes plānu. Iestādes plānā saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajām tīrības zonām ir noteikts telpu tīrīšanas biežums, mazgāšanas un dezinfekcijas pasākumi, kā arī darbu izpildītāji.

8. Katrai tīrības zonai ir tikai tai paredzēti tīrīšanas piederumi. Tos marķē, norādot lietošanai paredzēto telpu (telpas) vai atbilstošo tīrības zonu.

9. Ja iestādē (izņemot specializētu infekcijas slimību iestādi) infekciozu pacientu izolē atsevišķā telpā (izņemot stingrās izolācijas režīma gadījumu), šo telpu tīra ar atbilstoši marķētiem tikai šai telpai paredzētiem tīrīšanas piederumiem. Tīrīšanas piederumus glabā atsevišķi.

10. Mazgāšanas, tīrīšanas un dezinfekcijas līdzekļus lieto saskaņā ar ražotāja noteiktajām lietošanas instrukcijām.

III. Prasības darbinieku roku apstrādei

11. Roku tīrību nodrošina, rokas mazgājot vai dezinficējot vai veicot roku ķirurģisko dezinfekciju, atbilstoši veicamajai manipulācijai (procedūrai) un saskaņā ar iestādes plānā iekļauto roku apstrādes attiecīgo metodiku. Roku apstrādes metodika ir pieejama katram darbiniekam.

12. Rokas mazgā:

12.1. sākot un beidzot darba dienu;

12.2. ja rokas ir acīmredzami netīras;

12.3. pēc fizioloģisko vajadzību nokārtošanas;

12.4. pirms ēdiena sadales un ēšanas;

12.5. pirms zāļu sadales;

12.6. ja konkrētajā situācijā rodas šaubas par roku tīrību.

13. Rokas dezinficē:

13.1. pēc tieša kontakta ar pacientu;

13.2. ja ir iespējama infekcijas izraisītāja pārnešana no pacienta vienas ķermeņa daļas uz citu;

13.3. pirms neķirurģisku invazīvu procedūru veikšanas;

13.4. pēc saskares ar bioloģiskajiem šķidrumiem, atdalījumiem un iespē­jami piesārņotām medicīniskām ierīcēm un aprīkojumu;

13.5. pirms un pēc cimdu lietošanas;

13.6. pirms un pēc nesterilu procedūru (manipulāciju) veikšanas (tai skaitā pārsēju maiņas);

13.7. pirms pacientu aprūpes.

14. Roku ķirurģisko dezinfekciju veic pirms ķirurģiskas procedūras (manipulācijas).

IV. Prasības cimdu lietošanai

15. Tīrus nesterilos vienreiz lietojamos cimdus lieto, ja:

15.1. darbiniekam ir roku saskare:

15.1.1. ar pacienta gļotādu, bojātu ādu, asinīm un bioloģiskajiem šķidrumiem, kā arī iespējami infekcioziem pacienta atdalījumiem (tai skaitā siekalām, strutām, fekālijām, krēpām un ādas bojājumu ek­su­dātiem);

15.1.2. ar aprīkojumu un medicīniskajām ierīcēm, kas ir notraipītas vai iespējami notraipītas ar asinīm, bioloģiskajiem šķidrumiem un atdalījumiem;

15.2. darbiniekam ir ādas bojājumi uz rokām;

15.3. darbiniekam ir jāņem asinis (tai skaitā asins paraugu).

16. Sterilos vienreiz lietojamos cimdus lieto, veicot ķirurģiskas proce­dūras (manipulācijas) un strādājot ar sterilu aprīkojumu un medicīnisko ierīci.

17. Cimdus maina:

17.1. pēc katra pacienta aprūpes (ja nepieciešams, vairākas reizes viena un tā paša pacienta aprūpes laikā);

17.2. ja cimdi ir bojāti;

17.3. pirms pieskaršanās tīrām virsmām, ja ir aizdomas, ka cimdi ir piesārņoti.

18. Izturīgos neoprēna, gumijas un butila daudzreiz lietojamos cimdus lieto:

18.1. tīrot telpu;

18.2. mazgājot aprīkojumu un medicīniskās ierīces, instrumentus un pacientu aprūpes priekšmetus;

18.3. vācot un pārvadājot (transportējot) atkritumus un netīro veļu.

V. Prasības aprīkojuma un medicīnisko ierīču tīrīšanai, dezinfekcijai un sterilizācijai

19. Aprīkojumu un medicīniskās ierīces ar zemu inficēšanas risku, kas var nonākt saskarē ar veselu (nebojātu) ādu, tīra (mazgā) un, ja nepieciešams, dezinficē.

