I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas citu Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi (turpmāk - Savienības pilsoņi) un viņu ģimenes locekļi, kā arī kārtību, kādā minētās personas izraida no Latvijas Republikas.

2. Noteikumu mērķis ir īstenot personu brīvas pārvietošanās principu.

3. Noteikumu izpratnē Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir:

3.1. Savienības pilsoņa laulātais;

3.2. Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā lejupējā līnijā, kas nav sasniedzis 21 gada vecumu vai atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā;

3.3. Savienības pilsoņa vai viņa laulātā radinieks taisnā augšupējā līnijā, kas atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā;

3.4. persona, kas atrodas Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā un kurai ir bijusi kopīga saimniecība ar Savienības pilsoni viņa iepriekšējā mītnes valstī.

4. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis Latvijas Republikā ir nodibinājis darba tiesiskās attiecības vai ir pašnodarbināta persona, viņam nav nepieciešama darba atļauja.

5. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz reģistrācijas apliecību. Reģistrācijas apliecībā iekļauj šādu informāciju:

5.1. reģistrācijas apliecības numuru;

5.2. personas uzvārdu un vārdu (vārdus);

5.3. personas kodu;

5.4. reģistrācijas datumu;

5.5. norādīto dzīvesvietu.

6. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš ir Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz pastāvīgās uzturēšanās apliecību. Pastāvīgās uzturēšanās apliecībā iekļauj šādu informāciju:

6.1. pastāvīgās uzturēšanās apliecības numuru;

6.2. personas fotogrāfiju;

6.3. personas uzvārdu un vārdu (vārdus);

6.4. personas kodu;

6.5. pilsonību;

6.6. dzimumu;

6.7. pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanas datumu;

6.8. pastāvīgās uzturēšanās apliecības turētāja parakstu.

7. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā noteiktu laiku, viņam izsniedz Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauju (turpmāk - uzturēšanās atļauja). Uzturēšanās atļaujā iekļauj šādu informāciju:

7.1. uzturēšanās atļaujas numuru;

7.2. personas fotogrāfiju;

7.3. personas uzvārdu un vārdu (vārdus);

7.4. personas kodu;

7.5. pilsonību;

7.6. dzimumu;

7.7. uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datumu;

7.8. uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu;

7.9. ceļošanas dokumenta numuru;

7.10. uzturēšanās atļaujas turētāja parakstu.

8. Ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, uzturas Latvijas Republikā pastāvīgi, viņam izsniedz pastāvīgās uzturēšanās atļauju. Pastāvīgās uzturēšanās atļaujā iekļauj šādu informāciju:

8.1. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas numuru;

8.2. personas fotogrāfiju;

8.3. personas uzvārdu un vārdu (vārdus);

8.4. personas kodu;

8.5. pilsonību;

8.6. dzimumu;

8.7. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas izsniegšanas datumu;

8.8. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas derīguma termiņu;

8.9. ceļošanas dokumenta numuru;

8.10. pastāvīgās uzturēšanās atļaujas turētāja parakstu.

9. Šo noteikumu 5., 6., 7. un 8.punktā minētos dokumentus apstiprina ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - pārvalde) zīmogu un tos paraksta amatpersona, kas pieņēmusi lēmumu par to izsniegšanu.

10. Šo noteikumu 5., 6., 7. un 8.punktā minētos dokumentus izsniedz bez maksas.

11. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis pēc Valsts robežsardzes, Valsts darba inspekcijas vai pārvaldes pieprasījuma iesniedz dokumentus, kas apliecina, ka pastāv šajos noteikumos minētie nosacījumi, lai uzturētos Latvijas Republikā.

II. Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošana Latvijas Republikā

12. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz 90 dienām, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš nerada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai.

13. Ar valsts drošības, sabiedriskās kārtības vai sabiedrības veselības apsvērumiem saistītu lēmumu par atteikumu ieceļot vai atteikumu izsniegt vīzu šo noteikumu 12.punktā minētajām personām paziņo rakstiski, paskaidrojot atteikuma iemeslu, izņemot gadījumus, ja tas ir pretrunā valsts drošības interesēm. Lēmumā norāda tā apstrīdēšanas kārtību.

