Valsts sekretāru 2006.gada 13.jūlija sanāksmē

EM: Par EM informatīvo ziņojumu Eiropas Komisijai par biodegvielu

13.jūlijā Ekonomikas ministrija (EM) nodeva starpinstitūciju saskaņošanai informatīvo ziņojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2003/30/EK (2003.gada 8.maijs) par biodegvielas un citu atjaunojamo veidu degvielas izmantošanas veicināšanu transportā izpildes gaitu. Informatīvais ziņojums tapis, sadarbojoties biodegvielas nozarē iesaistītajām institūcijām, un pēc akceptēšanas Ministru kabinetā tiks nosūtīts Eiropas Komisijai.

Informatīvajā ziņojumā ietverti jautājumi par pasākumiem, kas veikti, lai sekmēti biodegvielu izmantošanu ar nolūku aizstāt dīzeļdegvielu un benzīnu transporta vajadzībām, un valsts resursiem, kuri piešķirti, lai iegūtu biomasu enerģijas ražošanai.

2005.gadā ir izstrādāti un pieņemti vairāki normatīvie akti, kas regulē biodegvielas ražošanu un biodegvielas kvalitātes prasības. Nolūkā veicināt biodegvielas ražošanu un izmantošanu likumā “Par akcīzes nodokli” ir noteiktas samazinātas akcīzes nodokļa likmes fosilai degvielai, kurai ir pievienota biodegviela. Savukārt biodīzeļdegvielai, kas pilnībā iegūta no rapša sēklu eļļas, akcīzes nodokļa likme ir 0 LVL par 1000 kg.

Lai sekmētu biodegvielas ražošanu un patērēšanu, ir veikti vairāki pētījumi un izdota grāmata par biodegvielas ražošanas iespējām Latvijā. 2006.gadā gan bioetanola, gan biodīzeļdegvielas ražotājiem tika piešķirta finansiāli atbalstāmā kvota.

Ar informatīvo ziņojumju var iepazīties internetā: http://www.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=30250622 .

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par muitas kontroles punktu, kur jāvēršas, ievedot neapstrādātus dimantus

Valsts sekretāru sanāksmē 13.jūlijā tika izsludināts Ministru kabineta noteikumu grozījumu projekts, kas paredz novērst situāciju, kad nav noteikts konkrēts muitas kontroles punkts, kurā personai jāiesniedz nepieciešamie dokumenti, lai varētu ievestajiem Latvijā vai izvestajiem no Latvijas neapstrādātiem dimantiem piemērot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā vai izvešana (eksports). Paredzēts, ka persona, kas ievedīs neapstrādātus dimantus to laišanai brīvā apgrozībā, vienoto administratīvo dokumentu, nepieciešamos pavaddokumentus, T5 kontroleksemplāra oriģinālu un divas kopijas varēs iesniegt Valsts ieņēmumu dienesta Rīgas muitas reģionālās iestādes Apvienotajā muitas kontroles punktā “0206”, Maskavas ielā 427a, Rīgā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par jaunu likumu par valsts materiālajām rezervēm

Iekšlietu ministrija 13.jūlijā izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē pieteica likumprojektu “Valsts materiālo rezervju likums”, kas nosaka valsts materiālo rezervju mērķi, to veidošanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtību, finansēšanu, kā arī valsts institūciju, pašvaldību un komersantu kompetenci darbībās ar valsts materiālo rezervju resursiem.

Likumprojekts paredz, ka valsts materiālās rezerves ir valsts īpašumā esošo materiālo un finansiālo resursu kopums, kurš tiek izveidots un izmantots tikai likumā noteiktajā kārtībā. Likumprojektā ir noteikta atbildīgo institūciju kompetence valsts materiālo rezervju veidošanā, sniedzot Iekšlietu ministrijai priekšlikumus par nepieciešamajiem materiālo rezervju resursiem, to daudzumu uzdevumu izpildei katastrofās, kā arī materiālo rezervju veidošanai nepieciešamajiem finanšu līdzekļiem, iespējamiem materiālo rezervju resursu atbildīgajiem glabātājiem, lai nodrošinātu valsts materiālo rezervju gatavību un atbildīgo institūciju reaģēšanu katastrofās.