20. Aprīkojumu un medicīniskās ierīces ar vidēju inficēšanas risku vai aprīkojumu un medicīniskās ierīces, kuras lietojot nonāk saskarē ar gļotādu vai bojātu ādu (piemēram, inhalatori, nazālie spoguļi un fleksiblie endoskopi), dezinficē manuāli vai izmantojot automātiskās mazgāšanas–dez­infekcijas iekārtas.

21. Aprīkojumu un medicīniskās ierīces ar augstu inficēšanas risku, kuras lietojot nonāk saskarē ar iekšējiem (paras­ti steriliem) ķermeņa audiem, orgāniem un dobumiem, kā arī asinīm un injekcijas šķīdumiem (piemēram, sirds asinsvadu un urīnpūšļa katetri, biopsijas instrumenti, akupunktūras un neiroloģisko testu adatas), sterilizē.

22. Medicīniskās ierīces lieto saskaņā ar ražotāja noteiktajām lietošanas instrukcijām.

23. Darbinieks, kas veic sterilizāciju, nodrošina, lai nenotiktu nesterilo un sterilizēto objektu saskare (viena virziena princips "nav atpakaļceļa"). Sterilizācijas procesu atdala no tīrīšanas procesa laikā vai telpā.

24. Sterilizācijai iepakotās medicīniskās ierīces ir paredzētas vienai procedūrai. Medicīniskās ierīces iepako tā, lai pēc sterilizācijas tās varētu brīvi izņemt no sterilizatora.

25. Atbildīgā persona par dezinfekciju un sterilizāciju pirms sterilizācijas iepakotu sterilizējamo medicīnisko ierīču marķējumā norāda informāciju par:

25.1. iepakojuma saturu, ja iepakojums nav caurspīdīgs;

25.2. iespēju izsekot sterilizācijas procesa kvalitātei arī pēc sterilās medicī­niskās ierīces izlietošanas:

25.2.1. sterilizācijas vieta, ja medicīniskās ierīces sūta uz citu iestādi;

25.2.2. sterilizācijas iekārtas numurs;

25.2.3. sterilizācijas cikla veids, ja iestāde izmanto vairākas sterilizācijas metodes;

25.2.4. cikla numurs (ja ir vairāki cikli);

25.2.5. sterilizācijas datums;

25.2.6. sterilās medicīniskās ierīces derīguma termiņš, kas noteikts saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;

25.3. indikatoru, kas apliecina, ka iepakojums ir ticis sterilizēts.

26. Atbildīgā persona par dezinfekciju un sterilizāciju nodrošina sterili­zācijas iekārtu un sterilizācijas procesa pārbaudi un sterilizācijas cikla fizikālo lielumu validāciju:

26.1. pēc sterilizācijas iekārtas uzstādīšanas;

26.2. vismaz reizi gadā;

26.3. pēc iekārtas remonta vai apkopes, kas saistīta ar tādu iekārtas parametru maiņu, kas ietekmē sterilizācijas procesu un kvalitāti.

27. Sterilizatora darba efektivitāti regulāri (katru dienu) pārbauda ar fizikālām, ķīmiski fizikālām un bioloģiskām metodēm, lietojot atbilstošas klases indikatorus vai autonomās cikla parametru kontrolierīces.

28. Sterilizācijas iekārtai, kurai nav automātiska sterilizācijas cikla pieraksta iespēju, sterilizācijas procesu un tā kontroli dokumentē, norādot sterilizācijas iekārtas numuru, sterilizācijas cikla veidu, cikla numuru (ja ir vairāki cikli), fizikālos parametrus sterilizācijas sākumā un beigās, sterilizācijas ilgumu un kopējo cikla ilgumu.

29. Sterilās medicīniskās ierīces glabā, nodrošinot to sterilitāti līdz lieto­šanas sākumam. Atverot iepakojumu, glabāšanas laiks beidzas. Ja iepakojums ir bojāts, mitrs vai tas nokrīt uz grīdas, tajā esošās medicīniskās ierīces uzskata par nesterilām.

30. Sterilo medicīnisko ierīču glabāšanas telpa (skapis vai plaukts) ir slēdzama un atrodas tuvu lietošanas vietai. Sterilo medicīnisko ierīču glabāšana tiešā saules gaismā vai sildierīču tuvumā ir aizliegta.

VI. Prasības veļas un gultas piederumiem

31. Iestādē lieto viegli mazgājamu un lietošanā izturīgu veļu, izvairās no tādas veļas izmantošanas, kurai nepieciešama sausā ķīmiskā vai cita speciālā tīrīšana. Novērš veļas piesārņošanu, to glabājot un transportējot, kā arī netīrās veļas papildu piesārņošanu, to transportējot, mazgājot un dezinficējot.

32. Medicīniskās kušetes ir pārvilktas ar ūdensnecaurlaidīgu un neadsor­bējošu materiālu. Šis materiāls ir viegli mazgājams un ir izturīgs pret mazgā­šanas un dezinfekcijas līdzekļu iedarbību. Medicīniskās kušetes dezinficē pēc katras to piesārņošanas ar bioloģiskajiem materiāliem un pēc katra pacienta aprūpes. Uz medicīniskajām kušetēm var uzklāt vienreiz lietojamo pārklāju, un to maina pēc katra pacienta aprūpes.

33. Iestādē lieto gultas matračus un spilvenus, kas ir pārvilkti ar ūdens­necaurlaidīga materiāla pārvalkiem un kurus mazgā, dezinficē un nosusina.

34. Pēc katra pacienta izrakstīšanas vai pārvietošanas matračus un spilvenus, kas nav pārvilkti ar ūdensnecaurlaidīga materiāla pārvalkiem, kā arī segas dezinficē dez­infekcijas kamerā vai dezinficē un mazgā veļas mazgātavā, izmantojot tehnoloģiju, kas nodrošina dezinfekciju.

35. Veļu mazgā veļas mazgātavā iestādē vai ārpus iestādes. Veļas mazgā­tavā ir:

35.1. barjeras tipa jeb divdurvju vai plūsmas tipa tuneļa veļas mašīnas, kurām ir veļas mazgāšanai un dezinfekcijai nepieciešamie parametri un tehnoloģija, kas nodrošina automātisku dezinfekciju (temperatūra, mazgāšanas–dezinfekcijas līdzekļu dozēšana un ekspozīcija). Veļas mazgātavā ir nodalīta netīrās un tīrās veļas plūsma;

35.2. dokumentārs apliecinājums, ka vismaz reizi gadā tiek pārbaudīti veļas mazgāšanai un dezinfekcijai nepieciešamie veļas mašīnu parametri.

36. Ja iestādei veļas mazgāšanas pakalpojumu sniedz cita juridiska persona, iestādes vadītājs ir atbildīgs, lai veļas mazgāšana atbilstu šo noteikumu 35.punktā minētajām prasībām.

VII. Prasības darbībām ar atkritumiem

37. Atkritumus vāc, šķiro, pārvieto (transportē), glabā, kā arī apstrādā un pārstrādā saskaņā ar normatīvajiem aktiem atkritumu apsaimniekošanas jomā.

38. Atkritumus vāc (šķiro) atbilstoša izmēra un atbilstoši marķētos atkritumu vākšanai paredzētos vienreiz lietojamos maisos vai tilpnēs. Asus priekšmetus vāc dūrienizturīgos konteineros.

VIII. Infekcioza pacienta uzņemšana, izvietošana un aprūpe

39. Infekciozu pacientu, ja ir iespējama citu pacientu vai darbinieku inficēšana ar infekcijas slimību un vides piesārņošana, pēc uzņemšanas iestādē ievieto (izolē) atsevišķā palātā un viņa aprūpi un ārstēšanu organizē tā, lai tiktu novērsta vides piesārņošana, kā arī citu pacientu un darbinieku inficēšanās iespēja.

40. Ja infekciozo pacientu nav iespējams ievietot (izolēt) atsevišķā palātā, ārstējo­šais ārsts konsultējas ar atbildīgo personu par iestādes plānu par telpas pielāgošanu izolēšanai, izvērtējot infekciozā pacienta izvietošanas iespēju palātas daļā pie roku mazgātnes. Pacientu, kurš inficējies ar aerogēnā veidā izplatāmo infekcijas slimību, obligāti izolē atsevišķā palātā vai, ja tas nav iespējams, pārved uz specializētu infekcijas slimību iestādi.

41. Ja infekciozais pacients atrodas vienā palātā ar citiem pacientiem, ārstējošais ārsts informē pacientus, darbiniekus un apmeklētājus par vispārī­gajiem pretepidēmijas pasākumiem infekcijas slimības izplatības novēršanai.

42. Infekciozos pacientus, kas inficēti ar vienu un to pašu infekcijas slimības izraisītāju, ievieto vienā palātā, ja šī infekcijas slimība neizraisa atkārtotu inficēšanos un ja kāds no pacientiem nav inficēts ar citu kontagiozo (lipīgo) infekcijas slimību. Ja ir grupveida saslimšana (vismaz divi gadījumi), infekciozos pacientus obligāti ievieto atsevišķā palātā.

43. Ja infekciozo pacientu nepieciešams pārvietot (transportēt), infekciozo pacientu un darbiniekus nodrošina ar atbilstošiem individuālās aizsardzības līdzekļiem, kā arī ar dezinfekcijas šķīdumu, kas paredzēts roku un iespējami piesārņotas virsmas apstrādei.

IX. Izolācijas režīms

44. Izolācijas režīms aerogēnā veidā izplatāmo infekcijas slimību gadīju­mos ir šāds:

44.1. infekciozo pacientu ievieto atsevišķā palātā, kurā ir zemāks gaisa spiediens nekā citās telpās un gaisa apmaiņa vismaz 6–12 reizes stundā. Palātas gaisu izvada ārpus iestādes telpām, izmantojot nosūces tipa ventilāciju. Ja pacients izdala multirezistentas baktērijas, nosūces ventilācijas sistēmā lieto augstas attīrīšanas pakāpes filtrus;

44.2. ierobežo infekciozā pacienta trans­portēšanu un pārvietošanos, (izņemot medicīnisku un epidemioloģisku indikāciju gadījumu), nodrošinot atbilstošus piesardzības pasākumus;

44.3. ieejot palātā pie infekciozā pacienta, darbinieks un apmeklētāji lieto atbilstošu respiratoru.

45. Izolācijas režīms pilienu veidā izplatāmo infekcijas slimību gadījumos ir šāds:

45.1. infekciozo pacientu ievieto atsevišķā palātā. Ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu palātu, infekciozā pacienta gultu novieto vismaz divu metru attālumā no citu pacientu gultām un nodala ar aizslietni;

45.2. ja pastāv inficēšanās risks, darbinieks lieto sejas masku;

45.3. ierobežo infekciozā pacienta trans­portēšanu un pārvietošanos (izņemot medicīnisku vai epidemioloģisku indikāciju gadījumā), nodrošinot atbilstošus piesardzības pasākumus.

46. Izolācijas režīms kontakta veidā izplatāmo infekcijas slimību gadījumos ir šāds:

46.1. infekciozo pacientu ievieto atsevišķā palātā, nodrošinot to ar tualetes telpu. Ja nav iespējams nodrošināt atsevišķu palātu, izvērtē iespēju izolēšanai pielāgot citu palātu;

46.2. infekciozā pacienta palātā darbinieks dezinficē rokas un uzvelk cimdus. Pirms iziešanas no palātas darbinieks cimdus novelk un izmet medicīnisko atkritumu tvertnē. Rokas dezinficē;

46.3. ja, aprūpējot infekciozo pacientu, darbiniekam ir bijusi saskare ar inficētiem atdalījumiem (tai skaitā fekālijām, brūču atdalījumiem), maina cimdus;

46.4. ierobežo infekciozā pacienta trans­portēšanu un pārvietošanos (izņemot medicīnisku un epidemioloģisku indikāciju gadījumu), nodrošinot atbilstošus piesardzības pasākumus, kurus veic ārstniecības personas klātbūtnē;

46.5. infekciozā pacienta medicīniskās ierīces (tai skaitā stetoskopu, tonometru) lieto tikai konkrētā pacienta aprūpē un glabā pacienta palātā;

46.6. ja ir iespējams tiešs darbinieka apģērba kontakts ar infekciozo pacientu vai piesārņotiem priekšmetiem, darbinieks velk virsvalku (priekšautu). Pirms iziešanas no palātas darbinieks virsvalku (priekšautu) novelk un izmet medicīnisko atkritumu tvertnē. Rokas mazgā un dezinficē;

46.7. pacienta palātā esošo aprīkojumu, medicīniskās ierīces un pacienta personīgās lietas, kuras nav iespējams dezinficēt, izmet medicīnisko atkritumu tvertnē.

X. Noslēguma jautājumi

47. Šo noteikumu 3.1.7., 3.1.8., 4.3., 4.4. un 4.6.apakšpunktā un VIII un IX nodaļā minētās prasības attiecas uz specializētajām slimnīcām un centriem.

48. Šo noteikumu 3.1., 3.2., 3.3., 4.4. un 4.5.apakšpunktā, 5., 7. un 40.punktā minētās prasības attiecībā uz iestādes plānu un atbildīgo personu par iestādes plānu stājas spēkā ar 2007.gada 1.jūliju.

49. Šo noteikumu 26.punktā minētās prasības stājas spēkā ar 2008.gada 1.jūliju.

50. Šo noteikumu 44.1.apakšpunktā minētās prasības attiecībā uz palātas gaisa spiedienu un apmaiņu, ventilāciju un ventilācijas sistēmu attiecas uz specializētajām slimnīcām un centriem, kuros veic pacientu ar multirezistentu tuberkulozi veselības aprūpi, un stājas spēkā ar 2008.gada 1.jūliju.

Ministru prezidents A.Kalvītis

Veselības ministrs G.Bērziņš

Redakcijas piebilde: noteikumi stājas spēkā ar 2006.gada 15.jūliju.

 

Pielikums

Ministru kabineta

2006.gada 11.jūlija noteikumiem Nr.574

Sterilas medicīniskas ierīces derīguma termiņa noteikšana pēc punktu metodes

I. Iepakojama ārējās kārtas materiāls

(punkti)

1.

Kreppapīrs (viena loksne)

20

2.

Trīskārtīgs neaustais materiāls (viena loksne)

40

3.

Medicīniskā papīra maisiņš

40

4.

Papīra–plastikāta maisiņš

80

5.

Tyvek iepakojums

100

6.

Konteiners (ar filtru, bez dubultā vāka, ar iekšējo iepakojumu)

160

7.

Konteiners (ar filtru, ar dubulto vāku vai vāka ventiļu sistēmu, ar iekšējo iepakojumu)

400

II. Iepakojuma iekšējās kārtas materiāls

(punkti)

1.

Audums

20

2.

Kreppapīrs (viena loksne)

60

3.

Trīskārtīgs neaustais materiāls (viena loksne)

80

4.

Medicīniskā papīra maisiņš

80

5.

Papīra–plastikāta maisiņš

100

6.

Tyvek iepakojums

120

 

III. Papildu iepakojums sterilās barjeras aizsargāšanai

(punkti)

1.

Pretputekļu iepakojums

400

2.

Slēgts konteiners (nesterils)

250

3.

Kastes transportēšanai slimnīcas teritorijā

250

4.

Konteineri transportēšanai ārpus slimnīcas teritorijas

750

IV. Uzglabāšanas metode

(punkti)

1.

Pārsienamais galdiņš nodaļā

0

2.

Transporta rati

0

3.

Vaļējs plaukts vai galds

0

4.

Skapis, atvilktne, slēgts plaukts

100

V. Uzglabāšanas vieta

(punkti)

1.

Palāta

0

2.

Procedūru istaba

50

3.

Medicīnisko piederumu noliktava nodaļā

75

4.

Sterilā materiāla noliktava (ventilācijas sistēmai, caur kuru ieplūst gaiss, nav baktericīdo filtru)

100

5.

Sterilā materiāla noliktava (ventilācijas sistēmai, caur kuru ieplūst gaiss, ir baktericīdie filtri)

300

VI. Punktu skaits un atbilstošais derīguma termiņš

1.

1–25

24 stundas

2.

26–50

7 diennaktis

3.

51–100

1 mēnesis

4.

101–200

2 mēneši

5.

201–300

3 mēneši

6.

301–400

6 mēneši

7.

401–600

1 gads

8.

601–750

2 gadi

9.

> 750

5 gadi

VII. Aprēķina piemēri

Nr.

p.k.

Punkti

Derīguma termiņš

1.

Divkārtīgs kreppapīra iepakojums skapī procedūru istabā

1.1.

kreppapīra iepakojums (ārējā kārta)

20

1.2.

kreppapīra iepakojums (iekšējā kārta)

60

1.3.

skapis

100

1.4.

procedūru istaba

50

Kopā

230

3 mēneši

2.

Kreppapīra (iekšējā kārta), neaustā materiāla (ārējā kārta) iepakojums operācijas sterilo materiālu noliktavas plauktā

2.1.

kreppapīra iepakojums (ārējā kārta)

20

2.2.

trīskārtīgs neaustais materiāls (iekšējā kārta)

80

2.3.

vaļējs plaukts

0

2.4.

ķirurģisko operāciju bloka sterilo materiālu noliktava

100

Kopā

200

2 mēneši

3.

Vienkārtīgs papīra–plastikāta iepakojums procedūru istabā uz pārsienamā galdiņa

3.1.

papīra–plastikāta maisiņš

80

3.2.

pārsienamais galdiņš nodaļā

0

3.3.

procedūru istaba

50

Kopā

130

2 mēneši

Veselības ministrs G.Bērziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!