Par Kazahstānas prezidenta valstsvizīti 17.–18.jūlijā

Latvijas Valsts prezidentes VairasVīķes-Freibergas un Kazahstānas Republikas prezidenta Nursultana Nazarbajeva Kopīgais paziņojums

Atbildot uz Latvijas Valsts prezidentes V.Vīķes-Freibergas ielūgumu, 2006.gada 17.–18.jūlijā Kazahstānas Republikas prezidents Nursultans Nazarbajevs uzturējās Latvijas Republikā valstsvizītē.

Tikšanās laikā abu valstu prezidenti pārrunāja aktuālos divpusējo attiecību un starptautiskos jautājumus, kā arī apliecināja abpusēju vēlmi stiprināt Latvijas un Kazahstānas attiecības, mieru un stabilitāti reģionālā un pasaules mērogā.

Latvijas un Kazahstānas valstu vadītāji vienojās pielikt visas pūles savstarpēji izdevīgas ekonomiskās sadarbības un tirdzniecības turpmākā attīstīšanā. Kā perspektīvas turpmākās sadarbības jomas tika minētas transports un tranzīts, lauksaimniecība, rūpniecība, kā arī vairāku infrastruktūras projektu īstenošana.

Pārrunu laikā tika norādīts uz Latvijas transporta infrastruktūras attīstības augsto līmeni. Šajā sakarā valstu vadītāji atzīmēja, ka Latvijas transporta–tranzīta potenciāla izmantošana iekļaujas koncepcijā par austrumu–rietumu tranzīta koridoru.

Šajā kontekstā abu valstu vadītāji pauda cerību, ka pirmais liela mēroga Latvijas–Kazahstānas kopuzņēmums graudu pārkraušanai Ventspils brīvostā kļūs par paraugu tālākai sadarbības paplašināšanai starp abu valstu uzņēmējiem.

Ņemot vērā Kazahstānas daudzvektoru enerģētikas stratēģiju, puses atzīmēja Latvijas naftas tranzīta koridora konkurētspēju un perspektīvas ilgtermiņa izmantošanai Kazahstānas naftas transportēšanai uz pasaules tirgiem.

Abu valstu vadītāji uzsvēra, ka liela nozīme ir savstarpējo kontaktu attīstīšanai starp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tūrismā, kultūrā, izglītībā un zinātnē, veselības aizsardzībā un sportā.

Sarunu laikā uzmanība tika pievērsta iespējām aktivizēt politisko dialogu starp Latvijas Republiku un Kazahstānas Republiku, starpvaldību un starpparlamentu sadarbību, kā arī konsultācijas abām pusēm svarīgos divpusējo attiecību un starptautiskajos jautājumos.

Tika uzsvērta Latvijas un Kazahstānas Starpvaldību komisijas svarīgā loma ekonomikas un zinātniski tehniskās sadarbības jomā, lai operatīvi risinātu aktuālos ekonomiskās sadarbības jautājumus.

Valstu vadītāji norādīja, ka Kazahstānas un Latvijas nostāja ir līdzīga svarīgākajos reģionālajos un starptautiskajos jautājumos. ANO reformu jautājumā puses uzskata, ka jākoncentrējas uz organizācijas centrālās lomas nostiprināšanu starptautiskajās lietās, tās efektivitātes paaugstināšanu un potenciāla izmantošanu, apzinoties jaunos draudus un izaicinājumus pastāvošajai pasaules kārtībai. ANO pārvaldes reformām jābalstās uz vienprātības principu un pilnībā jāatspoguļo organizācijas dalībvalstu kolektīvās intereses.

Kazahstānas puse ierosināja Latvijas pusei atbalstīt Kazahstānas Republikas iniciatīvu kļūt par EDSO priekšsēdētājvalsti 2009.gadā, atzīmējot, ka tās prezidentūra tiks balstīta uz šādiem principiem – reģionālās drošības nostiprināšanu, civilizāciju dialoga un tolerances attīstīšanu, Eirāzijas komponentes pastiprināšanu EDSO darbā. Latvijas puse izteica atbalstu Kazahstānas kandidatūrai EDSO priekšsēdētāja amatam, atzīmējot, ka priekšsēdētāja funkcijas uzliek īpašu atbildību ievērot EDSO standartus un principus.