Likumprojektā ir ietverta sadaļa par valsts materiālo rezervju izmantošanu, nosakot gadījumus, kad ir pieļaujama valsts materiālo rezervju resursu iesaiste katastrofās, atbildīgo dienestu funkciju izpildes nodrošināšanai un katastrofu radīto seku likvidēšanai vai ierobežošanai.

Valsts materiālo rezervju resursu izmantošana būs pieļaujama arī civilās aizsardzības sistēmas mācībās un treniņos, lai jau iepriekš organizētu glābšanas dienestu apmācību ar valsts materiālo rezervju resursiem, tādējādi nodrošinot dienesta profesionalitāti glābšanas un seku likvidēšanas operācijās.

Likumprojekts paredz valsts materiālo rezervju resursu izmantošanu humānās palīdzības sniegšanai ārvalstīs, tādējādi veicinot starptautisko sadarbību un iespēju saņemt ārvalstu palīdzību, kad ar Latvijas rīcībā esošajiem materiālo rezervju resursiem nav iespējams novērst vai ierobežot katastrofu radītās sekas un garantēt valsts iedzīvotāju drošību.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par Juridiskās koledžas nolikuma apstiprināšanu

Valsts sekretāru 13.jūlija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu “Juridiskās koledžas nolikums” projektu.

Saskaņā ar Izglītības likuma 15.panta 24.punktu Juridiskā koledža darbojas uz nolikuma pamata, ko apstiprināja IZM.

Atbilstoši Augstskolu likuma grozījumiem, kas izsludināti līdz 2006.gada 23.martam, pārejas noteikumu 19.punktam, koledžai ir jānodrošina nolikuma atbilstība Augstskolu likumā noteiktajām prasībām. Tāpēc IZM, pamatojoties uz Augstskolu likuma 10.¹panta pirmo daļu, ir izstrādājusi noteikumu projektu “Juridiskās koledžas nolikums” un tas paredz, ka koledža darbojas uz nolikuma pamata, kuru kā noteikumus izdod MK pēc izglītības un zinātnes ministra ieteikuma. MK noteikumu projekts nosaka koledžas juridisko statusu; tās darbības pamatvirzienus un uzdevumus; pārstāvības un vadības institūciju un lēmējinstitūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, šo institūciju izveidošanas, ievēlēšanas un iecelšanas kārtību un sastāvu; akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību, tiesības un pienākumus; studiju programmu izstrādes un apstiprināšanas kārtību; struktūrvienību un filiāļu izveidošanas, reorganizācijas, likvidācijas kārtību; iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību; koledžas finansējuma avotus; nolikuma un tā grozījumu ierosināšanas un izstrādes kārtību; koledžas reorganizācijas un likvidācijas kārtību.

IZM: Par atpūtas bāzes “Braki” ēku nodošanu pašvaldībai

Valsts sekretāru 13.jūlija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) rīkojuma projektu “Par atpūtas bāzes “Braki” ēku nodošanu Madonas rajona pašvaldības īpašumā”.

MK rīkojuma projekts sagatavots, ņemot vērā Madonas rajona padomes 2006.gada 3.aprīļa protokollēmumā izteiktu lūgumu IZM bez atlīdzības Madonas rajona pašvaldības īpašumā nodot sporta bāzi “Braki” Ērgļu pagasta Madonas rajonā, kuru lieto Rīgas Tehniskā universitāte. Ēkas nav ierakstītas zemesgrāmatā un nav pasūtītas ēku inventarizācijas lietas.

Sporta bāze “Braki” dibināta ar Latvijas PSR augstākās un vidējās speciālās izglītības ministra 1969.gada 3.aprīļa rīkojumu Nr.74. Tā kā bāzes veidošanai netika piešķirts pietiekams finansējums, Rīgas Tehniskā universitāte nav izveidojusi modernu sporta bāzi un kā 2006.gada 9.aprīļa vēstulē Nr.01-53 informē Rīgas Tehniskās universitātes kanclers, atsavināmās ēkas jau piecus gadus netiek apsaimniekotas un izmantotas. Rīgas Tehniskā universitāte piekrīt nodot Madonas rajona pašvaldības īpašumā Rīgas Tehniskās universitātes bilancē esošās ēkas “Braki”.

Ērgļu Būvvalde 2004.gada 30.jūnija izziņā Nr.551 informē, ka atpūtas bāze “Braki” atrodas uz zemesgabala, kas ar Ērgļu pagasta padomes 1995.gada 27.novembra lēmumu nodots Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejam pastāvīgā lietošanā.

Madonas rajona padomes 2006.gada 3.aprīļa protokollēmumā ievaddaļā norādīts, ka Rīgas Tehniskās universitātes bilancē esošā dzīvojamā māja ar pagrabu un šķūni ir nepieciešami R.Blaumaņa memoriālās mājas “Braki” uzturēšanai, dažādu muzeja eksponātu izvietošanai, muzeja izstāžu veidošanai un citām ar muzeja darbību saistītām aktivitātēm. Ar Latvijas PSR 1958.gada 12.marta Ministru padomes lēmumu Nr.124 “Par memoriālajām mājām” R.Blaumaņa memoriālai mājai “Braki” ir piešķirts Madonas novadpētniecības muzeja filiāles statuss.

IZM: Par grozījumiem, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā

Valsts sekretāru 13.jūlija sanāksmē Izglītības un zinātnes ministrija pieteica izskatīšanai Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu “Grozījums MK 2005.gada 25.oktobra noteikumos Nr.787 “Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru””.

Noteikumu projekts paredz, ka turpmāk naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā MK piešķirs reizi gadā.

Šāda naudas balvu piešķiršanas kārtība palīdzēs vienlīdzīgāk piešķirt naudas balvas par sasniegumiem, kas gūti gada sākumā un gada beigās – par vienāda līmeņa sacensībām piešķirt vienādas naudas balvas. Pašreiz ir iespējams, ka finanšu resursu trūkuma dēļ gada beigās piešķirtās naudas balvas ir mazākas nekā gada sākumā, kaut arī sasniegums ir vienādi vērtējams.

Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

LM: Par sociālās rehabilitācijas saņemšanu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem

Lai veicinātu pēc iespējas ātrāku cietušo atlabšanu no cilvēku tirdzniecības rezultātā gūtajām traumām, pēc Labklājības ministrijas (LM) ierosinājuma, ar 2007.gada 1.janvāri sociālās rehabilitācijas pakalpojumus šiem cilvēkiem būs iespēja saņemt, pamatojoties uz sociālo pakalpojumu sniedzēja (rehabilitācijas centra) atzinumu.

Savukārt līdz šim sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēks varēja saņemt tikai tad, kad tika atzīts par cietušo noziedzīgā nodarījumā. Šādu atzinumu izsniedza kompetenta institūcija, piemēram, policija.

LM uzskata, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēks ir tiesīgs saņemt, negaidot kriminālprocesa virzītāja vai izmeklēšanas grupas dalībnieka lēmumu, ar kuru viņš tiek atzīts par cietušo krimināllietā. Tādēļ LM iecerējusi, ka turpmāk sociālo pakalpojumu sniedzējs veiks atbilstošu cietušā novērtējumu ar mērķi noteikt, vai viņam ir tiesības saņemt valsts finansēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu.

Šāda iecere iekļauta 13.jūlijā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātajos grozījumos Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par kārtību, kādā cilvēku tirdzniecības upuri saņem sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un prasībām sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzējiem”.

2005.gadā sociālā rehabilitācija tika nodrošināta 22 cilvēkiem, savukārt šogad par valsts budžeta līdzekļiem pakalpojumus saņēma tikai divi cietušie. Tas skaidrojams ar to, ka esošie noteikumi ierobežo to cilvēku skaitu, kas var saņemt sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Pēc LM aprēķiniem, 2007.gadā papildus nepieciešami 77 tūkstoši latu, lai sniegtu minētos pakalpojumus 50 cietušajiem.

Atgādinām, ka LM no 2006.gada ieviesa valsts apmaksātus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus cilvēku tirdzniecības upuriem. Sociālās rehabilitācijas mērķis ir palīdzēt atgūties cilvēkam no cilvēku tirdzniecības rezultātā gūtajām traumām, kā arī novērst iespēju cietušajam tikt atkārtoti savervētam vai pakļautam ekspluatācijai.

LM: Par darba izsaukumu apstiprināšanas un darba atļauju saņemšanas vienkāršošanu

Lai darba devējiem samazinātu administratīvos šķēršļus un pārņemtu Eiropas Savienības direktīvās noteikto normu prasības, Labklājības ministrija (LM) rosina vienkāršot darba izsaukumu apstiprināšanu un darba atļauju saņemšanu ārzemniekiem.

Saskaņā ar LM izstrādāto noteikumu projektu darba devējam Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālē turpmāk vairs nebūs jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izsniegta izziņa par viņa nodokļu parādiem. Tā vietā darba devējam iesniegumā, kurā pamatota nepieciešamība nodarbināt ārzemnieku, būs jāietver tikai apliecinājums, ka viņam nav VID administrēto nodokļu parādu. Atbilstoši LM ierosinājumam plānots, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) bez darba devēja darba izsaukuma apstiprināšanas NVA izsniegs darba atļaujas ārzemniekiem, kuri Latvijā atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem. Minētās darba atļaujas tiks izsniegtas arī tiem cilvēkiem, kuriem piešķirts pastāvīgā iedzīvotāja statuss citā ES dalībvalstī, vai viņu ģimenes locekļiem, ja viņi vienu gadu būs jau uzturējušies un strādājuši Latvijā saskaņā ar Imigrācijas likumu. Atvieglotā kārtībā darba atļaujas tiks izsniegtas arī ārzemnieku, kam Patvēruma likumā noteiktajā kārtībā piešķirts alternatīvais statuss, ģimenes locekļiem.

LM iecere atspoguļota noteikumu par darba atļaujām ārzemniekiem grozījumos, kuri 13.jūlijā izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Pēc PMLP statistiskās informācijas, laikā no 1998.gada līdz 2006.gada 30.jūnijam Latvijā bēgļa statuss piešķirts deviņiem cilvēkiem un alternatīvais statuss – deviņiem cilvēkiem. PMLP prognozes liecina, ka bēgļu statusu 2006.gadā varētu piešķirt 10 ārzemniekiem, bet alternatīvo statusu – 30 ārzemniekiem.

Atgādinām, ka saskaņā ar Patvēruma likumu uz bēgļa statusu var pretendēt persona, kura nav Latvijas pilsonis un kura ierodas vai atrodas Latvijas Republikā tāpēc, ka pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, – savas iepriekšējās mītnes zemē, un kura šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību.

Savukārt alternatīvais statuss tiek piešķirts personai, kurai nevar piešķirt bēgļa statusu saskaņā ar iepriekšminētajā likumā noteiktām prasībām, ja ir pamatojums uzskatīt, ka šai personai iepriekšējās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana, kā arī, ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai, ja šī persona ir bezvalstnieks, savas iepriekšējās mītnes zemē.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

RAPLM: Par dokumentiem valsts dzīvojamo māju nodošanai pašvaldībām

13.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināti divi rīkojuma projekti – “Par valsts dzīvojamo māju nodošanu pašvaldību īpašumā” un “Par valsts dzīvojamo māju neprivatizētās daļas nodošanu pašvaldību īpašumā”. Pirmais no tiem paredz valsts īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopā ar valstij piekritīgiem zemes gabaliem, kā arī valstij piekritīgos dzīvokļa īpašumus nodot tās pašvaldības īpašumā, kuras administratīvajā teritorijā atrodas attiecīgais nekustamais īpašums.

Savukārt rīkojuma projekts “Par valsts dzīvojamo māju neprivatizētās daļas nodošanu pašvaldību īpašumā” paredz, ka valsts dzīvojamās mājas un dzīvojamo māju neprivatizētās daļas tiek nodotas to pilsētu un pagastu pašvaldību īpašumā, kuru administratīvajā teritorijā attiecīgās mājas atrodas. Šajā kategorijā ietilpst dzīvojamās mājas un dzīvojamās mājās valsts īpašumā esošie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas, par kuru privatizēšanu nav noslēgti pirkuma līgumi un kuras nav nodotas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai.

Ja pilsētas, novada vai pagasta pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu pārņemt dzīvojamās mājas neprivatizēto daļu, tā tiek nodota pilsētas, novada vai pagasta pašvaldības īpašumā saskaņā ar noteikumiem “Par valsts dzīvojamo māju neprivatizētās daļas nodošanu pašvaldību īpašumā”.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Komunikācijas nodaļa

TM: Par sertificēšanas kārtību zemes kadastrālās uzmērīšanas darbiem

13.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Sertificēšanas kārtība zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai”, kas nosaka sertifikāta zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību, sertifikāta anulēšanas kārtību, sertificēto personu darbības uzraudzības kārtību, valsts nodevas likmi un maksāšanas kārtību, kā arī civiltiesiskās apdrošināšanas kārtību un apdrošināšanas līguma minimālo apmēru.

Pašlaik licenci izsniedz komersantam (juridiskai personai), nevis konkrētai fiziskai personai, kura veic iepriekš minētos darbus. Šis fakts nelabvēlīgi ietekmē sniegto pakalpojumu kvalitāti un apgrūtina licencētās personas uzraudzību. Līdz šim ārējā normatīvā aktā nav bijusi noteikta uzraudzības kārtība, kas to padarīja mazāk efektīvu.

Sertificēšanas kārtībā zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanai noteiks, kā tiks sertificētas fiziskas personas, kuras veiks zemes kadastrālās uzmērīšanas darbus, kā arī to profesionālās darbības uzraudzību, lai nodrošinātu kvalitatīvu, profesionālu pakalpojuma sniegšanu, tādējādi aizstāvot patērētāju un valsts intereses. Noteikumu projekts pēc būtības aizstās līdz šim noteikto licencēšanas pagaidu kārtību un novērsīs pastāvošās problēmas uzraudzības jautājumos, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Šis projekts ietekmēs Valsts zemes dienesta un aptuveni 90 komersantu darbību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Valsts kancelejai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei.

TM: Par licencēšanas kārtību zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem

13.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Licencēšanas kārtība zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem”, kas nosaka kārtību, kādā komersantam (individuālajam komersantam vai komercsabiedrībai) izsniedz un anulē licenci zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzisko un kartogrāfisko darbu veikšanai. Tāpat tiks noteikta licencēto personu darbības uzraudzības kārtība, valsts nodevas likme un maksāšanas kārtība, apdrošināšanas līguma minimālā summa un apdrošināšanas noteikumi.

Pašlaik Valsts zemes dienesta (VZD) zemes ierīcības, kadastrālās uzmērīšanas, ģeodēzijas un kartogrāfijas darbu licencēšanas komisija izsniedz speciālās atļaujas (licences) zemes kadastrālās uzmērīšanas, zemes ierīcības, ģeodēziskajiem un kartogrāfiskajiem darbiem, pamatojoties uz Ministru kabineta 2005.gada 27.septembra noteikumiem par licences izsniegšanas pagaidu kārtību. Šie noteikumi tika izdoti saskaņā ar likumu “Par Valsts zemes dienestu”. Tomēr šie noteikumi paredz tikai licences izsniegšanas, pagarināšanas un anulēšanas kārtību, bet nereglamentē valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību, kā arī apdrošināšanas un uzraudzības kārtību. Šo iemeslu dēļ nav iespējams efektīvi nodrošināt licencēto personu uzraudzību, kas rada vidi, kurā netiek pienācīgi aizstāvētas patērētāju tiesības, teikts noteikumu projekta anotācijā.

Jaunajā noteikumu projektā ir precizēti un sīki aprakstīti pienākumi un tiesības komersantiem, kuri pretendē uz licences saņemšanu vai licences termiņa pagarināšanu. Precizēta komisijas darbība, tās lēmumu pieņemšanas procedūra, kā arī lēmumu apstrīdēšanas kārtība, vadoties no praksē apzinātajiem trūkumiem un nepilnībām spēkā esošo noteikumu redakcijā. Kā papildu nodrošinājums kalpos arī pienākums pakalpojuma sniedzējiem apdrošināt savas civiltiesiskās atbildības risku, lai nepilnīga pakalpojuma sniegšanas rezultātā līdz minimumam samazinātu zaudējumus trešajām personām un komersantam.

Noteikumu projekts ietekmēs aptuveni 90 komersantus, kuri šobrīd veic licencēto darbību, VZD darbību, Tieslietu ministrijas un Aizsardzības ministrijas darbību.

Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, Vides ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam un Valsts kancelejai.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par darba samaksu ārstniecības personām

13.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par darba samaksu ārstniecības personām”, kas noteiks darba samaksu visām ārstniecības personām, kuras sniedz no valsts budžeta apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus ārstniecības iestādēs, kas noslēgušas līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru par sniegto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu.

Šobrīd ārstniecības personām darba samaksu regulē vairāki atsevišķi Ministru kabineta noteikumi, līdz ar to radot jucekli un nereti arī neskaidrības. Noteikumi izstrādāti arī, lai nodrošinātu ārstniecības personu darba samaksas pieaugumu atbilstoši Ministru kabineta pamatnostādnēm “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē”.

Atbilstoši citiem normatīvajiem aktiem Noteikumu projektā tiks noteikta arī zemākā darba algas likme.

Pamatnostādnēs “Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpē” ir noteikts, ka ārstniecības personu darba samaksas apjoms ir proporcionāls tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksai, proti, ārsta vidējā darba samaksa ir divas reizes lielāka nekā tautsaimniecībā nodarbināto vidējā darba samaksa. Pamatnostādnēs noteiktais jau ir sasniegts un no šā gada 1.jūlija ārstu vidējā darba samaksa ir divas reizes lielāka nekā tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksa. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes aktualizēto informāciju ir pieaugusi arī vidējā darba samaksa tautsaimniecībā nodarbinātajiem, līdz ar to proporcionāli ir jāpalielina arī vidējā darba samaksa ārstniecības personām. Tādējādi ārstu vidējā darba samaksa no 440 latiem ir jāpalielina līdz 512 latiem, vidējam ārstniecības personālam no 264 latiem līdz 307 latiem, jaunākajam ārstniecības personālam no 176 latiem līdz 205 latiem. Vidējā visu ārstniecības personu darba samaksa no 290 latiem jāpalielina līdz 337 latiem.

Lai nodrošinātu ārstniecības darba samaksu atbilstoši pieaugumam šā gada otrajā pusē un 2007.gadā bāzē nepieciešams finansējums 34,92miljonu latu apmērā, bet, lai realizētu nākamo pieaugumu 2007.gadā, papildus nepieciešami vēl 31,75 miljoni latu.

Noteikumi vēl jāpieņem Ministru kabinetā. Paredzēts, ka tie stāsies spēkā 2007.gada 1.janvārī.

VesM: Par kārtību zāļu iegādei un uzglabāšanai

Valsts sekretāru 13.jūlija sanāksmē izsludināts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās”. Tas noteiks kārtību, kādā ārstniecības un sociālās aprūpes institūcijas iegādājas, uzglabā un izlieto zāles. Noteikumi attieksies arī uz narkotisko zāļu un psihotropo zāļu uzskaites un iznīcināšanas kārtību.

Saskaņā ar noteikumiem ārstniecības un sociālās aprūpes iestādes vadītājs nozīmē personu, kas ir atbildīga par zāļu iegādi, uzglabāšanu, uzskaiti un iznīcināšanu. Iestādes vadītājs ir atbildīgs par to, lai zāles nenokļūtu nelegālā apritē un netiktu lietotas ļaunprātīgi, nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs noteikt stingrākus kontroles pasākumus atsevišķām zālēm, kā arī nodrošina, ka Valsts farmācijas inspekcijas inspektoriem atbildīgās amatpersonas klātbūtnē ir brīva pieeja gan zālēm, gan nepieciešamajiem dokumentiem.

Noteikumi paredz, ka reģionālajās un lokālajās daudzprofilu ārstniecības iestādēs un ārstniecības iestādēs, ko tieši finansē no valsts budžeta, tiek izveidota zāļu komiteja, kas izstrādā ārstniecības iestādē lietojamo zāļu sarakstu, veicina racionālu zāļu lietošanu iestādē, analizē zāļu apriti, veicina zāļu lietošanas izraisīto blakusparādību uzraudzību un nodrošina ārstniecības personām saņemt neatkarīgu informāciju par zālēm.

Noteikumi nosaka, kādas ārstniecības iestādes un sociālās aprūpes institūcijas drīkst iegādāties zāles, un kārtību, kādā zāles no zāļu lieltirgotavas iegādājas ārstniecības iestādes, kurās nav slēgta tipa aptiekas, un sociālās aprūpes institūcijas. Noteikumi vēl jāpieņem Ministru kabinetā. Pēc šo noteikumu pieņemšanas spēku zaudēs Ministru kabineta 28.09.1999. noteikumi Nr.333 “Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas un uzskaites kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās”.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par atbildīgo institūciju noteikšanu Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības nodrošināšanai

Valsts sekretāru 13.jūlija sanāksmē izsludināts Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātais rīkojuma projekts par atbildīgo institūciju noteikšanu Eiropas Zivsaimniecības fonda vadības nodrošināšanai. Dokumenta mērķis ir noteikt atbildīgās institūcijas, kas veiktu vadošās iestādes, audita iestādes, sertificējošās iestādes, starpniekinstitūcijas un maksājumu iestādes funkcijas Latvijā attiecībā uz Eiropas Savienības (ES) līdzfinansēto atbalstu zivsaimniecības nozarei.

Jaunas institucionālās sistēmas izveides nepieciešamību nosaka fakts, ka šobrīd spēkā esošais struktūrfondu vadības institucionālais ietvars laika posmam no 2004. līdz 2006.gadam un izstrādes stadijā esošie Finanšu ministrijas sagatavotie normatīvo aktu projekti, kas nodrošinās ES struktūrfondu un kohēzijas fondu ieviešanu jaunajā programmēšanas periodā 2007.–2013.gadam, neattieksies uz Eiropas Zivsaimniecības fondu 2007.–2013.gada programmēšanas periodā. Rīkojuma projektā noteikts, ka vadošās iestādes un audita iestādes funkcijas veic ZM, kā arī Zemkopības ministrija izveido un apstiprina uzraudzības komitejas sastāvu. Savukārt sertificējošās iestādes funkcijas veic Valsts kase, bet starpniekinstitūcijas funkcijas veic Lauku atbalsta dienests. Tāpat maksājumu iestādes (iestāde, kas saņem maksājumus no Eiropas Komisijas un kas veic to izmaksu atbalsta pretendentiem) funkcijas veic Lauku atbalsta dienests, kas nodrošina arī starpniekinstitūcijas un maksājumu iestādes funkciju nepārklāšanos dienesta ietvaros.

Rīkojums stāsies spēkā pēc tā akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par izmaiņām izglītības iestādēs tirgotā piena cenās

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi kārtību, kādā tiek piešķirts, administrēts un uzraudzīts Eiropas Savienības atbalsts piena produktu piegādei izglītojamiem vispārējās izglītības iestādēs, kas izsludināta 13.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē.

Normatīvais akts paredz pilnveidot šī atbalsta administrēšanas un uzraudzības kārtību. Tāpat ar normatīvā akta grozījumiem noteiktas izmaiņas maksimālajās cenās, par kādām piens un piena produkti tiek realizēti izglītības iestādēs 200 un 250 mililitru porcijās.

Grozījumi noteikumos stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

ZM: Par prasībām mājas dzīvnieku barības tirdzniecības vietām

Zemkopības ministrija ir izstrādājusi prasības barības tirdzniecības vietai, kur pārdod mājas (istabas) dzīvnieku barības maisījumus, un šīs tirdzniecības vietas reģistrācijas kārtību, kas izsludinātas 13.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē. Normatīvajā aktā noteikts, ka tirdzniecības vietā atļauts pārdot mājas dzīvnieku barības maisījumus no atvērta oriģinālā iepakojuma, kas nav lielāks par 50 kg. Pārdevējam pēc pircēja lūguma jāizsniedz viņam rakstveida informācija, kas atbilst attiecīgā barības maisījuma oriģinālā iepakojuma marķējumā norādītajai informācijai. Tāpat tirdzniecības vietā jāizveido un jāuztur barības maisījumu reģistrs (barības maisījumu daudzums, partijas numurs un izplatītāja (ražotāja) nosaukums un adrese), kas nodrošina attiecīgo produktu izsekojamību.

Prasības stāsies spēkā pēc to akceptēšanas valdībā un publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa