Stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Labrīt, godātie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Sāksim sēdi. Ir saņemti daži priekšlikumi par izmaiņām darba kārtībā. Ministru prezidents lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000" . Vai ir iebildumi, ja iekļaujam šo projektu sadaļā "Prezidija ziņojumi" pēc darba kārtības 9.punkta? Iebildumu nav. Paldies!

Ministru prezidents lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protokolā par preču izcelsmi"" . Priekšlikums iekļaut likumprojektu sadaļā "Prezidija ziņojumi". Iebildumu nav.

Ministru prezidents lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma "B" protokolā"" . Iekļaujam sadaļā "Prezidija ziņojumi".

Tāpat tiek lūgs arī iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3.protkolā"" . Iekļaujam sadaļā "Prezidija ziņojumi".

Ministru prezidents lūdz arī iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr.1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma "B" protokolā"" . Iebildumu par iekļaušanu darba kārtībā nav.

Un tiek lūgts arī iekļaut darba kārtībā likumprojektu "Par Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma apvienotās komitejas ieteikumu nr.1/2000 "Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumā", lēmumu nr.3/2000 "Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma II un IV pielikumā" un lēmumu nr.5/2000 "Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma I, II un III pielikumā"" . Iekļaujam sadaļā "Prezidija ziņojumi".

Saeimas Juridiskā komisija lūdz iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā otrajā sadaļā pēc 15.punkta lēmuma projektu "Par tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesās" un lēmuma projektu "Par tiesnešu skaita palielināšanu rajonu (pilsētu) tiesās" . Iebildumu nav.

Izskatām sadaļu — "Prezidija ziņojumi" par saņemtajiem likumprojektiem.

Saeimas Prezidijs ierosina deputātu Leona Bojāra, Baldzēna, Zvejsalnieka, Salkazanova, Čevera, Kalniņa un Grīga iesniegto likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Par vēlas runāt deputāts Leons Bojārs.

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Labrīt! Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija, kāpēc Latvijas Republikai ir jāpievienojas šai konvencijai? Latvijas Republika ir jūras valsts, viņai pieder transporta, zvejas un speciālie kuģi. Latvijai Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī pieder 12 jūdžu un ekskluzīvās teritorijas ūdeņi. Latvijas Republikai piederošie kuģi — transporta, zvejas un citi veic dažādas darbības pasaules valstīs, pasaules jūrās un okeānos. 1958.gadā un 1960.gadā notika Apvienoto Nāciju Organizācijas jūras tiesību konferences, kurās tika veiktas izmaiņas Jūras tiesību konvencijā. Tā tomēr nebija pilnīga. Un pēc 1960.gada sākās intensīva jūras un okeāna apgūšana. Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 1970.gadā 17.decembra rezolūcijā nr.2474 apstiprināja lēmumu par nepieciešamu izveidot visaptverošo dokumentu. Tā radās Apvienoto Nāciju Organizācijas jūras tiesību konvencija 1982.gadā. Šis dokuments ietver 19 nodaļas ar 320 pantiem un speciāli deviņi pielikumi ar 125.pantiem. Praktiski šajā dokumentā tiek ietvertas visas darbības un notikumi, kuri pilnīgi nevar būt izskatīti citos dokumentos, kas attiecas uz jūru, jūras lietām, kuģniecību, gaisa telpu virs jūrām un okeāniem. Konvencija apstiprina jūras tiesību saistošus jautājumus, apzina jūru un okeānu platību, to izmantošanu, nosaka valstu suverenitāti uz tās ūdeņiem, it sevišķi uz kontinentālo šelfu, jo tas ir sauszemes turpinājums, noteic jūras un okeānu tiesību režīmu, atvieglo starptautiskos sakarus jūras un okeānu miermīlīgai izmantošanai, sadala taisnīgi resursu ieguvi un izmantošanu, nosaka dzīvo resursu saglabāšanu, veido taisnīgu un vienlīdzīgu ekonomisko kārtību jūras un okeāna izpētē. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ekoloģiskām problēmām jūrā un okeānos. Konvencijā sniegta tiesību kodifikācija, konvencija nodrošina progresīvo attīstību miera nostiprināšanai un drošības sadarbībai, draudzīgas attiecības starp valstīm un tautām. Dokuments pēc tā pieņemšanas sekmē pasaules tautu attīstību ekonomiskā un speciālā jomā. Un Latvijai ir jāpievienojas šim dokumentam, jo ļoti daudzus jautājumus būs vieglāk risināt. Šim dokumentam ir pievienojušās vairāk nekā simts pasaules valstis. Pie viena gribu pateikties direkcijai par tām dāvanām, kuras mums šodien uzliktas uz galda, novēlēt jums skaistus Ziemassvētkus un līksmu jaunās tūkstošgades pirmo gadu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Pret runās deputāts Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Leons Bojārs pateica visu ļoti pareizi. Normālā situācijā Latvijai būtu jāpievienojas šai konvencijai. Tajā pašā laikā es jums atļaušos atgādināt, ka desmit gadu laikā Latvijas valdība, labējo partiju sastādītā valdība, Latvijas parlaments un Latvijas Privatizācijas aģentūra ir darījuši absolūti visu, lai iznīcinātu Latvijā jūrniecības nozari. Un tāpēc šodien, pievienojoties šai konvencijai, mēs kārtējo reizi mēģināsim piemānīt jūrniekus. Ja mēs saprotam to, ka šī konvencija pieprasa ievērot arī IMO prasības, kur pamatā šodien ir jāmaina tankkuģu flote, un Latvija šogad divas reizes ir noraidījusi ekonomiski pamatotus ārzemju finansiālo ekspertu atbalstītos tankkuģu flotes atjaunošanas projektus, parādot visai pasaulei, ka Latvija atsakās uz nākotni būt lielvalsts tieši jūrā, kā tas bija līdz šim. Tad tāpēc šodien es lūgtu jūs neņirgāties par jūrniekiem, neimitēt jūrniecības nozares atbalstu un visus tos, kas visus šos gadus konsekventi iznīcināja jūrniecību, balsot pret pievienošanos šai konvencijai. Paldies par uzmanību.

Un vienīgais, es mazu dāvanu Saeimas priekšsēdētājam, lai atceras, ka jūrnieki vēl Latvijā biškucīt ir.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Viens ir runājis par, viens — pret. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju" nodošanu komisijām. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — nav, atturas — 37. Likumprojekts komisijām nav nodots.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par Latvijas valsts karogu"" nodot Ārlietu komisijai, Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par vispārējo līgumu par kodolizmēģinājumu aizliegšanu" nodot Ārlietu komisijai un Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Ārlietu komisija ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Farmācijas likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Advokatūras likumā" nodot Juridiskajai komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījums Ārstniecības likumā" nodot Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Nav iebildumu.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Autopārvadājumu likumā" nodot Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par reglamentējamām profesijām un profesionālo kvalifikāciju atzīšanu" nodot Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai, Juridiskajai komisijai, Sociālo un darba lietu komisijai, Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai un noteikt, ka Izglītības, kultūras un zinātnes komisija ir atbildīgā komisija.

Runāt vēlas deputāts Kārlis Leiškalns. Lūdzu!

K.Leiškalns (LC). Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es tomēr ierosinātu attiecīgo likumprojektu nodot kā atbildīgajai Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās attīstības komisijai, kurai šis likums ir piekritīgs pēc būtības. Un kā otrai, protams, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Ņemot vērā to, ka reglamentētās profesijas ir ne tikai mākslinieki, aktieri un tamlīdzīgas, kas it kā būtu mūsu komisijas pārziņā, Izglītības, kultūras un zinātnes komisija neiebilst, ka būtu šāds risinājums.

Sēdes vadītājs. Vai kolēģi piekrīt, ka tiek mainīta atbildīgā komisija, nosakot par atbildīgo Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisiju? Iebildumu nav. Paldies!

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" nodot Juridiskajai komisijai un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai un noteikt, ka Juridiskā komisija ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Čehijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr. 1/2000" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Ungārijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā par preču izcelsmi"" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto l ikumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas papildprotokolu "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovēnijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma B protokolā"" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr. 1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Slovākijas Republikas brīvās tirdzniecības līguma 3. protokolā"" nodot Ārlietu komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija. Deputāti piekrīt.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma Apvienotās komitejas lēmumu nr. 1/2000 "Par grozījumiem Latvijas Republikas un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas valstu līguma B protokolā"" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ierosina Ministru kabineta iesniegto likumprojektu "Par Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma Apvienotās komitejas ieteikumu nr. 1/2000 "Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līgumā", lēmumu nr. 3/2000 "Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma II un IV pielikumā" un lēmumu nr. 5/2000 "Par labojumiem Baltijas kopējās tranzīta procedūras līguma I, II un III pielikumā"" nodot Ārlietu komisijai un noteikt, ka tā ir atbildīgā komisija. Iebildumu nav.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis desmit deputātu ierosinājumu par izmaiņām darba kārtībā.

Desmit deputāti lūdz izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Valsts aģentūru likums" . Vai ir iebildumi?

Vārds Jānim Lagzdiņam.

J.Lagzdiņš (TP). Godātie kolēģi deputāti! Šo priekšlikumu ir iesnieguši "Latvijas ceļa" frakcijas deputāti. Un jāsaka, ka es esmu ļoti izbrīnīts, kādēļ kolēģi no "Latvijas ceļa" to ir ierosinājuši, jo tieši premjerministrs Andris Bērziņš, Eiropas lietu komisijas priekšsēdētājs Edvīns Inkēns ir tie, kuri nepārtraukti atgādina Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai par Aģentūru likumu, kura pieņemšana ir tik svarīga saistībā ar iestāšanos Eiropas Savienībā, saistībā ar Komerclikuma spēkā stāšanos, pēkšņi nez kādēļ bez motivācijas aicina atlikt šī likuma pieņemšanu tātad Saeimā. Likumprojektu ļoti rūpīgi ir izvērtējusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, Pētera Salkazanova vadītā apakškomisija, kurā bija piecu lielo komisiju priekšsēdētāji, tajā skaita ir arī ļoti daudzi "Latvijas ceļa" pārstāvji, un komisijā vienbalsīgi atbalstīja virzīšanu. Un tagad tikai tādēļ vien, ka valdība un ministrs Krūmiņš nespēj valdības sēdē paskaidrot visas redakcijas, ka valdībai bija daudz darba pirms divām dienām un nespēja izskatīt visus pantus, pēkšņi atliek šā likuma izskatīšanu uz mēnesi. Es aicinātu noraidīt šādu, es gribētu teikt, muļķīgu priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par desmit deputātu ierosinājumu — izslēgt no darba kārtības likumprojektu "Valsts aģentūru likums". Lūdzu rezultātu! Par — 19, pret — 40, atturas — 19. Priekšlikums nav pieņemts.

Desmit deputāti lūdz Saeimu izslēgt no šīsdienas sēdes darba kārtības likumprojektu "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju". Iebildumu nav.

Desmit deputāti lūdz šīsdienas sēdes darba kārtībā iekļaut lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju"" otrajam lasījumam. Iebildumu nav. Lēmuma projekts iekļauts darba kārtības beigās.

Izskatām lēmuma projektu "Par Natālijas Kļimanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Pilsonības likuma izpildes komisijas vārdā — deputāte Anta Rugāte.

A.Rugāte (TP). Labrīt, godātie kolēģi! Pilsonības likuma izpildes komisija savā sēdē 24.oktobrī izskatīja jautājumu "Par Natālijas Kļimanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā" un ieteica Saeimai izskatīt lēmuma projektu par šīs pilsonības piešķiršanu ar Saeimas balsojumu. Dokuments nr.2593 ir jūsu rīcībā, kurā jūs varat iepazīties ar Natālijas Kļimanovas iesniegtajiem dokumentiem un kurā jūs varat ieraudzīt gan viņas autobiogrāfiju, gan arī viņas iesniegumu, kurā viņa paziņo, ka sakarā ar to, ka vēlas pastāvīgi dzīvot Latvijā un ir spējīga pārstāvēt Latvijas intereses starptautiskajās un pasaules sporta sacensībās, tieši galda tenisā, lūdz rast iespēju izskatīt jautājumu par viņas uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Natālija Kļimanova piedalījās komisijas sēdē, viņa labi pārvalda latviešu valodu, brīvi saprot, brīvi runā. Natālijas Kļimanovas ieteicēji uzņemšanai pilsonībā par īpašiem nopelniem ir Latvijas galda tenisa federācija un Latvijas Olimpiskā komiteja.

Dokumentu komplektā jūs varat iepazīties ar Natālijas Kļimanovas sporta sasniegumiem un ar to perspektīvu, kuru saskata šīs minētās organizācijas, ja Natālija Kļimanova turpmāk pārstāvēs Latvijas intereses. Un vēl jūs varat iepazīties arī ar tiem dokumentiem, kuri ir obligāti nepieciešami, lai varētu iziet šo procedūru, proti, Pilsonības likumā atļauto pilsonības statusa saņemšanu ar Saeimas balsojumu par īpašiem nopelniem Latvijas labā. Un tas ir solījums par uzticību Latvijas Republikai, kas ir šajos dokumentos, naturalizācijas iesniegums, kurā Natālija Kļimanova atzīst, ka viņa nav tiesāta, ka viņa atbilst likuma prasībām. Attiecīgās izziņas, kas ir saņemtas no Krievijas vēstniecības, kur ir atteikums par to, ka viņa ir saņēmusi izraidījumu no Krievijas pavalstniecības, ka viņai vairs nav neviena dokumenta, kas liecinātu par viņas piederību Krievijas pilsonībai. Šie ir divi dokumenti, ar kuriem jūs varat iepazīties. Tie ir tulkoti, un tie arī ir dokumentu komplektā. Un lūdzu Saeimu izteikt savu attieksmi ar balsojumu par Saeimas lēmuma projektu "Par Natālijas Kļimanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā".

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Natālijas Kļimanovas uzņemšanu Latvijas pilsonībā par īpašiem nopelniem Latvijas labā". Lūdzu rezultātu! Par — 68, pret — 3, atturas — 7. Lēmums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — deputātes Vairas Paegles iesniegums ar lūgumu piešķirt viņai bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.decembrī . Lūdzu zvanu! Balsosim par šī iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 71, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Dagmāras Skudras apstiprināšanu par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Labrīt, godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja tieslietu ministres Ingrīdas Labuckas ieteikumu apstiprināt Dagmāru Skudru par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata. Aizklātā balsojumā Juridiskā komisija vienprātīgi atbalstīja šo lēmumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Dagmāru Skudru par Latgales apgabaltiesas tiesnesi, vienlaikus atbrīvojot viņu no Rēzeknes tiesas tiesneša amata. Lūdzu rezultātu! Par — 79, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par Induļa Šķibeļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Juridiskā komisija izskatīja arī šo lēmuma projektu, kas nāk no Valsts kontroles. Komisija aizklātā balsojumā atbalstīja Induļa Šķibeļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par Induļa Šķibeļa apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 14, atturas — 28. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Māra Livčāna apstiprināšanu par Valsts kontroles padomes locekli" . Juridiskās komisijas vārdā — Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Komisija izskatīja arī šo lēmuma projektu, uzklausīja valsts kontrolieri Raiti Černaju un komisija aizklātā balsojumā ar 4 balsīm par un 2 atturoties, atbalstīja arī šo kandidatūru.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu "Apstiprināt Māri Livčānu par Latvijas Republikas Valsts kontroles padomes locekli". Lūdzu rezultātu! Par — 34, pret — 19, atturas — 31. Lēmums nav pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu" . Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vārdā — Dzintars Ābiķis.

Dz.Ābiķis (TP). Cienījamie kolēģi! Augstākās izglītības padomes apstiprināšana jau tā ir nepiedodami ieilgusi, jo atceraties, mēs pavasarī atlikām Augstākās izglītības likuma apstiprināšanu, un līdz ar to padome jau faktiski nespēja darboties no šī gada maija mēneša. Un jāņem ir vērā tas, ka šai padomei valsts deleģē ļoti būtiskas funkcijas. Padome nosaka profesoru vietas studiju programmās, nosaka, kuras augstskolas akreditēt, kuras ne. Apstiprina valsts finansēto studiju programmu, studentu skaitu tajās un tamlīdzīgas lietas. Turklāt gribu atgādināt, ka pēc jaunā Augstskolu likuma, kuru mēs pieņēmām diezgan lielā vienprātībā, Augstākās izglītības padome ir pastiprināta ar pārstāvjiem no Darba devēju konfederācijas, no Privāto augstskolu asociācijas. Tas ir nepieciešams, lai būtu ciešāka saite ar darba tirgu, lai pastiprinātu darba devēju ietekmi uz augstākās izglītības procesiem, lai tuvinātu īslaiku augstāko izglītību darba tirgum.

Cienījamie kolēģi! Es ļoti aicinu jūs respektēt visu to profesionālo organizāciju un sabiedrisko organizāciju viedokli, kuras pārsvarā aizklātā balsošanā ir izvirzījušas sabiedrībā pazīstamus un godājamus cilvēkus, kā, piemēram, Rektoru padome ir deleģējusi Ivaru Knētu, Māklas augstskolu asociācija ir deleģējusi Jāni Andri Osi, Baibu Rivžu apstiprināja profesori aizklātā balsošanā, turklāt šie profesori bija vairāk nekā 300. Tā ka es ļoti aicinu Saeimu, savus kolēģus respektēt visu šo cienījamo organizāciju un organizāciju pārstāvju izvēli.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Godātie kolēģi! Vai ir iebildumi, ja mēs balsosim par Augstākās izglītības padomes apstiprināšanu kopumā? (Starpsauciens: "Nav!") Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par lēmuma projektu — apstiprināt Augstākās izglītības padomi šādā sastāvā: Aldis Baumanis — pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu dibināto augstskolu deleģēts pārstāvis, Juris Birznieks — Tirdzniecības un rūpniecības kameras deleģēts pārstāvis, Juris Borzovs — Latvijas Darba devēju konfederācijas deleģēts pārstāvis, Jānis Eglītis — Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas deleģēts pārstāvis, Juris Ekmanis — Latvijas Zinātņu akadēmijas deleģēts pārstāvis, Astrīda Harbaceviča — Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības deleģēta pārstāve, Ivars Knēts — Rektoru padomes deleģēts pārstāvis, Jānis Andris Osis — Mākslas augstskolu asociācijas deleģēts pārstāvis, Baiba Rivža — Latvijas Augstskolu Profesoru asociācijas deleģēta pārstāve un Ēriks Samulis — Latvijas Studentu apvienības deleģēts pārstāvis.

Lūdzu balsosim! Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 5. Lēmums pieņemts.

Izskatām lēmuma projektu "Par tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesās". Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Ievērojot to, ka likums nosaka, ka tiesnešu skaita palielināšana ir iespējama tikai ar Saeimas lēmumu, Tieslietu ministrija atbilstoši likuma prasībām ir vērsusies ar lūgumu Juridiskajā komisijā atbalstīt šo un vēl vienu lēmuma projektu par tiesnešu skaita palielināšanu. Šis lēmums pamatots ar to, ka ir 2001.gada budžetā piešķirti nepieciešamie līdzekļi šim nelielajam tiesnešu skaita palielinājumam. Juridiskā komisija lūdz atbalstīt minēto lēmuma projektu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Par tiesnešu skaita palielināšanu apgabaltiesās, noteikt, ka ar 2001.gada 1.janvāri Latvijas Republikas apgabaltiesās ir 99 tiesneši". Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — nav, atturas — 1. Lēmums pieņemts.

Nākamais — lēmuma projekts "Par tiesnešu skaita palielināšanu rajonu (pilsētu) tiesās" . Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Arī šis lēmuma projekts ir gatavots Tieslietu ministrijā, un arī šā projekta būtība ir tāda, ka ir piešķirts nepieciešamais finansējums nelielam tiesnešu skaita palielinājumam. Komisija lūdz atbalstīt šo projektu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projektu "Noteikt, ka ar 2001.gada 1.janvāri Latvijas Republikas rajonu (pilsētu) tiesās ir 234 tiesneši". Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret un atturas — nav. Lēmums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Komerclikumā", otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Dzintars Rasnačs.

Dz.Rasnačs (TB/LNNK). Godātie deputāti! Skatāmies dokumentu nr. 2539. Komisija noteiktajā laika termiņā līdz 12.decembrim bija saņēmusi minētos priekšlikumus. Divi no tiem ir formulēti komisijas sēdes gaitā.

1. priekšlikums. Ieteikums noteikt likuma spēkā stāšanās termiņu nevis 1.jūliju, bet gan 1.aprīli. Juridiskā komisija šo priekšlikumu atbalstīja, jo Saeimas Budžeta un finansu (nodokļu) komisija arī bija izteikusi rakstiskā veidā šādu ieteikumu šā gada 12. decembrī. Bez tam Juridiskā komisija izvērtēja visus iespējamos priekšnosacījumus, un balsojumā tātad šis priekšlikums ieguva atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt. Tālāk, lūdzu! Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 1. — deputāta Rasnača priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 46, pret — 26, atturas — 17. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Rasnačs. Es atvainojos! Priekšlikums ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Atvainojiet! Priekšlikums ir pieņemts.

Dz.Rasnačs. 2. priekšlikums ir saistīts ar 1.priekšlikumu, un arī 2. priekšlikums ieguva atbalstu komisijā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Rasnača priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 47, pret — 25, atturas — 19. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Rasnačs. 3. priekšlikums nav balsojams, jo pirmie divi nobalsotie priekšlikumi izslēdz to.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

Dz.Rasnačs. 4.priekšlikums. Juridiskā komisija, ievērojot to, ka saskaņā ar Satversmi noteikto, likums stājas spēkā 14. dienā pēc tā izsludināšanas, lūdz šo te konkrēto grozījumu spēkā stāšanos noteikt nākamajā dienā pēc izsludināšanas. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Komerclikumā" pieņemšanu otrajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret — 4, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"", trešais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC). Paldies, cienījamo Prezidija priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Strādāsim ar dokumentu nr. 2575. "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"". Redakcija trešajam lasījumam.

Uz trešo lasījumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā tika kopumā iesniegti 57 priekšlikumi. Ar visiem šiem priekšlikumiem uzmanīgi iepazinās Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti, izdiskutēja šos jautājumus, un faktiski galarezultāts ir redzams jums izsniegtajās tabulās.

Tātad sāksim pēc kārtas saistībā ar iesniegtajiem priekšlikumiem. 1. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts, papildinot likumprojektu ar jaunu pantu un mainot turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Komisija nav atbalstījusi deputāta Pētera Salkazanova iesniegumu un priekšlikumu nr. 2.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums, iestrādājot to atbildīgās komisijas 4.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbalstīts ir 5. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Pēc garām diskusijām, pēc iepazīšanās ar Saeimas Bērnu tiesību apakškomisijas deputātu viedokli Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti noraidīja 6. — deputātu Bērziņa, Soldatjonokas, Ražuka, Paula, Ūdres, Dreimanes, Plinera, Geiges, Seiksta un Stirāna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti iebildumus neceļ.

