• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 28.12.2000., Nr. 470/472 https://www.vestnesis.lv/ta/id/13996

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Uz Saeimas deputātu jautājumiem sniegtās atbildes

Vēl šajā numurā

28.12.2000., Nr. 470/472

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Uz Saeimas deputātu jautājumiem rakstiski iesniegtās atbildes

Ministrs

I.Bērziņš

Uz jaut.nr.79 — dok.nr.2624

Par nelikumīgo atteikumu dzīvokļu privatizācijai un Satversmes tiesas 2000.gada 31.oktobra sprieduma izpildi

Godātie deputāti!

Ievērojot Ministru prezidenta 4.decembra rezolūciju saistībā ar Jūsu jautājumiem, vēlos Jūs informēt par darbībām, ko valsts akciju sabiedrība "Diplomātiskā servisa aģentūra" ir veikusi laikā pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas, lai nodrošinātu minētā sprieduma kā saistoša dokumenta izpildi.

Atbilstoši valsts akciju sabiedrības "Diplomātiskā servisa aģentūra" statūtiem — par nekustamā īpašuma izslēgšanu no pamatkapitāla, t.i., par pamatkapitāla samazināšanu, ir tiesīga lemt vienīgi akcionāru pilnsapulce. Tādēļ, lai izpildītu Satversmes tiesas nolemto, 2000.gada 6.decembrī tika sasaukta akcionāru pilnsapulce, kurā valsts pilnvarnieki atbalstīja nekustamā īpašuma, Rīgā, Elizabetes ielā 57, ēkās atrodošos dzīvokļu nodošanu privatizācijai. Ir saņemta arī saskaņā ar likumu nepieciešamā valsts kapitāla daļas turētāja rakstiska piekrišana nekustamā īpašuma izslēgšanai no pamatkapitāla un dzīvokļu nodošanai privatizācijai.

19.decembra Ministru kabineta sēdē ir izskatīti un pieņemti nepieciešamie tiesību akti, lai nekustamā īpašuma Elizabetes ielā 57 esošos dzīvokļus nodotu privatizācijai.

Vēlos uzsvērt, ka ir veikts viss nepieciešamais, lai nodrošinātu Satversmes tiesas sprieduma izpildi, un ievērotas iedzīvotāju tiesības uz dzīvokļu privatizāciju.

Ar cieņu —

2000.gada 20.decembrī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

 

 

Ministrs

I.Bērziņš

Uz jaut. Nr. 82 — dok. Nr. 2612

Par Latvijas un Lietuvas iegūto balsu atšķirību saskaņā ar Nicas starpvaldību konferences rezultātiem

Nicas ES Padomes vienošanās atbilstība LR nacionālajām interesēm ir jāvērtē pēc panāktā visos četros dienaskārtības punktos. Kompromisi tika meklēti vienlaikus visos dienaskārtības punktos, vienā zaudējot, citā iegūstot. LR intereses SVK dienaskārtības punktos tika formulētas 2000. gada sākumā un tās ir šādas: (1) katrai dalībvalstij ir jābūt tiesībām nominēt savu nacionālo komisāru, (2) balsu svara sadalījumā Padomē ir jāatspoguļojas esošajam līdzsvaram starp lielajām un mazajām dalībvalstīm, kā arī iedzīvotāju skaitam, (3) ievērojami jāpaplašina kvalificētā vairākuma balsojuma (KVB) pielietošana, samazinot to jomu skaitu, kas izlemjamas ar vienbalsību. Latvija ar gandarījumu var konstatēt, ka Nicas ES Padomes lēmumi atbilst iepriekšminētajām LR interesēm. Katrai dalībvalstij ir viens komisārs; balsu sadalījums Padomē nodrošina līdzsvaru starp lielajām un mazajām valstīm, kas neļaus lielajām valstīm pārbalsot mazās (KVB — 50% dalībvalstīm ar 62% iedzīvotāju pārstāvību); KVB lietošana tika attiecināta uz 34 jomām no 49 piedāvātajām.

Panāktā vienošanās par balsu sadalījumu Padomē ir jāskata kontekstā ar vietu skaitu Eiropas Parlamentā, kura loma līdz ar Amsterdamas līgumu ir pieaugusi. Var minēt Vācijas un Beļģijas piemēru. Tās zaudēja balsu ziņā Padomē, bet ieguva vietu skaitā Eiropas Parlamentā. Ja vērtē pēc iedzīvotāju skaita kritērija (metode — noapaļojot skaitli aiz komata), 12 balsis ir saņēmušas valstis ar 10—11 miljoniem iedzīvotāju, 10 balsis — valstis ar 8—9 miljoniem, 7 balsis — valstis ar 4—5 miljoniem un 4 balsis — valstis ar 0,5—2 miljoniem iedzīvotāju. Starpība starp grupām ir 3 balsis un 2—3 miljoni iedzīvotāju. Tā, piemēram, 7 balsu valstu grupā starpība starp Dāniju un Lietuvu ir 1,3 miljoni iedzīvotāju. Iegūtās 4 balsis atspoguļo Latvijas iedzīvotāju skaitu. Jāatzīmē, ka, sadalot balsis Padomē, nav lietota kāda vienota metode.

Uzskats, ka Lietuvai, kontaktējoties ar Beļģijas politiķiem, ir izdevies izlabot balsu sadali, ir maldīgs. To pierāda iepriekšminētie balsu un iedzīvotāju skaita sliekšņi. Jāņem vērā arī tas, ka iespējamie balsu sadalījuma modeļi viena gada laikā mainījās vairākas reizes.

Latvijas diplomātiskais dienests formulēja, pauda un aizstāvēja savas intereses, kā arī strādāja ar sabiedrotajiem visa gada garumā. Tomēr jāatzīmē, ka, nebūdama dalībvalsts, Latvija nevarēja tieši ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

Latvija kā nākamā dalībvalsts zina, kādā institucionālajā ietvarā tā darbosies, ES dalībvalstu vadītāji ir demonstrējuši politisku atbildību par paplašināšanās nākotni, jo tā nebūtu iespējama bez vienošanās par institucionālo ietvaru. Ir atrisināts viens no svarīgākajiem priekšnosacījumierm, lai Latvija un citas kandidātvalstis varētu iestāties ES.

Ar cieņu, —

2000. gada 20. decembrī ārlietu ministrs Indulis Bērziņš

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!