Ministru prezidenta rīkojums Nr.353 

Rīgā 2006.gada 13.jūlijā

Par disciplinārsoda piemērošanu M.Jaunozolam

1. Ar Ministru prezidenta 2006.gada 9.maija rezolūciju Nr.18/SAN-610/7390, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk — VID) ģenerāldirektora 2006.gada 2.maija vēstulē Nr.4-5/549/12129 ietverto informāciju, tika ierosināta disciplinārlieta pret Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieku M.Jaunozolu un Valsts civildienesta pārvaldes Civildienesta kontroles departamenta vadītāju M.Knoku par viņu rīcību, uzliekot pienākumu VID ģenerāldirektoram veikt izziņas izdarītāja rīcības (procesuālo darbību kriminālprocesa ietvaros) likumības izvērtēšanu — tādējādi iejaucoties kriminālprocesa virzītāja lēmumu kriminālprocesa ietvaros pieņemšanā, izdarot darbības, kas pārsniedz viņiem piešķirto amata tiesību un pilnvaru robežas un saistītas ar būtiska materiāla vai morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam, līdz ar to, iespējams, izdarot Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” 18.panta otrajā daļā minēto disciplinārpārkāpumu (turpmāk — disciplinārlieta).

2. Disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, kas izveidota ar Ministru prezidenta 2006.gada 24.maija rīkojumu Nr.248 “Par disciplinārlietas izmeklēšanas komisiju” (turpmāk — disciplinārlietas izmeklēšanas komisija), izmeklējot disciplinārlietu, 2006.gada 10.jūlija slēdzienā disciplinārlietā, kas ierosināta par Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieka M.Jaunozola un Valsts civildienesta pārvaldes Kontroles daļas vadītāja M.Knoka rīcību (turpmāk — slēdziens) (pielikumā), konstatējusi, ka M.Jaunozols — Valsts civildienesta pārvaldes priekšnieks — parakstījis Valsts civildienesta pārvaldes 2006.gada 11.aprīļa vēstuli Nr.08/977 “Par VID rīcības likumības izvērtēšanu”, kurā Valsts civildienesta pārvalde VID ģenerāldirektoram uzlika pienākumu izvērtēt VID atbildīgo amatpersonu rīcības likumību prettiesiska drošības līdzekļa noteikšanā E.Ceram, par to informējot Valsts civildienesta pārvaldi (turpmāk — lēmums). Kā noskaidrots disciplinārlietas izmeklēšanas gaitā, šajā vēstulē ietvertais uzdevums pārsniedz Valsts civildienesta pārvaldes kompetenci, kas uzskatāma par Valsts civildienesta pārvaldes iejaukšanos kriminālprocesā.

Slēdzienā disciplinārlietas izmeklēšanas komisija konstatējusi, ka M.Knoka sagatavotais un M.Jaunozola parakstītais lēmums pārsniedz Valsts civildienesta pārvaldes kompetenci un neatbilst M.Jaun­ozola 2003.gada 10.aprīļa amata apraksta 5.6.apakšpunktam, kurā noteikts pienākums nodrošināt Valsts civildienesta likumā noteikto iestādes funkciju izpildi.

3. M.Jaunozola vaina izpaužas nodoma formā — zinot Valsts civildienesta likuma 4.panta otrās daļas 1.punktā noteiktās Valsts civildienesta pārvaldes funkcijas, Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktos ierēdņa pamatpienākumus, Valsts civildienesta likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto likumības principu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 62.panta otrajā un trešajā daļā noteiktos pārvaldes lēmuma pārbaudes pamatnoteikumus, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 68.panta pirmajā daļā noteikto atbildību par pārvaldes lēmuma pieņemšanu, Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 5.punktā noteikto uzraugošā prokurora pienākumu izmeklēšanas laikā, Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumu Nr.333 “Valsts civildienesta pārvaldes nolikums” 8.1.apakšpunktā noteikto pārvaldes priekšnieka pienākumu organizēt pārvaldes funkciju pildīšanu un vadīt pārvaldes administratīvo darbu un esot atbildīgam par Valsts civildienesta pārvaldei noteikto funkciju izpildi, M.Jaunozols pieņēmis lēmumu, kurā uzlikts pienākums VID ģenerāldirektoram veikt izziņas izdarītāja rīcības (procesuālo darbību kriminālprocesa ietvaros) likumības izvērtēšanu — tādējādi iejaucoties kriminālprocesa virzītāja lēmumu kriminālprocesa ietvaros pieņemšanā.

Šāda lēmuma pieņemšana pārsniedz M.Jaunozolam piešķirto amata tiesību un pilnvaru robežas un ir saistīta ar būtiska morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam.

4. Ievērojot minēto un pamatojoties uz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 32.panta otro daļu un 36.panta pirmo daļu, Valsts civildienesta likuma 4.panta pirmo daļu, Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” 6.panta 4.punktu, 8.panta trešo daļu un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas slēdzienu disciplinārlietā,

Valsts civildienesta pārvaldes priekšniekam M.Jaunozolam par konstatēto disciplinārpārkāpumu, par rīcību, parakstot Valsts civildienesta pārvaldes 2006.gada 11.aprīļa vēstuli Nr.08/977 “Par VID rīcības likumības izvērtēšanu”, kurā Valsts civildienesta pārvaldes VID ģenerāldirektoram uzlika pienākumu izvērtēt VID atbildīgo amatpersonu rīcības likumību prettiesiska drošības līdzekļa noteikšanā E.Ceram, par to informējot Valsts civildienesta pārvaldi,

pārkāpjot Valsts civildienesta likuma 4.panta otrās daļas 1.punktā noteiktās Valsts civildienesta pārvaldes funkcijas — īstenot valsts politiku valsts civildienestā, Valsts civildienesta likuma 15.panta pirmās daļas 1. un 3.punktā noteiktos ierēdņa pamatpienākumus — ievērot Satversmi, Latvijai saistošas starptautisko tiesību normas, likumus un citus normatīvos aktus, apzinīgi, izrādot personisko iniciatīvu un darbojoties sabiedrības interesēs, pildīt amata pienākumus, priekšniecības likumīgos rīkojumus, atbildēt par savu darbību normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ievērot Ministru kabineta noteiktos ierēdņa uzvedības principus, Valsts civildienesta likuma 16.panta pirmajā daļā noteikto pienākumu atbildēt par savas darbības vai bezdarbības likumību — ierēdnis, pildot amata pienākumus, ir atbildīgs par savas darbības vai bezdarbības likumību. Ja ierēdnim rodas šaubas par uzdevuma likumību, viņa pienākums ir atteikties no uzdevuma pildīšanas, rakstveidā informējot amatpersonu, kas devusi uzdevumu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta pirmajā daļā noteikto likumības principu — valsts pārvalde ir pakļauta likumam un tiesībām. Tā darbojas normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros. Valsts pārvalde savas pilnvaras var izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 17.panta pirmajā daļā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas — organizēt iestādes funkciju pildīšanu un atbildēt par to, vadīt iestādes administratīvo darbu, nodrošināt tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 62.panta otrajā un trešajā daļā noteiktos pārvaldes lēmuma pārbaudes pamatnoteikumus — lēmuma lietderības un tiesiskuma pārbaudi, lēmuma iepriekšējas pārbaudes un pēcpārbaudes nodrošināšanu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 68.panta pirmajā daļā noteikto atbildību par pārvaldes lēmuma pieņemšanu — par pārvaldes lēmuma lietderību un tiesiskumu, Kriminālprocesa likuma 37.panta otrās daļas 5.punktā noteikto uzraugošā prokurora pienākumu izmeklēšanas laikā — izskatīt sūdzības par procesa virzītāja, izmeklēšanas grupas dalībnieka, izmeklētāja tiešā priekšnieka un procesuālo uzdevumu izpildītāja rīcību un lēmumiem, Ministru kabineta 2003.gada 25.jūnija noteikumu Nr.333 “Valsts civildienesta pārvaldes nolikums” 8.1.apakšpunktā noteikto pārvaldes priekšnieka pienākumu organizēt pārvaldes funkciju pildīšanu un vadīt pārvaldes administratīvo darbu,

ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” 4.panta pirmo daļu ierēdņa rīcība ir prettiesiska tad, ja viņa rīcība (darbība vai bezdarbība) ir pretrunā ar tiesību normām, dienesta instrukcijām vai konkrētiem dienesta rīkojumiem,

M.Jaunozols ir izdarījis disciplinārpārkāpumu, kas izpaužas kā ar nodomu izdarīta prettiesiska rīcība (pilnvaru pārsniegšana, radot morālu kaitējumu valsts civildienestam) — iejaukšanās kriminālprocesā, ko pamato slēdzienā izskatītie fakti un disciplinārlietā esošie lietas materiāli. M.Jaun­ozola rīcība atbilst Ministru kabineta 1994.gada 16.augusta noteikumu Nr.158 “Par ierēdņu disciplinārsodiem” 18.panta otrajā daļā noteiktajam disciplinārpārkāpumam, kas saistīts ar būtiska morāla kaitējuma nodarīšanu valsts civildienestam,

nodarot būtisku morālu kaitējumu svarīgām iestādes, valsts, valsts civildienesta, kā arī sabiedrības interesēm, jo, likvidējot attiecīgā pārkāpuma tiešās sekas, nav iespējams likvidēt pārkāpuma radīto uzticības zaudējumu Valsts civildienesta pārvaldei kā iestādei un M.Jaunozolam kā valsts civildienesta augstākās iestādes vadītājam,

piemērot disciplinārsodu — pazemināšana amatā uz trim gadiem.

5. Ievērojot, ka Valsts civildienesta pārvalde ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku valsts civildienestā, kā arī kontrolē valsts civildienestu regulējošo normatīvo aktu piemērošanu valsts pārvaldē, lai novērstu turpmāku iespēju M.Jaunozolam, izmantojot savu dienesta stāvokli, veikt apzinātas prettiesiskas darbības valsts civildienesta jomā, pārkāpjot tiem noteiktās amata tiesības un pilnvaru robežas, disciplinārsodu M.Jaunozolam izpildīt nekavējoties no brīža, kad tas paziņots M.Jaunozolam.

6. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 188.panta pirmo daļu šo rīkojumu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6) mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.

Ministru prezidents A.Kalvītis