G.Dambergs. Līdzīgi tika noraidīts arī 7. augšminēto nosaukto deputātu iesniegums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Atbalstīts tika 8. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Komisija atbalstīja arī redakcionālo Juridiskā biroja priekšlikumu nr. 9.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Tika atbalstīti Juridiskā biroja priekšlikumi nr.10, nr. 11, nr.12, nr. 13 un nr. 14.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Netika atbalstīts 15. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 15.priekšlikums. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Cienījamie deputāti! "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" tika iesniegti no valdības. Grozījumos ir paredzēts likvidēt revīzijas komisijas. Interesanti, kāpēc netiek iesniegti priekšlikumi grozījumos Komerclikumā, ka uzņēmumiem nav jāveido revīzijas komisijas. Interesanti, kāpēc Saeimas Kārtības rullī ir Revīzijas komisija, interesanti, kāpēc Valsts kontrole valstī darbojas, jā, var teikt, valsts tik un tā tiek apzagta. Bet ir vismaz kontrolējošās institūcijas, kam ir pienākums šo apzagšanu bremzēt. Šī apzagšana katrā gadījumā, par ko runā starptautiskie auditi par Latviju, notiek arī, dabīgi, pašvaldībās. Var aizstāt šo institūciju darbību ar auditu, par kuru ir jāmaksā no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas, bet katrā gadījumā pašu deputātu izveidotās revīzijas komisijas ir veikušas zināmu darbu. Varbūt šis darbs nav bijis tik efektīvs mazajos pagastos, tāpēc arī vesela rinda priekšlikumu, kas šeit saistīta ar revīzijas komisijām, iet runa par to, ka mazajās pašvaldībās, kur ir iedzīvotāju skaits zem 5000 iedzīvotājiem, revīzijas komisiju neveido, bet pašvaldība apstiprina revidentu, un tajās pašvaldībās, kur iedzīvotāju skaits ir virs 5000 iedzīvotājiem, šīs revīzijas komisijas tomēr veido. Katrā gadījumā arī tas, kas tika akceptēts Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, ka revīzijas komisijas var veidot, dabīgi, dod tiesības šīs komisijas veidot. Tikai pazudusi vesela rinda pantu, kas ir saistīti ar to, kādā kārtībā tās tiek veidotas, kādā kārtībā tās strādā. Visi šie panti pašlaik ir izņemti ārā.

Katrā gadījumā gribētu aicināt deputātus tomēr akceptēt revīzijas komisijas izveidošanas kārtību gan šajā pantā, gan veselā rindā citos pantos, jo pēc 11.marta jaunizveidotām pašvaldībām ir vajadzīga institūcija, kas ikdienā uzklausa iedzīvotāju sūdzības, nevis audits, kas veic šo gada pārskatu vienreiz gadā, ikdienā iedzīvotājiem ir vajadzīgas iespējas griezties pie pašvaldības revīzijas komisijas lūgt palīdzību par vienu, par otru, par trešo lietu, kas iedzīvotāju neapmierina. Nenoņemsim šo iespēju iedzīvotājiem. Lūdzu atbalstīt 15.priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC) . Cienījamie kolēģi! Es aicinātu paust savu attieksmi pret 15. — deputāta Pētera Salkazanova kunga priekšlikumu un atbalstīt komisijā lemto, proti, noraidīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 24, atturas — 30. Priekšlikums nav atbalstīts.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atbalstīts 16. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

G.Dambergs. Atbalstīts ir arī 17. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Komisijā atbalstu ir guvis 18. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. 19. — deputāta Pētera Salkazanova kunga priekšlikums, nav guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

G.Dambergs. Atbalstīti ir 20., 21. — Juridiskā biroja priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Noraidīti ir 22. un 23. — deputāta Pētera Salkazanova kunga priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

G.Dambergs. Līdzīgā kārtā komisijas atbalstu nav guvis arī 24. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Savukārt Juridiskā biroja priekšlikumi nr.25 un 26 ir guvuši komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Līdzīgi kā Juridiskā biroja priekšlikumi nr.27, 28, 29, 30.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nav atbalstījusi 31. — deputāta Pētera Salkazanova kunga priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

G.Dambergs. 32. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir guvis daļēju komisijas locekļu atbalstu un ir iestrādāts 33. — atbildīgās komisijas redakcijā. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Daļēji atbalstīts ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga priekšlikums nr.34, kas ir iestrādāts atbildīgās komisijas 35.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija ir atbalstījusi juridiskā biroja priekšlikumus nr.36, 37 un 38.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Komisijas deputātu atbalstu tiešā veidā nav guvis 39. — Juridiskā biroja priekšlikums, taču saturiskās normas, kuras parādās Juridiskā biroja priekšlikumā, ir mēģināts iestrādāt atbildīgās komisijas priekšlikumā nr.40, un tas ir guvis komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgās komisijas viedoklim par 39. un 40.priekšlikumu.

G.Dambergs. Atbalstīts ir atbildīgās komisijas 41.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

G.Dambergs. Līdzīgi kā Juridiskā biroja 42.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Pēc salīdzinoši nopietnām diskusijām Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija nolēma noraidīt deputāta Pētera Salkazanova kunga priekšlikumu nr.43 un palikt pie likumprojekta otrajā lasījumā Saeimas deputātu vairākuma atbalstītās redakcijas.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

G.Dambergs. Līdzīgi tika noraidīts arī deputāta Kārļa Leiškalna kunga priekšlikums nr.44 un deputāta Pētera Salkazanova priekšlikums 45.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Salkazanovs vēlas debatēt par 45.priekšlikumu? Lūdzu! Atklājam debates. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Gan 44., gan 45.priekšlikums papildina šo nobalsoto redakciju tikai ar vienu lietu. Pirmajā lasījumā nobalsotā redakcija runā, ka vietējās pašvaldības var izveidot revīzijas komisiju, kura darbojas saskaņā ar vietējās pašvaldības domes apstiprināto nolikumu. Katra pašvaldība, kura pēc šī dokumenta izvēlēsies veidot šo revīzijas komisiju, katra veidos savu nolikumu, katra veidos šai institūcijai savu darbības kārtību. Abi šie priekšlikumi, gan Kārļa, gan mans, runā par to, ka, lai šī darbība būtu vienāda gan vienā pašvaldībā, gan otrā, gan trešā, ir jābūt Ministru kabineta noteikumiem. Lai tomēr iedzīvotāji tajās pašvaldībās, kuras mēģina ierobežot izzagšanu un arī nodrošināt, pareizāk sakot, iedzīvotājiem iespēju sniegt savus priekšlikumus un sūdzības par pašvaldības domes, padomes darbību, varētu šo iesniegumu un tālāko darbību nodrošināt visā Latvijā daudzmaz vienādi. Lai nebūtu tāda anarhija, ka varbūt dažas pašvaldības izvēlas šo institūciju, bet tā darbojas tāpat kā audits — vienreiz gadā. Katrā gadījumā lūdzu atbalstīt gan 44., gan 45.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā deputāts Guntis Dambergs.

G.Dambergs (LC) . Cienījamie kolēģi! Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā es aicinātu neatbalstīt nevienu no priekšlikumiem, kas ir iesniegti saistībā ar likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" 73.pantu un atstāt šī likumprojekta 73.pantu otrajā lasījumā atbalstītā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāt Leiškaln, vai jūs uzturat spēkā savu priekšlikumu? (No zāles deputāts K.Leiškalns: "Jā! Ja Pēteris uztur, tad es neko nevaru darīt!") Lūdzu zvanu! Balsosim par 44. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 28, pret — 3, atturas — 53. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Lūdzu zvanu! Balsosim par 45. — deputāta Pētera Salkazanova priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 21, pret — 10, atturas — 46. Priekšlikums ir noraidīts.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi, turpinām priekšlikumu izskatīšanu. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā ir atbalstīts 46. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Līdzīgi 47. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. 48., 49., 50., 51., 52. — Juridiskā biroja priekšlikumi. Visi šie priekšlikumi ir guvuši atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Atbildīgās komisijas izstrādātā redakcijā ir atbalstīts 54.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Vispirms ir jāatbalsta 53.priekšlikums. Deputāti atbalsta.

G.Dambergs. Jā, atvainojos. Tātad 54. — atbildīgās komisijas priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

G.Dambergs. Savā starpā ir saistīti 55. — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārā sekretāra Jirgena kunga 55.priekšlikums, kura normas ir ņemtas vērā, izstrādājot atbildīgās komisijas redakciju, kas ir izteikta 56.priekšlikumā un guvusi komisijas atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

G.Dambergs. Un pēdējais 57. — atbildīgās komisijas priekšlikums reglamentē pārejas noteikumus, kādā veidā tikko sēdē apstiprinātās normas iegūs likuma spēku un no kura laika. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

G.Dambergs. Cienījamie kolēģi, es aicinu balsot par likumprojektu "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 56, pret — 28, atturas — 2. Likums ir pieņemts.

G.Dambergs. Paldies, cienījamie kolēģi!

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Dzelzceļa pārvadājumu likums" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Strādājam ar dokumentu nr.2576. Pirmais labojums ir 5.lappusē, tas ir cienījamā Pūķa kunga priekšlikums, ko komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 2. arī ir Pūķa kunga priekšlikums, tas ir arī atbalstīts. Tāpat atbalstīts 3. viņa priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk nākamie priekšlikumi ir...

Sēdes vadītājs. 20.lappuse.

M.Lujāns. 4.priekšlikums, tas ir Pūķa kunga priekšlikums, un tas ir daļēji atbalstīts. Un ir 5. — atbildīgās komisijas priekšlikums, kas ir arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Bekasovs vēlas debatēt par šiem priekšlikumiem? Nevēlas. Iebildumu nav.

M.Lujāns. 6.priekšlikums ir Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts. 7. — ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kas arī atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk 24.lappusē ir redakcionālais precizējums.

Sēdes vadītājs. Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Tālāk 25.lappusē 8. — Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 31.lappusē ir 9. — Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Un 32.lappusē ir redakcionālais precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Tālāk 34.lappusē ir 10. — Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 35.lappusē ir 11. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

M.Lujāns. Tālāk ir 12. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 39.lappusē ir redakcionālais precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. 13. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts un redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 14. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 15. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Arī 16.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk ir Jirgena kunga 17.priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Un tagad mēs esam pie 18. priekšlikuma, Juridiskā biroja, kuru komisija ir atbalstījusi un redakcionāli vēl precizējusi.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 18.priekšlikumu. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Paldies, priekšsēdētāja kungs! Dāmas un kungi! Es aicinu nobalsot par 18.priekšlikumu, pie kam nobalsot tieši Juridiskā biroja ārkārtīgi precīzajā redakcijā, jo šī ir redakcija par paaugstinātas bīstamības objektiem, uz kuriem attiecas atlīdzība par nodarīto kaitējumu, nevis tā kā komisija to ir... viņa vainas dēļ ir pierakstījusi. Paaugstinātās bīstamības objekta īpašnieks jau ir vainīgs apriori, un viņam ir sava nevainība jāpierāda, nevis otrādi, tā ka es aicinu atbalstīt Juridiskā biroja redakcijā, kādā tas ir tabulas iesniegto priekšlikumu sadaļā. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Modris Lujāns.

M.Lujāns. Es aicinātu šajā gadījumā atbalstīt patiešām Leiškalna kungu, bet nu komisija ir lēmusi citādi, līdz ar to Saeimai vajadzētu balsot.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 18. — Juridiskā biroja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret un atturas — nav. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Lujāns. 19.— Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. Tālāk 20.lappusē Juridiskā biroja priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 50.lappusē ir redakcionālais precizējums un Pūķa kunga priekšlikums, kas ir atbalstīts, un redakcionālais precizējums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 51.lappusē divi redakcionālie precizējumi un 52.lappusē redakcionālais precizējums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

M.Lujāns. Tālāk mēs strādājam ar 53.lappusi, 22. — Pūķa kunga priekšlikums, ir atbalstīts. Atbildīgās komisijas priekšlikums ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Un pieci redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 24. — Pūķa kunga priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. Tālāk 56.lappusē redakcionālais precizējums.

57.lappusē ir 25. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 58.lappusē trīs redakcionālie precizējumi.

Sēdes vadītājs. Paldies!

M.Lujāns. 59.lappusē viens redakcionālais precizējums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 60.lappusē ir Juridiskā biroja 26.priekšlikums, kas ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 61.lappusē ir redakcionālais precizējums. 27. un 28. — Juridiskā biroja priekšlikumi, kas ir atbalstīti.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Lujāns. 62.lappusē 29., 30., 31. — Juridiskā biroja priekšlikumi, kuri ir atbalstīti, un 31. ir redakcionāli precizēts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Lujāns. 32. ir Pūķa kunga priekšlikums, kurš nav šajā gadījumā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 32. priekšlikumu. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Pūķis.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! 32., 33. un 34.priekšlikums ir savā starpā saistīts, un to būtība ir — nepārprotamāk atbalstīt pretenziju iesniedzēja tiesības. Problēma ir tāda, ka vārdu "pārtrauc" bieži vien latviešu valodā saprot tā, ka, ja pārtrauc, tad ir pārtraukts uz visiem laikiem, bet pretenziju iesniedzējam, ja viņš saņem arī negatīvu slēdzienu, vajadzētu dot šo tiesību, ka termiņš turpinās, un tādēļ tiek ierosināts vārda "pārtrauc" vietā izmantot vārdu "aptur", kas labāk aizstāv šī pretenziju iesniedzēja tiesības. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Debates beidzam. Komisijas vārdā deputāts Guntis Dambergs... Es atvainojos, Modris Lujāns.

M.Lujāns (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Es aicinu šajā gadījumā... Pirmkārt es pārstāvu komisijas viedokli un neatbalstītu Pūķa kungu, jo trešajā lasījumā tomēr radīt jaunus it kā terminu skaidrojumus — es aicinu to nedarīt. Komisija nopietni šo jautājumu pārsprieda un palika pie sava viedokļa, bet tās, protams, ir Saeimas tiesības lemt šo jautājumu. Ja ar 32.priekšlikumu mēs atbalstīsim Pūķa kungu, tad mums būs jāatbalsta arī 33. un 34.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 32. — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 77, pret — nav, atturas — 10. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Lujāns. Līdz ar to komisijai jau vairs nav jēgas uzstāt uz kaut kādu balsojumu, jo tā kā 32.... 33.priekšlikums būs Pūķa kunga redakcija un tāpat arī 34.priekšlikums, ja, protams, kāds deputāts...

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta 33. un 34.priekšlikumu.

M.Lujāns. Es aicinu nobalsot par šo likumu trešajā un galīgajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Dzelzceļa pārvadājumu likums" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā! Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas nav. Likums ir pieņemts.

Sēdes vadītājs. Izskatām likumprojektu "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" , trešais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija savā 13. decembra sēdē izskatīja "Grozījumus Apsardzes darbības likumā" trešajā lasījumā, un mēs nododam šo likumprojektu jūsu vērtēšanai.

Ir priekšlikumi, kas faktiski ir vērsti uz divām lietām. Pirmā lieta — uz kādām — vai Eiropas Savienības valstīm, vai arī Pasaules tirdzniecības organizācijas valstīm attieksies šis likums. Otra lieta ir pārejas noteikumi. Priekšlikumi ir zināmā veidā identiski, bet tikai ir atsevišķi datumi — viens par 2001. gadu, otrs — par 2002. gadu, par 2003. gada stāšanos spēkā.

Tagad varbūt sāksim, kolēģi, ar 1. priekšlikumu. Ādamsona kunga priekšlikums. Komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Jāņa Ādamsona priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 29, pret — 27, atturas — 32. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Arī deputāta Oskara Grīga priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Komisija atbalstīja deputāta Kuduma priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

Dz.Kudums. Identiski... Es atvainojos, 4. un 5. priekšlikums ir būtībā identiski ar šo trešo. Tātad līdz ar to nav vairs balsojami. Nav balsojams arī 6.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

Dz.Kudums. Balsojams ir 7.priekšlikums, kur Ārlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Elferta kungs izvirza lietu, ka šī apsardzes uzņēmuma vadītājam nav jābūt Latvijas Republikas pilsonim. Komisija to neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. 8. priekšlikums ir Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikums, kur minēts — valodu augstākajā pakāpē aizstāt ar vārdiem "Valsts valodas likumā noteiktajām prasībām".

Sēdes vadītājs. Deputāti pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — Aizsardzības un iekšlietu komisijas priekšlikumu.

Dz.Kudums. 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu! Par — 54, pret — 8, atturas — 26. Priekšlikums atbalstīts.

Dz.Kudums. Man jāatvainojas kolēģiem, jo mums ir ieviesusies nedaudz kļūda. Ir divi astotie priekšlikumi. Mēs nobalsojām par 8.1. priekšlikumu, kuru mūsu Aizsardzības un iekšlietu komisijas iesniedza. Otrais astotais priekšlikums ir deputāta Kuduma priekšlikums, kurš tika komisijā noraidīts, par šo te pārejas perioda laiku.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

Dz.Kudums. Noraidīts ir arī 9. — Inkēna kunga priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates par 9. priekšlikumu. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (LC). Priekšsēdētāja kungs! Cienījamie kolēģi! Es tomēr lūgtu atbalstīt manu priekšlikumu ar pārejas periodu uz pusgadu, jo tas ir nepieciešams konkrēti Latvijas sarunās ar Eiropas Savienību, un diezgan grūti būs pierādīt, ka mēs divus gadus nevaram sakārtot pārpalikušos līgumus un tāpēc divus gadus vajag pārejas periodu. Tas neizskatās kā mūsu vēlēšanās, šajā segmentā sakārtot īpašuma attiecības. Šī ir pēdējā lieta, pēdējā vieta Latvijas ekonomikā, kur mums vēl ir kaut kādi aizliegumi. Kā jūs labi saprotat, tas ir neliels ekonomikas segments, tas nemaina tautsaimnieciski neko mūsu valstī.

Sēdes vadītājs. Debatēs vairāk deputāti pieteikušies nav. Komisijas vārdā vēlaties ko piebilst?

Dz.Kudums. Nav.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par 9. — deputāta Inkēna priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 60, pret — 28, atturas — 4. Priekšlikums guvis atbalstu.

Dz.Kudums. Līdz ar to 10. un 11.priekšlikumi nav balsojami.

Sēdes vadītājs. Paldies!

Dz.Kudums. Lūdzu atbalstīt likumprojektu trešajā, galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Apsardzes darbības likumā" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 63, pret — 28, neviens neatturas. Likums pieņemts.

Nākamais darba kārtības jautājums — likumprojekts "Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā" , trešais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā deputāts Jēkabs Sproģis.

J.Sproģis (TP). Cienījamais Prezidij, cienījamie deputāti! Strādājam ar dokumentu nr. 2595. Tautsaimniecības komisija ir sagatavojusi izskatīšanai trešajā lasījumā likumprojektu "Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā" . 1. priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisijā ir guvis atbalstu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Sproģis. 2. priekšlikumu arī iesniedzis parlamentārais sekretārs Jirgena kungs. Komisijā atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Sproģis. 3. priekšlikums ir komisijā atbalstīts, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Un arī 4. priekšlikums ir komisijā guvis atbalstu, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Sproģis. Cienījamie kolēģi! Lūdzu atbalstīt likumprojektu kopumā trešajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Ķīmisko vielu un ķīmisko produktu likumā" pieņemšanu trešajā, galīgajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret un atturas — nav. Likums pieņemts.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" , trešais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu nr. 676. Ir saņemti uz trešo lasījumu daži priekšlikumi.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

L.Muciņš. Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Strādājam ar likumprojektu nr. 2597. Uz trešo lasījumu Juridiskā komisija saņēma dažus priekšlikumus. 1. — deputāta Burvja priekšlikums. Komisijā netika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst... (Starpsauciens: "Balsot!") Pieprasa balsojumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — deputāta Imanta Burvja priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 18, pret — 39, atturas — 24. Priekšlikums nav atbalstīts.

L.Muciņš. 2. — Juridiskās komisijas priekšlikums. Tika atbalstīts. Tas ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. Līdz ar to visi priekšlikumi ir izskatīti. Aicinu likumu atbalstīt trešajā un galīgajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Augstākās padomes deputātu tiesisko stāvokli un pensijām"" pieņemšanu trešajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 72, pret — 15, atturas — 1. Likums pieņemts.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" , pirmais lasījums.

Budžetu un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Minētais likumprojekts ierosina deleģēt Naturalizācijas pārvaldei tiesības noskaidrot vai saņemt informāciju par to, vai personas, kuras gatavojas atteikties no Latvijas Republikas pilsonības, ir nokārtojušas savas saistības pret valsti attiecībā uz obligātajiem maksājumiem, tajā skaitā nodokļiem.

Budžeta un finansu (nodokļu) komisija uzskatīja, ka šāda norma ir atbalstāma. Lūdzu jūs atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Debatēs neviens runāt nevēlas. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

A.Poča. Lūdzu līdz 20.janvārim.

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Paldies!

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Krimināllikumā" , pirmais lasījums. Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK). Augsti godātais Prezidij! Cienītie kolēģi! Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja likumprojektu "Grozījumi Krimināllikumā". Kā zinām, šā gada 7.decembrī Saeima pieņēma likumu "Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju". Lūk, līdz ar to ir nepieciešami izdarīt grozījumus Krimināllikumā. Komisija konceptuāli atbalstīja, bet, protams, šeit vēl ir jāpiestrādā uz otro lasījumu. Un mēs lūdzam jūs arī atbalstīt pirmajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija kā otrā komisija, kurai bija nodots šis likumprojekts izskatīt, ļoti uzmanīgi kopā ar speciālistiem un ministriju pārstāvjiem izdebatēja šo likumprojektu un arī konceptuāli nolēma to atbalstīt pirmajā lasījumā. Taču es gribētu izteikt uzreiz tādas piezīmes, lai, protams, būtu radošāks un efektīvāks darbs pie likuma otrā lasījuma redakcijas sagatavošanas.

Bez šaubām, 4. likuma pants par 320.panta precizējumu par kukuļu pieņemšanu un 5. likuma pants par 323.panta precizēšanu par kukuļdošanu neizsauca nekādus iebildumus. Tas saskan ar to konvenciju, tām konvencijas prasībām, kuras šobrīd pasaules sabiedrība mums uzstāda. Šeit varbūt nepieciešams tikai, nu, liekvārdība — kā akceptēšana — izņemšana ārā, jo pieņemšana ir pieņemšana, un viss tas būtu tā. Līdz ar to ar šo koncepciju saskan un šobrīd ar 316.pantu saskan papildinājums 3.likuma pantā. Papildināt 316.pantu ar trešo daļu par ārvalstu amatpersonām. Tas arī būtu loģiski un skaidri. Taču līdz ar to nav iebildumu arī pret 199.panta pirmo daļu, kura tiek papildināta — kukuļņemšana privātajā sfērā, kas faktiski bija centrālais jautājums šīs te Konvencijas ieviešanā, taču būtiski iebildumi gan no speciālistiem, gan no Juridiskās komisijas ar lūgumu, kā sacīt, ziņot atbildīgajai komisijai, mēs lēmām par likumprojekta 2.pantu, jo šāda 316.panta pirmās daļas redakcija, tas ir, "Blanketes normas ieviešana likumā", pie mūsu pārejas perioda, pie nesakārtotās likumdošanas var radīt ļoti smagas un nepārredzamas sekas. Likumā ir precīzi noformulēts valsts amatpersonas statuss. Tas ir tur precīzi uzrakstīts, ja nepieciešami vēl kādi precizējumi darba gaitā, tad tādi ir jāizdara šajā likuma 316. panta pirmās daļas tekstā, nevis jāveido šādas nesaprotamas, nezināmas vai daudzviet neskaidras, pat teiktu, duļķainā ūdenī nesaredzamas aprises likumam, kurš ir tik svarīgs un iezīmē mūsu ceļu uz demokrātisku sabiedrību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — deputāts Dzintars Kudums.

Dz.Kudums (TB/LNNK) . Mēs esam ļoti pateicīgi Juridiskajai komisijai par šīm piezīmēm, jo mēs viņas noteikti ņemsim vērā turpmākajā darbā, bet šeit jau vēl varētu piebilst, ja arī, teiksim, attiecīgi tiek izdarīti grozījumi 5.pantā, tad ir jāgroza arī Krimināllikuma 198.pants. Tā kā šeit vēl darbs būs uz otro lasījumu. Bet lūgums atbalstīt šobrīd konceptuāli pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Krimināllikumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 83, pret un atturas — nav. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

Dz.Kudums. Lūdzu 15.janvāri.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Deputāti piekrīt. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" . Otrais lasījums. Juridiskās komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Likumprojekts nr. 2571 "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", otrais lasījums. Juridiskā komisija ir saņēmusi vairākus priekšlikumus.

1. — deputāta Dobeļa priekšlikums, ir atbalstīts, daļēji iestrādājot to 201.36. pantā saskaņā ar atbildīgās komisijas 7.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

L.Muciņš. 2. — Juridiskā biroja priekšlikums, kas precizē 201.26. panta tekstu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. 3. — Juridiskā biroja priekšlikums — izteikt likumu, tātad šī te panta trešo daļu jaunā redakcijā, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 4. — Juridiskā biroja priekšlikums. Izteikt 201.33. pantu precizētā redakcijā. Arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 5. — Juridiskā biroja priekšlikums par 201.35. panta virsraksta precizēšanu, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums par 201.35.panta sestās daļas dispozīcijas precizēšanu, arī ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 7. — Juridiskās komisijas priekšlikums — papildināt likumu ar jaunu 201.36. pantu "Necieņa pret valsts valodu", ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Boriss Cilevičs.

B.Cilevičs (PCTVL). Cienījamie kolēģi! Man nav nekādu šaubu, ka valsts valoda ir jāciena, tāpat kā arī visas citas valodas, bet es aicinātu jūs būt ļoti uzmanīgiem, balsojot par sankcijām par sodiem, par tik juridiski grūti definējamiem jēdzieniem. Kā var izpausties šis pārkāpums, kas ir paredzēts šajā pantā? Acīmredzot kaut kādos izteikumos, vārdos. Tas ir cieši saistīts ar vārda brīvības principu. Vārda brīvības principu pieļaujams ierobežot tikai divos gadījumos. Ja notiek aicināšana uz vardarbību, tas ir pirmais gadījums. Un otrais, ja kāda persona aicina uz diskrimināciju vai sludina nacistiskas idejas vai citas totalitāras idejas. Jā, gadījumā, ja šis pants tiks pieņemts un tiks pielietots praksē, tad ir gandrīz simtprocentīga garantija, ka mēs zaudēsim šo sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesā.

Es varu pieminēt, piemēram, slaveno, tā saucamo Jersilda gadījumu. Jersilds ir Dānijas žurnālists, kuru Nacionālā Dānijas tiesa notiesāja par interviju ar vienu pārstāvi no neonacistu grupas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa to atzina par pārkāpumu, par vārda brīvības pārkāpumu. Un es domāju, ka arī mēs, ja mēs pielietosim šo normu, tad mums būs arī tas pats.

Un otrais iemesls. Kā var izpausties konkrēti klaja necieņa pret valsts valodu? Šā priekšlikuma autors Dobeļa kungs vairākkārt pārmeta dažiem kolēģiem, tai skaitā arī man, tai skaitā arī no šīs tribīnes, ka mēs runājam latviski ar akcentu un līdz ar to izrādām klaju necieņu pret valsts valodu. Vai tā ir tā doma šajā pantā? Redziet, tas ir pretrunā gan ar mūsu Valsts valodas likumu, gan ar valsts sabiedrības integrācijas programmu, jo Valsts valodas likums nosaka, ka ļoti daudzos gadījumos valsts valoda jālieto tām personām, kam tā nav dzimtā valoda. Arī sabiedrības integrācijas programmās viens no galvenajiem uzdevumiem ir veicināt valsts valodas lietošanu. Kā mēs zinām, Latvijas sabiedrība ir tādā situācijā,ka ļoti daudzām personām latviešu valoda nav dzimtā valoda. Ja mēs uzskatīsim, ka, slikti runājot valsts valodā, šie cilvēki izrāda necieņu pret valsts valodu, tad mēs panāksim tieši pretējo.

Tātad es jūs aicinu neatbalstīt šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Nu ko tad jūs citu gaidījāt no šāda biedra? Es uzreiz gribu pateikt, ka pienācis ir laiks Latvijā pilnīgi skaidri paust savu attieksmi pret noteiktām lietām. Un ja mēs runājam par savu latviešu valodu, kas ir valsts valoda, tad mūsu visu svētākais pienākums ir noteikt skaidru vietu savai valodai. Es atgādināšu, ka pagājušajā Saeimā — 6. Saeimā — mēs kopīgi nobalsojām par mūsu Satversmes 4.panta papildināšanu, ka valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Un nav ko izlikties. Mums tagad ir īpašs likums "Par valsts valodu". Vai likums ir jāpilda vai nav jāpilda? Te daži bēdu brāļi bija iedomājušies publiski aicināt nepildīt likumus, nepakļauties likumiem, neievērot likumu "Par valsts valodu". Tādiem cilvēkiem ir vieta cietumā. Kur tad citur viņi grib atrasties? Ja cilvēks Latvijā negrib pildīt Latvijas Republikas likumus, viņam vai nu jāsēž cietumā, vai jāatrodas ārpus Latvijas Republikas robežām. Viss. Ļoti vienkārši un skaidri.

Tālāk. Te tagad sākas lielie uztraukumi, kā tad nu būs, ka šite no tribīnes runās ar akcentu un vēl kaut kā. Neuztraucieties! Mēs neesam asinskāri, mūs neuztrauc akcenti, bet mūs uztrauc uzvedība. Mūs uztrauc šī necieņa, ko izrāda Latvijā dzīvojoši nelatvieši, kas ēd latviešu maizi, kas izmanto visas infrastruktūras priekšrocības Latvijā un tajā pašā laikā atļaujas nicīgi izteikties par latviešu valodu, atļaujas izteikties, ka viņi tīšām nemācīsies, ka viņiem tā nav vajadzīga, un tā tālāk, un tā joprojām. Šitie paši bēdu brāļi, ieradušies jebkurā pasaules valstī, zibens ātrumā iemācās to valodu, gan franču valodu, gan angļu valodu, gan spāņu valodu. Tāpēc, ka zina, ka tur vispār ar viņiem lieki nerunās. Šitā tukšā muldēšana par kaut kādām Eiropas tiesām, tā ir vienkārši acīmredzot sapņos redzēta lieta, un acīmredzot cilvēciņam ļoti gribētos, lai tā būtu. Un tāpēc skaidri un godīgi mēs ieliekam likumā normu, kas paredz sodu, pagaidām administratīvu, par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu, un šo necieņu vērtēt, es domāju, attiecīgās iestādes būs pilnīgi spējīgas. Un tāpēc es, protams, nebrīnos, ka tribīnē nāk cilvēks, kurš vispār par Latvijas valsti atļaujas visādi izteikties ārpus Latvijas teritorijas. Nebūtu ko brīnīties, es būtu ļoti pārsteigts, ja būtu citādi. Lūk, šie paši cilvēki dezinformē pasaules valstis par stāvokli Latvijā, piespēlējot vecus likumus, vecus likumprojektus un stāstot galīgu nepatiesību. Ne jau velti, pēdējo reizi uz Krieviju braucot, nemaz no attiecīgās frakcijas neaizbrauca neviens tāpēc, ka viņi brauca citās reizēs un pa citiem kanāliem. Tāpēc nav ko brīnīties. Šeit tas turpināsies. Un tikpat skaidrai jābūt arī mūsu nostājai. Tā kā necieņa pret valsts valodu ir ļoti labi analizējama un saprotama, un es aicinātu priekšlikumu, kuru biju iesniedzis un kuru komisija ir ielikusi citā pantā, atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Juris Vidiņš.

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Augsti godājamie kolēģi un Boris Cilevič! Neiet runa par to, ja runā ar akcentu, ka tā ir necieņas izrādīšana pret valsts valodu. Varbūt tieši tā ir cieņas izrādīšana, ka viņš sevišķi nepārvalda, bet viņš tomēr runā. Jūs jau ļoti labi saprotat to lietas būtību, un tādēļ es nezinu, kādēļ jūs vispār nācāt un uzstājāties. Pirms tam mēs ar jums runājām, paņemiet jebkuru "Vesti Segodņa" avīzes numuru, un jūs katrā lappusē jeb katrā numurā atradīsit šo necieņas izpausmi pret latviešu valodu. Es domāju, ka necieņa ir arī tad, ja es ieeju veikalā un ja pārdevēja ir attiecīgi atestēta valsts valodas zināšanā, un ja es pie viņas griežos latviešu valodā, ka viņa ignorē latviešu valodu un mēģina atbildēt vienmēr krievu valodā. Boris, es jums varu vienu gadījumu no nesenas vēstures pastāstīt, kā man gāja Rēzeknē, kur divi ārsti runāja latviešu valodā un pienāca trešais ārsts. Jurdžs varbūt atceras — Voļskis — tāds rentgenologs, un viņš teica: "Nu, zēni, kančaite gavariķ po kitaiski!" Tādā draudzīgā tonī. Es nezinu, varbūt, Boris, tiešām tā ka jūsu pieņēmumā tā nav necieņas izrādīšana. Man atkal šķiet, ka tā ir necieņas izrādīšana. Un palasiet arī tos saukļus, kas ir rakstīti uz dzelzceļa tiltiem un uz māju sienām: "Bei gansov!" un tamlīdzīgi. Varbūt tiešām lielā krievu tauta izprot latviešu valodu kā vienu tādu ganu valodu, vai ne, un tādēļ tā nebūtu lietojama.

Es tomēr aicinātu deputātus visnotaļ Dobeļa kunga priekšlikumu jeb pašreiz tas ir Juridiskās komisijas — šīs komisijas priekšlikumu atbalstīt un nobalsot par. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates par 7.priekšlikumu turpināsim pēc pārtraukuma.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavota reģistrācijas izdruka, informēju jūs par deputātu iesniegumiem par kļūdām balsojumos.

Deputāti Māris Sprindžuks un Andris Šķēle informē, ka kļūdījušies, balsojot par likumprojektu ar dokumenta nr.2575 — "Grozījumi likumā "Par pašvaldībām"," balsojot "atturoties". Viņi ir abi vēlējušies balsot "par".

Savukārt deputāts Guntars Krasts ir kļūdījies, balsojot par 9.priekšlikumu likumprojektā "Grozījumi Apsardzes darbības likumā". viņš ir nobalsojis pret, bet vēlējies balsot "par".

Pieci deputāti ir iesnieguši Saeimas Prezidijam jautājumu, kas adresēts Ministru prezidentam Andrim Bērziņam sakarā ar satraucošo stāvokli par tuberkulozes izplatīšanos Latvijā. Jautājumu iesniedzam Ministru prezidentam. Lūdzu nolasīt reģistrācijas rezultātus!

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie deputāti! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Jēkabs Sproģis, Vaira Paegle, Oskars Grīgs, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Vārds paziņojumam Osvaldam Zvejsalniekam.

O.Zvejsalnieks (LSDSP). Īpaši atbalstāmo reģionu apakškomisijas sēde uz īsu brīdi.

Sēdes vadītājs. Linardam Muciņam.

L.Muciņš (LC). Juridiskās komisijas sēde komisijas telpās.

Sēdes vadītājs. Dzintaram Ābiķim.

Dz.Ābiķis (TP). Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēde komisijas telpās. Tūlīt, lūdzu!

Sēdes vadītājs. Pārtraukums līdz pulksten 11.00.

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Pārtraukumam paredzētais laiks ir beidzies. Turpinām izskatīt likumprojektu "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā". Par 7.priekšlikumu debatēs pieteicies deputāts Māris Grīnblats, kurš šobrīd nav zālē. Līdz ar to debates ir slēgtas. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC). Cienījamo priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Šis priekšlikums ar nr.7, ko ne tikai sagatavoja un iesniedza Juridiskā komisija un atbalstīja, tātad necieņa pret valsts valodu, kur teksts ir ļoti īss un lakonisks un savā būtībā tiešs — par klaju necieņas izrādīšanu pret valsts valodu uzliek naudas sodu. (No zāles deputāts J.Urbanovičs: "Nevelc laiku! Liec uz balsošanu!") Faktiski mums ir jāskata kompleksā ar vairākiem citiem Administratīvo pārkāpumu kodeksa likuma pantiem, lai balsojums būtu tiesisks un pamatots, un tajā pašā laikā izsvērts, un tādēļ es vienkārši jums atgādinu, ka likumdošanā ir noteikta, es komisijas vārdā dodu slēdzienu, tātad es jums vienkārši atgādinu, ka likumdošanā ir noteikta attiecīga atbildība par likuma pārkāpumiem, kas attiecas uz valsts karogu, atbildība, kas attiecas uz valsts ģerboni, atbildība, kas attiecas uz valsts himnu, un šajā gadījumā tātad mums arī, kā jūs atceraties, ir parādījies jauns precizēts pants Satversmē, kur runā par valsts valodu. Tātad es kopumā redzu, ka šis pants iekļaujas šajā likumdošanas sistēmā, kura attiecīgi soda administratīvi, bet smagos gadījumos arī krimināli par to, ka tiek izrādīta necieņa vai veiktas kādas tīšas noziedzīgas darbības pret valsts karogu, valsts himnu, valsts ģerboni, un šajā gadījumā tātad tiek piedāvāts ieviest atbildību arī par necieņas izrādīšanu pret valsts valodu. Un šis priekšlikums, lai man mazāk vajadzētu debatēt, aizrādīt pie 8.priekšlikuma, sasaucas arī ar deputāta Dobeļa priekšlikumu — necieņa pret Latvijas Republikas Satversmi, kur tomēr komisijai bija pilnīgi pretējs viedoklis, jo visi šie momenti — himna, karogs, ģerbonis un valoda, ir iestrādāti Satversmē. Tādēļ par viņiem ir noteikti... Un jānosaka šajā gadījumā par valodu atsevišķa atbildība? Bet tajā pašā laikā par Satversmei, šādu necieņu pret Satversmi, komisija uzskatīja, ka šāda speciāla atbildība, šāda vispārēja atbildība nav jānosaka, jo ir noteikts par katru attiecīgi Satversmē minēto valsts simbolikas vai citādas izpausmes, kā valsts valodas jautājumi, ir noteikta atsevišķa atbildība, un līdz ar to es aicinu, pieņemot savu lēmumu un balsojot par šo 7.priekšlikumu, tomēr rēķināties un skatīties arī gan uz priekšu par 8.priekšlikumu, gan ņemt vērā tos Administratīvo pārkāpumu kodeksa pantus, kas šeit nav nodrukāti, bet tādi ir spēkā — gan kriminālā, gan administratīvā atbildība attiecīgi par himnu, karogu un ģerboni, tātad viss šis jautājums ir jāskata kompleksā. Un tādēļ arī Juridiskā komisija piedāvāja atbalstīt šo priekšlikumu, un es domāju, ka šis priekšlikums ir pietiekami skaidrs un saprotams, un tajā pašā laikā, protams, mēs varam daudz par ko strīdēties, kā tas ieviesīsies dzīvē, bet tas, protams, daudzos jautājumos ir tiesu prakses ziņā. Es aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — Juridiskās komisijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 58, pret — 16, atturas — 3. Priekšlikums atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Tātad 8. — deputāta Dobeļa priekšlikums komisijā diemžēl atbalstu neguva. Es jau faktiski motīvus jums izskaidroju, jo šim administratīvā pārkāpuma aprakstam jābūt skaidram un viennozīmīgam, tātad tā ir himna, karogs, ģerbonis, valoda. Varam, protams, noteikt vēl citus elementus, ja tas nepieciešams, no Satversmes, bet par pašu Satversmi šeit ir zināmas problēmas, ko zem tā domā iesniedzējs un kādā veidā šeit varētu izvērsties. Vai tas ir pret tekstu, vai tas ir pret likuma materiālo būtību, vai tas ir pret kādiem noteikumiem, kas ir iestrādāti šajā Satversmē, to tā nevar skaidri un viennozīmīgi saprast, tādēļ komisija noraidīja deputāta Dobeļa arī tikpat skaidri viennozīmīgi un tieši formulēto priekšlikumu, ko, kā sacīt, atcerēsimies, kā viņš citus ļoti veiksmīgus priekšlikumus mums ir iesniedzis Administratīvo pārkāpumu kodeksā, teiksim, prostitūcijas apkarošanā un tā tālāk, bet es domāju, ka tad viņš mums arī paskaidros šeit, kā viņš ir domājis. Visādā ziņā Juridiskā komisija neatbalstīja šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Juris Dobelis.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Es jau teicu, ka ir tomēr laiks runāt ļoti skaidru valodu galvenajos jautājumos, kas ir svarīgi Latvijai, mūsu valstij. Valstij ir jāizveido ļoti skaidra sistēma pamatjautājumos attieksmē pret neatkarīgu Latvijas valsti, attieksmē pret pamattautu — latviešiem, attieksmē pret mūsu valsts likumiem un, pirmkārt, protams, pret mūsu valsts pamatlikumu — pret Satversmi. Apvienība "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK ir vēl sagatavojusi veselu papildu likumu grozījumu kopu, kas skar gan minētos, gan arī citus likumus, jo mēs vispār uzskatām, ka ir laiks ieviest kriminālatbildību par nepakļaušanos Latvijas likumiem un arī par aicinājumiem nepakļauties Latvijas Republikas likumiem. Redziet, mēs ar nokārtu galvu klausāmies visvisādas idiotiskākās lekcijas, ko mums lasa Krievija, ko mums lasa galīgi neattīstīti Krievijas ierēdņi, sākot ar ārlietu ministra vietnieku Ordžonikidzi, kura uzvārda brālis savā laikā bija spiests nošauties. Otrs Ordžonikidze tika sašauts, un trešais Ordžonikidze ir kļuvis par ārlietu ministra vietnieku. Lūk, tā kā tur ir jāklausās šos sprediķus, kas balstās uz vecu informāciju, uz tīšām izvilktu vecu likumu kopu un tā tālāk. Tajā pašā laikā, kad tu tam Krievijas pārstāvim pasaki skaidri un gaiši, ko tu par viņu domā, viņš uz kādu brīdi savu muti aiztaisa ciet.

Lūk, un tāpēc šeit Latvijā ir jābūt pilnīgi skaidrai attieksmei. Ja tu, draudziņ, necieni Latvijas valsti, tad, kā jau es teicu, sēdi cietumā vai brauc projām no šejienes. Ja tu necieni latviešu valodu, tad sēdi cietumā vai brauc, uz kurieni tu gribi. Tad, kad mēs uzņemam Latvijas Republikas pilsonībā kādu īpatni, tad mēs no viņa prasām latviešu valodas zināšanas, mēs no viņa prasām Latvijas vēstures zināšanas, un mēs no viņa prasām Latvijas pamatlikuma Satversmes zināšanas. Tātad jaunais nepilsonis, kurš kļuvis par pilsoni, ir iepazinis Latvijas Republikas Satversmi, uzrādījis savas zināšanas, labākas vai sliktākas, atbilstoši šīm zināšanām uzņemts vai neuzņemts pilsoņu rindās. Tad kāpēc mēs nevarētu līdzīgi, tā kā mēs prasām cieņu pret latviešu valodu, kāpēc mēs nevarētu prasīt tādu pašu cieņu pret Latvijas Republikas Satversmi? Ne jau velti mēs esam iesnieguši šo priekšlikumu — papildināt Administratīvo pārkāpumu kodeksu ar sodiem par aicinājumu neievērot Latvijas Republikas likumus. Tātad es neredzu te neko tādu satraucošu, ja tu šeit dzīvo, ja tu šeit barojies, ja tu šeit vairojies, tad esi tik laipns un cieni mūsu pamatlikumu. Un, ja tu necieni mūsu pamatlikumu, tad te tev nav tiesību ne baroties, ne vairoties, ne dzīvot, un viss ir skaidrs. Ļoti vienkārša saruna! Es saprotu, ka varbūt kāds vārds, zilbe vai komats uz trešo lasījumu būtu jāpamaina, cik es zinu, Juridiskajā komisijā arī bija pārrunas par šo jautājumu, tā ka vienalga es iesniegšu uz trešo lasījumu savu priekšlikumu, un es domāju, ka šī saruna ir nepieciešama, tai ir jābūt jo skaidrākai, jo labāk, jo tādā veidā mēs vismaz daļēji ierobežosim tos bezkauņas, kas Latvijā ir aizmirsuši, kur viņi atrodas, kas joprojām sapņo par kaut kādām guberņām, kas sapņo par Pēteriem, Ivaniem un velns viņu zina kādiem tur šakāļiem vēl. Un līdz ar to es pagaidām palieku pie tā, ka aizstāvu savu priekšlikumu, aicinu to atbalstīt un aicinu cīnīties par to, lai Latvijas valsti iztīrītu no visādiem mošķiem, kas te nejauši ir ieklīduši un kas te taisās kādu laiciņu vēl uzturēties. Paldies!

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Dobeļa kungs, manuprāt, šobrīd jau iet uz necieņu. Uz necieņas pusi pret Latvijas Republikas Satversmi. Jūsu priekšlikums izskatās apmēram tā: atnāk sievuks mājās, pulkstenis ir divi naktī, un vīriņš, ozdams pēc šņabja, viņai prasa, protams, viņa atnes viņam krietnus ragus: vai tu mani mīļi? Viņa saka: mīļu, Juri, mīļu.

Es domāju, ka attiecībā uz normatīvajiem aktiem ir vienīgā iespēja, vai nu viņus ievēro un nepārkāpj, vai viņus pārkāpj, un tad ir atkal sankcijas, kuras jau nu šie paši normatīvie akti paredz. Jebšu... man ir jādomā, kāda izskatītos klaja necieņa... Nu tas, ka Kārlis Ulmanis būtu sodāms ar 250 latiem, ir pilnīgi skaidrs, jo viņš attiecīgo Satversmi apturēja vispār. Apturēja vispār, apsolīja daudz cietušajai latviešu tautai kopā ar Balodi izstrādāt jaunu.

Balodis nesagaidījis aizgāja, atvaļinājās no kara ministra un Ministru prezidenta biedra amata, un tā mēs arī palikām bez Satversmes, kamēr ar Dievpalīgu Augstākā padome atjaunoja pirmos trīs pantus un vēlāk Saeima atjaunoja visā jurisdikcijā pilnā apjomā, izrādot ārkārtēju cieņu pret šiem normatīvajiem aktiem.

Vēl man ir jautājums. Vai nevarētu traktēt kā necieņu pret Satversmi Satversmes labojumu iesniegšanu? Nu tagad izdomā, teiksim, ka 35., 36. pants jāmaina, Valsts prezidents ir jāievēl tiešās vēlēšanās. Vai tā būtu necieņa pret esošo vai īpaša cieņa un mēģinājumi uzlabot un izpatikt tautas gribai? Tā ka, Dobeļa kungs, jūs, protams, esiet draugs, es jūs ārkārtīgi cienu. Un tā kā jūs esat dzīvs cilvēks, es jūs cienu nesalīdzināmi vairāk par visu valodu un Satversmi kopā, bet tomēr jums nevajadzētu uzstāt, šo priekšlikumu vajadzētu atsaukt. Draugam gribas, Juri, teikt patiesību... negribas... (No zāles deputāts J.Dobelis: "Ej, ej, tūlīt tu dzirdēsi!") Es saprotu, ka es dzirdēšu, un es pat zinu jau, ko es dzirdēšu, bet tā būs necieņa, jo arī Saeimas deputāts saskaņā ar Satversmes 5. pantu viens no simts tautas priekšstāvjiem ir šīs Satversmes gan objekts, gan subjekts, un nekādu necieņa pret mani, Juri, nevar tagad izrādīt, jo, ņemot vērā... es esmu viens no Satversmē minētajiem subjektiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi. (Starpsauciens: "Tikai mierīgi!")

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Jebkuru labu ideju var pasniegt vajadzīgajā skābajā sliktajā mērcē. To jūs ļoti labi šinī brīdī dzirdējāt. Nekas. Es savu darbiņu turpināšu, Kārlīt, lai arī tu tāds pats kā Ulmanis Kārlis esi, bet tā nu tas ir. Lūk, ne jau velti šitā rinda spīdināja zobus, kamēr tu runāji. Tāpēc ka visiem bija lieli prieki, ka divi latvieši sākuši savā starpā ecēties. Kārli, es tevi izaudzināšu, agri vai vēlu tu kļūsi citādāks. Un tāpēc es savu priekšlikumu nenoņemu un aicinu balsot par.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Linards Muciņš.

L.Muciņš (LC) . Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Juridiskā komisija bija ļoti pragmatiska un neatbalstīja deputāta Dobeļa priekšlikumus, un aicina tos uzlabot, pilnveidot, pārveidot vai runāt par citiem aspektiem, kas ir Satversmē, tādēļ mēs neatbalstījām šo priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Dobeļa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 20, pret — 20, atturas — 37. Priekšlikums nav guvis atbalstu. Tālāk, lūdzu!

L.Muciņš. 9. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir redakcionāls.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 10. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

L.Muciņš. 11. — Juridiskās komisijas priekšlikums, ir redakcionāls. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

L.Muciņš. Un 4....

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu?

L.Muciņš. Jā. Līdz ar to mēs esam izskatījuši visus priekšlikumus. Aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 59, pret — 15, neviens neatturas. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

L.Muciņš. 10. janvāris.

Sēdes vadītājs. 10. janvāris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Valsts aģentūru likums" , otrais lasījums. Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC). Cienījamo priekšsēdētāj, cienījamie deputāti! Es lūdzu turpmāk pievērst jūsu uzmanību dokumentam nr. 2574.

1. priekšlikums šajā dokumentā ir atbildīgās komisijas priekšlikums, kuru iesaka atbalstīt, jo likumprojekts ir papildināts ar normām, kas dod iespējas arī pašvaldībām organizēt savu darbu pēc aģentūru principiem, ja tas ir nepieciešams.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta šo priekšlikumu.

J.Bunkšs. Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums ir noraidīts, jo tas principā ir ar valdības iesniegto koncepciju pretrunā, jo valsts aģentūrām vai arī pašvaldību aģentūrām pamatā ir paredzētas funkcijas, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Tātad šis jautājums par to, vai vajag atdalīt politikas ieviešanu no tās veidošanas un uzraudzības, ir ļoti svarīgā sadaļā — mērķi. Tad jautājums ir tāds: vai var formulēt likumā nepareizu mērķi vai tomēr, rakstot par mērķiem, vajadzētu formulēt pareizus mērķus. Pie tam vajadzētu tomēr uzskatīt, ka mērķis ir nepareizs, ja vismaz daži gadījumi ir tādi, un tādu gadījumu ir ļoti daudz mūsu valsts praksē, ka šis mērķis ir pilnīgi nepamatots. Tātad ja mēs politiku lietojam nevis kā kaut kādu nicināmu vārdu, bet parastā izpratnē, tajā skaitā par valsts politiku parasti uzskata valdības dokumentus, nacionālos attīstības plānus jeb koncepcijas, tad parasti šos plānus izstrādā pilnīgi noteiktas izpildinstitūcijas. Politikas ieviešana nebūt nenozīmē likuma pildīšanu. Politikas ieviešana nozīmē to, ka atbilstoši šīm koncepcijām, programmām vai citiem dokumentiem tiek tālāk strādāts, tiek veidotas institūcijas vai tiek gatavoti normatīvie akti. Tātad vismaz tajos gadījumos, kad par šo lietu mēs runājam ministriju līmenī, rastos tāda problēma, ka viens departaments, teiksim, drīkstētu izstrādāt koncepciju, bet noteikti citam departamentam vai iestādei būtu tās jāievieš, gatavojot normatīvus aktus. Šāds mērķis ir vienkārši nepareizs, dārgs un nevajadzīgs. Manuprāt, šinī gadījumā nav īpaši domāts par to, kas tieši šajā tekstā ir uzrakstīts, un patiesībā izvirzīts mērķis, kuram nav īsta pamatojuma.

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC) . Komisijasprāt, tieši tie vārdi Māra Pūķa priekšlikumā, kas skar terminus "nozares politikas veidošana un uzraudzība" ir valsts pārvaldes funkcija, nevis vienkārša valsts funkcija, kas ir saistīta ar pakalpojumu sniegšanu. Un līdz ar to komisija aicina Māra Pūķa priekšlikumu neatbalstīt.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par otro — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 3, pret — 3, atturas — 74. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

J.Bunkšs. 3. priekšlikums. Komisija piedāvā pantu izteikt precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 4. priekšlikums. Komisija piedāvā izslēgt 2. pantu redakcijā, kāda nobalsota pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 5. priekšlikums ir parlamentārā sekretāra Māra Pūķa priekšlikums, kuru komisija ir noraidījusi, jo arī pants ir izslēgts faktiski.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Priekšsēdētāja kungs, cienījamie deputāti! Kaut arī komisijas variantā pants ir izslēgts, tas skar ļoti nopietnu un būtisku jautājumu attiecībā uz aģentūrām. Tātad cik lielā mērā aģentūrām piemitīs zināmas brīvākas tiesības nekā citām iestādēm un orgāniem pārvaldīt savus finansu līdzekļus un cik lielā mērā ne. Šeit piedāvātajā priekšlikumā ir piedāvāta tāda redakcija, ka saskaņā ar likumu "Par budžetu un finansu vadību" pārrauga budžeta finansu līdzekļus, bet tas netieši norāda to, ka aģentūras rīcībā, un tieši tā tas bija saskaņā ar citu komisijā izstrādāto likumprojektu publisko institūciju likumu, var būt arī cita veida līdzekļi, kuri nav valsts budžeta sastāvā un kuri varētu arī radīt tieši to pamatu, lai aģentūra varētu efektīvāk veikt savas funkcijas.

Pie tam jāņem vērā, ka arī 11.priekšlikumā, kas ir... 11. pantā, kas ir 18.lappusē, tā daļa, kas bija agrāk paredzēta pirmajā lasījumā un kurā bija šie dažādu veidu līdzekļi, gan budžeta, gan citi līdzekļi, kuriem būs citas procedūras, ir pazuduši. Līdz ar to šis jautājums ir jautājums pēc būtības. Un tādēļ, ja mēs vēlamies, lai aģentūra būtu nevis vienkārša, teiksim, pakļautības iestāde, bet ar aģentūru mēs veidotu formu, kura ir mazliet tālāk no valsts pārraudzības tiešā veidā un no tiešiem rīkojumiem, bet kurai ir arī zināma finansiāla patstāvība, es lūgtu šo priekšlikumu atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā vēlaties kaut ko piebilst?

J.Bunkšs. Es vēlētos piebilst, ka faktiski Māra Pūķa priekšlikums ir noraidīts konkrētajā redakcijā, piedāvātajā redakcijā, jo turpmāk otrā lasījuma piedāvātā 16. — 19. pantā aģentūras darbību reglamentējošas normas, kas skar aģentūras mantu, finanses, kontus, budžetu, ir izveidoti speciāli panti, kurus mēs piedāvāsim. Bez tam 19.pantā un 38.pantā attiecībā uz budžeta vadību ir arī izdarītas atsauces uz likumu "Par budžetu un finansu vadību". Tā ka pēc būtības šajā gadījumā tiek noraidīta piedāvātā redakcija.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 5. — Māra Pūķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 6, atturas — 60. Priekšlikums noraidīts.

J.Bunkšs. 6.priekšlikums. Komisija ierosina papildināt likumprojektu ar jaunu 2.pantu jaunā redakcijā un ar jaunu saturu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 7.priekšlikums — komisija piedāvā papildināt ar jaunu 3.pantu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 8. priekšlikums. Komisija iesaka izslēgt pašreizējās otrās nodaļas nosaukumu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 9. priekšlikums. Māra Pūķa — Satiksmes ministrijas parlamentārā sekretāra priekšlikums, kas arī šajā gadījumā ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Māris Pūķis.

M.Pūķis (Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs). Cienījamie deputāti! Tātad esošajās atbildīgās komisijas redakcijās nekur nav precīzi formulēts... Nekur nav precīzi formulēts aģentūras juridiskais statuss. Komisijā, tiesa, diskusijā gāja runa par to, ka varbūt šis statuss varētu tikt formulēts kādā citā likumā — vai nu publisko institūciju likumā, vai likumā par valsts pārvaldi. Tomēr šie likumi nav pieņemti, un šeit tas formulējums, kas ir komisijas redakcijā, ka aģentūra ir ministrijas pārziņā esoša valsts iestāde, nebūt neatbild uz jautājumu, vai tā ir juridiska persona vai nav juridiska persona un kādā veidā tai kā juridiskai personai rodas šī te kompetence, ar kādiem aktiem? Faktiski šeit problēma ir tāda: ka pašlaik nav nekādas garantijas, ka citos likumos, ka par to būs runa, bet šajā likumā par šiem jautājumiem runas nav. Tādēļ es lūgtu atbalstīt tādu pantu, kurā pamatprincipi, ka šī ir juridiska persona, proti, atbilst tai koncepcijai, ka tā ir publiska autonoma institūcija ar ierobežotu rīcībspēju, un no tā izrietošā juridiskā kompetence tomēr tiktu formulēta, nevis aizstāta ar ļoti izplūdušu formulējumu, kas īstenībā var tikai maldināt un izsaukt dažādus pārpratumus.

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Jānis Bunkšs.

J.Bunkšs (LC) . Cienījamie kolēģi! Tieši tā iemesla dēļ, lai novērstu dažādus pārpratumus, komisija piedāvā likumprojektā runāt tikai par aģentūras kā valsts iestādes atšķirīgajām pamatpazīmēm un neietvert šajā likumā tādus jēdzienus, kuri izsauc gan juristu, gan arī, teiksim, cilvēku, kas ar valsts pārvaldi nodarbojas, dažādas interpretācijas un kur faktiski risinājums nav atrasts. Mēs uzskatījām par pareizāku jautājumus, kas ir saistīti, ko nozīmē publisko tiesību izpratnē juridiska persona, risināt likumā par Ministru kabineta iekārtu un valsts pārvaldes iestādēm, iespējams, arī likumā par publiskām institūcijām. Taču šajā likumā tātad uzskaitīt tikai šīs aģentūras īpašās pazīmes.

Jautājums par, teiksim, plašākiem teorētiskiem skaidrojumiem un varbūt strīdiem, kas mums vēl ir paredzami, būtu saistāms ar manis nosauktajiem citiem likumiem. Aicinu neatbalstīt! Atbalstīt komisijas viedokli.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 9. — Māra Pūķa priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 1, pret — 2, atturas — 65. Priekšlikums nav atbalstīts.

J.Bunkšs. Līdz ar to aicinu atbalstīt atbildīgās komisijas piedāvāto redakciju. 10.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 11. priekšlikums, ko izteicis parlamentārais sekretārs Māris Pūķis, arī nav atbalstīts. Un iemesli ir tie paši, kādus es jau minēju saistībā ar Māra Pūķa 2.priekšlikumu, ka aģentūru darbības lokā vai funkcijās netiek paredzētas uzraudzības funkcijas. Līdz ar to šo Māra Pūķa priekšlikumu komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tā paša iemesla dēļ neatbalstīja arī deputāta Leiškalna priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Lūdzu atbalstīt 13. — atbildīgās komisijas priekšlikumu par panta precizēto redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 14. priekšlikums ir saistīts ar pirmā lasījuma 12.pantu, ko komisija iesaka jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Tālāk 15. priekšlikums. Komisija iesaka papildināt ar jaunu pantu likumprojektu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. 16.priekšlikums. Komisija iesaka 5.panta nosaukumu precizētā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Tālāk 17. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina izslēgt nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 18. priekšlikums. Atbildīgā komisija ierosina pirmā lasījuma 16.panta pirmo, trešo un piekto daļu izteikt kā jaunu pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 19. — deputāta Kārļa Leiškalna priekšlikumu — komisija ir noraidījusi, jo aģentūras pēc sava satura ir autonomas iestādes, kas atrodas ministrijas pārziņā, un šeit šī savstarpējā saite ir daudz sarežģītāka, nevis vienkārši pakļautības attiecības.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 20. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izteikt 6.panta nosaukumu, tekstu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts. Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 21. priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka izslēgt 7.pantu un atbilstoši mainīt turpmāko pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Līdz ar to ir atbalstīts arī deputāta Leiškalna 22.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Paldies! Tālāk, lūdzu!

J.Bunkšs. 23. — Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāra Normunda Pēterkopa priekšlikums ir noraidīts, jo saskaņā ar piedāvāto komisijas koncepciju: par aģentūru darbību atbildīgā amatpersona tiek iecelta no ierēdņu vidus. Un tas ir ierēdņa amata pienākums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt komisijas viedoklim.

J.Bunkšs. 24.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka pirmā lasījuma 9.pantu izteikt kā jaunu pantu piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 25.priekšlikums. Komisija piedāvā jaunu pantu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 26. — deputāta Maksimova priekšlikums, ir atbalstīts, un tālākās redakcijas ir izslēgtas.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 27.priekšlikums — Komisija piedāvā 8.pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Tālāk 28.priekšlikums. Atbildīgā komisija pirmā lasījuma 16.panta 2., 3., 4. un 5.punktu piedāvā izteikt kā jaunu pantu jau piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Ir daļēji atbalstīts deputāta Salkazanova 29.priekšlikums un iestrādāts atbildīgās komisijas 30.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 31.priekšlikums — atbildīgā komisija piedāvā izslēgt nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 32.priekšlikums — atbildīgā komisija piedāvā līdzšinējā 15.panta nosaukumu un pirmo daļu kā jaunu pantu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 33. — deputāta Maksimova priekšlikums, ir noraidīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 34.priekšlikums — komisija piedāvā pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 35.priekšlikums. Arī šeit ir panta... nē, es atvainojos. Šajā gadījumā atbildīgā komisija aicina papildināt 13.pantu ar otro un trešo daļu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 36.priekšlikums — atbildīgā komisija iesaka redakcionālu precizējumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 37.priekšlikums — atbildīgā komisija iesaka izslēgt 15.panta otro daļu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 38.priekšlikums — komisija iesaka izslēgt piektās nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 39.priekšlikums — atbildīgā komisija iesaka redakcionāli precizēt 17.pantu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 40.priekšlikums — atbildīgā komisija iesaka izslēgt 6.nodaļas nosaukumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 41.priekšlikums — komisija iesaka izteikt 18.panta nosaukuma tekstu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. Tāpat arī 42.priekšlikumā iesaka 19.pantu izteikt jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. 43.priekšlikums — komisija iesaka izteikt pantu jaunā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 44.priekšlikums — atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar trešo nodaļu piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Atbildīgā komisija piedāvā jaunu pantu dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

J.Bunkšs. 46.priekšlikums. Arī šeit ir piedāvāts papildināt ar jaunu pantu likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 47.priekšlikums — jauns pants piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 48.priekšlikums — jauns pants piedāvātajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 49.priekšlikums — jauns pants piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 50.priekšlikums — jauns pants dotajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 51.priekšlikums — jauns pants piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

J.Bunkšs. 52.priekšlikums — jauns pants.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 53.priekšlikums — arī jauns pants piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 54.priekšlikums — jauns pants piedāvātā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 55.priekšlikums — arī jauns pants.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 56.priekšlikums — tāpat kā iepriekš jauns pants.

Sēdes vadītājs. Arī tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 57., 58. un 59.priekšlikums — jauni panti.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. 60., 61., 62.priekšlikums — jauni panti.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. Arī 63.priekšlikums — jauns pants.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. 64.priekšlikums. Atbildīgā komisija iesaka papildināt likumprojektu ar ceturto nodaļu piedāvātajā redakcijā "Kopīgās aģentūras".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Līdz ar to ir piedāvāts 65.priekšlikums — jauns pants, kas atbilst...

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Bunkšs. 66.priekšlikums. Arī jauns pants.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Bunkšs. … 4. nodaļā. Tālāk komisija 67.priekšlikumā iesaka precizēt pārejas noteikumu 1.punktu.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Bunkšs. Un komisija iesaka precizēt likumprojekta pēdējo teikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta precizējumu.

J.Bunkšs. Līdz ar to aicinu atbalstīt likumprojektu otrajā lasījumā!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Valsts aģentūru likums" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret — nav, atturas — 2. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Bunkšs. Komisija piedāvā nākamā gada 20.janvāri.

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Iebildes nav.

Izskatām likumprojektu "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Cienījamie kolēģi! Gan šis likumprojekts, gan divi nākamie ir cieši saistīti ar mūsu tālāk izskatāmo likumprojektu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", un pēc būtības tie ir arī identiski. Skatāmies tātad pašlaik likumprojektu ar reģistra nr.603. Tātad izskatīšanai iesniegtais likumprojekts pirmajam lasījumam, un acīmredzot nav cita uzdevuma kā balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi likumā "Par uzņēmumu un uzņēmējsabiedrību maksātnespēju"" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 74, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Gaigals. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš 20.janvāris. Lūdzu!

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Iebildumu nav.

Nākamais — likumprojekts "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Tātad šoreiz identiski grozījumi citā likumā, tātad likumā par kredītiestādēm, un jābalso par to pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Kredītiestāžu likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 80, pret — nav, atturas — 1. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts.

J.Gaigals. Iesniegšanas termiņš tas pats.

Sēdes vadītājs. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam 20.janvāris.

Izskatām likumprojektu "Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Tātad, kā jau es teicu, grozījumi ir identiski ar diviem iepriekšējiem likumprojektiem, un lūgums balsot par pieņemšanu pirmajā lasījumā.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījums Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumā" pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 82, pret — nav, atturas — 3. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

J.Gaigals. Tas pats.

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" , pirmais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāts Jānis Gaigals.

J.Gaigals (LC). Tātad, cienījamie kolēģi! Kā mēs redzam no darba kārtības, mums ir divi likumprojekti. Viens ir tātad iesniegts šī gada sākumā Ministru kabineta iesniegtais variants, un darba gaitā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, izskatot šo likumprojektu, ir izdarījusi virkni izmaiņu, un līdz ar to vispirms, cik es saprotu, mums jāizšķiras par to, kuru no likumprojektiem mēs ņemam par pamatu.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Pēteris Tabūns. Nevēlas debatēt. Andrejs Požarnovs — labklājības ministrs.

A.Požarnovs (labklājības ministrs). Augsti godātais Prezidij! Cienītie Saeimas deputāti! Man ir liels prieks, ka šodien beidzot Saeima pirmajā lasījumā skata šo likumprojektu, jo tas ir ļoti sen gaidīts un ļoti nepieciešams, jo problēma ir tāda, ka, ja līdz šim šo darbinieku sociālās intereses aizsargāja tādā veidā, ka gadījumā, ja reiz darba devēji nebija maksājuši nodokli, tad tos naudas līdzekļus atrada no Privatizācijas aģentūras līdzekļiem, un ņemot vērā to, ka Privatizācijas aģentūra drīz apvienosies ar Attīstības aģentūru vai kaut ko citu un tādā veidā šo naudas līdzekļu nebūs, tad līdz ar to būs nepieciešama atsevišķi garantiju institūcija. Un tādēļ šis likums arī ir izstrādāts un sagatavots, un iepriekšējās valdības laikā šis likums tika skatīts un ļoti ilgi saskaņots ar mūsu sociālajiem partneriem un tādā veidā arī atnāca Saeimā. Tātad ir jāizveido šī te garantiju institūcija, bet, ja mēs skatāmies šo likuma nosaukumu, tad pamatā ir kas rakstīts — darbinieku interešu aizsardzība. Tātad abos divos likumos — gan valdības piedāvātajā, gan alternatīvajā ir savi plusi un savi mīnusi. Ja mēs runājam par to, ka Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā ir izstrādāts alternatīvais, protams, administrēšanas metode ir daudz vienkāršāka, ja gadījumā garantiju fondā šie naudas līdzekļi nāk no sociālās apdrošināšanas iemaksas procenta daļas. Administrēt, protams, ir daudz vieglāk.

Taču pozitīvais ir tas, kas ir valdības sagatavotajā attiecībā par tā saucamo galvas naudu, vai savukārt tas, ka gadījumā, ja reiz uzņēmēji maksā šo iemaksu atkarībā no, tā cik strādājošo ir uzņēmumā, tādā gadījumā pastāv zināms atbildības princips. Tātad no visiem uzņēmumiem atkarībā no darbinieku skaita tiek proporcionāli iemaksāts, un izmaksāts par tiem, kuriem nav maksāta sociālās apdrošināšanas iemaksa. Gadījumā, ja reiz tiek Saeimā apstiprināts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas sagatavotais alternatīvais šis te projekts, tādā gadījumā zudīs šis līdzīgās atbildības princips, un visvairāk maksās tieši tie uzņēmumi, kuri būs vislabāk maksājuši nodokļus, kuros būs vispareizāk deklarētas oficiālās algas un kuri, kā lai saka, būs visgodīgākie, un tādā gadījumā viņi uzņemsies visu atbildību par tiem, kuri nav maksājuši nodokļus.

Tātad abos likumos ir savi plusi un savi mīnusi. Bet es gribu runāt šobrīd nevis vairāk konkrēti par to likumu... abu divu likumprojektu tekstu, bet par procedūru. Un manā skatījumā šī procedūra ir ārkārtīgi svarīga, ja valdība ir deklarējusi, ka mūsu viens no galvenajiem jautājumiem ir sociālais dialogs. Tātad šis projekts, kuru iepriekšējā valdība tika sagatavojusi, tas tika skatīts Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē, un šo redakciju ir atbalstījusi gan arodbiedrība, gan Darba devēju konfederācija. Šo jauno projektu nav skatījušas šīs organizācijas, taču atkārtoti Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē tika skatīts pēc Darba devēja konfederācijas iniciatīvas šis jautājums, un tika ierosināts, lai ar šo alternatīvo projektu varētu iepazīties šīs organizācijas un paust savu viedokli. Es pieļauju domu, ka Darba devēju konfederācija varbūt ka varētu arī piekrist šim alternatīvam variantam, taču šobrīd reakcija ir pilnīgi negatīva. Bet, ja mēs runājam par to, ka šis likums regulē tieši darba devēja un darba ņēmēja attiecības, manā skatījumā mums ir ļoti svarīgi tomēr ieklausīties šo organizāciju viedoklī. Kā jau es teicu, ja mēs pieņemsim alternatīvo, valdībai jau, protams, būs vieglāk strādāt, jo administrēšana būs daudz vieglāka. Taču šeit nebūs ievērots mūsu sociālo partneru intereses.

Otrs jautājums. Tātad valdība ir skatījusi un valdība ir paudusi savu viedokli — tātad atbalstīt valdības piedāvāto likumprojektu, un tāpēc mans pienākums ir aicināt Saeimu atbalstīt valdības iesniegto likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Aija Poča.

A.Poča (LC). Cienījamie deputāti! Ir absolūta taisnība tas, ko teica labklājības ministrs Požarnova kungs, tas minētais likumprojekts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā kā atbildīgajā komisijā darba kārtībā un izskatīšanā bija pietiekami ilgu laiku. Bet jāsaka, ka otra līdzatbildīgā komisija — Sociālo un darba lietu komisija — sniedzot savu atzinumu par šo likumprojektu, to konceptuāli noraidīja. Tādējādi Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai bija divas iespējas: vai nu šo jautājumu konceptuāli noraidīt, atgriezt Ministru kabinetā, vai arī, zinot, ka tas ir ļoti būtisks likumprojekts mūsu saistībām, iestājoties Eiropas Savienībā, mēģināt atrast tādu alternatīvu modeli, kas noteiktu, kādā veidā šis garantiju fonds uzņēmuma maksātnespējas gadījumā darbinieku aizsardzības nolūkā būtu veidojams. Jāsaka, ka viens no galvenajiem iebildumiem bija tas, ka šis garantiju fonda veidošanas paredzētais mehānisms noteica jaunu papildu maksājumu ieviešanu darba devējam par katru darba ņēmēju. Un jāsaka, ka visi skaitļi, visi argumenti, kuri šeit parādījās, mūsuprāt, nebija atbalstāmi, jo piedāvātais mehānisms bija ļoti dārgs no administrēšanas viedokļa, jāsaka, arī ļoti sarežģīts. Nebija nekādas pārliecības, ka izdosies šos maksājumus no visiem darba devējiem iekasēt, un atkal izveidosies situācija, ka vieni maksā un otri nemaksā.

Un tieši tāpēc Budžeta un finansu (nodokļu) komisija meklēja iespējamu variantu, kas būtiski nesadārdzinātu, nepalielinātu darba devēja izdevumus, un atrast mehānismu, kas jau strādā, kuru izmantojot, šī fonda veidošanas un administrēšanas izmaksas būtu pietiekami mazas vai salīdzinoši mazas. Mēs visi zinām, ka šobrīd tiek samazinātas sociālās apdrošināšanas iemaksas par vienu procentu gadā, lai sasniegtu 33 procentus. Mūsuprāt, bija ērti iestrādāt mehānismu, ka nepieciešamās minimālās iemaksas veidotos no šo sociālo apdrošināšanas iemaksu samazināšanas, palēnināšanas un nosakot, ka, teiksim, nākamajā gadā tās varētu nesamazināt par vienu procentu, bet 0,3 procentus novirzīt šī garantiju fonda veidošanai Līdz ar to visi darba devēji, kas šobrīd maksā sociālas apdrošināšanas iemaksas, papildus šajā deklarācijā iestrādātu vienu šādu sadaļu un veiktu šīs iemaksas. Protams, šeit parādās diskusijas, tiem, kuriem ir liels darba algas fonds, tiem jāmaksā ir lielākas summas, tiem, kam ir mazs, tie maksās mazāk, jo tas ir relatīvs rādītājs. Mēs varam diskutēt vēl par kādiem koeficientiem, tas varētu būt otrā lasījuma jautājums, bet šobrīd mums ir jāparāda vienkārši likumdevējiem, ka mēs atbalstām šādas normas, Eiropas Savienības prasītas normas, par garantiju fonda darbinieku aizsardzībai darba devēja maksātnespējas gadījumā izveidošanu, un jāsaka, ka sadarbība ar Labklājības ministriju mums nebija visai produktīva, un tieši tas bija priekšnoteikums tam, ka šo alternatīvo likumprojektu izveidoja Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Paldies! Un es aicinu atbalstīt šo alternatīvo likumprojektu.

Sēdes vadītājs. Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Man nepieciešams šodien vēstīt jums, ka Sociālo un darba lietu komisija, kā to iepriekš vēstīja arī Počas kundze, neatbalstīja ne vienu, ne otru no šiem likumprojektiem. Bet tad, kad Sociālo un darba lietu komisija izteica savu viedokli par valdības iesniegto likumprojektu par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, mēs izteicām Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai savu viedokli ļoti konkrēti, ne divos vārdos, bet uzskaitot pa sešiem apakšpunktiem. Un lūdzām veikt šo darbu un izstrādāt alternatīvo likumprojektu. Tad, kad Sociālo un darba lietu komisija skatīja alternatīvo likumprojektu par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā, ļoti nopietni izdiskutējot visiem deputātiem, gan pozīcijai, gan opozīcijai atbalstot, mēs konstatējām, ka arī šis likumprojekts nu ne par mata tiesu nav labāks kā iepriekšējais, bet ļoti daudzos, pat gribētos teikt aspektos, nu, pavisam ne tā. Ja diskusijās mēs ar Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas locekļiem noskaidrojām, ka doma ir bijusi par 0,5 procentiem no samazinātās sociālās apdrošināšanas iemaksām, tad likuma tekstā tas absolūti netiek atspoguļots. Vēl labāk, 6.pantā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija ir atļāvusies iesniegt tādu pavisam interesantu lietu, ka darbinieku prasību garantiju fondu veido valsts sociālās apdrošināšanas darbinieku aizsardzības darba devēja maksātnespēja gadījumos speciālā budžeta iemaksas. Tātad te ir jautājums, vai mēs balstīsimies tikai uz valsts sociālās apdrošināšanas darbiniekiem, kuru valstī ir nedaudz vairāk par tūkstoti, un kas tad notiks tālāk. Vēl viena, manuprāt, ļoti bīstama lieta.

Ja valdības iesniegtajā likumprojektā ir runa par dotāciju, par naudu no valsts budžeta līdzekļiem, tad alternatīvajā likumprojektā parādās aizņēmumi no valsts budžeta. Un tādā gadījumā, cienījamie kolēģi, atkal no šīm pašām naudiņām, tā teikt, no mūsu savāktās naudas darba devējiem un darba ņēmējiem mēs aizņemsimies no valsts budžeta, atkal atdosim uz attiecīgām procentēm. Manuprāt, tas ir nepareizi.

Nākamais, par ko es vēlētos teikt un atgādināt arī kolēģiem. Gluži tāpat kā Počas kundze teica, ka likumprojekts ir ļoti, ļoti nepieciešams ne tikvien tādēļ, ka mums to pieprasa sarunu gaitā Eiropas Komisija vai kas tur vēl, bet par to, ka tas ir nepieciešams mūsu cilvēkiem. Ja mēs, kolēģi, izanalizējam pirmo valdības iesniegto variantu, tātad tur ir runa par galvas nodokli tiem uzņēmumiem, kuriem var iestāties maksātnespēja, tātad kuriem var iestāties maksātnespēja. Tādā gadījumā valsts un pašvaldības iestādes nav šo uzņēmumu skaitā. Bet pēc alternatīvā likumprojekta, lai cik to man būtu nepatīkami atzīt, tātad mēs visi, kuri maksā sociālās apdrošināšanas iemaksas, visi darba devēji maksās šos nodokli.

Lai gan Sociālo un darba lietu komisija abus šos likumprojektus ir noraidījusi, man šodien kā sociāldemokrātei gribētos teikt tā, ka mums visiem spēkiem gribētos atbalstīt pašreizējo valdību un aicināt jūs balsot par Ministru kabineta iesniegto likumprojektu, vienlaikus atzīmējot, ka Ministru kabineta iesniegtajā likumprojektā ir ļoti, ļoti daudz kas jāmaina un ļoti daudz un ilgi būs acīmredzot jāstrādā.

Tātad es gribētu teikt, ka tas varētu šodien būt uzticības balsojums valdībai. Bet par alternatīvo likumprojektu man gribētos gan kolēģiem no Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas piebilst, ka Sociālo un darba lietu komisija lūdza šo alternatīvo likumprojektu nodot trīspusējai padomei izvērtēšanai, nodot Ministru kabinetam izvērtēšanai un pēc tam iesniegt Saeimas plenārsēdē. Lai cik žēl, šis darbiņš netika darīts, un tādēļ es uzskatu, ka alternatīvais likumprojekts tik tiešām salīdzinoši ir sliktāks nekā Ministru kabineta iesniegtais. Paldies!

Sēdes vadītājs. Jāzeps Šņepsts. (Starpsauciens: "Runā īsi!")

J.Šņepsts (TP). Cienījamais Prezidij, cienījamie kolēģi! Šinī pēdējā plenārsēdē, balsojot par vienu vai otru no šiem likumprojektiem, īstenībā mēs uzņēmējiem, kuriem mēs te atsevišķi deputāti solām nepaaugstināt nodokļus, atbalstīt, radīt labvēlīgu vidi, īstenībā mēs viņiem pasniegsim Ziemassvētku un Jaungada dāvanu, jo, runājot atklātu valodu, šie likumprojekti nav nekas cits kā papildu nodoklis godīgiem uzņēmējiem.

Pirmajā variantā to ir paredzēts iekasēt no galviņām, un te der atcerēties, ka vienā brīdī darba ņēmējs var kļūt par darba devēju vai otrādi. Šis process, kā jau minēja Počas kundze, principā nav administrējams viegli, tas nozīmē, ka tiks izveidots Rīgā ar darba vietām ne tikai fonds, kas nodarbosies ar iekasētās naudas sadali, bet papildus visās ieņēmumu dienesta struktūrās atkal administratīvais aparāts raudzīsies, vai uzņēmumam uz 1. janvāri vai uz 1. jūliju ir tik un tik darbinieku, vai viņš tur ir samaksājis latu, piecus vai desmit. Bet tas lietas būtību nemaina.

Otrā variantā mēs esam deklarējuši un valdība arī tam ir piekritusi, ka mēs ejam uz to, lai nepaaugstinātu sociālās iemaksas. Un mani pilnīgi pārsteidz, ja uzņēmums ir samaksājis sociālo nodokli, kāpēc šinī gadījumā mēs runājām, ka nav aizsargātas darba ņēmēju intereses maksātnespējas gadījumā. Tad jāprasa, galu galā, arī uz jebkuru nodokļa pagarinājumu vai atlaidi stāv attiecīgās institūcijas atbildīgā darbinieka paraksts. Varbūt tad iekasēsim naudu no tā cilvēka tieši, kas ir devis to atļauju uz nodokļu pagarinājumu, bet ne jau iekasēsim pilnīgi no visiem. Cik ilgi turpināsies tas sociālisms? Iekasēsim no visiem, izveidosim vienu fondu, kas atkal, skatoties no acu krāsas, dalīs kopējo naudu. Es to citādāk nevaru saprast.

Un tāpēc, lai cik tas būtu žēl, es diemžēl nevaru atbalstīt nevienu no šiem likumprojektiem. Un nevajag aizbildināties, ka mūs neuzņems Eiropas Savienībā vai vēl kaut kur tālāk, ja nebūs tāds likums. Es uzskatu, ka Latvija uz šodiendienu principā nav gatava šāda likuma ieviešanai. Nav gatava.

Ja mums eksistē nodokļu sistēma, ja eksistē sociālais nodoklis, kas paredz attiecīgas izmaksas un garantijas, teiksim, bankrota vai maksātnespējas gadījumā, kāpēc mums jāizdomā jauna institūcija? Ar birokrātisko aparātu, ierēdņiem un tā tālāk? Turklāt dzīves pieredze rāda — tipisks piemērs ir ar apdrošinātājiem, kā tiek dalītas naudas pēc tam no tā kopējā katla, kuru salasīs. Kurš pateiks atkal, kāda komisija izvērtēs, kuram uzņēmumam dot, kuram ne. Vai mēs iedomājamies, ka tajā fondā savāks tik daudz naudas, ka mēs spēsim pilnīgi samaksāt visiem? Un tad jau Valsts ieņēmumu dienestam būs tas traktējums ļoti vienkāršs — mums ir garantiju fonds, kāpēc mums rūpēties par sociālo nodokli? Garantiju fonds tāpat samaksās.

Tāpēc, cienījamie kolēģi, neieviesīsim praksi pēdējā sesijas dienā uzņēmumiem pasniegt Jaungada dāvanu ar vēl vienu nodokli. Aicinu balsot pret!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu.

Komisijas vārdā — deputāte Aija Poča. Lūdzu!

A.Poča (LC). Cienījamie kolēģi! Es gribētu jums atgādināt vienu lietu. Šobrīd šāds garantiju fonds de facto eksistē. Un šis garantiju fonds ir mērķa maksājums. Balstoties uz Ministru kabineta 34. noteikumiem privatizētajiem un privatizējamiem uzņēmumiem, kuriem ir iestājusies maksātnespēja, šobrīd jau tiek apmierināti prasījumi par pēdējiem darba tiesisko attiecību mēnešiem divpadsmit mēnešu laikā, atlīdzība par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, uz kuru tiesības bija iegūtas, tātad atlaišanas pabalsts likumā noteiktajā kārtībā, kaitējuma atlīdzība par visu nesamaksāto laika posmu un šīs atlīdzības summa par trim gadiem uz priekšu. Reāli de facto tas uz šo brīdi jau tiek darīts. Un tiek darīts no līdzekļiem, kuri mums būtu vajadzīgi citiem mērķiem, un konkrēti — privatizācijai.

Liels šo līdzekļu apjoms tiek novirzīts šo maksājumu segšanai tieši no privatizācijas ieņēmumiem. Un jāsaka, ka, ja šeit tiek izveidots kaut kāds mehānisms, kas nosaka to, ka var līdzdarboties, mēģināt uzkrāt šo naudu ilgākā laika periodā, un, kā jūs redzat, likums stājas spēkā tikai ar 2002. gadu, tas nozīmē, ka, veicot nelielas iemaksas, ir iespējams akumulēt šos līdzekļus, lai pēc tam nebūtu jāizmanto citi finansēšanas avoti.

Bez tam ir vēl viena lieta. Šīs naudas summas, iespējams, tiešām nebūs ļoti lielas, jo, ja normāli attīstās tautsaimniecība, ja normāli tiek uzraudzīta uzņēmējdarbība, ja normāli tiek sekots, kā tiek maksātas sociālās apdrošināšanas iemaksas, tad tādā gadījumā tik tiešām, kā teica Šņepsta kungs, šim fondam faktiski nebūtu nekāda slodze. Šāds fonds varētu nu... jeb saistības šim fondam varētu iestāties brīžos, ko es varētu gandrīz nosaukt par kaut kādu nepārvaramo varu vai tamlīdzīgi, kad uzņēmums, kurš ir kaut kādā veidā... nu, vai kaut kādas nepārvaramas varas dēļ tiešām nav spējīgs šīs sociālās apdrošināšanas iemaksas veikt un kādai nelielai darba ņēmēju daļai iestājas nepieciešamība kompensēt visus šos sociālos maksājumus. Jebkurā gadījumā es vēlreiz Šņepsta kungam gribu teikt, ka mēs negribam tieši tāpēc ieviest šo galvas nodokli, kas būtu papildu maksājums. Tieši tāpēc, es vēlreiz atgādinu, pakāpeniskāk samazināt sociālās apdrošināšanas maksājumus par darba ņēmēju. Līdz ar to vienkārši šī virzība uz šiem 33% notiktu nedaudz lēnāk. Manuprāt, tā ir pietiekami sakarīga alternatīva.

Un atbildot uz Barčas kundzes teikto, ka valsts sociālās apdrošināšanas darbinieku speciālā budžeta iemaksas... Nu vajag precīzi lasīt: "Valsts sociālās apdrošināšanas darbinieku aizsardzības darba devēju maksātnespējas gadījumā, speciālā budžeta iemaksas." Akcentus vajag salikt pareizi. Paldies!

Sēdes vadītājs. Komisijas vārdā — deputāts Gaigals.

J.Gaigals (LC) . Tiešām es domāju, ka jāizšķiras balsojot, jo var jau, protams, teorētiski atbalstīt Ministru kabineta iesniegto variantu, bet atcerēsimies, ka tas ir iesniegts gada sākumā un, jau izstrādājot šā gada budžetu, tika noteikts princips, ka papildu nodokļi vai nodevas netiek uzlikti. Un atcerēsimies arī to, ka šis likums stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri. Un acīmredzot šāds princips arī turpmāk tiks saglabāts un līdz ar to alternatīvais likumprojekts vienkārši laika gaitā ir pilnveidots un atbilst tām nostādnēm, kas ir pieņemamas patlaban. Lūdzu izšķirties balsojot!

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā" reģistrācijas numurs 531, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 30, pret — 6, atturas — 55. Likumprojekts pirmajā lasījumā nav pieņemts.

Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā", reģistrācijas numurs 749, pieņemšanu pirmajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 66, pret — 2, atturas — 19. Pirmajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš otrajam lasījumam?

J.Gaigals. Lūdzu noteikt iesniegšanas termiņu — 20.janvāri.

Sēdes vadītājs. 20.janvāris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā", otrais lasījums.

Aizsardzības un iekšlietu komisijas vārdā — deputāts Juris Dalbiņš.

J.Dalbiņš (TP). Augsti godātais priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Aizsardzības un iekšlietu komisija, strādājot kopīgi ar ekspertiem no Tieslietu ministrijas, Ģenerālprokuratūras pie grozījumiem Latvijas Kriminālprocesa kodeksā, ir iesniegusi šādus priekšlikumus. Šie priekšlikumi ir vērsti uz to, lai sakārtotu un padarītu efektīvāku tiesu darbu apgabaltiesās, atslogotu tās no nevajadzīgām lietām un sakārtotu arī citus jautājumus. Šinī gadījumā Aizsardzības un iekšlietu komisija piedāvā papildināt likumprojektu ar jaunu pantu — aizstāt 17.pantā otrajā daļā vārdus. Tas ir faktiski redakcionāls labojums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

J.Dalbiņš. 2.priekšlikums. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 3.priekšlikums ir tas, par ko es minēju, par apgabaltiesai piekritīgām krimināllietām. Iesaku atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. 4. priekšlikums. Iesaku atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 5.priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. 6.priekšlikums. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 7.priekšlikums. Komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. 8. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 9.priekšlikums. Iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. 10.priekšlikums redakcionālas dabas. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 11. priekšlikums. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. 12. priekšlikumu komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

J.Dalbiņš. 13. priekšlikumu komisija iesaka atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

J.Dalbiņš. Tas arī ir viss.

Sēdes vadītājs. 14.priekšlikums...

J.Dalbiņš. Es atvainojos!

Sēdes vadītājs. 14. priekšlikumu. Nav? Tad tā acīmredzot ir drukas kļūda. Visi priekšlikumi ir izskatīti. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 85, pret un atturas — nav. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

J.Dalbiņš. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam 15.janvāris.

Sēdes vadītājs. 15.janvāris. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Muitas likumā" , otrais lasījums. Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas vārdā — deputāte Ingrīda Ūdre.

I.Ūdre (JP). Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Skatām dokumentu nr. 2584. 1. ir deputāta Gundara Bojāra priekšlikums, kuru komisija nolēma atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 2. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu — komisija nolēma pašreiz neatbalstīt un turpināt debates līdz trešajam lasījumam par atsevišķu terminu precizēšanu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 2. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 3, atturas — 66. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Ūdre. Arī 3. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija pašreiz neatbalstīja, un mēs precizēsim arī šo redakciju uz trešo lasījumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 4. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikums, ir daļēji atbalstīts nākamajā — Juridiskā biroja priekšlikumā. Tādēļ es lūdzu neatbalstīt deputāta Bojāra priekšlikumu, bet atbalstīt 5. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Ūdre. 6. — Juridiskā biroja priekšlikums, ir atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 7. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī ir atbalstīts, jo tas precizē atsevišķas normas.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Netika atbalstīts deputāta Gundara Bojāra 8.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 8. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 4, atturas — 58. Nav atbalstīts.

I.Ūdre. Tā kā mēs neatbalstījām Gundara Bojāra 3.priekšlikumu, es domāju, ka ir loģiski neatbalstīt arī 9. — deputāta Bojāra priekšlikumu, jo arī Budžeta un finansu (nodokļu) komisija šo priekšlikumu neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

I.Ūdre. Diemžēl 10. — deputāta Bojāra priekšlikums — arī nav atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 11. — finansu ministra Gundara Bērziņa priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Tāpat kā 12. — finansu ministra priekšlikumu — arī komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 13. — deputāta Bojāra priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 13.priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 12, pret — 4, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Ūdre. 14. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

Nr.17—SB

I.Ūdre. 15. — deputāta Bojāra priekšlikumu — diemžēl arī komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 15. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 13, pret — 3, atturas — 60. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Ūdre. 16. — deputāta Bojāra priekšlikumu — komisija neatbalstīja. Tas saistās arī ar iepriekšējiem neatbalstītajiem deputāta Bojāra priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Ūdre. Arī 17. — deputāta Bojāra priekšlikumu — Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 18. — deputāta Bojāra priekšlikumu — komisija arī neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 18. — deputāta Gundara Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 14, pret — 1, atturas — 66. Priekšlikums nav atbalstīts.

I.Ūdre. 19. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Un neatbalstīja deputāta Bojāra 20.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Diemžēl arī 21. — deputāta Bojāra priekšlikumu — komisija neatbalstīja, jo, kā jau es teicu, tas saistās ar iepriekšējiem neatbalstītajiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 22. — finansu ministra Bērziņa kunga priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

I.Ūdre. 23. — deputāta Bojāra priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Ūdre. 24. — Juridiskā biroja priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. Un neatbalstīja deputāta Bojāra 25.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 26. — deputāta Bojāra priekšlikumu — komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. Tāpat kā 27. — Juridiskā biroja priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 28. — Bojāra priekšlikumu — komisija neatbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Ūdre. Tāpat kā 29.priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Ūdre. Tika atbalstīts deputāta Bojāra 30.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Un finansu ministra Gundara Bērziņa 31.priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Ūdre. 32. — deputāta Bojāra priekšlikums — tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Ūdre. Un arī 33. — Juridiskā biroja priekšlikums tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Arī nav iebildumu.

I.Ūdre. Tāpat kā 34. priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Budžeta un finansu (nodokļu) komisija neatbalstīja 35. — deputāta Bojāra priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 35. — deputāta Bojāra priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 15, pret — 3, atturas — 63. Priekšlikums nav guvis atbalstu.

I.Ūdre. Netika atbalstīts deputāta Bojāra 36.priekšlikums, taču arī par šo priekšlikumu mums bija ļoti lielas debates, un es domāju, ka trešajā lasījumā būs vēl sagatavotas citas redakcijas.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav. Tālāk, lūdzu!

I.Ūdre. Atbalstīts tika 37. — deputāta Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Un 38. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. 39. — deputāta Bojāra priekšlikumu — neatbalstījām, jo tas saistās ar iepriekšējiem neatbalstītiem priekšlikumiem.

Sēdes vadītājs. Iebildumu nav.

I.Ūdre. Tika atbalstīts 40. — Juridiskā biroja priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. 41. — Juridiskā biroja priekšlikums, arī tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

I.Ūdre. Un 42. — deputāta Bojāra priekšlikums ir daļēji atbalstīts nākošajā — 43. — Juridiskā biroja priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 44. — Juridiskā biroja priekšlikums, tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

I.Ūdre. Tika atbalstīts arī 45. — Juridiskā... tas ir, deputāta Bojāra priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

I.Ūdre. 46. — Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas priekšlikums, komisijā tika atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

I.Ūdre. Un 47. — Juridiskā biroja priekšlikums — daļēji ir iestrādāts Budžeta un finansu (nodokļu) komisijas 48.priekšlikumā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Muitas likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 84, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš?

I.Ūdre. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš ir 2001.gada 1.februāris.

Sēdes vadītājs. 1.februāris. Deputāti neiebilst. Paldies!

Izskatām likumprojektu "Grozījumi Lauksaimniecības likumā" , otrais lasījums. Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vārdā — deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Cienījamie deputāti! Godātais Prezidij! Strādājam ar dokumentu nr.2594 — "Grozījumi Lauksaimniecības likumā". Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija izskatījusi 20 iesniegtos priekšlikumus Lauksaimniecības likuma grozījumos otrajam lasījumam.

1.priekšlikumu iesniegusi Tautas partijas frakcija. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Atklājam debates. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Tautas partijas frakcija ierosina paplašināt jēdzienu "lauksaimniecība", pie lauksaimniecības pieskaitot arī pārstrādi — lauksaimniecības produktu pārstrādi. Līdz šim likumā lauksaimniecības jēdziens attiecas tikai uz lauksaimniecības produkcijas ražošanu un pirmapstrādi. Un es gribu arī ilustrēt ar dažiem citātiem no specializētajām enciklopēdijām, kas ir lauksaimniecība. Tā ir materiālās ražošanas nozare, kas ražo augkopības un lopkopības produktus tieši cilvēku uzturam un izejvielas rūpniecībai, galvenokārt pārtikas un vieglajai rūpniecībai. Tātad pārstrāde ir rūpniecība. Kāpēc es iebilstu pret to, ka pārstrādi attiecina arī uz lauksaimniecības produkciju? Tāpēc, ka šajā likumā ir 16.pants, un šajā pantā ir noteikts, ka 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem tiek novirzīti subsīdijām lauksaimniecībai. Ja izdarīsim šo labojumu, tad arī pabalstīsim pārstrādātājus. Bet kam klājas visgrūtāk mūsu valstī? Manuprāt, tieši tiem, kuriem sniegs un vējš nodara postījumus, un lauksaimniekiem, lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem, arājiem, sējējiem, kuri ir atkarīgi ne tikai no laika apstākļiem, bet arī no tām enerģētikas resursu strauji augošajām cenām, jo pārtikas produktu cenas tik ātri nespēj augt. Jā, komisijā diemžēl vairākums deputātu nobalsoja par atbalstu pārstrādes iekļaušanai šajā likumā, līdz ar to arī subsīdiju dalīšanu pārstrādes uzņēmumiem. Manuprāt, tas pareizi nebūtu. Izskanēja komisijā arī otrs iebildums, ka tad šie uzņēmumi varētu nonākt Zemkopības ministrijas pārziņā. Bet tas ir pavisam cits jautājums. Šo jautājumu var atrisināt, papildinot šī paša likumu 9.pantu, kur ir runāts par valsts atbalsta sniegšanu un kādas institūcijas, kādi uzņēmumi varētu būt Zemkopības ministrijas pārziņā.

Tātad es aicinu iedziļināties šajā balsojumā, neatbalstīt Tautas partijas ierosinājumu un sniegt galveno atbalstu zemniekiem, kuriem jau tā klājas grūti, stāvot pie Eiropas sliekšņa. Un es tikai gribu jums pateikt vēl vienu piemēru, ka, piemēram, Šveicē, kas atrodas pašā Eiropas viducītī un nav Eiropas Savienības sastāvā, subsīdijas par apstrādāto hektāru ir vairāk nekā 400 latu gadā. Bet mums plānotās subsīdijas nākamajam gadam var būt tikai 20 latu labākajā gadījumā par hektāru. Šajā gadā tās bija tikai 8 lati par hektāru. Mūsu zemnieks nav konkurētspējīgs bez šīm subsīdijām. Un tāpēc aicinu neatbalstīt Tautas partijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis.

V.Lauskis (LSDSP). Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es gribētu pateikt, ka vēlams, protams, lai jūs drusku arī klausītos, ne tikai lasītu avīzes un sarunātos, bet, protams, tā ir jūsu personīgā lieta. Attiecībā par šo jautājumu. Es gribētu dot savu skaidrojumu saistībā ar to sarunu, kas mums notika Tautsaimniecības komisijā. Tautsaimniecības komisijā, izskatot jautājumu par jēdzienu "lauksaimniecība", kādā veidā šajā sfērā darbojas Zemkopības ministrija sadarbībā ar visiem tiem cilvēkiem, kas šeit ir nodarbināti, mēs izskatījām visus "par" un "pret", un tas, ka parādījās jēdziens, ka blakus ražotājam tiek nolikts arī pārstrādātājs … uzreiz radās jautājums, vai tas ir saistīts arī ar tiem trim procentiem no subsīdijām no valsts budžeta, uz kuriem arī pretendē tādā gadījumā uzreiz automātiski pārstrādātājs?

Es gribētu pateikt, ka uz šo jautājumu Tautsaimniecības komisijā mums atbildēja gan ražotāji, gan pārstrādātāji, viņi sēdēja blakus, bija četras ražotāju asociācijas un divas pārstrādātāju asociācijas. Viņi visi seši pateica, ka viņiem nav pretrunu, ja mums šie cilvēki saka, ka viņiem nav pretrunu sakārtot savas lietas, kāpēc mums rodas aizdomas par to, ka viens vai otrs no viņiem tiks apkarots? Tad, kad man bija tas gods vadīt pilsētu 1991., 1992.gadā, pie galda, kad bija jāsakārto cenu jautājumi, tur bija drusku savādāki apstākļi, vienmēr pie apaļā galda, pilsētā apspriežot jautājumu, kā tiks sakārtota tur maizes iepirkšana, pārdošana, piena produktu iepirkšana, pārdošana, vienmēr pie apaļā galda sēdēja zemnieks un attiecīgā kombināta direktors. Vienmēr bija jautājumi jāsabalansē. Ja mums Latvijā šis jautājums varbūt tika izveidojies tādā aspektā, ka mēs kaut kur viens otram neuzticamies, tad mēs paņemam kaut vai pasaules pieredzi, Eiropas pieredzi, jebkurš skaidrs uzņēmums, kurš pārstrādā lauksaimniecības produkciju, ir veidots no tiem cilvēkiem, kas ražo. Zemnieki pārsvarā ir arī pārstrādes uzņēmumu dibinātāji un īpašnieki. Un es domāju, ka, ja mums šoreiz Latvijā attiecīgā laika periodā šis jautājums vēl nav tik strikti sakārtots, tas nenozīmē, ka laiks pats neatrisinās šo jautājumu. Arī zemnieki uz priekšu ieņems daudz nopietnāku, noteiktāku vietu valsts pārstrādē. Līdz ar to, domājot par lauksaimniecības jomu kopumā kā tādu, mums ir jāatgriežas pie normāla jēdziena, ka šie cilvēki savā starpā vienojas, kā labāk strādāt, un tas visiem nāks par labu. Vienīgais, par ko mēs arī Tautsaimniecības komisijā runājām, ka skaidrs, ka pārstrādātājam daudz vienkāršāk un izdevīgāk strādāt ar lielo ražotāju, un šis jautājums, protams, ir jāsakārto, domājot par perspektīvu, tad, kad mums blakus ir mazais ražotājs, un ne viņa apstākļu dēļ, ne viņa iemesla dēļ viņš vēl joprojām ir tikai mazais ražotājs. Ir arī naturālās saimniecības, kuras dzīvo un ražo produkciju, un pret viņiem ir jābūt īpašai attieksmei, bet tas jau ir Zemkopības ministrijas kompetences līmenis, kādā veidā viņi šos jautājumus sakārto. Viss pārējais ar dažādām citām sfērām: zivsaimniecība, mežsaimniecība, darbs ar "Sapard", tie ir pakārtoti jēdzieni, par kuriem mums ir atsevišķa saruna, bet nekādā gadījumā tas nav par iemeslu tam, lai mēs pārstrādātājus, domājot par lauksaimniecību, atdalītu no ražošanas. Paldies! Tātad šoreiz Tautsaimniecības komisijas un arī mans viedoklis bija tāds, ka šis Tautas partijas priekšlikums ir jāatbalsta.

Sēdes vadītājs. Pirms turpinām debates, ir jāizskata desmit deputātu priekšlikums: turpināt sēdi bez pārtraukuma līdz visu jautājumu izskatīšanai. Vai ir iebildumi? Iebildumu nav. Nākamajam vārds debatēs Jurim Dobelim.

J.Dobelis (TB/LNNK). Cienītie kolēģi! Gadiem ilgi jāklausās skaisti vārdi par lauku mīlēšanu, par latviešu tautas nākotni laukos un tamlīdzīgas lietas. Pēdējā laikā gan nākas ieklausīties no zemnieku puses citos vārdos: kāpēc jūs, Saeima, tā necienāt zemniekus, kāpēc jūs tik neglīti pret viņiem izturaties? Un tagad man ir šodienas jautājums. Vai pārstrādātāju iekļaušana zemnieku rindās nāks par labu zemniekiem vai nenāks par labu? Un tāpēc es nolasīšu pavisam īsu paziņojumu, respektīvi, jautājumu, ko es nupat Zemgales televīzijā saņēmu no viena zemnieka: "Man ir neliela zemnieka saimniecība, strādājam smagu darbu, taču galus savilkt kopā tā arī nevaram. Nodevām bietes, nauda jāgaida. Nodevām graudus — tas pats. Pienu iepērkot, uzrāda mazāku tauku procentu, nekā ir. Nauda atkal jāgaida. Kad tas viss beigsies? Ēst gribu šodien, par maizi veikalā nevar samaksāt pēc gada." Skaidrs jautājums, tagad iekļaujot pārstrādātājus sekmīgi šajās rindās, man liekas, ka priecāsies kandžas tecinātāji, priecāsies dažāda veida dzērienu rūpnieki, šokolādes konfekšu rūpnieki un tamlīdzīgi. Vai tā ir palīdzība tam zemniekam, kas strādā uz lauka? Stingri šaubos!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7.Saeimas priekšsēdētāja biedrs Rihards Pīks.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Jāzeps Šņepsts. Lūdzu!

J.Šņepsts (TP). Cienījamie kolēģi! Atklāti sakot, mani ļoti pārsteidza Seiles kundzes filozofija par lauksaimniecību, jo beigās viņa ļoti trāpīgi pateica, kas viņas uztverē ir lauksaimniecība. Viņas uztverē lauksaimniecība ir tas, kam tiks tie 3 procenti no kopbudžeta subsīdiju veidā un kas tos sadalīs. Es sapratu, ka principā ir jautājums, par ko tikai uztraucās Seiles kundze, bet manā skatījumā lauksaimniecība ir dikti plašāks jēdziens. Un diemžēl es arī nevaru piekrist Dobeļa kungam, ka viņš saka, ka tagad zemnieks būs arī pārstrādātājs, un abi divi — lauksaimnieki. Īstenībā realitāte ir tāda, Dobeļa kungs, ka viņi jau šodien ir, jo atsevišķos lauksaimniecības uzņēmumos 51% no pamatkapitāla pieder zemniekiem. Tad pasakiet, ko jūs iesakāt šiem zemniekiem, ko tagad darīt? Tad, kad viņš slauc govi, viņš ir zemnieks, tad, kad viņš ir akcionārs piena pārstrādes uzņēmumā, viņš vairs nav lauksaimnieks, ja, ko? Kas viņš ir? Redziet, nekad nevajag reducēt visu lauksaimniecību uz atsevišķiem piemēriem, kuri jums ļoti nepatīk. Un būsim atklāti, pašlaik Eiropas Savienības tirgū un arī pasaules tirgū diemžēl konkurē prece, ko ražo no zemnieku saražotās izejvielas pārstrādes uzņēmumi. Un, kā jau teicu, arī visā pasaulē zemnieki ir līdzīpašnieki pārstrādē, viņi spēj uz to iedarboties, un nekas cits kā jūs, Dobeļa kungs un Seiles kundze, bijāt tie, kas atbalstīja tā saucamo trīspadsmito likumu par lauksaimniecības uzņēmumu privatizāciju. Tad kur bija jūsu tālredzība tajā laikā, es tikai brīnos, kad vajadzēja pārdot lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumus kaut kādai ārzemju kompānijai, sāksim ar "Mac Donald" un beigsim vēl ar kaut ko, atdalīsim viņu no lauksaimniecība un tad tas Jānis vai Pēteris, kuru jūs citējāt, kas smagi strādā ar savu piena kannu un savām tām savāktajām bietēm, konkurēs Eiropas tirgū, ja? Tik tuvredzīgu lauksaimniecības politiku es no šīs tribīnes pirmo reizi dzirdu.

Sēdes vadītājs. Paldies! Nākamais Juris Vidiņš. Lūdzu!

J.G.Vidiņš (TB/LNNK). Jā, Lagzdiņa kungs, jums taisnība, man ir mazdārziņš tikai, un tamdēļ es par mazdārziņiem nerunāšu, bet man rodas jautājums: Kalsnavas spirta brūzis jeb Jaunpagasta, kur mēs tagad garantējām kredītu, tātad viņi arī ir lauksaimniecības nozare? Iesim vēl tālāk.

Tā bioetanola ražošana degvielai, ko mēs tagad ļoti atbalstām... Tā arī kļūst lauksaimnieku. Apavu rūpniecība, kas strādā ar ādām, tātad kurpju ražotāji, viņi principā kļūst par lauksaimniekiem. Linu pārstrādes rūpniecība, jo viņi pilnībā linus pārstrādā, kreklus taisa. Tātad viņi arī kļūs par lauksaimniekiem, un mums viņiem būs jādod subsīdijas? Nu, kolēģi, man šķiet, ka mēs par daudz paplašinām šo lauksaimniecības jēdzienu. Tāpat ķīmiskā rūpniecība ļoti daudz izmanto lauksaimniecības produktus. Tātad ķīmiskā rūpniecība, tā arī būs lauksaimnieki? Viņiem visus tos labumus, ko mēs dodam lauksaimniekiem, arī būs tiesības, iespējas saņemt?

Tamdēļ es, kolēģi, iestājos par to, ka nebūtu laikam lietderīgi šo lauksaimniecības jēdzienu atbalstīt un balsot pret šo priekšlikumu. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies, Vidiņa kungs! Nākamais Kārlis Leiškalns. Lūdzu, Leiškalna kungs!

K.Leiškalns (LC). Paldies, Pīka kungs! Dāmas un kungi! Šobrīd mēs runājam par Lauksaimniecības likumu, kuram pēc savas būtības ir aprakstoša jeb deklaratīva nozīme. Viņi tur raksta, kas ir jādara ministrijas amatpersonām, ko dara Statistikas pārvalde attiecībā uz lauksaimniecību, un vienīgais segums šim likumam, patiesībā ir divi segumi, tā ir intervences cenu noteikšana, numur viens, un numur divi ir lauksaimniecības subsīdijas.

Un šobrīd mēs apspriežam terminu skaidrojumu un kas tā tāda lauksaimniecība ir. Tas, kas ir lauksaimniecība, tas ir Dieva nolikts, un tā tas arī notiek. Jautājums ir, vai pirmapstrāde vai ražošana arī var pretendēt uz lauksaimniecības subsīdijām? Es nesaku, ka tās tiks dotas. Vai var pretendēt vai nevar? Komisijā šādus lēmumus ir ārkārtīgi grūti pieņemt. Mums bija gara diskusija, kur es ar Godmaņa kungu, cik es atceros, mēs bijām pret, mēs minējām tos pašus piemērus, Kalsnavas spirts... Pirmkārt, garantiju mēs devām tikai un vienīgi tāpēc vai bijām gatavi dot tikai vienīgi tāpēc, ka šis Kalsnavas spirts — nevis spirtu ražos, bet attīstīs graudkopību. Tātad neapšaubāmi šīs nozares ir savstarpēji saistītas. Neapšaubāmi, nozares ir saistītas. Bet kāpēc... Lauska kungs jau to pateica, kāpēc... Vispār es gribu paskaidrot, ka komisijā piedalījās gandrīz visu lauksaimniecības asociāciju pārstāvji, sēdēja septiņu vai astoņu cilvēku gara rinda, kuriem mēs konsekventi uzdevām jautājumu — vai ir pārstrāde, tas ir, nevis pirmapstrāde, nevis pirmproduktu ražošana, bet pārstrāde, vai tā ir iekļaujama terminu skaidrojumā kā lauksaimniecība šī likuma izpratnē, un jāteic, ka visas septiņas vai astoņas asociācijas, tajā skaitā Pēteris Kalniņš no Sabiles teica, jā, ir iekļaujama, jo lauksaimniecība, šī produktu pārstrāde ir uzskatāma par lauksaimniecību. (No zāles deputāte A.Seile: "Kalniņš nebija ieradies uz sēdi.") Seiles kundze, tā tak bija? Pēteris Kalniņš uz šo sēdi bija, viņš nebija uz iepriekšējo. Viņš nebija par cūkkopības subsīdijām, Seiles kundze. Man atmiņa ir laba, kaut gan vecums jau nāk.

Tā kā es negribu jūs te aģitēt ne balsot par, ne balsot pret, es vienkārši gribu paskaidrot, kur radās šis komisijas — atbalstīt. Manuprāt, man pat balsojot pret vai atturoties par iekļaušanu, bet tā kā tur bija septiņu federāciju... Tieši zemnieku pārstāvji, tieši īstenie lobiji sēdēja tur un teica, ka tā ir jādara, un nu tā tas ir noticis. Bet es aicinu jūs lēmumu pieņemt katram atsevišķi. Formālā pazīme ir tiešām tā, ka, iekļaujot pārstrādi likumā par lauksaimniecību kā lauksaimniecības veidu vai aprakstā, kas tad ir lauksaimniecība, formāla pazīme ir tā, ka lauksaimniecības produktu pārstrāde varēs pretendēt uz subsīdijām. Lai gan Zemkopības ministrijas pārstāvji teica, ka tas noteikti nekad nenotikšot. Paldies!

 

Sēdi vada Latvijas Republikas 7. Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume.

Sēdes vadītājs. Edvīns Inkēns.

E.Inkēns (LC). Es šodien gandrīz vai sliektos atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu. Tikai es ierosinātu, lai uz trešo lasījumu Tautas partija uzraksta šo priekšlikumu izvērstāk, jo ne visa pārstrāde var pretendēt uz lauksaimniecību.

Attiecībā uz to, vai no šī panta mēs... vai pārstrādes rūpniecība varēs dabūt vairāk naudas, tas ir ļoti relatīvs jautājums. Eiropas Komisijas vai vēlākās Eiropas Savienības naudas nāks pēc viņu kritērijiem, nevis pēc mūsu likuma teksta, jo savādāk mēs arī cementa rūpniecību ierakstīsim, kaut no tā viņa nesaņems lauksaimniecības subsīdijas. Tā kā šeit nav īsti tikai strīds par naudu. Savu iekšējo naudu savukārt mēs varam dalīt pilnīgi atbilstoši savai pārliecībai, un tam nav šīs naudas sakars.

Vienkārši vajag uzrakstīt šo pantu izvērstāku, tā, kā tas atbilst Eiropas Savienības direktīvām, lūdzu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns.

P.Tabūns (TB/LNNK). Draugi mīļie! Gribas sacīt — kas nu par traku, tas nu par traku un par skādi. Un kam par skādi, jūs ļoti labi zināt. Jo tā jau mēs aiziesim līdz absolūtam absurdam. Varbūt apavu rūpniecību arī pieskaitīsim lauksaimniecībai un dotēsim no tā paša mazumiņa — 3% — subsīdiju dosim arī apavu pārstrādātājiem, jo viņi taču pārstrādā arī lauksaimniecībā iegūto produkciju — ādas. Tā mēs nonāksim līdz tekstilrūpniecībai un tā tālāk un tā joprojām. Nu taču padomāsim patiešām par īstajiem zemniekiem! Es atceros to laiku vēl no 5. Saeimas, kad no tribīnes, tā gan bija pavisam citā vietā, jo zāle bija savādāka, mēs runājām un cīnījāmies par to, lai, privatizējot šos pārstrādes uzņēmumus, zemnieki tur ieietu kā līdzdalībnieki, kā akciju turētāji. Bet tagad... jā, man sacīs — ir, ir.... Bet to ir tik ļoti maz un tik mazos uzņēmumos, ka tas kopumā neizsaka neko daudz valsts mērogā. Bet kam pieder "Miesnieks", es atvainojos, gaļas pārstrādes uzņēmums? Lauksaimniekiem? Cik tur ir akciju turētāju zemnieku? Šis uzņēmums jau sen ir igauņu, somu rokās, un tā tālāk un tā joprojām. Lūk, šādā veidā rīkojoties, mēs no zemnieka, kuram tā ir grūti, un par to šeit no tribīnes nevajadzētu vairs runāt īpaši, to mēs ļoti labi zinām, uzkrausim vēl. Un Seiles kundzei ir pilnīga taisnība, Šņepsta kungs, par konceptuālo nostāju. Ne velti likuma veidotāji un likums pašlaik ir spēkā, tajā ir skaidri un gaiši rakstīts, kas ir lauksaimniecība šā likuma izpratnē: tautsaimniecības nozare, kuras pamatuzdevums ir lauksaimniecības produkcijas ražošana un pirmapstrāde. Un tur nav šīs pārstrādes, jo tā pārstrāde ir pārveidojusies un ir pavisam citu cilvēku rokās.

Sēdes vadītājs. Juris Sinka.

J.Sinka (TB/LNNK). Paldies! Es atgādināšu Šņepsta kungam, ka mēs esam tagad ne tikvien brīvā valstī, ejot ceļā uz Eiropas Savienību. Katrs no mums var atlikt naudiņu, kādā veidā nu viņam tā ienākusi, un nopirkt pajas. Vienalga, kādā uzņēmumā.

Tātad arī lauksaimnieks var, piemēram, iegādāties "Latvijas gāzes" akcijas. Vai tas nozīmē, ka "Latvijas gāzi" tūlīt pataisa par pārstrādājamu rūpniecību? Tā kā tur loģikas nav it nemaz, ja kāds saimnieks ir nopircis akcijas kādā pārstrādes rūpnīcā. Tas automātiski nemaz to nenozīmē.