14. Ja Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim nav Latvijas Republikas valsts robežas šķērsošanai nepieciešamo dokumentu, bet ir iespēja šos dokumentus saņemt pēc ieceļošanas Latvijas Republikā, Valsts robežsardzes priekšnieka pilnvarota amatpersona pieņem lēmumu personai atļaut ieceļot Latvijas Republikā. Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa ceļošanas dokuments ir derīgs, ja tas:

14.1. atbilst izdevējvalsts noteiktajam paraugam;

14.2. nesatur dokumenta izdevēja neatrunātus labojumus, mehāniskus bojājumus vai smērējumus, kuru dēļ nav iespējams identificēt dokumenta turētāju, izlasīt dokumentā norādīto informāciju vai noteikt dokumenta viltojumu.

15. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kas nav Savienības pilsonis, ir tiesīgs ieceļot un uzturēties Latvijas Republikā līdz 90 dienām, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja viņam ir kādā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegta derīga Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļauja vai saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti Padomes 2001.gada 15.marta Regulā (EK) Nr.539/2001, ar ko uzskaitītas trešās valstis, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī tās trešās valstis, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no šīs prasības.

16. Vīzas pieprasīšanai nav nepieciešams pārvaldē apstiprināts ielūgums, ja attiecīgais Savienības pilsoņa ģimenes loceklis iesniedz radniecību apliecinošus dokumentus un ceļo kopā ar Savienības pilsoni vai vēlas uzturēties kopā ar viņu Latvijas Republikas teritorijā.

17. Ja vīzu nav bijis iespējams saņemt Latvijas Republikas diplomātiskajā vai konsulārajā pārstāvniecībā (turpmāk - pārstāvniecība), to var izsniegt Ministru kabineta noteiktajā robežkontroles punktā.

III. Savienības pilsoņa uzturēšanās Latvijas Republikā

18. Ja Savienības pilsonis vēlas uzturēties Latvijas Republikā ilgāk nekā 90 dienas, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, un pastāv šo noteikumu 20.punktā minētie nosacījumi, viņš reģistrējas pārvaldē un saņem reģistrācijas apliecību.

19. Savienības pilsonim, uzturoties Latvijas Republikā ilgāk nekā 90 dienas, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, nav nepieciešams reģistrēties pārvaldē, ja viņam ir derīgs ceļošanas dokuments un viņš:

19.1. uzturas Latvijas Republikā līdz sešiem mēnešiem gadā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas, ja uzturēšanās mērķis ir darba tiesisko attiecību nodibināšana Latvijas Republikā;

19.2. ir nodarbināts Latvijas Republikā, bet dzīvo citā Eiropas Savienības dalībvalstī, kurā atgriežas vismaz reizi nedēļā.

20. Savienības pilsonis ir tiesīgs saņemt reģistrācijas apliecību, ja:

20.1. viņš ir nodarbināts Latvijas Republikā darbinieka statusā;

20.2. viņš ir pašnodarbināta persona Latvijas Republikā;

20.3. viņš ir pakalpojumu sniedzējs vai darbinieks pie Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā reģistrēta komersanta, kas saskaņā ar līgumu ir pakalpojuma sniedzējs Latvijas Republikā;

20.4. viņš iegūst izglītību akreditētā izglītības iestādē Latvijas Republikā un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīga Eiropas veselības apdrošināšanas karte, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts izsniegta izziņa, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai veselības apdrošināšanas polise. Pietiekams iztikas nodrošinājums šo noteikumu izpratnē ir ikmēneša ienākumi, kas ir lielāki par 50% no attiecīgajā laikposmā spēkā esošās minimālās darba algas;

20.5. viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīga Eiropas veselības apdrošināšanas karte, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts izsniegta izziņa, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;

20.6. viņš ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā saņēmušā ārzemnieka laulātais un viņam ir pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par apgrūtinājumu sociālās palīdzības sistēmai, un derīga Eiropas veselības apdrošināšanas karte, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts izsniegta izziņa, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīga veselības apdrošināšanas polise;

20.7. pār viņu Latvijas Republikā nodibināta aizgādnība vai aizbildnība.

