Ministru kabineta rīkojums Nr.542
Rīgā 2006.gada 19.jūlijā (prot. Nr.38 31.§)
Par Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnēm 2006.–2013.gadam
1.Atbalstīt Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2006.–2013.gadam (turpmāk — pamatnostādnes) kopsavilkumā ietvertos rīcības virzienus.
2.Noteikt Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātu par atbildīgo institūciju pamatnostādņu īstenošanā.
3.Satiksmes ministrijai, Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam, Ekonomikas ministrijai un Izglītības un zinātnes ministrijai īstenot turpmāko rīcību saskaņā ar pamatnostādnēs noteikto rīcības plānu.
4.Šī rīkojuma 3.punktā minētajām institūcijām pamatnostādnes 2006.gadā īstenot tām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
5.Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu pamatnostādņu īstenošanai turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžeta prioritāšu pieteikumiem, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam.
6.Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariātam reizi divos gados (līdz attiecīgā gada 1.jūlijam) iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par pamatnostādņu īstenošanu.
Ministru prezidents A.Kalvītis
Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās I.Gudele
(Ministru kabineta
2006.gada 19.jūlija rīkojums Nr.542)
Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādņu 2006.–2013.gadam
kopsavilkums
I. Jautājuma būtība
Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts saskaņā ar Lisabonas stratēģijas mērķiem, Eiropas Savienībā (turpmāk — ES) pieņemtajām vadlīnijām, ES iniciatīvu “i2010 — Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai”, ņemot vērā Latvijas situāciju un prioritātes. Pamatnostādnes noteiks vienotu politiku informācijas sabiedrības veidošanai Latvijā.
II. Mērķis un risinājums
Šī dokumenta mērķis ir raksturot pašreizējo situāciju, mērķus un uzdevumus, kas veicami, lai Latvijā ieviestu ES un Apvienoto Nāciju Organizācijas informācijas sabiedrības iniciatīvas, un kas saistīti ar Nacionālajā attīstības plānā izvirzīto mērķu sasniegšanu informācijas sabiedrības aspektā, piemēram, prasmes, tehnoloģijas, pakalpojumi, inovācijas, pētniecība, komercdarbība, resursi, kas saistīti ar satura, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk — IKT) izmantošanu.
Pamatnostādnes tiks izmantotas, lai izstrādātu vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentus un koncepcijas, kā arī plānotu un īstenotu pasākumus atsevišķu uzdevumu risināšanai. Dokumentu izmantos pasākumu izstrādei un prioritāšu noteikšanai dažādu avotu finansējuma plānošanai, kā arī jauno politikas iniciatīvu sagatavošanai.
Politikas mērķis: veidot uz zināšanām pamatotu ekonomiku un uzlabot dzīves kvalitāti, ikvienam spējot izmantot un izmantojot IKT un to satura sniegtās iespējas.
Mērķis tiks sasniegts, ja tiks izpildīti vairāki apakšmērķi:
• ikvienam Latvijas iedzīvotājam tiks nodrošinātas iespējas un prasmes lietot IKT un būs pieejami e-pakalpojumi;
• iedzīvotājiem un komercdarbībai būs pieejams bagātīgs pakalpojumu klāsts un saturs, kas atvieglo dzīvi un ļauj pilnvērtīgi attīstīties;
• IKT tiks aktīvi izmantotas inovācijām komercdarbībā, radot pievienotās vērtības pieaugumu.
Īstenojot politiku, ilgtermiņā būtiski palielināsies:
• interneta un datoru lietošana (individuāli un komercsabiedrībās);
• tiešsaistē pieejamo pakalpojumu, informācijas klāsts un to lietošana;
• inovāciju apjoms ekonomikā, it sevišķi ar IKT saistītajās jomās un to izmantošanā.
Īstermiņa prioritātes:
• veicināt IKT pieejamību un iedzīvotāju apmācību, kā arī atbalstīt e-pakalpojumu veidošanu tik lielā mērā, lai lietotāju skaits, prasmes un paradumi ļautu komersantiem ieguldīt līdzekļus jaunu pakalpojumu veidošanā;
• ieviest efektīvus inovāciju un IKT nozares pētniecības procesus, iesaistot uzņēmējus, palielinot pētnieku rīcībspēju un iesaistoties starptautiskajā apritē.
Ilgtermiņa rīcības virzieni informācijas sabiedrības attīstībai:
• paplašināt piekļuves infrastruktūru un veicināt IKT pieejamību;
• attīstīt lietotāju zināšanas un prasmes;
• attīstīt pakalpojumus un saturu;
• attīstīt IKT lietošanu komercsabiedrībās un inovācijās;
• attīstīt IKT zinātni un pētniecību;
• veicināt tādas IKT produkcijas un pakalpojumu radīšanu, kuru varētu eksportēt.
III. Finansējums
Paredzētie pamatnostādņu aktivitāšu finansējuma avoti — ES strukturālie fondi, valsts un pašvaldību budžeti, privātais kapitāls. Precīzas uzdevumu izmaksas tiks aprēķinātas, izstrādājot vidēja termiņa politikas plānošanas dokumentus un koncepcijas.
Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās I.Gudele