Bet atgriežoties tieši vēl pie viena — pie šīs pārstrādes. Gandrīz nekas nav tuvāks kā alus darītavas. Tad jau Gavrilova kungs varbūt var priecāties jau uz kādu subsīdiju. Jo kas tad tur nu ir — mieži, ūdens, raugs, var puplakšus pielikt klāt. Tas viss ir no dabas. Turpat jau mēs vien esam. Tad kāpēc lai alus brūži nesaņemtu subsīdijas? Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile — otro reizi. (No zāles deputāts A.Kiršteins: "Nemelo daudz!")

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Lauksaimniecības likumā ir 21 pants. Un ne tikai par subsīdijām. Tātad mēs runāsim turpmāk arī ar visiem pārstrādes uzņēmumiem, bet Zemkopības ministrijai mēs uzliekam ļoti daudz papildu pienākumu. Piemēram, Zemkopības ministrija būs atbildīga par visu līgumu un citu dokumentu sagatavošanu lauksaimniecības nozarēm, tātad arī par pārstrādātājiem, iestājoties starptautiskajās organizācijās un slēdzot starptautiskus līgumus. Arī visa statistika turpmāk virzīsies caur Zemkopības ministriju, arī Zemkopības ministrijas gada ziņojums, kurš tagad jau ir diezgan bieza grāmata, ik gadu būs stipri jāpaplašina, jo tur ienāks atskaites iekšā gan par "Laimu," gan par visiem gaļas kombinātiem un tā tālāk.

Es gribu vēl piebilst, ka mēs ļoti sarežģīsim situāciju, ja mēs nobalsosim par šo priekšlikumu. Bet, ja mēs runājam par Sadarbības padomi, kurai mēs turpmākajos likuma pantos iedosim tādas īpašuma tiesības, tad es gribu teikt, ka jau tajā Sadarbības padomē, kura pašreiz sadarbojas ar Zemkopības ministriju, pārsvarā darbojas arī pārstrādes uzņēmumu ietekme.

Sēdes vadītājs. Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP). Paldies! Man ir ļoti žēl, ka pa 10 gadiem mēs vēl neesam sapratuši un spējuši izdomāt definīciju, kas ir lauksaimniecība. Mēs — Latvijas Saeima. Un man ir ļoti žēl, ka tēvzemieši šo lietu ved ļoti šauri un saprot, ka problēma ir tā, kā mēs sadalīsim šos dažus latiņus, ko mēs no nodokļu maksātājiem savācām, sadalām zemniekiem vai pārstrādātājiem.

Mēģināšu īsi paskaidrot, kā uz šo lietu skatās Eiropas Savienība un citas valstis. Tātad Eiropas Savienības dibināšanas līgums. Proves līgums, kas ir Eiropas Savienības konstitūcija. Pirmajā pielikumā nosaka produktus, kas ir lauksaimniecības produkti. Šo produktu starpā ir arī siers, sviests, desa un tamlīdzīgi produkti. Pārstrāde nav atsevišķa nozare. Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas saskaņā ar mūsu iesniegto definīciju, Tautas partijas definīciju, tātad lauksaimniecības produkcijas ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde. Tātad pārstrāde ir vienkāršs nākamais posms šajā te pievienotās vērtības ķēdītē, un te nav runa par kaut kādu īpašu atsevišķu nozari — kosmisko kuģu ražošanu vai zābaku ražošanu. (Starpsauciens: "Nejauc lietas! Nerunā blēņas!")

Tagad runāsim par tehniskākām lietām, jo man ir diemžēl jāpaskaidro, ko nozīmē lauksaimnieciskie produkti un ko nozīmē nelauksaimnieciskie produkti. Lauksaimnieciskie produkti ir tie, kuri ir veidoti uz lauksaimnieciskā produkta bāzes un ar viņiem ir veikta kaut kāda veida pārstrāde, termiska vai kaut kāda savādāka. Par to būs citā definīcijā runa un šā paša likuma ietvaros.

Nelauksaimnieciskie produkti ir tie, kuriem šie lauksaimnieciskā produkta komponenti ir ļoti minimāli, vai arī šis produkts ir salikts. Piemēram, cigaretes. Tur atrodas daļa no tabakas. Bet par cik šeit ir tik daudz citu produktu klātbūtne, viņi zaudē lauksaimniecības produktu izcelsmi. Vai jūsu mīļie ādas zābaciņi, tas nav lauksaimniecisks produkts un tas neattiecas uz šo likumu, jo ādas, kas ir lauksaimniecības produkts, ir zaudējis ietekmi uz šo produktu un tamlīdzīgi.

Draugi, mīļie! Saprotiet, tā ir elementāra ābece par ko citur pasaulē jau ir vienojušies. Līdz ar to es vienkārši jums novēlu domāt civilizēti, domāt tā, kā to dara Eiropas Savienības organizācijas, kur mēs ejam un pieiet šai lietai korekti. Te nav runa par subsīdijām jeb dalīšanu, es nezinu, apavu rūpnīcai. Te ir runa par to, ko mēs saprotam ar nozari un ar lauksaimniecības produktiem. Paldies!

Sēdes vadītājs. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Es arī gribu izteikt savu viedokli. Tātad pirmais, kas izskanēja: vai tad subsīdijas tiks tālāk saskaldītas vai ne? Tātad tur piena pārstrādei, daži domā, arī ādas rūpniecībai vai kurpju ražotnēm. Tātad, ja mēs būsim konsekventi un tālāk strādāsim tā, kā šeit ierakstīts 16.pantā, tas ir 11.lappusē šajā pašā dokumentā. Un tur ir teikts: valsts asignē subsīdijas un kam tās pienākas. Tātad runa ir par šiem trim procentiem. Un tur ir teikts tā, es atļaušos nocitēt: "Iekšējā un ārējā tirgū konkurētspējīgas lauksaimniecības produkcijas ražošana, ciltsdarba, šķirnes sēklkopības, kā arī kultūrvides aizsardzībai un reģionālu atšķirību izlīdzināšanai valsts sniedz atbalstu subsīdiju veidā. Šīs subsīdijas nedrīkst būt mazākas par 3% no gada pamatbudžeta kopējiem izdevumiem." Šobrīd uz otro lasījumu nav nekāds revīzijas priekšlikums, lai mainītu šo redakciju, iesniegts. Ja mēs būsim vienoti un neiesniegsim arī uz trešo lasījumu, es domāju, ka pārpratumu var nebūt, ko te runāja attiecībā par subsīdijām. Tas ir viens jautājums.

Otrs. Protams, eleganti būtu, ja pārstrāde būtu it kā zemnieku, akcionāru īpašums vai tamlīdzīgi. Diemžēl jāsaka, ka iepriekšējo Saeimu darbs likumdošanā par lauksaimniecības uzņēmumu, agroservisu, pārstrādes uzņēmumu privatizāciju ir bijis ne visai veiksmīgs. Un šie pārstrādes uzņēmumi nav kļuvuši par zemnieku lauksaimnieku kooperatīvo īpašumu, kā, piemēram, tas ir Zviedrijā. Tas ir klasisks piemērs, ka Zviedrijā ir zemnieku kooperācija un tur ir pakļauta arī pārstrāde. Mēs esam šī fakta priekšā, kļūdainā fakta priekšā, kas ir noticis mūsu Latvijas tautsaimniecībā. Un jārēķinās ar šo stāvokli. Tāpēc esošais zemnieks vai lauku saimniecība ir ieinteresēta strādāt kopā ar pārstrādātāju. Pirmkārt pirmajā jautājumā, kā būt ar iepirkuma cenu? Nu mēs zemnieki, nevaram uzcelt dublējošu cietes fabriku blakus "Aloja–Starkalsen" vai kaut kādām piena kombinātam un tā tālāk, lai tas būtu mūsu īpašums, un to fabriku, kam ir cits īpašnieks, kur nav lauksaimniecībai ... lauku saimniecībai nav šī roka klāt šajā īpašumā, ka to slēgt ciet. Tas nebūtu prātīgi! Mums jāmeklē kompromisa ceļš starp zemniekiem lauku saimniecībā un pārstrādātājiem. Vienalga, vai tas ir "Vidzemes piens", kurš ir it kā zemnieku kopīpašums, vai Jelgavas cukurfabrika, kur tas daļēji ir, vai pilnīgi ar tādu kā "Rīgas dzirnavnieku", kurš ir, teiksim, Zviedrijas zemnieku kooperācijas īpašums. Mums jāmeklē šis dialogs. Un šā likuma ietvaros, sēžoties, teiksim, ar Sadarbības padomes mehānisma palīdzību, mums jāmeklē šis dialogs, par kādu cenu iepirkt, kāda būtu norēķināšanās kārtība un tā tālāk. Un tas ir praktiskais dialogs, kaut īpašuma formas ir dažāds, kas varētu novest pie labāka risinājuma.

Tas "Aloja–Starkelsen" nevedīs kartupeļus no Polijas vai kaut kur tālāk, jo ekonomiski izdevīgi ir tikai vest 50 kilometru rādiusā šai fabrikai. Ja apkārtējie zemnieki ar viņu šādu dialogu nesāks, nevedīs uz šo pārstrādes fabriku, tad arī nekas tur nesanāks. Tā kā mans priekšlikums ir, ka šai pārstrādei šis termins būtu lietderīgs. Tā ir, kā saka, šī pārliecība, tā nav šīsdienas moments, tas ir vairāku desmitu gadu pasaulē pārbaudīts modelis agrokompleksa attīstībai. Pirmražotājs strādā kopā ar pārstrādātāju, lai sasniegtu kopējo, savstarpējo rezultātu pēc iespējas labvēlīgāku. Paldies jums!

Sēdes vadītājs. Valdis Lauskis — otro reizi.

V.Lauskis (LSDSP). Godātie deputāti! Šodien izveidojās īpatnēja situācija. Tad, kad mēs tagad piedāvājam lauksaimniecības jomā iekļaut arī pārstrādātājus, cilvēki, kuri ir pret šo normu, saka, ka tas jebkuros apstākļos būs pret zemnieku interesēm. Mums Tautsaimniecības komisijā saka... Zemnieki, kuri piedalās, saka, ka viņus apmierina šis jautājums. Deputāti, kas mums uzstājas no tribīnes, saka: "Nē, tas ir pret zemnieku interesēm!" Un izveidojas situācija, ka mēs zinām labāk par zemniekiem, nekā zemnieks pats. Un šeit ir, protams, no cilvēces vēstures piemēri, kad valsts vadītāji pieņem no augšas likumu, kuru nesaprot absolūtais vairākums no cilvēkiem. Un varbūt atsevišķos momentos šis lēmums bija arī progresīvs. Vai šodien ir iestājies tas periods, kad mēs pasakām, ka zemnieki kļūdās, ka mēs zinām zemnieku vietā labāk, un tas nāk zemniekiem par labu — šis lēmums? Es neuzņemos tādu atbildību. Es uzskatu, ka šodien zemnieks zina, ko viņš dara.

Sēdes vadītājs. Juris Dobelis — otro reizi.

J.Dobelis (TB/LNNK). Šņepsta kungs! Nav nekāda māksla pateikt, ka otrs, kas te runā, nezina, par ko viņš runā. Es to pašu par jums varu pateikt. Viens.

Otrs. Pārstrādes uzņēmumi. Kurš tad viņus ir klasificējis, kas tie tādi ir, cik no tiem attiecas uz farmāciju, cik no tiem attiecas uz citām nozarēm, uz ķīmisko rūpniecību un tā tālāk. Tā ka nevajag te runāt, ka ļoti skaidrs tas ir. Nav tas skaidri. Mēs varam gandrīz jebkuru uzņēmumu tur ietilpināt. Tātad, ja jau šeit ir neskaidrība un viņa te tāda arī paliks, tad skaidrība, vajadzīgā skaidrība parādīsies tur, kur būs šī attieksme pret subsīdiju izvēli. Atvainojiet, lūdzu! Tā tas būs. Un, ja nav skaidras attieksmes, tad būs vajadzīgā neattieksme pret to, ko nevajadzēs attiekties. Un ļoti pareizi te izskanēja tas, ka Eiropas Savienībai šīs definīcijas nenozīmē praktiski neko un ka naudu mēs sadalīsim paši. Jā, vajadzīgo naudu vajadzīgajā līmenī sadalīsim paši. Iedosim tiem, kam jāiedod, lai tie lieki nerunā, uztaisīsim no tiem īstos zemniekus, kas vienreiz gadā aizbrauc uz laukiem. Un atļausiet pēdējo pateikt — runāt šeit no tribīnes, ka zemniekiem piederot, tiem zemniekiem, kas strādā uz lauka, piederot kaut kādas milzīgas akcijas pārstrādes uzņēmumos, atļausiet vienkārši pasmaidīt.

Sēdes vadītājs. Imants Burvis.

I.Burvis (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Godātais Prezidij! Es gribēju pateikties jūsu vārdā Sprindžukam par to, ka vismaz mēs tagad zinām, kas ir lauksaimnieki. Agrāk es savā naivitātē domāju, ka lauksaimnieki ir tie, kas strādā laukos. Tagad es dabūju zināt, ka lauksaimnieki ir bijušās LPSR Lauksaimniecības ministrijas klerki, kuri mācēja nozagt... oi, atvainojos, privatizēt sev Latvijas valsts pārtikas pārstrādes uzņēmumus par sviestmaizi. Pēc tam, sēžot valsts pārvaldes krēslos, viņi māk pacelt šo uzņēmumu cenu, arī ar šādu likumu grozījumu palīdzību, kā mēs šodien izskatām, un pārdot šos uzņēmumus. Spilgts piemērs tam ir, teiksim, tādi uzņēmumi kā "Balticovo", gaļas pārstrādes uzņēmumi, "Laima" un citi, nu, bijušās "Ave Lat" grupas uzņēmumi. Pārdevējs vismaz saņem vekseli. Bet kāds labums no tā ir Latvijai, Latvijas lauksaimniecībai, lauksaimniekiem? Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījami kolēģi! Tumsoņiem var palīdzēt. Tiem var sniegt informāciju. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Objektīvu informāciju!") Viņus var mācīt un cerēt, ka viņi augs. Ar neliešiem ir daudz grūtāk. Tos ārstē tikai laiks. Es gribētu sniegt dažus komentārus un aicinu sevišķi "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNNK frakciju un Burvja kungu individuāli ieklausīties vismaz vienos skaitļos. Augstākā padome pieņēma savā laikā likumu "Par piena pārstrādes uzņēmumu privatizāciju", kas imperatīvā kārtā noteica, ka šo kombinātu akcijas ir iegūstamas tikai zemniekiem un piena pārstrādes kooperatīviem. Es gribētu teikt, ka uz to brīdi, kad šis likums bija beidzis darboties, tikai vienā uzņēmumā — Rēzeknes piena kombinātā vairākums, tātad kontrolpakete nebija zemnieku rokās. Konkrēti Rēzeknes piena kombinātā 36% akciju piederēja zemniekiem un 32% — strādājošajiem. Visos pārējos piena kombinātos akciju kontrolpakete līdz pat 75 un vairāk procentiem piederēja zemniekiem. Un, piemēram, Valmieras bijušajā piena kombinātā, tagad "Vidzemes pienā", vēl arvien pieder 74% zemniekiem akcijas. Tas ir viens piemērs. Es varētu par katru nozari, ja tam būtu kāda nozīme.

Es gribētu pakavēties pie būtības. Kādēļ šāds te ieraksts ir vajadzīgs, un kādēļ mums ir jāuzlabo Lauksaimniecības likums? Eiropas Savienība pieprasa nodrošināt vienotu uzraudzību vienotas kompetences institūcijas rokā visā ķēdē no lauka līdz patērētājam. Eiropas Savienība šobrīd jau pieprasa no savām dalībvalstīm, lai pārtikas pārstrādātājs spētu uzrādīt un atbildēt ne tikai par gatavo siera kilogramu, bet par to govju turēšanas apstākļiem, no kā šis piens ir nācis siera ražošanai. Vēl vairāk. Pieprasa no tā paša pārstrādātāja nodrošināt pilnu pārskatu, kā šī pienīgā govs ir nākusi pasaulē, kas dzīvo konkrēta zemnieka sētā. Un tieši šo apstākļu dēļ tiek nodrošināta šobrīd Eiropas Savienībā prasība sasiet visu vienā skaidrā, pārraugāmā ķēdē. Ja tas Latvijā netiks izdarīts, un šeit Lauska kungam ir pilnīga taisnība, mēs nodarīsim saviem zemniekiem neatgriežamu skādi. Mēs samazināsim savas lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes konkurētspēju.

Sprindžuka kungs pilnīgi precīzi komentēja par to, kā Eiropas Savienība skatās uz lauksaimniecības un pārstrādes kopsakarību. Un es gribētu teikt: nevajag vulgarizēt no šīs tribīnes. Ādas zābaciņus nešuj no dzīvas cūkas ādas, bet jau no pārstrādātas ādas, un tā vairs nav lauksaimniecība. Kreklus, ko jūs nēsājat, Dobeļa kungs, un kam veltāt šobrīd starpsaucienus, nešuj no linšķiedras, bet jau no gatava auduma, no gatava auduma baķa, kas vairs nav pārtikas pārstrāde. Eiropas Savienībā to saprot. Kad mēs būsim Eiropas Savienībā, arī jūsu frakcijas cilvēki pamazām sapratīs to lietu.

Inkēna kungs pareizi norādīja, un es esmu gatavs šeit viņam piekrist, ka uz trešo lasījumu acīmredzot mums vēl precīzāk ir jāpaskatās un jāuzlabo definīcija, kā Eiropas Savienība pieprasa definēt Lauksaimniecības likumā lauksaimniecības un pārstrādes vienotību. Paldies par uzmanību!

Sēdes vadītājs. Pēteris Salkazanovs.

P.Salkazanovs (LSDSP). Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Pirmkārt jāsaka, ka šodien mēģina pretstatīt zemnieku un pārstrādātāju, likt vienu otram pretī. Es domāju, ka no valsts attīstības viedokļa šāda pretstatīšana starp zemnieku un pārstrādes uzņēmumiem tikai traucēs valsts attīstību.

Eiropas Savienība, tā iestāšanās sadaļa, kas skar lauksaimniecību, runā par to, ka no simtiem uzņēmumu, kas šodien nodarbojas ar pārstrādi, Latvijā paliks varbūt trīs četri piena uzņēmumi, varbūt viens. Varbūt trīs četri gaļas pārstrādes uzņēmumi, un tā pa visiem pārstrādes veidiem. Ir jābūt pārmaiņām. Un šīs pārmaiņas šodien jau veicina "Sapard" nauda, ko Eiropas Savienība gulda iekšā pārstrādes uzņēmumu restrukturizācijā, un nevar vairs atdalīt šos pārstrādes uzņēmumus no tā atbalsta, kas šajā "Sapard" līdzekļu naudā tiek izdalīts.

Es pilnīgi saprotu arī Seiles kundzes viedokli, ka iekšējo valsts atbalstu, tas ir, subsīdijas, šodien pamatā ir izdevies nošķirt no pārstrādes, bet "Sapard" naudu mēs nekad nenošķirsim no pārstrādes, jo to mums Eiropa arī neļaus darīt. Un nevajadzētu šodien pretstatīt divas lietas, kā jau es teicu, ražotājus un pārstrādātājus. Šīm nozarēm ir jāattīstās vienoti, un šīs nozares pārstāv lauksaimniecību. Ir tikai problēma varbūt šajā Tautas partijas piedāvājumā, ko varētu precizēt uz trešo lasījumu, konkretizēt jēdzienu "pārstrāde" tā, kā tas ir Eiropas Savienībā, kas attiecas uz pārstrādi un kas neattiecas uz pārstrādi, bet kopumā aicinu atbalstīt Tautas partijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Pēteris Tabūns — otro reizi.

P.Tabūns (TB/LNNK). Cienījamie kolēģi! Nu gan zemnieciņam laikam ir ļoti patīkami ap dūšu, šajās pirms Ziemassvētku dienās dzirdot šādas runas no Saeimas tribīnes. Šķēles kungs, jūs teicāt, ka tumsoņiem varot palīdzēt. Vai tik jūs neesat domājis šos zemnieciņus par tumsoņiem, es zinu, ko jūs rēķinājāt un ko jūs teicāt. (No zāles deputāts A.Šķēle: "Nē!") Tādā gadījumā es atbildu, kurš dzīvo uz kura rēķina? Pārstrādātājs uz zemnieku rēķina vai zemnieks uz pārstrādātāja rēķina? Ja jūs man varat atbildēt to, tad es būšu ar mieru ar jums vēl turpināt diskusijas. Pretējā gadījumā nē, jo vēl gudrinieku Saeimā, šajās Saeimas telpās, dažādos laikos ir bijis ārkārtīgi daudz, viņi ir bijuši tādi, kuri teica: 500 hektāru zemniekam, pārējie visi prom no laukiem! Ir bijuši tādi un vēl daži arī Saeimā, kuri tāpat domā. Tā ka šī ārprāta attiecībā uz zemnieciņiem ir bijis ļoti, ļoti daudz un vēl ir. Es gribētu redzēt, un es domāju, ka tuvākajās dienās mēs presē, masu informācijas līdzekļos un arī sarunās, arī pie Ziemassvētku eglītes droši vien dzirdēsim zemnieku attieksmi, un tad mēs redzēsim, kuram ir taisnība, — vai pārstrādātājiem, kurus šeit tik ļoti aizstāv, vai zemniekiem, un kurš dzīvo uz kura rēķina. Paldies!

Sēdes vadītājs. Leons Bojārs. (No zāles deputāts J.Dobelis: "Runā skaidru valodu!")

L.Bojārs (LSDSP). Cienījamie kolēģi! Cienījamie Latvijas zemnieki! Tik tiešām pirms Ziemassvētkiem un Jaungada nu tādas skaistas runas. Lauki Latvijā, zemnieki Latvijā aizmirsti un nicināti desmit gadus, tur jūs varat mani nepārliecināt. Mūsu valdība un viņas gādība par zemniekiem nebija, nav un tuvākā laikā nav redzama. Jūs paskatieties budžetus par desmit gadiem, to izpildei, un kas gaida zemniekus 2001.gadā. Man un arī jums jāatceras, kā valdību veidojošās partijas balsoja par produkcijas ievešanu Latvijā, lauksaimniecības produkcijas ievešanu Latvijā. Vistu gaļa 5,5 tūkstoš tonnu gadā plus 10% pieaugums ik gadu, cūkgaļa 2000 tonnas gadā, pieaugums 10%. Gaļas izstrādājumi, kuros būs desa, kur tikai no 20 līdz 50% būs gaļas produktu, — 1000 tonnas gadā plus 10%, olas, nederīgas uzturam, četras pozīcijas, salmi, pelavas, cukurbietes, nu un pārējie, kas tur bija sarakstīti iekšā, ko mēs saņēmām sagatavotu no Zemkopības ministrijas. Tā ka katrs zemnieks varēs izvērtēt, kas gaida viņu produkcijas pārstrādi. Nu, privatizācija, es domāju, savlaicīgi būs rakstīta ar zemnieku dakšām, un par tiem septiņiem zemniekiem — tik tiešām trīs būs kungi vai muižnieki, bet četru zemnieku turpmākā dzīve būs miglā tīta, un to diemžēl pateica zemkopības ministrs. Tāpēc domāsim, ko mēs te runājam un ko mēs risinām, varbūt tomēr ir jādomā par to Latvijas zemnieku, kurš vienmēr bijis balsts Latvijas tautai.

Sēdes vadītājs. Andris Šķēle — otro reizi.

A.Šķēle (TP). Godātais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Godātais kolēģi Bojāra kungs! Protams, vienmēr ir jādomā, ko runā. Es tieši par to pēdējo, ko jūs runājāt, lai paliktu skaidrs, jo jūs vienmēr griežaties pie Latvijas iedzīvotājiem, kas klausās radio, lai nepaliktu šādu šausmu stāsti gaisā. Tātad tas, par ko nobalsoja 7.Saeima, par jaunu brīvās tirdzniecības līgumu ar Eiropas Savienību, pirmo reizi deva Latvijas zemniekiem iespēju konkurēt godīgi ar Eiropas Savienības valstu ražotājiem tādēļ, ka kopš 1.jūlija Eiropas Savienības valstis nevar Latvijā ievest subsidētu pārtiku. Un, ja jūs esat ievērojis, Bojāra kungs, tad lēnām, bet aug lauksaimniecības izejvielas cenas. Un viens no iemesliem ir tieši tas, ka no šīs vasaras 1.jūlija vairs nevar Latvijā ievest subsidētu pārtiku. Par pārējo es gandrīz vairs negribu runāt. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates beidzam. Komisijas vārdā — Māris Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP) . Aicinu vēlreiz izlasīt 1.panta definīciju. Lauksaimniecība šī likuma izpratnē ir tautsaimniecības nozare, kuras pamatuzdevums ir lauksaimniecības produkcijas ražošana, pirmapstrāde un pārstrāde. Ļoti normāla, saprotama definīcija, zemnieki to var saprast. Es ceru, ka mēs, Saeimā sēdošie, arī pēc desmit gadiem spēsim saprast. Aicinu atbalstīt komisijas priekšlikumu!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par 1. — Tautas partijas frakcijas priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 18, atturas — 23. Priekšlikums ir pieņemts. Tālāk, lūdzu!

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt 2.priekšlikumu, kuru iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Māra Sprindžuka 3.priekšlikumu, kurš ir redakcionāli precizēts komisijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Ierosinu atbalstīt 4.priekšlikumu, ko iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks, kurā tiek precizēta definīcija, kas ir intervences cena.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt 5.priekšlikumu, ko iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Komisija atbalstījusi arī Tautas partijas frakcijas 6.priekšlikumu un daļēji ir ietverts arī Aivara Tiesneša priekšlikums.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Komisija atbalstījusi deputāta Aivara Tiesneša 7.priekšlikumu. (Starpsauciens: "Balsot!)

Sēdes vadītājs. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 7. — deputāta Tiesneša priekšlikumu. Lūdzu rezultātu! Par — 42, pret — 12, atturas — 15. Priekšlikums ir atbalstīts.

M.Sprindžuks. Komisija atbalstījusi arī 8.priekšlikumu, ko iesniedzis deputāts Aivars Tiesnesis.

Sēdes vadītājs. Deputāti neiebilst.

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt 9.priekšlikumu, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt arī 10.priekšlikumu, kuru iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Arnis Kalniņš vēlas debatēt par 10.priekšlikumu? Atklājam debates. Arnis Kalniņš.

A.Kalniņš (LSDSP). Godājamais priekšsēdētāj! Man ir tāds priekšlikums par šo 10. priekšlikumu, kuru Tautsaimniecības komisija, protams, pieņēma, un te tiek piedāvāts pieņemt mums šobrīd. Bet personīgi man patiktu labāk iepriekšējā, pirmā lasījuma redakcija.

Jautājums ir par vienu lietu. Pirmā lasījuma redakcijā mēs akcentējām to, ka Zemkopības ministrija sadarbojas ar Sadarbības padomi, ko veido valsts mēroga lauksaimnieku organizācija. Šajā redakcijā, kas šobrīd ir, nu tā organizācija, kas ir reģistrēta, tā var būt pat viena rajona lauksaimnieku apvienība vai daži pārstrādātāji kaut kādā mini Latvijas reģionā, un visa šī buķete varētu startēt uz Sadarbības padomi un runāt tālāk ar Zemkopības ministriju. Mans priekšlikums ir saglabāt pirmā lasījuma redakciju un uz trešo lasījumu terminu skaidrojošā pantā dot atšifrējumu, kas ir valsts mēroga lauksaimnieku organizācija. Un, piemēram, valsts mēroga lauksaimnieku organizācija varētu būt lauksaimniecības produkcijas daudznozaru ražotāju sabiedriskās organizācijas un nozaru asociācijas biedrības, kuru biedri pārstāv attiecīgā produkcijas veida ražotājus visā valsts teritorijā.

Kāpēc tāds akcents? Akcents vienkārši tāpēc, ka daža atsevišķa organizācija var uzurpēt it kā zemnieku saimniecību vai kaut kādu pārstrādātāju bloku intereses tikai daļēji. Nu spilgts piemērs. Piemēram, šodien "Lauku Avīzē" nopublicētais atzinums no Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja Valtera Brusa par Ministru kabineta nodomiem akcīzes nodokļa kompensēšanā lauku saimniecībām. Un viņš raksta tā: "Zemnieku Saeima ar gandarījumu ir uzņēmusi ziņu, ka Ministru kabinets ir akceptējis izmaiņas dīzeļdegvielas akcīzes nodokļa atmaksas lielumā, tas ir no 80 litriem uz 100, faktiski agrāk bija pat 120 litri, un atmaksas kārtībā.

Es gribētu vērst uzmanību uz šo momentu — atmaksas kārtībā. Un atmaksas kārtība paredz to, ka no 2002. gada kompensācijas saņems tikai pievienotās vērtības nodokļa maksātāji. Es domāju, tas ir nepārdomāts atzinums no Zemnieku Saeimas, tas var vest uz zemnieku sašķeltību, jo normāli būtu, ka šeit būtu ieraksts... prasībai, ka būt reģistrētiem kā nodokļu maksātājiem. Nevis tikai tiem, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāji un kuriem apgrozījums ir zem 10 000 latu.

Tāpēc var būt visādi šādi, nu, nejauši gadījumi, kas neatbilstu visu šīs nozares ražotāju vai pārstrādātāju viedoklim, interesēm, un, lai tas nenotiktu, tomēr šis termins — valsts nozīmes... valsts mēroga lauksaimnieku organizācijas, būtu ļoti svētīgs un skaidrs, bet bez tā, ja mēs paļausimies tādiem vispārīgiem izplūdumiem, kā šobrīd ir, tas pie nekā sakarīga nevedīs, tas vedīs pie daudz liekas enerģijas izšķiešanas, nu, savu varbūt lokālo interešu aizstāvībai. Paldies!

Sēdes vadītājs. Anna Seile.

A.Seile (TB/LNNK). Cienījamie deputāti! Es neatbalstu Kalniņa kunga izteiktos iebildumus. Tautsaimniecības komisijas redakcija ir kaut cik labāka, bet vēl, protams, ir uzlabojama uz trešo lasījumu. Es gribu pateikt, ka tādu valsts mēroga lauksaimniecības organizāciju nemaz nav, jo likums tādas nepieļauj. Un jebkurai šādai organizācijai, kura vēlētos sadarboties ar ministriju, ir paredzētas likumā "Par sabiedriskajām organizācijām" šādas tiesības, bet tai ir jābūt likumā noteiktā kārtībā reģistrētai. Tāpēc arī Sadarbības padomei būs jāizstrādā savi statūti par jaunu biedru uzņemšanu, par veco izslēgšanu un tamlīdzīgi, un tāpēc es aicinu atbalstīt Tautsaimniecības komisijas izveidoto redakciju, kura vismaz daļēji atbilst likumam "Par sabiedriskajām organizācijām" un arī šajā likumā noteiktajām sabiedrisko organizāciju tiesībām.

Sēdes vadītājs. Kārlis Leiškalns.

K.Leiškalns (LC). Pilnībā piekrītot Annai Seilei, man jāteic, ka ne pirmā lasījuma, ne otrā lasījuma redakcija nav pieņemama pēc būtības, bet komisija to ir laidusi cauri mīļā miera labad, jau apmēram nojaušot, kāda redakcija būs. Likuma priekšā, Kalniņa kungs, visas organizācijas Latvijā ir vienādas. Tikko tās ir Tieslietu ministrijā reģistrētas, tā iegūst pilnīgi vienādas tiesības, un neviena organizācija nevar būt valsts mēroga un cita ne valsts mēroga. Mēs nevaram reģistrēt politiskās partijas, kas ir pilsētas mēroga, un politiskās partijas, kas ir valsts mēroga. Ir citi kritēriji.

Vienīgais veids, kā mēs varam šeit noteikt sarunas, ir acīmredzot šobrīd, ja Muciņa kungs neizdomās gudrāk par publiskajām institūcijām, tad vienīgais veids ir noteikt sarunu partneri valdībai pēc analoģijas ar likumu "Par pašvaldībām". Mēs esam arī uzsēdušies nedaudz pašam terminam "sadarbības padome". Šeit ir jābūt — lauksaimniecības organizāciju apvienība, kura pārstāv ne mazāk kā 50% no valstī reģistrētajām, un tad tas ir normāls partneris sarunām valdībai. Kaut gan valdības un visas politikas uzdevums ir ieklausīties jebkuras spiediena grupas, respektīvi, asociācijas viedoklī.

Tā kā es aicinu — atbalstām otrajā lasījumā komisijas viedokli un trešajā lasījumā mēs precīzi sakārtosim gan šo pantu, gan arī 21. pantu, kurā precīzi pateiksim, kas var pretendēt un kas nevar pretendēt uz subsīdijām, uz Lauksaimniecības likumā paredzētajām subsīdijām. Paldies!

Sēdes vadītājs. Debates slēdzu. Komisijas vārdā — deputāts Sprindžuks.

M.Sprindžuks (TP) . Aicinu Saeimu atbalstīt 10. priekšlikumu, ko iesniegusi Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un atbalstīt šo definīciju. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par 10. — Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Lūdzu rezultātu. Par — 79, pret — nav, atturas — 4. Priekšlikums atbalstīts.

Pirms turpinām izskatīt likumprojektu, ir saņemts piecu deputātu iesniegums. "Sakarā ar to, ka balsojuma par likumprojekta "Lauksaimniecības likums" 1. priekšlikumu izdrukas liecina, ka balsojumā piedalījušies deputāti, kas neatradās zālē, ierosinām pārbalsot šo priekšlikumu."

Vai ir iebildumi par pārbalsošanu? Lūdzu balsošanas režīmu. Balsosim par to, lai notiktu pārbalsošana, tātad par šo piecu deputātu ierosinājumu. Lūdzu rezultātu! Par — 43, pret — 24, atturas — 24. Priekšlikums noraidīts. Turpinām izskatīt.

M.Sprindžuks. Taisnība uzvarēja... 11. priekšlikumu iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Komisija daļēji atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 12. ir Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšlikums. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 13. priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 14. priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 15. priekšlikumu iesniedzis deputāts Aivars Tiesnesis. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 16. priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija atbalstījusi, redakcionāli precizējot.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 17. priekšlikumu iesniedzis finansu ministrs Gundars Bērziņš. Arī šo priekšlikumu komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. 18. priekšlikumu iesniedzis Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 19. priekšlikumu iesniedzis parlamentārais sekretārs Sprindžuks. Komisija redakcionāli precizē un lūdz atbalstīt.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

M.Sprindžuks. 20.priekšlikumu iesniedzis deputāts Arnis Kalniņš. Komisija lūdz neatbalstīt un informē, ka šis priekšlikums ir redakcionāli precizēts pārejas noteikumos.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

M.Sprindžuks. Ar šo mēs esam izskatījuši šo likumprojektu. Lūdzu atbalstīt!

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Grozījumi Lauksaimniecības likumā" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 75, pret — 1, atturas — 5. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam.

M.Sprindžuks. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš būtu 12.janvāris.

Sēdes vadītājs. 12. janvāris. Iebildumu nav. Paldies!

Pirms izskatām nākamo likumprojektu, ir saņemts Sociālo un darba lietu komisijas iesniegums ar lūgumu iekļaut šīsdienas sēdes darba kārtībā pirms 34.darba kārtības jautājuma likumprojektu "Likums par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem" . Vai ir iebildumi pret likumprojekta iekļaušanu darba kārtībā? (Starpsaucieni: "Nav!") Iebildumu nav.

Līdz ar to izskatām Prezidija atzinumu. Saeimas Prezidijs ierosina Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas iesniegto likumprojektu "Likums par valsts speciālo pabalstu Latvijas neatkarības atgūšanas procesā bojā gājušo personu bērniem" nodot Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai un Sociālo un darba lietu komisijai un noteikt, ka Sociālo un darba lietu komisija ir atbildīgā komisija.

Vai deputāts Cilevičs vēlas runāt par šo likumprojektu? Nevēlas. Deputāte Birzniece? Par vēlas runāt Romualds Ražuks. Lūdzu!

R.Ražuks (LC). Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Tuvojas ļoti svarīgs notikums Latvijas Republikas atjaunošanas vēsturē — 10. gadu jubileja. 1991.gada janvāra notikumu, tā saukto janvāra barikāžu epopeja, kur Latvijas tauta pierādīja savu gatavību aizstāvēt neatkarību, mēs esam pa šiem desmit gadiem ļoti tālu gājuši uz priekšu. Tajā pašā laikā mūsu pienākums ir atcerēties tos, kas atdeva Latvijas neatkarības labā visdārgāko, kas viņiem ir bijis, — savu dzīvību. Šie cilvēki ir zināmi, viņi ir godāti un godināmi katrā gadā, janvārī. Taču mums, palikušajiem dzīviem un ejošiem tālāk, ir pienākums — pienākums, kurš nav izpildīts līdz šim brīdim, parūpēties par 1991.gada janvārī un augustā bojā gājušo bērniem. Toreiz visa pasaule ar atzinību un izbrīnu skatījās uz mūsu neatkarības aizstāvjiem, kas, apbruņojušies ar nevardarbīgas pretošanās ideoloģiju, spēja stāvēt pretī milzīgam pretspēkam. Bet mūsu pretinieki izmantoja vardarbību, un neatkarības aizstāvēšanas laikā gāja bojā cilvēki, kas bija gatavi stāvēt šai vardarbībai pretī. Šā likumprojekta mērķis runā par šo cilvēku bērniem. Šie bērni nav ne labāki, ne sliktāki par citiem bērniem, bet viņiem bija liegts tas, kas ir citiem. Viņi ir zaudējuši savus tēvus. Un mūsu Saeimas uzdevums un visas sabiedrības uzdevums ir sniegt viņiem atbalstu, lai viņi sasniegtu pilngadību un arī pabeigtu vidējo vai augstāko mācību iestādi, izjūtot šo valsts atbalstu.

Cienījamie deputāti! Tas ir atsevišķs likums par valsts speciālo pabalstu divkāršā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērā. Tas ļaus šiem bērniem normāli un līdzvērtīgi attīstīties un sasniegt mērķus, kuru sasniegšana pašreiz viņiem ir apgrūtināta. Aicinu nodot šo likumprojektu Sociālo un darba lietu komisijai un Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai, lai tālāk darba gaitā varētu precīzāk vienoties par šeit izklāstīto problēmu risināšanu un janvāra barikāžu epopejas desmitgadē sniegt šo dāvanu to cilvēku bērniem, kuri ir visvairāk pelnījuši šo atzinību. Paldies!

Sēdes vadītājs. Viens deputāts ir runājis par. Vai kāds vēlas runāt pret? Vai ir nepieciešams balsot? (No zāles! Nav!) Likumprojekts nodots komisijām.

Saeimas Prezidijs ir saņēmis deputāta Oskara Grīga iesniegumu ar lūgumu viņam piešķirt bezalgas atvaļinājumu šā gada 21.decembrī. Ierosinu šo iesniegumu izskatīt tūlīt. Vai ir iebildumi? Nav. Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šā iesnieguma akceptēšanu. Lūdzu rezultātu! Par — 88, pret un atturas — nav. Bezalgas atvaļinājums deputātam Grīgam tiek piešķirts.

Izskatām likumprojektu "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās" , otrais lasījums. Sociālo un darba lietu komisijas vārdā — deputāte Aija Barča.

A.Barča (LSDSP). Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Likumprojekts, kurš sastāv no 29 pantiem, ir saņēmis Sociālo un darba lietu komisijā pavisam 74 priekšlikumus.

Sēdes vadītājs. Lūdzu, runājiet mikrofonā!

A.Barča. Es jau cenšos. 1. priekšlikums. Iesniedzis Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija nav atbalstījusi, bet izstrādājusi savu priekšlikumu atbildīgās komisijas redakcijā un izsaka likumprojekta nosaukumu šādā redakcijā: "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga komercsabiedrībās un komercsabiedrību grupās".

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt atbildīgajai komisijai.

A.Barča. 3.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 4.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi, iestrādājot atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 5. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 6.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Izsaka 1.panta 4.punktu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 7.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Ierosina turpmāk visā likumprojekta tekstā aizstāt vārdus: "attiecīgi saskaņojot ar Komerclikumu". Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 8.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Izsaka 2.pantu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 9.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Tiek atbalstīts un tiek izslēgta likumprojekta 3.panta pirmā dala.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 10. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Izteikt 3.panta otro daļu kā panta pirmo daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 11. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 12. priekšlikums. Arīdzan Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 13.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti atbalsta.

A.Barča. 14.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 15. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi priekšlikumu, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Jānis Gailis vēlas debatēt? Nevēlas. Paldies! Atbalstīts.

A.Barča. 16.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 17. priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs ir ierosinājis izslēgt 4.panta ceturto daļu. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Vai deputāts Juris Vidiņš vēlas debatēt? Paldies! Atbalstīts.

A.Barča. 18.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 19.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 20.priekšlikums. Atbildīgā komisija ir precizējusi sestās daļas 2.punkta redakciju un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 21.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts un precizēts atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 22. — Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikumu atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 23. — Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 24.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Papildināts 5.pants ar jaunu otro daļu. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 26.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 27.priekšlikums. Atbildīgā komisija izstrādājusi priekšlikumu un to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 28.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 29.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums ir papildināt likumprojektu ar jaunu 6.pantu. Komisija ir atbalstījusi un turpmāk maina pantu numerāciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 30. — Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi, precizējot tālāk panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 31. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 32.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi redakciju un izstrādājusi to atbildīgās komisijas 33. precizētajā redakcijā.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 34. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 35.priekšlikums. Atbildīgā komisija izstrādāja savu priekšlikumu, to ir atbalstījusi komisijas sēdē.

Sēdes vadītājs. Atbalstīts.

A.Barča. 36. — Saeimas Juridiskais birojs aizstāj 7.panta ceturto daļu ar attiecīgiem vārdiem. Atbildīgā komisija ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 37. — atbildīgā komisija izstrādāja jaunu piektās daļas redakciju un to ir komisijas sēdē atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 38. — Saeimas Juridiskais birojs. Izteiktais priekšlikums komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 39.priekšlikums. Atbildīgā komisija izstrādā redakciju un to komisijas sēdē atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 40. — atbildīgā komisija izstrādā savu priekšlikumu. Komisija sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 41. — Saeimas Juridiskais birojs. Komisijas sēdē atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 42. — atbildīgā komisija. Precizē 9.panta redakciju, un komisija to atbalsta.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 43. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi priekšlikumu.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 44. — Saeimas Juridiskais birojs. Komisija priekšlikumu atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 45.priekšlikums — Saeimas Juridiskais birojs izsaka 11.panta ceturto daļu jaunā redakcijā. Atbildīgā komisija to ir atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 47. — Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts un precizēts redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 48. — Juridiskais birojs. Komisija atbalsta pilnībā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 49. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts un precizēta redakcija.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 50. — atbildīgā komisija precizē 14.panta 1.punktu un atbalsta.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 51. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums daļēji atbalstīts iepriekšējos priekšlikumos.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 52. — Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 53. — Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 54. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts priekšlikums.

A.Barča. 55. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstīja.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 56. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 57. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 58.priekšlikums. Atbildīgā komisija papildināja likumprojekta 17.pantu, un komisijas sēdē šis priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 59. — Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts, precizējot komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 60. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija priekšlikumu atbalstījusi.

61. — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 62.priekšlikums — Saeimas Juridiskā biroja priekšlikums atbalstīts, precizējot atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 63. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 64. — Saeimas Juridiskais birojs. Priekšlikums atbalstīts.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. Atbildīgā komisija precizējusi 23.panta redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 65.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts, precizējot atbildīgās komisijas redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 66.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 67. — Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts, precizējot redakciju.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 68.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Deputāti piekrīt.

A.Barča. 69.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildes.

A.Barča. 70.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 71.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 72.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Tiek atbalstīts.

A.Barča. 73.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbildīgā komisija atbalstījusi.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. 74.priekšlikums. Saeimas Juridiskais birojs. Atbalstīts, precizējot atbildīgās komisijas izteiktā panta redakcijā.

Sēdes vadītājs. Nav iebildumu.

A.Barča. Paldies! Viss.

Sēdes vadītājs. Lūdzu zvanu! Balsosim par likumprojekta "Par darbinieku informēšanu un konsultēšanos Eiropas Kopienas mēroga uzņēmējsabiedrībās un uzņēmējsabiedrību grupās" pieņemšanu otrajā lasījumā. Lūdzu rezultātu! Par — 93, pret — nav, atturas — 1. Otrajā lasījumā likumprojekts pieņemts. Priekšlikumu iesniegšanas termiņš trešajam lasījumam?

A.Barča. Lūdzu noteikt par priekšlikumu iesniegšanas termiņu 19.janvāri.

Sēdes vadītājs. 19.janvāris. Paldies!

Izskatām lēmuma projektu "Par priekšlikumu iesniegšanas termiņa pagarināšanu likumprojekta "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju" otrajam lasījumam līdz 2001.gada 20.janvārim" . Lūdzu balsošanas režīmu! Balsosim par šo lēmuma projektu. Lūdzu rezultātu! Par — 86, pret — 1, neviens neatturas. Lēmums pieņemts.

Visi darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu reģistrācijas režīmu! Reģistrēsimies ar identifikācijas kartēm. Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam Romualdam Ražukam.

R.Ražuks (LC). Godājamie Saeimas deputāti! Man ir divi paziņojumi. Viens Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem ar lūgumu ierasties komisijas sēdē komisijas telpās, un otrs — visiem, kas vēlas darboties parlamentu sadarbības grupā ar Šveici — Šveices konfederāciju, lūdzu ierasties uz grupas dibināšanas sanāksmi 107.telpā komisiju mājā. 107.telpa.

Sēdes vadītājs. Informēju jūs, ka pulksten 17.00 būs iespēja uzklausīt ministru atbildes uz deputātu jautājumiem.

Lūdzu nolasīt reģistrācijas izdruku.

A.Bartaševičs (7.Saeimas sekretāres biedrs). Cienījamie kolēģi! Nav reģistrējušies: Andrejs Panteļējevs, Vaira Paegle, Vents Balodis, Oskars Grīgs, Valdis Lauskis, Valdis Birkavs. Paldies!

Sēdes vadītājs. Paldies! Sēde ir slēgta. Novēlu jums kupenām bagātus Ziemassvētkus un saulainu nākamo tūkstošgadi!