21. Reģistrācijas apliecības pieprasīšanai Savienības pilsonis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

21.1. noteikta parauga anketu atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzturēšanās atļaujām;

21.2. apliecinājumu tam, ka pastāv kāds no šo noteikumu 20.punktā minētajiem apstākļiem;

21.3. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku vai aizbildņa parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja reģistrācijas apliecība ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, piekrišana nepieciešama no tā vecāka, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem vai aizbildni. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu.

22. Savienības pilsonis saglabā darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusu Latvijas Republikā, ja:

22.1. viņš uz laiku ir darbnespējīgs slimības vai nelaimes gadījuma dēļ;

22.2. viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā bezdarbnieka vai darba meklētāja statusā, līdz reģistrācijai ir bijis nodarbināts ilgāk par gadu un nodarbinātības pārtraukums iestājies no viņa neatkarīgu apstākļu dēļ;

22.3. viņš ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbnieks vai darba meklētājs pirmo 12 mēnešu laikā pēc darba uzsākšanas. Šādā gadījumā darbinieka statusu Savienības pilsonim saglabā līdz sešiem mēnešiem;

22.4. viņš ir uzsācis ar iepriekšējo nodarbinātību saistītas profesionālās izglītības apguvi Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētā profesionālās izglītības iestādē.

23. Savienības pilsonim ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

23.1. Latvijas Republikas teritorijā uzturējies nepārtraukti piecus gadus saskaņā ar šo noteikumu 20.punktā minētajiem nosacījumiem;

23.2. pirms Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un dokumentus pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai iesniedzis 30 dienu laikā pēc lēmuma par Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusa zaudēšanu pieņemšanas;

23.3. ir Latvijas pilsoņa, Latvijas nepilsoņa vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju saņēmušā ārzemnieka nepilngadīgais bērns.

24. Savienības pilsonim, kurš darbinieka vai pašnodarbinātas personas statusā uzturējies Latvijas Republikas teritorijā laikposmu, īsāku par pieciem secīgiem gadiem, ir tiesības saņemt pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja viņš:

24.1. savas profesionālās darbības beigšanas brīdī ir sasniedzis Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteikto pensijas vecumu vai beidz strādāt algotu darbu, lai priekšlaicīgi pensionētos, ja viņš ir strādājis Latvijas Republikā vismaz iepriekšējos 12mēnešus un ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā trīs gadus. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā;

24.2. ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā ilgāk nekā divus gadus un pārtraucis darbu Latvijas Republikā neatgriezeniskas darbnespējas dēļ. Ja šāda darbnespēja radusies tāda darbā notikuša nelaimes gadījuma vai arodslimības dēļ, par kuru personai ir tiesības saņemt pabalstu Latvijas Republikā, nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro. Nepārtrauktas uzturēšanās periodā Latvijas Republikā ieskaita nodarbinātības laiku citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā;

24.3. pēc triju gadu ilgām nepārtrauktām darba attiecībām un uzturēšanās Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas valstī vai Šveices Konfederācijā, saglabājot savu dzīvesvietu Latvijas Republikā un atgriežoties tajā katru dienu vai vismaz reizi nedēļā.

25. Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēto laiku, kad persona nav strādājusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ, un neierašanos darbā vai tā pārtraukšanu slimības vai nelaimes gadījuma dēļ, uzskata par nodarbinātības laiku.

26. Šo noteikumu 24.punktā minēto nosacījumu par uzturēšanās ilgumu nepiemēro, ja Savienības pilsoņa laulātais ir vai ir bijis Latvijas pilsonis, bet Latvijas pilsonību zaudējis, stājoties laulībā ar Savienības pilsoni.

27. Pastāvīgās uzturēšanās apliecības pieprasīšanai Savienības pilsonis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

27.1. noteikta parauga anketu atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzturēšanās atļaujām;

27.2. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 23. vai 24.punktā minēto apstākļu esību;

27.3. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja pastāvīgās uzturēšanās apliecība ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, piekrišana nepieciešama no tā vecāka, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu.

IV. Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās Latvijas Republikā

28. Tiesības uzturēties Latvijas Republikā kopā ar Savienības pilsoni, kurš uzturas Latvijā saskaņā ar šo noteikumu 20.punktu, ir arī Savienības pilsoņa ģimenes loceklim.

29. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā pēc piecu gadu nepārtrauktas likumīgas uzturēšanās Latvijas Republikā.

30. Lai pieprasītu reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību, ja ģimenes loceklis ir Savienības pilsonis, vai uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja ģimenes loceklis nav Savienības pilsonis, Savienības pilsoņa ģimenes loceklis uzrāda derīgu ceļošanas dokumentu un iesniedz:

30.1.noteikta parauga anketu atbilstoši normatīvajiem aktiem par uzturēšanās atļaujām;

30.2. dokumenta kopiju, kas apliecina laulības vai radniecības faktu;

30.3. apliecinājumu par to, ka viņam ir derīga Eiropas veselības apdrošināšanas karte, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts izsniegta izziņa, ka persona Latvijas Republikā ir tiesīga saņemt medicīnisko palīdzību valsts garantētajā apjomā, vai derīga veselības apdrošināšanas polise un pietiekams iztikas nodrošinājums, lai nekļūtu par slogu sociālās palīdzības sistēmai, ja Savienības pilsonim, ar kuru kopā viņš uzturas Latvijas Republikā, izsniegta reģistrācijas apliecība saskaņā ar šo noteikumu 20.4., 20.5. vai 20.6.apakšpunktu;

30.4. dokumentu, kas apstiprina faktu par kopīgu saimniecību vai to, ka persona ir Savienības pilsoņa vai viņa laulātā apgādībā, ja uzturēšanās tiesības pieprasa apgādībā esoša persona;

30.5. notariāli apstiprinātu vai pārvaldes vai pārstāvniecības amatpersonas klātbūtnē abu vecāku vai aizbildņa parakstītu piekrišanu bērna izceļošanai uz Latvijas Republiku, ja reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība vai uzturēšanās atļauja ir izsniedzama nepilngadīgam bērnam. Ja bērns Latvijas Republikā uzturēsies kopā ar vienu no vecākiem, piekrišana nepieciešama no tā vecāka, kurš neieceļo kopā ar bērnu. Piekrišana nav nepieciešama, ja bērns Latvijas Republikā ieceļo kopā ar abiem vecākiem vai aizbildni. Ja aizgādību īsteno vecāks, ar kuru bērns ieceļo Latvijas Republikā, un nav noteikti ierobežojumi bērna dzīvesvietas maiņai bez otra vecāka piekrišanas, iesniedz attiecīgu tiesas vai citas kompetentas iestādes vai amatpersonas nolēmumu;

30.6. dokumentus, kas apliecina šo noteikumu 32. vai 33.punktā minētos apstākļus, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis vēlas turpināt uzturēties Latvijas Republikā Savienības pilsoņa izceļošanas vai nāves gadījumā vai ja šķirta laulība, vai tā atzīta par spēkā neesošu.

31. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, uzturēšanās atļauju izsniedz:

31.1. uz pieciem gadiem vai uz īsāku termiņu, ja Savienības pilsoņa paredzamais uzturēšanās laiks Latvijas Republikā ir īsāks nekā pieci gadi;

31.2. uz 10 gadiem, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklim piešķirtas tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā.

32. Savienības pilsoņa izceļošanas, nāves, šķiršanās vai laulības atzīšanas par spēkā neesošu gadījumā Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats ir Savienības pilsonis, saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš atbilst kādam no šo noteikumu 20.punktā minētajiem nosacījumiem, vai Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš pats nav Savienības pilsonis, saglabā tiesības uzturēties Latvijas Republikā, ja viņš atbilst kādam no šo noteikumu 20.punktā minētajiem nosacījumiem un:

32.1. pirms laulības šķiršanas vai atzīšanas par spēkā neesošu ir bijis laulībā ar Savienības pilsoni vismaz trīs gadus, no kuriem vismaz gadu uzturējies Latvijas Republikā;

32.2. saskaņā ar laulāto vienošanos vai tiesas nolēmumu laulātā, kurš nav Savienības pilsonis, apgādībā paliek Savienības pilsoņa bērns;

32.3. laulātie vienojas vai tiesas nolēmums paredz, ka laulātajam, kurš nav Savienības pilsonis, ir tiesības tikties ar nepilngadīgu bērnu Latvijas Republikas teritorijā;

32.4. tas ir pamatots ar īpaši sarežģītiem apstākļiem, piemēram, persona ir ģimenē notikušas vardarbības upuris, un vardarbība notikusi laulības laikā;

32.5. viņš ir uzturējies Latvijas Republikā vismaz gadu, pirms viņa ģimenes loceklis - Savienības pilsonis - ir miris;

32.6. viņš ir izceļojušā vai mirušā Savienības pilsoņa bērns, kurš iegūst izglītību Latvijas Republikas izglītības iestādē. Šādā gadījumā tiesības uzturēties Latvijas Republikā saglabājas līdz mācību vai studiju beigām. Uz Savienības pilsoņa bērnam izsniegtās reģistrācijas apliecības vai uzturēšanās atļaujas laiku Latvijas Republikā ir tiesīgs uzturēties arī bērna vecāks, kura apgādībā bērns atrodas.

33. Ja Savienības pilsonis, kurš Latvijas Republikā ir darbinieks vai pašnodarbināta persona, nomirst, pirms ieguvis tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā, viņa ģimenes locekļi, kuri uzturējušies kopā ar viņu Latvijas Republikā, iegūst tiesības pastāvīgi uzturēties, ja pastāv viens no šādiem nosacījumiem:

33.1. Savienības pilsonis - darbinieks vai pašnodarbinātā persona - līdz nāves dienai ir nepārtraukti uzturējies Latvijas Republikā divus gadus;

33.2. Savienības pilsoņa nāves cēlonis ir nelaimes gadījums darbā vai arodslimība;

33.3. mirušā Savienības pilsoņa laulātais ir zaudējis Latvijas pilsonību, noslēdzot laulību.

V. Reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas un pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība

34. Dokumentus reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis iesniedz pārvaldē personīgi.

35. Savienības pilsonis dokumentus reģistrācijas apliecības pieprasīšanai iesniedz 90 dienu laikā, skaitot no pirmās ieceļošanas dienas.

36. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, kurš nav Savienības pilsonis, dokumentus uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai iesniedz pārstāvniecībā vai pārvaldē savas likumīgās uzturēšanās Latvijas Republikā laikā.

37. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis iesniedz šajos noteikumos minēto dokumentu kopijas, uzrādot dokumentu oriģinālus. Ārvalstīs izsniegtus dokumentus pieņem, ja tie ir noteiktā kārtībā legalizēti vai apliecināti saskaņā ar 1961.gada 5.oktobra Hāgas konvenciju par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu, ja starptautiskajos līgumos nav paredzēta cita kārtība.

38. Pārvaldei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa, kurš pieprasa uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu Latvijas Republikā, kā arī no Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcijām un tiesām informāciju, kas saistīta ar viņa uzturēšanos Latvijas Republikā, kā arī ir tiesības pieprasīt no citām valstīm informāciju par Savienības pilsoņa un viņa ģimenes locekļa iepriekšējiem likumpārkāpumiem. Informāciju par likumpārkā­pumiem no personas iepriekšējās mītnes valsts var pieprasīt triju mēnešu laikā no dokumentu iesniegšanas dienas uzturēšanās tiesību pieprasīšanai.

39. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir iesniedzis pieprasījumu sociālās palīdzības saņemšanai, attiecīgā pašvaldība 10 darbdienu laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas par to informē pārvaldi.

40. Reģistrācijas apliecību Savienības pilsonim izsniedz nekavējoties pēc visu šajā likumā minēto dokumentu iesniegšanas. Lēmumu par pastāvīgās uzturēšanās apliecības izsniegšanu pieņem ne vēlāk kā 90 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas.

41. Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis un pārvaldē iesniedz dokumentus uzturēšanās atļaujas pieprasīšanai, pārvalde izsniedz izziņu, kas apliecina dokumentu iesniegšanas faktu un viņa tiesības uzturēties Latvijas Republikā līdz lēmuma pieņemšanai par uzturēšanās atļaujas piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt uzturēšanās atļauju.

42. Lēmumu par uzturēšanās tiesības apliecinoša dokumenta izsniegšanu Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, kurš nav Savienības pilsonis, pārvalde pieņem:

42.1. 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis pieprasa uzturēšanās atļauju;

42.2. 90 dienu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas, ja Savienības pilsoņa ģimenes loceklis pieprasa pastāvīgās uzturēšanās atļauju.

43. Lai saņemtu pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis personīgi ierodas pārvaldē.

44. Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim izsniedz jaunu reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ja:

44.1. izsniegtā reģistrācijas apliecība, pastāvīgās uzturēšanās apliecība, uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās atļauja zudusi;

44.2. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis saņēmis jaunu ceļošanas dokumentu;

44.3. mainīts personas vārds (vārdi), uzvārds vai dzimšanas dati;

44.4. konstatētas neprecizitātes ierakstos;

44.5. reģistrācijas apliecībā, pastāvīgās uzturēšanās apliecībā, uzturēšanās atļaujā vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujā ir bojājumi, kuru dēļ nav iespējams identificēt personu vai izlasīt attiecīgajā dokumentā norādīto informāciju;

44.6. nav iespējams identificēt tās turētāju, jo būtiski mainījies personas izskats.

45. Pārvaldes amatpersonas lēmumu par atteikumu izsniegt reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju vai par reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas anulēšanu Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir tiesības apstrīdēt pārvaldes priekšniekam.

46. Pārvaldes priekšnieka lēmumu Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā.

VI. Uzturēšanās ierobežojumi

47. Reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību vai uzturēšanās atļauju neizsniedz, ja:

47.1. Savienības pilsonis nevar iesniegt šo noteikumu 21. vai 27.punktā minētos dokumentus;

47.2. Savienības pilsoņa ģimenes loceklis nevar iesniegt šo noteikumu 30.punktā minētos dokumentus;

47.3. sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības vai uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

47.4. ir pamats uzskatīt, ka persona noslēgusi fiktīvu laulību, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

47.5. kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai (pielikums) nepiemēro, ja slimība vai veselības traucējums iestājies triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā;

47.6. Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, kurš pieprasa pastāvīgas uzturēšanās tiesības apliecinošu dokumentu, ir uzturējies ārpus Latvijas Republikas ilgāk nekā sešus mēnešus gadā. Šis nosacījums neattiecas uz prombūtni obligātā militārā dienesta dēļ vai vienreizēju prombūtni, kas nav ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem, svarīgu iemeslu dēļ (piemēram, grūtniecība, dzemdības, slimība, mācības vai norīkojums darbā citā valstī);

47.7. pastāvīgās uzturēšanās apliecību pieprasa Savienības pilsonis, kurš ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis un kuram ir bijis pamats atņemt Latvijas pilsoņa vai Latvijas nepilsoņa statusu;

47.8. Savienības pilsonis nav ievērojis šo noteikumu 23.1.apakšpunktā noteikto termiņu, izņemot gadījumu, ja Savienības pilsonis var pierādīt, ka termiņš nokavēts attaisnojoša iemesla dēļ.

48. Savienības pilsonis un viņa ģimenes loceklis zaudē tiesības uzturēties Latvijas Republikā un viņam izsniegto reģistrācijas apliecību, pastāvīgās uzturēšanās apliecību, uzturēšanās atļauju vai pastāvīgās uzturēšanās atļauju anulē, ja:

48.1. viņš pārmērīgi apgrūtina sociālās palīdzības sistēmu. Šis nosacījums neattiecas uz Savienības pilsoni, kurš ir darbinieks vai pašnodarbināta persona Latvijas Republikā, un viņa ģimenes locekli. Izvērtējot to, vai persona pārmērīgi apgrūtina sociālās palīdzības sistēmu, jāņem vērā personas uzturēšanās ilgums Latvijas Republikā, pabalsta apmērs, tā pieprasīšanas regularitāte, kā arī sociālās palīdzības pieprasīšanas iemesls;

48.2. vairs nepastāv šajos noteikumos minētie apstākļi, kas ir bijuši par pamatu uzturēšanās tiesību piešķiršanai;

48.3. sniegtas nepatiesas ziņas reģistrācijas apliecības, pastāvīgās uzturēšanās apliecības, uzturēšanās atļaujas vai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai;

48.4.ir pamats uzskatīt, ka persona noslēgusi fiktīvu laulību, lai iegūtu tiesības uzturēties Latvijas Republikā;

48.5. viņš uzturējies ārpus Latvijas Republikas vairāk nekā sešus mēnešus gada laikā. Šis nosacījums neattiecas uz prombūtni obligātā militārā dienesta dēļ vai vienreizēju prombūtni, kas nav ilgāka par 12 secīgiem mēnešiem, svarīgu iemeslu dēļ (piemēram, grūtniecība, dzemdības, slimība, mācības vai norīkojums darbā citā valstī). Šis nosacījums attiecas tikai uz Savienības pilsoņa ģimenes locekli, kurš nav Savienības pilsonis;

48.6. viņš ir ieguvis tiesības pastāvīgi uzturēties Latvijas Republikā un uzturējies ārpus Latvijas Republikas nepārtraukti vairāk nekā divus gadus, izņemot gadījumus, ja persona var dokumentāri pierādīt, ka prombūtnei ir bijis attaisnojošs iemesls;

48.7. kompetentas valsts institūcijas ir sniegušas informāciju par to, ka persona rada draudus valsts drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības veselībai. Nosacījumu par draudiem sabiedrības veselībai nepiemēro, ja slimība vai veselības traucējums iestājies triju mēnešu laikā pēc ieceļošanas Latvijas Republikā.

49. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis laikus nav veicis ar uzturēšanos valstī saistītās administratīvās procedūras vai beidzies viņa ceļošanas dokumenta derīguma termiņš, tas pats par sevi nevar būt par pamatu šīs personas izraidīšanai no Latvijas Republikas.

50. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, iekšlietu ministrs izdod izbraukšanas rīkojumu, kurā pieprasa mēneša laikā atstāt Latvijas Republiku un, ja nepieciešams, nosaka ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā uz laiku līdz trim gadiem.

51. Izbraukšanas rīkojumu izdod, ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada faktiskus, attiecīgajā brīdī esošus un pietiekami nopietnus draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Iepriekšēja krimināla sodāmība pati par sevi nav pamatojums izbraukšanas rīkojuma izdošanai.

52. Izdodot izbraukšanas rīkojumu, ņem vērā apsvērumus par to, cik ilgi attiecīgais Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis uzturējies Latvijas Republikā, viņa vecumu, veselības stāvokli, ģimenes un ekonomisko stāvokli, sociālo un kulturālo integrāciju Latvijas Republikā un saikni ar izcelsmes valsti.

53. Ja kopā ar Savienības pilsoni, kuram izdots izbraukšanas rīkojums, Latvijas Republikā uzturas arī viņa ģimenes loceklis, ģimenes loceklis var turpināt uzturēties Latvijas Republikā:

53.1. saskaņā ar šiem noteikumiem, ja viņš ir Savienības pilsonis;

53.2. saskaņā ar Imigrācijas likumu, ja viņš nav Savienības pilsonis.

54. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis ir Latvijas Republikā uzturējies vismaz 10gadus vai viņš ir nepilngadīgs bērns, izņemot gadījumus, ja izraidīšana ir nepieciešama bērna interešu ievērošanai, viņu izraidīt var tikai būtiska valsts drošības apdraudējuma gadījumā.

55. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis, uzturoties Latvijas Republikā, būtiski apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību, iekšlietu ministrs pieņem lēmumu par viņa piespiedu izraidīšanu, ja nepieciešams, nosakot ieceļošanas aizliegumu Latvijas Republikā uz laiku līdz trim gadiem. Personas piespiedu izraidīšanu veic Valsts robežsardze Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

56. Valsts policijas priekšnieks vai valsts drošības iestādes vadītājs atzinumu par šo noteikumu 56.punktā minēto nosacījumu esību nosūta iekšlietu ministram lēmuma pieņemšanai.

57. Iekšlietu ministra izdoto izbraukšanas rīkojumu un pieņemto lēmumu par personas piespiedu izraidīšanu (turpmāk - lēmums par izraidīšanu) Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim ir tiesības pārsūdzēt Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā.

58. Lēmumu par izraidīšanu tiesā izskata Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā.

59. Pieteikuma iesniegšana tiesā aptur izbraukšanas rīkojuma darbību, ja vienlaikus tiek iesniegts pamatots lūgums par administratīvā akta darbības apturēšanu. Šo nosacījumu nepiemēro gadījumā, ja lēmums par izraidīšanu pieņemts saskaņā ar šo noteikumu 55.punktu.

60. Ja Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai, iekšlietu ministrs viņam var noteikt ieceļošanas aizliegumu uz laiku līdz trim gadiem.

61. Ja pieņemts lēmums par ieceļošanas aizlieguma noteikšanu Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, ziņas par personu iekļauj to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta.

62 .Lēmumā par izraidīšanu un lēmumā par Savienības pilsoņa vai viņa ģimenes locekļu iekļaušanu sarakstā ir šādas ziņas:

62.1. iestādes nosaukums un adrese;

62.2. adresāts (vārds (vārdi), uzvārds vai citas ziņas, kas palīdz identificēt personu);

62.3. atzinuma par šo noteikumu 50., 51., 52., 53. un 55.punktā minēto nosacījumu esību datums un identificējošais numurs;

62.4. piemēroto tiesību normu uzskaitījums;

62.5. termiņš, uz kādu ārzemnieks iekļauts sarakstā;

62.6. norāde par izraidīšanu piespiedu kārtā, ja pieņemts attiecīgs lēmums;

62.7. norāde, kur un kādā termiņā šo lēmumu var pārsūdzēt.

63. Lēmumu par izraidīšanu un lēmumu par Savienības pilsoņa iekļaušanu to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijas Republikā aizliegta, Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kurš neatrodas Latvijas Republikā un kura atrašanās vieta nav zināma, izsniedz pēc viņa pieprasījuma.

64. Ja lēmumu par izraidīšanu izpilda vēlāk nekā divu gadu laikā kopš tā pieņemšanas, Valsts policijas priekšnieks, Valsts robežsardzes priekšnieks vai valsts drošības iestādes vadītājs novērtē, vai pēc minētā lēmuma pieņemšanas nav mainījušies apstākļi, un sniedz atzinumu iekšlietu ministram par to, vai Savienības pilsonis vai viņa ģimenes loceklis attiecīgajā brīdī faktiski apdraud valsts drošību vai sabiedrisko kārtību.

65. Lēmumu par ieceļošanas aizlieguma noteikšanu personai ir tiesības pārsūdzēt tiesā. Pieteikuma iesniegšana tiesā nedod tiesības Savienības pilsonim vai viņa ģimenes loceklim, kuram noteikts ieceļošanas aizliegums, uzturēties Latvijas Republikā.

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996.gada 16.decembra Direktīvas 96/71/EK par strādājošo norīkošanu darbā, kas saistīts ar pakalpojumu sniegšanu;

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 29.aprīļa Direktīvas 2004/38/EK par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr.1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (dokuments attiecas uz EEZ).

Ministru prezidents A.Kalvītis

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars

Pielikums
Ministru kabineta
2006.gada 18.jūlija noteikumiem Nr.586

Slimības, kuru dēļ Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem tiek liegtas tiesības saņemt uzturēšanās atļauju

1. Slimības, kas var apdraudēt sabiedrības veselību:

1.1. slimības, kas saskaņā ar Pasaules veselības organizācijas 1951.gada 25.maija Starptautiskajiem veselības noteikumiem Nr.51 noteiktas par karantīnas subjektiem;

1.2. tuberkuloze aktīvā fāzē;

1.3. sifiliss.

2. Veselības traucējumi vai slimības, kas var apdraudēt sabiedrisko kārtību vai valsts drošību:

2.1. atkarība no narkotiskām vai psihotropām vielām;

2.2. smagi psihiskās darbības traucējumi;

2.3. skaidri redzamas akūtas psihozes pazīmes ar uzbudinājuma stāvokli, delīriju, halucinācijām vai konfūziju.

Iekšlietu ministrs Dz.Jaundžeikars