Frakciju viedokļi

Pēc 2000. gada 21. decembra sēdes

Valsts radio

tiešajā raidījumā

K.Lībane (savienības "Latvijas ceļš" frakcija): Šodien Saeima strādāja ražīgi ar diezgan kaismīgām debatēm par daudziem jautājumiem. Es gribētu pievērsties divām lietām — grozījumiem Komerclikumā un likumprojektam "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju". Abi šie projekti ir ar atliekošu raksturu. Bija paredzēts, ka Komerclikums stāsies spēkā ar 1. janvāri, taču deputāti konstatēja, ka šis likums nav pilnīgs, jo tik īsā laikā nav iespējams atrast finansu līdzekļus, lai netiktu radītas rindas un drūzmēšanās Uzņēmumu reģistrā, kas būtu papildu neērtības uzņēmējiem. Tāpēc deputāti pieņēma lēmumu atlikt Komerclikuma spēkā stāšanās laiku. Šajā laikā jāatrod līdzekļi, lai maziem un vidējiem uzņēmējiem, kuriem nav tik daudz naudas, ko tērēt tieši pārreģistrācijai, būtu kāds pamats un, lai valsts viņiem sniegtu kaut juridiskās palīdzības minimumu, būtu vieglāk jaunajos apstākļos, kuros nāksies strādāt.

Šodien no darba kārtības tika svītrots likumprojekts "Par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projekta realizāciju". Kāpēc? Komisija bija sagatavojusi šo likumprojektu 2. lasījumam. Taču šobrīd nav vienošanās valdošās koalīcijas partiju starpā par to, kādam jābūt šim finansēšanas modelim. Es nevaru balsot par finansēšanas modeļiem, ko piedāvā Budžeta un finansu (nodokļu) komisija, ja nav pārliecinoša Saeimas vairākuma par labu vienam vai otram modelim. Mūsuprāt, tas ir projekts, kurš būtu jārealizē ar pārliecinošu un vienotu politisku gribu, tāpēc nākamā gada sākums sola intensīvas politiskas konfrontācijas tieši bibliotēkas sakarā. Es nedomāju, ka šodienas lēmums nozīmētu to, ka bibliotēka netiks celta vispār. Būs mēģinājums panākt pārliecinoši izteiktu Saeimas politisko spēku vienotu balsojumu par vienu vai otru modeli.

Priecīgus Ziemassvētkus, un lai miers ielīst sirdī!

L.Bojārs (Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas frakcija): Šodien Saeimā valdību veidojošās partijas noraidīja sociāldemokrātu iesniegto likumprojektu "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju". Latvija ir jūras valsts, jo tai pieder flote un ir jūras teritorija. Tāpēc šī konvencija ir ļoti nozīmīga Latvijas valsts dzīvē, aizstāvot jūrnieku un zvejnieku intereses. Mums nav saprotams — kāpēc desmit gadu laikā Latvija nav pievienojusies šai konvencijai. Gribu atgādināt, ka 1999. gadā Latvijas valdība parakstīja ļoti neizdevīgu līgumu ar Lietuvu par ekskluzīvās robežas novilkšanu kontinentālā šelfā. Ir zināms, ka šī līguma ietekmē Latvijas zvejnieki zaudē ļoti izdevīgus nozvejas rajonus un ik gada nozveju pāri par 2 miljoniem latu. Un šajās jūras dzīlēs ir arī nafta, bet parakstītā līguma rezultātā Latvija zaudē kontroli pār šīm dzīlēm. Jūras platība sastāda vairāk par 540 kvadrātkilometriem, un Latvija ir zaudējusi tāpēc, ka valdība izdarīja ļoti sliktu soli Latvijai. Netika ievērotas arī mūsu speciālistu, zinātnieku un ģeologu konsultācijas. Tādējādi ignorēts ir arī Latvijas Republikas Satversmes 2. pants, kas nosaka, ka Latvijā valsts suverenā vara pieder Latvijas tautai.

Mums nav pieņemamas arī izmaiņas Apsardzes darbības likumā. Mēs ielaižam mūsu teritorijā ārvalstu firmas, kuras nodarbosies ar apsardzi, bet mēs nezināsim, kas tie ir par cilvēkiem, kas strādās, kādā valodā viņi runās, kāda ietekme viņiem būs uz mūsu apsargājamiem objektiem. Arī no valsts tiks tērētas ļoti ievērojamas naudas summas.

Skatot grozījumus likumā "Par pašvaldībām", sociāldemokrātiem arī bija sava nostāja, jo šajā likumā nav ievērotas pilsētu un pagastu pašvaldību intereses saistībā ar valsts budžeta veidošanu.

Vēlu labākos novēlējumus pirmajā jaunās tūkstošgades gadā, labu veselību, lai ģimenēs būtu miers un saticība! Maigus un skaistus Ziemassvētkus!

J.Dobelis (apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK frakcija): Šodien man tika uzdots jautājums — vai es gaidu tādu Ziemassvētku brīnumu, ka visi nelatvieši Latvijā sāktu runāt latviski? Es atbildēju, ka tad, ja visi kaut vai izrādītu interesi par latviešu valodas mācīšanos, tas jau būtu milzīgs brīnums. Šo jautājumu un manu atbildi saistu ar šodien izskatāmajiem grozījumiem "Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā", kas paredz sodu par necieņas izrādīšanu pret mūsu — latviešu — valodu. Paldies Dievam, pagaidām deputātu vairākums atbalstīja šo priekšlikumu. Mūsu nelaime ir tā, ka mēs gan Latvijā, gan ārpus tās neprotam izveidot skaidru sistēmu par mūsu attieksmi pret Latvijas valsti, latviešu tautu un mūsu valsts likumiem. Tāpēc arī sagatavoju priekšlikumu par personu sodīšanu, kas izrāda klaju necieņu pret Latvijas Republikas Satversmi. Taču šis priekšlikums atbalstu neguva. Mūsu frakcija ir sagatavojusi arī grozījumus vairākos likumos par sodiem personām, kas aicina neievērot Latvijas Republikas likumus.

Cīņa nav galā un nebeigsies, un savas pozīcijas un savas tiesības mums ir jāaizstāv.

Tuvojoties ziemas saulgriežiem, katrā cilvēkā notiek pārmaiņas gan viņa domāšanā, gan viņa darbībā. Kristieši, senie pagāni un mūsu senlatvieši ir svinējuši saulgriežus. Svinēsim arī mēs un cerēsim, ka esam spējīgi ieraudzīt gaismas stariņu sava ceļa galā. Aicinu tos, kam rūp latviešu leģionāri un kas izrāda viņiem cieņu, 23. decembrī plkst. 12 ierasties Kurzemes cietokšņa piemiņas vietās, kur atcerēsimies 1944. gadā notikušās Ziemassvētku kaujas.

Dz.Ābiķis (Tautas partijas frakcija): Šodien bija pēdējā sēde pirms gadu mijas, tāpēc novēlu visiem gaišus un mīlestības pilnus Ziemassvētkus un panākumus jaunajā gadā!

Saviem kolēģiem Saeimā gribu vēlēt vairāk savstarpējas izpratnes, cieņas vienam pret otru un, pats galvenais, būt godīgiem un spējīgiem just līdzi visiem tiem, kuriem šobrīd klājas grūti. Latvijā diemžēl tādu šodien nav mazums. Jo, ja mēs pret saviem līdzcilvēkiem izturēsimies slikti, ar pārākuma un visatļautības sajūtu, tad nekad nespēsim pieņemt pareizus lēmumus.

Tautas partijas frakcija uzskata, ka Komerclikuma spēkā stāšanās bija jāatliek uz pusgadu — līdz 1. jūlijam, jo tik īsā laikā nebija iespējams atrisināt visas ar likuma spēkā stāšanos saistītās problēmas, kuras tagad tiek uzveltas uzņēmēju pleciem. Mūsu frakciju pārsteidz, ka TB/LNNK kopā ar opozīciju balsoja par likuma spēkā stāšanos jau stipri agrāk, un uzskatām, ka līdz ar to zināma atbildības daļa jāuzņemas šī priekšlikuma atbalstītājiem.

Tautas partijas frakcija šonedēļ tikās ar Nacionālās radio un televīzijas padomes vadību un kategoriski aizstāvēja viedokli, ka dziesmu svētku, olimpiādes un pasaules čempionāta hokejā raidīšanu var uzticēt tikai tiem, kas nodrošina raidījumu uztveršanu visā Latvijas teritorijā. Ja atbalstīsim padomes priekšlikumu, kārtējo reizi tiks diskriminēti lauku un mazpilsētu iedzīvotāji.

Tautas partijas frakcija arī uzskata, ka valdībai iespējami ātrāk jātiek skaidrībā ar Rīgas Aviācijas universitātes jautājumu. Situācija pašlaik ir izveidojusies līdzīga "Bankas Baltija" bankrota gadījumā. Likvidatori saņem lielu naudu, bet lietas uz priekšu nevirzās. Uzskatām, ka privatizācijas procesā ēkas, kurās mācās Tehniskās universitātes un Latvijas Universitātes studenti, ir jāatstāj šīm augstskolām, bet pārējās, īpaši tās, kuras ir neveiksmīgi iznomātas SIA, jāpārdod.

Tautas partijas frakcija simtprocentīgi atbalsta grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas nostiprina valsts valodas pozīcijas, paredzot sodus par konkrētiem Valsts valodas likuma pārkāpumiem.

Mēs esam ļoti sašutuši par Rīgas domes lēmumu kārtējo reizi izcirst Rīgas centra zaļo rotu. Es ceru, ka Rīgas domes deputāti nāks pie prāta.

Apsveicu arī jaunievēlētos Augstākās izglītības padomes pārstāvjus. Novēlu sekmīgu darbu!

Novēlu visiem skaistus, mierīgus, jaukus Ziemassvētkus un veselības un panākumiem pilnu Jauno gadu!

I. Ūdre (Jaunās partijas frakcija) : Gribu uzsvērt vienu likumprojektu — "Grozījumi Muitas likumā", ko šodien Saeima pieņēma otrajā lasījumā.

Bija iesniegti priekšlikumi pantos, kas attiecas uz konfidencialitāti. Pašlaik pieņemtā redakcija nosaka: ja muitas amatpersonas ir izbeigušas dienesta attiecības, arī tad ir aizliegts publiski vai kā citādi izpaust informāciju, ko muitas iestādēm sniedz personas, saskaņā ar šo likumu un citiem muitas lietas regulējošiem normatīvajiem aktiem, izņemot tos gadījumus, kas ir paredzēti citos likumos.

Daudzi deputāta G.Bojāra priekšlikumi par terminoloģijas precizēšanu netika atbalstīti, jo tā ir muitas procedūra un režīms. Lielas debates notika Budžeta un finansu (nodokļu) komisijā, kurā piedalījās arī Tranzīta asociācijas pārstāvji. Viņu viedoklis bija pretējs Finansu ministrijas pārstāvjiem. Ceru, ka trešajā lasījumā tiks iesniegti priekšlikumi, kuri pietiekami izskaidros šos jēdzienus.

Mēs atbalstījām finansu ministra G.Bērziņa priekšlikumu — kārtību, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma aizsardzībai, nosaka Ministru kabinets, jo tas ir saistīts ar pirātisko preču tirgošanu. Tika atbalstīts arī G.Bojāra priekšlikums par to, ka muitas iestādes, pēc savas iniciatīvas vai arī pēc deklarētāju lūguma, var veikt labojumus muitas deklarācijā pēc preču izlaišanas ārā no muitas zonas.

Deputāta R.Mežecka vadībā tika sagatavoti priekšlikumi grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā, kuri noteiks lielākas sankcijas un smagākus sodus par narkotiku tirgošanu skolās un citās sabiedriskajās vietās, kā arī bargākas sankcijas pret tiem, kas iesaista cilvēkus narkotiku lietošanā.

Gribētu vērst sabiedrības un īpaši finansu ministra G.Bērziņa uzmanību ļoti svarīgai lietai — par valsts garantijas izsniegšanu uzņēmumam "Jaunpagasts plus". Uzskatu, ka jautājums par to, kāpēc tik liela garantija, vai tā ir vai nav riskanta, bija jāapspriež tajā brīdī, kad Ministru kabinets par šo lietu sprieda, akceptēja un iekļāva 2000. gada budžeta labojumu projektā. Tāpēc man ir jautājums — kāpēc finansu ministrs tad neuztraucās par šīs garantijas lielumu? 2001. gadā mainās likums "Par budžeta un finansu vadību", tāpēc faktiski ministrs nevarēs izsniegt galvojumu, ja ir paaugstināts aizdevuma atmaksas risks un netiek iesniegts galvojuma nodrošinājums.

Runājot par labām lietām, es gribu visiem, visiem novēlēt priecīgus Ziemassvētkus! Zinu, ka daudziem tie nemaz tik priecīgi nav, un gribu novēlēt, lai tomēr nākošā tūkstošgade visai cilvēcei saistās ar morālu un ētisku atdzimšanu! Lai mēs visi beigu beigās justos laimīgi savā zemē!

Saeimas preses dienests