Ministru kabineta noteikumi Nr.462

Rīgā 2000.gada 5.decembrī (prot. Nr.57, 5.§)

Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu

Izdoti saskaņā ar Izglītības likuma 14.panta 19.punktu

I. Vispārīgais jautājums

1. Šie noteikumi nosaka valsts pamatizglītības standartu.

II. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi un uzdevumi

2. Pamatizglītības programmu galvenie mērķi ir:

2.1. nodrošināt izglītojamo ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei nepieciešamajām pamatzināšanām un pamatprasmēm;

2.2. radīt pamatu izglītojamā turpmākai izglītībai;

2.3. veicināt izglītojamā harmonisku veidošanos un attīstību;

2.4. sekmēt izglītojamā atbildīgu attieksmi pret sevi, ģimeni, sabiedrību, apkārtējo vidi un valsti.

3. Pamatizglītības programmu galvenie uzdevumi ir:

3.1. nodrošināt valodas un matemātikas pamatzināšanu un pamatprasmju apguves iespēju;

3.2. veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem dabas un sociālajiem procesiem, morālajām un estētiskajām vērtībām;

3.3. nodrošināt iespēju apgūt Latvijas pilsonim nepieciešamās zināšanas un demokrātijas vērtības;

3.4. nodrošināt iespēju apgūt mācīšanās pamatprasmes un informācijas tehnoloģiju izmantošanas pamatiemaņas;

3.5. nodrošināt iespēju gūt radošās darbības pieredzi;

3.6. veidot pamatpriekšstatu par Latvijas, Eiropas un pasaules kultūras mantojumu;

3.7. izkopt saskarsmes un sadarbības spējas.

III. Pamatizglītības programmu obligātais saturs

4. Pamatizglītības programmu obligāto saturu veido šādas izglītības jomas:

4.1. valoda;

4.2. tehnoloģiju un zinātņu pamati;

4.3. māksla;

4.4. cilvēks un sabiedrība.

5. Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs noteikti šo noteikumu 1.pielikumā.

6. Pamatizglītības programmu saturs tiek īstenots šādos mācību priekšmetos:

6.1. latviešu valoda;

6.2. mazākumtautību valoda (ja īsteno mazākumtautību izglītības programmas);

6.3. svešvaloda (svešvalodas);

6.4. literatūra;

6.5. matemātika (algebra un ģeometrija);

6.6. dabaszinības (fizika, ķīmija; botānika, zooloģija un cilvēka anatomija);

6.7. ģeogrāfija;

6.8. datorzinības;

6.9. mūzika;

6.10. vizuālā māksla (rokdarbi);

6.11. vēsture;

6.12. sociālās zinības: civilzinības, ievads ekonomikā, veselības mācība, ētika vai ētika un kristīgā mācība;

6.13. mājturība;

6.14. sports.

IV. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi un kārtība

7. Izglītojamo iegūtās pamatizglītības vērtēšanas pamatprincipi ir šādi:

7.1. prasību atklātības un skaidrības princips - mācību priekšmetu standartos ir noteikts obligātais mācību priekšmeta saturs, ietverot pamatprasības izglītojamā sasniegumiem;

7.2. pozitīvo sasniegumu summēšanas princips - iegūtā pamatizglītība tiek vērtēta, summējot pozitīvos sasniegumus iegaumēšanas un izpratnes, zināšanu lietošanas un radošās darbības līmenī;

7.3. vērtējuma atbilstības princips - nobeiguma pārbaudes darbā tiek dota iespēja apliecināt savas zināšanas, prasmes un iemaņas visiem mācību sasniegumu vērtēšanas līmeņiem atbilstošos uzdevumos, jautājumos, piemēros un situācijās. Pārbaudes darba organizācija nodrošina adekvātu un objektīvu vērtējumu;

7.4. vērtējuma noteikšanai izmantoto veidu dažādības princips - mācību sasniegumu vērtēšanā izmanto rakstiskas, mutiskas un kombinētas pārbaudes, individuālo un grupas sasniegumu vērtēšanu un dažādus pārbaudes darbus (piemēram, kontroldarbi, diagnosticējošie darbi, projektu darbi, prognozējošie darbi, ieskaites un eksāmeni);

7.5. vērtēšanas regularitātes princips - mācību sasniegumi tiek vērtēti regulāri, lai informētu par izglītojamā iegūtajām zināšanām, prasmēm, iemaņām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku;

7.6. vērtējuma obligātuma princips - nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu visos izglītības programmas mācību priekšmetos un valsts pārbaudes darbos, izņemot tos mācību priekšmetus un valsts pārbaudes darbus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots Izglītības un zinātnes ministrijas noteiktajā kārtībā.

8. Izglītojamā mācību sasniegumus no 1. līdz 3.klasei vērtē bezatzīmju sistēmā - īss mutisks un rakstisks vērtējums par izglītojamā mācību darbību, darba stilu, saskarsmes un sadarbības prasmēm, attieksmi pret mācībām un mācību sasniegumu attīstības dinamiku.

9. Izglītojamā mācību sasniegumus 4.klasē matemātikā, dzimtajā valodā un latviešu valodā (mazākumtautību izglītības programmās) vērtē 10 ballu skalā (2.pielikums), pārējos mācību priekšmetos - bezatzīmju sistēmā.

10. Izglītojamā mācību sasniegumus no 5. līdz 9.klasei ētikā, veselības mācībā un civilzinībās vērtē ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts", pārējos mācību priekšmetos - 10 ballu skalā.

11. Valsts pārbaudes darbi 3.klases beigās ir:

11.1. ieskaite ar kombinētu mācību saturu;

11.2. ieskaite latviešu valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas).

12. Valsts pārbaudes darbi 6.klases beigās ir:

12.1. pārbaudes darbs mācībvalodā;

12.2. pārbaudes darbs matemātikā;

12.3. latviešu valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas).

13. Valsts pārbaudes darbi 9.klases beigās ir:

13.1. eksāmens matemātikā;

13.2. eksāmens mācībvalodā un literatūrā;

13.3. eksāmens latviešu valodā (kārto izglītojamie, kuri apgūst mazākumtautību izglītības programmas);

13.4. ieskaites:

13.4.1. svešvalodā;

13.4.2. vēsturē un sociālajās zinībās;

13.4.3. dabaszinībās;

13.4.4. sportā.

14. Valsts pārbaudes darbu norises laiku nosaka pirms mācību gada sākuma Izglītības un zinātnes ministrija.

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

 

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 5.decembra
noteikumiem Nr.462

Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti, galvenie uzdevumi, izglītošanas aspekti un vispārīgais saturs

1. Izglītības jomām raksturīgie mācību priekšmeti un galvenie uzdevumi

Nr. p.k.	Izglītības joma	Mācību priekšmeti	Galvenie uzdevumi
1.1.	Valoda	Latviešu valoda Mazākumtautības valoda (ja īsteno mazākumtautību izglītības programmas) Svešvaloda (svešvalodas) Literatūra	Veidot valodas kompetenci - saprast runāta un rakstīta teksta domu, radoši izteikt savas domas rakstiski un mutiski. Sniegt pamatzināšanas par valodas sistēmu, tās likumsakarībām un īpatnībām. Kopt valodas un saziņas kultūru. Akcentēt valodu kā cilvēces kultūras sastāvdaļu un veidot pozitīvu attieksmi pret valodu. Nodrošināt vismaz vienas svešvalodas apguvi sarunvalodas līmenī.
1.2.	Tehnoloģiju un zinātņu pamati	Matemātika (algebra, ģeometrija) Dabaszinības (fizika, ķīmija, bioloģija) Mājturība Ģeogrāfija Datorzinības	Sniegt pamatzināšanas par matemātikas likumsakarībām. Veidot matemātiskās domāšanas (piemēram, domāšana skaitļos, simbolos) pieredzi. Mācīt novērot parādības un procesus dabā, pētīt to cēloņus un norišu likumsakarības. Nodrošināt matemātikas prasmju lietošanu citu zinību apguvē un praktiskajā dzīvē. Veidot dabas vienotības izpratni un radīt nepieciešamību rūpēties par vides un veselības saglabāšanu. Rosināt lietot laikmetam atbilstošu tehnoloģiju informācijas meklēšanā, apkopošanā, analizēšanā, paziņošanā u.tml.
1.3.	Māksla	Mūzika Vizuālā māksla Literatūra Rokdarbi	Iepazīstināt ar dažādām mākslinieciskās izteiksmes formām. Rosināt izteikt savas domas un pārdzīvojumus radošajos darbos un piedalīties mākslinieciskās aktivitātēs (piemēram, dziedāt, spēlēt, zīmēt, veidot, rakstīt). Veidot priekšstatu par mākslas pasaules daudzveidību un attīstīt mākslas darba uztveri.
1.4.	Cilvēks un sabiedrība	Vēsture (Latvijas vēsture) Sociālās zinības (ētika, ētika un kristīgā mācība, civilzinības, ievads ekonomikā, veselības mācība) Ģeogrāfija Mājturība Rokdarbi Sports	Sniegt pamatzināšanas par sabiedrības politiskās dzīves galvenajām likumsakarībām un demokrātijas galvenajām vērtībām, veidot tiesisko apziņu un pilsoņa pienākumu izpratni. Atklāt pagātnes ietekmi Latvijas, Eiropas un pasaules sabiedrības attīstībā. Veidot izpratni par ētiskām vērtībām. Veidot izpratni par veselīgu dzīvesveidu (pareiziem ēšanas ieradumiem, fiziskās aktivitātes nozīmi, sabalansētu dienas režīmu, rūpēm par ķermeni). Iesaistīt fiziskajās aktivitātēs. Veidot izpratni par ekonomiskās dzīves galvenajām likumsakarībām, rosināt motivēti izvēlēties apgūstamo profesiju un tai laikus gatavoties. Veidot izpratni par kultūras un ģimenes tradīciju ietekmi uz cilvēku, rosināt apzināties to vērtību.

2. Izglītības jomās ietvertie izglītošanas aspekti un to vispārīgais saturs

Nr. p.k.	Izglītošanas aspekti	Vispārīgais saturs
2.1.	Pašizpausmes un radošais aspekts	Radošās darbības pieredze. Patstāvīga iespēja meklēt un atrast risinājumu praktiskām problēmām, atklāt kopsakarības. Atjautības, iztēles kopšana. Iespēja nodarboties ar māksliniecisko pašdarbību, sportu.
2.2.	Analītiski kritiskais aspekts	Intelektuālās darbības pieredze - patstāvīga, loģiska, bez pretrunām, motivēta, kritiska un produktīva domāšana. Prasme formulēt un pamatot savu viedokli. Pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne.
2.3.	Morālais un estētiskais aspekts	Izpratne par tādiem jēdzieniem cilvēku savstarpējā saskarsmē kā taisnīgums, cieņa, vienlīdzība, godīgums, uzticamība, atbildība, savaldība, izpalīdzība, iejūtība, laipnība. Izpratne par cilvēka tiesībām uz vienlīdzību. Pozitīva attieksme pret kultūras mantojumu.
2.4.	Sadarbības aspekts	Prasme sadarboties, strādāt komandā. Prasme uzklausīt un respektēt dažādus viedokļus. Prasme pieņemt lēmumu un uzņemties atbildību par tā īstenošanu. Prasme atbildīgi rīkoties konfliktsituācijās, ekstremālās situācijās un rūpēties par savu un līdzcilvēku drošību, ja nepieciešams, prast meklēt palīdzību.
2.5.	Saziņas aspekts	Latviešu valodas prasme. Praktiska pieredze valodas lietošanā. Prasme sazināties (sarunāties, rakstīt, lasīt) vairākās valodās. Prasme publiski uzstāties, izteikt un pamatot savu viedokli.
2.6.	Mācīšanās un praktiskās darbības aspekts	Prasme patstāvīgi plānot, organizēt un īstenot mācīšanos. Dažādu zināšanu un prasmju apgūšana un lietošana praktiskā darbībā. Prasme mācību procesā izmantot dažādu veidu informāciju, konsultēties, atrast palīdzību. Prasme izmantot modernās tehnoloģijas.
2.7.	Matemātiskais aspekts	Matemātikas izmantošana praktiskajā dzīvē (piemēram, mērīšana, aprēķināšana, salīdzināšana, ilustrēšana diagrammās, grafikos).

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns

2.pielikums
Ministru kabineta
2000.gada 5.decembra
noteikumiem Nr.462

Izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšana 10 ballu skalā

1. Mācību sasniegumu vērtējumu 10 ballu skalā veido šādi kritēriji:

1.1. iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte;

1.2. iegūtās prasmes un iemaņas;

1.3. attieksme pret izglītošanos;

1.4. mācību sasniegumu attīstības dinamika.

2. Izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā izsaka 10 ballu skalā (10 - "izcili", 9 - "teicami", 8 - "ļoti labi", 7 - "labi", 6 - "gandrīz labi", 5 - "viduvēji", 4 - "gandrīz viduvēji", 3 - "vāji", 2 - "ļoti vāji", 1 - "ļoti, ļoti vāji"). Kārtējā pārbaudē, kurā nav iespējams mācību sasniegumu vērtējums atbilstoši 10 ballu skalai, pedagogs mācību sasniegumus var vērtēt ar "ieskaitīts" vai "neieskaitīts".

3. Nosakot vērtējumu 10 ballu skalā, kritēriji tiek izvērtēti kopumā:

3.1. 9 un 10 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.1.1. ir apguvis zināšanas un prasmes tādā līmenī, ka spēj mācību saturu uztvert, iegaumēt, reproducēt, izmantot pēc parauga līdzīgā situācijā, kā arī spēj to patstāvīgi izmantot jaunu zināšanu apguvei un radošu uzdevumu risināšanai;

3.1.2. prot risināt atbilstošas problēmas, pamatot un loģiski argumentēt domu, saskatīt un izskaidrot likumsakarības;

3.1.3. spēj atsevišķās zināšanas un prasmes sintezēt vienotā ainā, pareizi samērot ar realitāti;

3.1.4. spēj patstāvīgi izteikt savu viedokli, definēt vērtējuma kritērijus, paredzēt sekas;

3.1.5. prot cienīt un novērtēt atšķirīgu viedokli, veicina sadarbību mācību problēmu risināšanā;

3.2. 6, 7 un 8 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.2.1. spēj ar izpratni reproducēt mācību saturu (pilnā apjomā vai tuvu tam), saskata likumsakarības un problēmas, atšķir būtisko no mazsvarīgā;

3.2.2. prot izmantot zināšanas un prasmes pēc parauga, analoģijas vai pazīstamā situācijā, veic tipveida un kombinētus mācību uzdevumus;

3.2.3. uzdoto veic apzinīgi, parāda spējas, kā arī attīstītas gribas īpašības;

3.2.4. mācību satura pamatjautājumos pauž personisko attieksmi vairāk konstatācijas nekā analīzes līmenī;

3.2.5. ir apguvis sadarbības un saziņas prasmi;

3.2.6. mācību sasniegumi attīstās veiksmīgi;

3.3. 4 un 5 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.3.1. ir iepazinis norādīto mācību saturu, prot atšķirt būtisko no mazsvarīgā, zina un var definēt jēdzienus, galvenos likumus un likumsakarības, var formulēt atpazīšanas noteikumus, gandrīz bez kļūdām risina tipveida uzdevumus;

3.3.2. mācību saturu izklāsta pietiekami skaidri un saprotami;

3.3.3. mācībās izmanto tradicionālas izziņas metodes, izpildot pedagoga norādījumus;

3.3.4. var izteikt personisko attieksmi, izmantojot iegaumēto mācību saturu;

3.3.5. ir apguvis sadarbības un saziņas pamatprasmi;

3.3.6. mācību sasniegumi attīstās;

3.4. 1, 2 un 3 balles izglītojamais iegūst, ja:

3.4.1. spēj mācību saturu tikai uztvert un atpazīt, bet iegaumē un reproducē nepietiekamu apgūstamā satura apjomu (mazāk nekā 50 %), veic primitīvus uzdevumus tikai pēc parauga labi pazīstamā situācijā, bez kļūdām veic tikai daļu uzdevumu;

3.4.2. mācību saturu izklāsta, bet citiem nesaprotami, reti atšķir būtisko no mazsvarīgā;

3.4.3. personīgo attieksmi spēj paust epizodiski vai arī nav sava viedokļa;

3.4.4. maz attīstīta sadarbības prasme;

3.4.5. mācību sasniegumu attīstība ir nepietiekama.

4. Izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetā 10 ballu skalā atbilstoši šiem noteikumiem, mācību priekšmeta standartam, kā arī mācību priekšmeta programmai konkrētā klasē detalizētāk nosaka mācību priekšmeta pedagogs.

5. Valsts pārbaudes darbos vērtējuma kritēriji ir izglītojamā iegūto zināšanu apjoms un kvalitāte, prasmes un iemaņas.  

Izglītības un zinātnes ministrs K.Greiškalns