Nosodot terorisma aktus, kas apdraud mieru un drošību, puses izteica atbalstu starptautiskās sabiedrības pūlēm cīņā ar starptautisko terorismu visās tā formās un izpausmēs, kā arī apliecināja gatavību pastiprināt savu sadarbību šajā jomā.

Latvija arī augstu novērtēja Kazahstānas Republikas ieguldījumu kodolatbruņošanās un kodolieroču neizplatīšanas procesā, starptautiskās un reģionālās drošības un stabilitātes stiprināšanā, ko veicina Kazahstānas iniciatīva sasaukt sanāksmi par savstarpēju sadarbību un uzticības veicināšanu Āzijā.

Puses uzsvēra, ka ir jāattīsta sadarbība Eiroatlantiskās partnerības padomes un Partnerattiecības mieram ietvarā, lai veicinātu drošības un stabilitātes uzturēšanu pasaulē. Latvija izteica atbalstu Kazahstānas un NATO sadarbībai Individuālās partnerības rīcības plāna ietvaros.

Kazahstānas puse apsveica Latvijas aktīvu iesaistīšanos Eiropas kaimiņu politikas īstenošanā Eiropas Savienības Kopējās ārējās un drošības politikas ietvaros. Šajā sakarā puses vienojās par aktīvāku kopdarbību jautājumos, kas skar Kazahstānas un Eiropas Savienības sadarbību politikas un ekonomikas jautājumos.

Puses atzīmēja, ka Kazahstānas iestāšanās Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) veicinās Kazahstānas pilnīgu integrāciju pasaules ekonomikā un padziļinās tirdznieciski ekonomiskās saites starp abām valstīm. Šajā sakarā Latvijas puse izteica gatavību sniegt vispusīgu atbalstu Kazahstānai iestāšanās PTO jautājumos.

Puses pauda viedokli, ka Kazahstānas prezidenta valstsvizīte Latvijā būs jauns impulss divpusējās sadarbības tālākai attīstīšanai dažādās jomās. Divpusējās sadarbības aktivizēšanās kalpos arī miera un stabilitātes stiprināšanai reģionālā un globālā mērogā.

Parakstīts Rīgā 2006.gada 18.jūlijā, divos eksemplāros, katrs latviešu un kazahu valodā.

Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas tosts Valsts vakariņās par godu Kazahstānas prezidentam Nursultanam Nazarbajevam:

Abu valstu prezidenti, dodoties nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā Foto: Normunds Mežiņš, A.F.I.

Valsts prezidente Latvijas Okupācijas muzejā, Kazahstānas prezidentu iepazīstinot ar Latvijas vēsturi Foto: Toms Kalniņš, A.F.I.

Augsti godātais prezidenta kungs! Ekselences! Dāmas un kungi!
Ar patiesu prieku sveicu jūs, prezidenta kungs, kā savu viesi šovakar Melngalvju namā, mūsu senās galvaspilsētas vienā no viskrāšņāk atdzimušajām celtnēm. Mēs, visi klātesošie, esam liecinieki un līdzdalībnieki pirmajai Kazahstānas prezidenta vizītei Latvijā, kas ieies mūsu abu valstu attiecību vēsturē. Es ceru, ka šī vizīte būs pienācīga atbilde tai viesmīlībai, ko jūs, prezidenta kungs, izrādījāt man 2004.gadā, esot oficiālā vizītē jūsu valstī.
Kaut arī mūsu valstis ir vairāku tūkstošu kilometru tālumā viena no otras, šodienas modernie satiksmes līdzekļi un it īpaši – sakaru tehnika ļauj šo attālumu pārvarēt bez grūtībām. Tas dod mums jaunas iespējas būt labāk informētiem vienam par otru, aktīvi sekot līdzi procesiem, kas notiek katrā no valstīm. Ir pieaugusi arī savstarpējā ieinteresētība attīstīt mūsu divpusējās attiecības. Pēdējo gadu laikā mums patiesi ir arī izdevies tās intensificēt ar savstarpējām vizītēm un ekonomiskajiem sakariem. Savu ieguldījumu šajos procesos ir devusi Latvijas vēstniecības atvēršana jūsu galvaspilsētā Astanā.
Šovakar mēs atrodamies simboliskā ēkā. Melngalvju nams, kura vēsture aizsākās tālā pagātnē 1334.gadā un kas daudzām rīdzinieku paaudzēm kalpoja kā ietekmīgās tirgotāju ģildes pulcēšanās vieta. Arī mūsu šīsdienas sarunās ekonomikas un tirdzniecības jautājumiem bija ierādīta ievērojama vieta. Mēs apspriedām ekonomiskās sadarbības nākotnes iespējas. Te liela loma ir mūsu valstu stratēģiski nozīmīgajam ģeogrāfiskajam novietojumam – Latvija ar savām attīstītajām ostām un tranzīta infrastruktūru atrodas ceļā no austrumiem uz Eiropas Savienības kopējo tirgu, un Kazahstāna kā tranzīta mezgls sauszemes ceļā ir starp Eiropu un Ķīnu. Izmantojot šos dabiskos apstākļus, abām valstīm patiesi ir liels sadarbības potenciāls.
Mēs pārrunājām arī pēdējā laikā īpaši aktuālos enerģētikas drošības jautājumus. Latvijas skatījumā Kazahstāna ar saviem ļoti bagātajiem enerģijas resursiem var dot ievērojamu ieguldījumu enerģētikas drošības garantēšanai ne tikai Cetrālāzijā, bet arī Eiropā.
Šodienas sarunās svarīga vieta bija vairākām globāla rakstura tēmām. Pirmkārt, tie bija stabilitātes un drošības jautājumi, kas ir vienlīdz svarīgi kā Eiropā, tā Āzijas kontinentā un citur pasaulē. Viens no veidiem, kā veicināt stabilitāti, ir stiprināt reģionālo sadarbību. Latvija vienmēr ir bijusi viens no reģionālās sadarbības dzinējspēkiem Baltijas jūras reģionā. Uzskatām, ka izvērsta sadarbība Centrālāzijas reģiona ietvaros var dot ievērojamu ieguldījumu reģiona stabilitātei un augšupejai, un Kazahstānai ir visas iespējas uzņemties iniciatīvu šajā procesā.
Latvijai un Kazahstānai ir laba sadarbības pieredze starptautiskajās organizācijās, kur ne vienreiz vien tās ir viena otru atbalstījušas. Globālajā kontekstā mūsu abu valstu interešu lokā ir lielo starptautisko organizāciju kā ANO un EDSO nākotne, tāpēc mēs šodien pārrunājām arī tos reformu jautājumus, kas ir svarīgi, lai abas šīs organizācijas nākotnē vēl efektīvāk varētu reaģēt uz dažādiem izaicinājumiem, ar kuriem pasaules sabiedrībai nākas sastapties. Latvija uztver Kazahstānas vēlmi būt par priekšsēdētājvalsti Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā 2009.gadā kā vēlmi apliecināt, ka Kazahstānai ir svarīgi tie principi un valstu saistības, kas ir EDSO darbības pamatā, un Kazahstāna ir gatava uzņemties vadošu lomu šajā organizācijā.
Prezidenta kungs!
Latvija lepojas ar savu seno galvaspilsētu Rīgu, kuras gadu skaits jau pārsniedz astoņus simtus. Tajā pašā laikā mēs ar lielu apbrīnu sekojam tam, kā Kazahstāna ceļ un attīsta no jauna savu galvaspilsētu auglīgās stepes vidū. Skaidrs, ka tik atšķirīgā situācijā katra no pašvaldībām sastopas ar atšķirīgām problēmām, tāpēc jo vairāk priecē tas, ka abas pilsētas gan saskata iespējas, gan arī ir izteikušas gatavību sadarbībai. Mūsu galvaspilsētu – Rīgas un Astanas – ievēlētās amatpersonas šodien ar saviem parakstiem apstiprināja apņemšanos stiprināt savstarpējo sadarbību tādās jomās kā veselības aizsardzība, kultūra, izglītība, tūrisms un citās, kas ir svarīgas ikvienas pašvaldības un ikviena tās iedzīvotāja dzīvē.
Atļaujiet man, prezidenta kungs, izteikt cerību, ka nākotnē plauks gan mūsu valstis, gan galvaspilsētas, un pacelt šo glāzi par Latvijas un Kazahstānas valstu draudzību un veiksmīgu sadarbību mūsu tautu nākotnes un labklājības vārdā!
Par jūsu, prezidenta kungs, veselību!

Ministru prezidents, tiekoties ar Kazahstānas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu

18.jūlijā Ministru prezidents Aigars Kalvītis tikās ar Kazahstānas Republikas prezidentu Nursultanu Nazarbajevu. Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja Latvijas un Kazahstānas divpusējo attiecību jautājumus.

A.Kalvītis sveica N.Nazarbajeva kungu Latvijā, minot, ka šī ir pirmā Kazahstānas Republikas prezidenta vizīte Latvijā. A.Kalvītis raksturoja Kazahstānu kā nozīmīgu un perspektīvu Latvijas sadarbības partneri visā Centrālāzijas reģionā, vienlaikus norādot arī uz Latvijas kā ES dalībvalsts lielajām iespējām.

Ministru prezidents minēja, ka pēdējos gados Latvijas–Kazahstānas attiecībās paralēli aktīvai sadarbībai ekonomikā arvien aktīvāks kļūst politiskais dialogs. Amatpersonas bija vienisprātis, ka attīstījušās ir abu valstu ekonomiskās un diplomātiskās attiecībās. Tomēr sadarbības paplašināšanai un padziļināšanai vēl ir ļoti liels potenciāls un iespējas.

Kazahstānas prezidents lielu uzmanību veltīja abu valstu ekonomiskajām sadarbības iespējām, aicinot Latvijas uzņēmējus aktivizēt sadarbību ar Kazahstānu, norādīt uz vēlmi izmantot Latvijas ostas tranzītam. Nazarbajeva kungs norādīja uz nepieciešamību turpināt Latvijas–Krievijas attiecību ievirzīšanu pragmatiskā gultnē, kas noteikti veicinātu Kazahstānas kravu tranzītu caur Latvijas ostām, solot Kazahstānas palīdzību un atbalstu.

Ministru prezidents izteica Latvijas vēlmi noslēgt līgumu par savstarpējo tiesisko palīdzību, kā arī minēja vairākas citas jomas, kurās Latvijas puse būtu ieinteresēta veidot sadarbību ar partneriem no Kazahstānas, tās ir – izglītība, informācijas tehnoloģijas, kā arī iespējas sadarboties tranzīta biznesa jomā, saskatot ilgtermiņa sadarbības perspektīvas Kazahstānas naftas transportēšanai uz pasaules tirgiem, izmantojot Latvijas naftas tranzīta koridora infrastruktūru. Kazahstānas puse savukārt norādīja uz savu ieinteresētību sadarboties celtniecības, izejmateriālu piegādes, mēbeļu importā no Latvijas, kā arī lidostu sadarbības attīstīšanā.

Amatpersonas atzinīgi vērtēja abu pušu ieinteresētību sadarboties jauna sauszemes transporta koridora izveidē starp Āziju un Eiropu. A.Kalvītis ar gandarījumu minēja Latvijas loģistikas konsultantu līdzdalību Kazahstānas nozīmīgajos tranzīta projektos Ķīnas un Krievijas robežpunktos.

Tikšanās notika draudzīgā un lietišķā atmosfērā, un sarunas nobeigumā Kazahstānas prezidents teica, ka nav lielu un mazu valstu – visas ir līdzvērtīgas savos centienos un sadarbībā, bet par lielām valstis padara cilvēki, kas strādā savu valstu interesēs.

Amatpersonu tikšanās notika Kazahstānas prezidenta N.Nazarbajeva valstsvizītes Latvijā ietvaros.

Ilze Greiškalna,Valsts kancelejas Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece