Ministru kabineta 2006.gada 18.jūlija sēdē

MK: Par Valsts kancelejas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam

18.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Valsts kancelejas darbības stratēģiju 2007.–2009.gadam.

Valsts kancelejas mērķis ir kļūt par mūsdienīgu valsts pārvaldes centru, kas strādā visas sabiedrības interesēs. Valsts kanceleja savā darbībā balstās uz šādām kopīgām vērtībām: godīgums un mērķtiecība, profesionāla un radoša komanda, izaugsme un attīstība, atklātība un sadarbība.

Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane uzsver, ka Valsts kancelejai ir trīs galvenie darbības virzieni – Ministru kabineta un Ministru prezidenta darba organizatoriskā un saturiskā nodrošināšana, valsts pārvaldes politikas plānošana un realizēšana, kā arī specifisku funkciju īstenošana.

Katram darbības virzienam ir noteiktas vairākas vidēja termiņa prioritātes, uz kurām balstoties Valsts kanceleja katru gadu izstrādā darba plānu.

Valsts kancelejas darbības prioritātes Ministru kabineta un Ministru prezidenta darba organizatoriskā un saturiskā nodrošināšanā līdz 2009.gadam būs politikas plānošanas un koordinācijas sistēmas, kā arī valdības komunikācijas politikas pilnveidošana, informācijas sistēmu attīstīšana un iedzīvotāju informācijas centra izveide.

Valsts kancelejas nozīmīgākie uzdevumi valsts pārvaldes politikas plānošanā un realizēšanā nākamajos trīs gados būs valsts pārvaldes reformas politikas izstrāde un īstenošana, cilvēkresursu attīstības politikas plānošana un īstenošana, ES finanšu instrumentu izmantošana valsts pārvaldes cilvēkresursu attīstībā un kvalitātes vadības un pakalpojumu kvalitātes ieviešana valsts pārvaldē.

Valsts kancelejas darbības stratēģijā no 2007. līdz 2009.gadam kā specifiskās funkcijas ir definētas valsts interešu pārstāvības nodrošināšana starptautiskajos un vietējos tiesvedības procesos, kā arī citas specifiskās funkcijas.

Lai nodrošinātu stratēģisku un vidēja termiņa valsts pārvaldes iestāžu darbību un finansējumu, valsts pārvaldes iestādes gatavo trīs gadu darbības stratēģijas. Valsts kancelejas direktore Gunta Veismane min, ka pozitīvi ir vērtējamas Vides ministrijas un Satiksmes ministrijas darbības stratēģijas, kas ir pirmās izstrādātās un apstiprinātās stratēģijas Ministru kabinetā. Tas norāda uz ministriju augsto kapacitāti darbības sakārtošanā un optimizēšanā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

AM: Par algas palielinājumu NBS komandējošam sastāvam

18.jūlijā Ministru kabinets nolēmis atbalstīt algas palielinājumu mēnesī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandējošam sastāvam.

Atkarībā no karavīra dienesta pakāpes un izdienas paredzēts palielināt algu ģenerālleitnantam un viceadmirālim par 250–300 latiem, ģenerālmajoram un kontradmirālim par 178–250 latiem, bet brigādes ģenerālim un flotes admirālim par 150–200 latiem.

Algas palielinājums nepieciešams, jo ir pieaudzis NBS augstāko virsnieku izpildāmo pienākumu apjoms saistībā ar nepieciešamību nodrošināt sekmīgu NBS noteikto uzdevumu izpildi, kā arī precīzu un pamatotu nākotnes attīstības plānošanu, lai nodrošinātu mērķtiecīgu Latvijas valsts aizsardzības spēju nostiprināšanu un attīstību. Augstākie virsnieki vada un koordinē minēto uzdevumu izpildi visos līmeņos – stratēģiskajā, operatīvajā un taktiskajā, strādājot gan pie attīstības, politikas un finansējuma plānošanas, gan arī operāciju un apmācību vadības un citiem NBS svarīgiem jautājumiem.

NBS vienību vadība ir tieši atbildīga par NBS profesionalizācijas īstenošanu. Šis process ir saistīts ar ievērojamu darba apjoma pieaugumu NBS darbību reglamentējošās normatīvās bāzes pilnveidošanā un izmaksu sabalansēšanā personāla uzturēšanas un militārās infrastruktūras jomā, kaujasspējīgu un specializētu vienību izveidē un sagatavošanā, profesionālu virsnieku un instruktoru sastāva sagatavošanā, it īpaši augsti kvalificētu karavīru nosūtīšanai darbam NATO štābos. Daudz jāiegulda arī NBS modernizācijā, NBS pretterorisma spēju attīstīšanai un starpinstitūciju sadarbības veicināšanā iespējamo draudu novēršanai un apkarošanai, kā arī NBS spēju pilnveidošanai civilās sabiedrības atbalstam.

AM: Par Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktoru

18.jūlijā Ministru kabinets apstiprinājis Voldemāru Vilcānu valsts aģentūras “Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra” direktora amatā.

2006.gada 6.aprīlī konkursa komisija, veicot trešajai kārtai izvirzīto Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras direktora amata pretendentu atlasi, par piemērotāko kandidātu atzina Voldemāru Vilcānu.

V.Vilcāns ir ieguvis izglītību inženierzinātnēs, viņam ir liela vadošā darba pieredze, kā arī precīzs redzējums par aģentūras optimizācijas pasākumiem un turpmāk veicamajiem darbiem.

AM: Par finansiālo atbalstu vairākām Latvijas sporta federācijām

18.jūlijā Ministru kabinets (MK) apstiprinājis Aizsardzības ministrijas izstrādāto MK rīkojuma “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 1.februāra rīkojumā Nr.63 “Par valsts budžeta programmas “Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO”” līdzekļu izlietojumu sporta veidu atbalstam” projektu.

Projekts paredz ar līdzfinansējumu atbalstīt vairākas Latvijas sporta federācijas. Latvijas Motosporta federācija atbalstīta ar 50 000 latiem komandu dalības nodrošināšanai divos 2006.gada pasaules čempionāta posmos un Dakāras rallijā 2007.gadā. Lai valsts junioru (M20) izlase varētu piedalīties Eiropas čempionāta finālsacensībās Austrijā, nolemts atbalstīt Latvijas Handbola federāciju ar līdzfinansējumu 37 775 latu apmērā. Latvijas Spēka atlētu federācijai piešķirti 30 000 latu pasaules kausa izcīņas “Baltic Sea Open” organizēšanai Rīgā.

Aizsardzības ministrijas 2006.gada budžeta ietvaros novirzītais kopējais finansējums 18 sporta veidu atbalstam ir 937 775 lati.

Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departaments

EM: Par iespējām sekmēt zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu

18.jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Ekonomikas ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par iespējām sekmēt zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu valsts ekonomiskā potenciāla paaugstināšanai”.

Ekonomikas ministrija uzsver nepieciešamību pilnveidot normatīvos aktus par zemes dzīļu izmantošanu. Lai nodrošinātu Latvijas zemes dzīļu ilgtspējīgu un racionālu izmantošanu visas sabiedrības labā, jānosaka valsts nozīmes zemes dzīļu nogabala statuss pazemes dabasgāzes glabātavu izveidošanai perspektīvām ģeoloģiskām struktūrām, sākot ar prioritārajām, šādā secībā: Dobeles, Ziemeļblīdenes, Snēpeles, Degoles. Arī Inčukalna dabasgāzes pazemes glabātava jānosaka kā valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals. Vides ministrija gatavo iesniegšanai Ministru kabinetā noteikumu projektus, ar kuriem noteiktu valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalus. Noteikumus plānots izsludināt Valsts sekretāru sanāksmē 2006.gada oktobrī.

Valsts nozīmes nogabalu noteikšana ar Ministru kabineta noteikumiem dos vairākus ieguvumus, jo būtiski tiks atvieglota un veicināta zemes dzīļu izpēte un izmantošana. Tādā veidā tiktu ģeogrāfiski noteikta platība, kas pašlaik tiek izmantota vai nākotnē tiks izmantota dabasgāzes glabāšanai, zemes īpašumiem noteikti nepieciešamie apgrūtinājumi, kas ļautu izvairīties no gadījumiem, kad zemes īpašnieks var šantažēt citus zemes dzīļu izmantotājus, tiktu novērsta iespējamā tiesvedība starp zemes īpašniekiem un valsti vai arī zemes īpašnieku starpā.

Informatīvajā ziņojumā minēta nepieciešamība izstrādāt iespējamajiem investoriem paredzētu informatīvo materiālu par Latvijas pazemes gāzes krātuvju potenciālu. Tiek plānots, ka varētu izdot bukletu angļu valodā par Latvijas gāzes sektoru un pazemes dabasgāzes glabātavu izveidošanai perspektīvām ģeoloģiskām struktūrām, taču jautājumu par bukleta izstrādei nepieciešamā finansējuma piešķiršanu varētu izskatīt Ministru kabinetā vienlaikus ar visu nozaru ministriju iesniegtajiem priekšlikumiem likumprojektam “Grozījumi likumā “ Par valsts budžetu 2006.gadam””. Bukletā varētu tikt sniegta īsa informācija par valsti, Latvijas gāzes sektoru, likumdošanas un ģeoloģiskais raksturojums.

Tāpat darba grupa izvērtē Latvijas iespējas pieteikties Eiropas Savienības TEN-E programmā līdzfinansējuma saņemšanai jaunu gāzes krātuvju iespēju studijai 2006.gadā. Ekonomikas ministrija ir izstrādājusi un iesniegusi projekta pieteikumu TEN-E programmā līdzfinansējuma saņemšanai, lai veiktu pētījumu par dabas gāzes pazemes glabātavas ierīkošanas iespējām Dobeles struktūras centrālajā daļā.

Informatīvo ziņojumu sagatavojusi Ekonomikas ministrijā izveidotā darba grupa, kurā iekļauti Ekonomikas ministrijas, Ārlietu ministrijas un Vides ministrijas speciālisti, kas strādā, lai saskaņotu viedokļus un meklētu labākos risinājumus saistībā ar jautājumiem, kas skar zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu valsts ekonomiskā potenciāla paaugstināšanai.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par sagatavotajiem grozījumiem Muitas likumā

Valdība 18.jūlijā apstiprināja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus Muitas likumā, kas viesīs skaidrību gan muitas administrācijai, gan muitas brokerim un tā klientam par pārstāvja atbildību tiešajā pārstāvībā, kā arī veicinās personas iegūt muitas brokera statusu, kā rezultātā palielināsies konkurence muitas brokeru vidū.

Grozījumi Muitas likumā paredz svītrot zīmogus kā muitas nodrošinājuma veidu, jo zīmogs nenodrošina nekontrolētu piekļūšanu precēm. Muitas likuma 12.¹panta grozījumi nosaka, ka muitas brokera darbībai izsniegtais galvojums ir piemērojams arī tiešās pārstāvības gadījumā, kas līdz šim nebija skaidri pateikts, radot domstarpības brokera galvojuma piemērošanā.

Muitas likuma Pārejas noteikumu 2.punkts tika izteikts citā redakcijā, lai regulētu arī tos gadījumus, kad persona, kurai līdz 2005.gada 26.maijam grozījumu pieņemšanai bija izsniegts muitošanas speciālista izglītību apliecinošs dokuments, taču nebija iegūts muitas brokera statuss, varētu minēto dokumentu izmantot muitas brokera statusa iegūšanai līdz 2008.gada 1.jūlijam.

Grozījumi Muitas likuma 27.pantā saistīti ar Komerclikuma 144.pantu, kas neparedz prasību komercsabiedrības statūtos norādīt komercdarbības veidu. Tāpat arī, lai saņemtu muitas brokera atļauju, vairs nav nepieciešams uzrādīt notariāli apliecinātu statūtu un reģistrācijas apliecības kopiju.

Sagatavojot normatīvā akta projektu, notika konsultācijas ar Loģistikas un muitas asociācijas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, kā arī par 12.¹pantu pozitīvu atzinumu savas kompetences ietvaros sniedza Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

IeM: Par ES, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices pilsoņu ieceļošanu un uzturēšanos Latvijā

Ministru kabinets 18.jūlijā atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavoto noteikumu projektu “Kārtība, kādā Latvijas Republikā ieceļo un uzturas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi un viņu ģimenes locekļi”. Noteikumos regulēta Eiropas Savienības dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņu un viņu ģimenes locekļu ieceļošanas kārtība Latvijā. Noteikumos definēts, kādi nosacījumi jāievēro, ja šo valstu pilsoņi un viņu ģimenes locekļi vēlas uzturēties Latvijā ilgāk nekā 90 dienas, noteikta kārtība, kādā šīs personas var iegūt tiesības uz pastāvīgu uzturēšanos Latvijas Republikā, definēti uzturēšanās ierobežojumi un noteikta izraidīšanas kārtība.

Noteikumu mērķis ir īstenot personu brīvas pārvietošanās principu.

IeM: Par izceļošanas pabalstiem Krievijas militārajiem pensionāriem

Ministru kabinets (MK) 18.jūlijā piešķīra izceļošanas pabalstus pieciem Krievijas militārajiem pensionāriem. Izceļošanas pabalsta izmaksai šiem pensionāriem kopā ir nepieciešams 9900 latu.

Saskaņā ar MK 2005.gada 18.oktobra noteikumiem Nr.783 “Kārtība, kādā Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājams izceļošanas pabalsts” izceļošanas pabalstu Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde pārskaita uz izceļotāja bankas kontu no šiem mērķiem paredzētajiem valsts budžeta līdzekļiem. Tā kā 2006.gada valsts budžetā Iekšlietu ministrijai šiem mērķiem finanšu līdzekļi nav paredzēti, jautājums par finansējumu Krievijas militārajiem pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem izmaksājamiem pabalstiem 2006.gadā tiek izskatīts atsevišķi – atbilstoši saņemtajiem iesniegumiem.

IeM: Par atļauju iegādāties zemi pierobežas ceļu izbūvei

Ministru kabinets 18.jūlijā atļāva Iekšlietu ministrijai pirkt zemes vienības Alūksnes rajona Pededzes pagastā un Krāslavas rajona Indras un Piedrujas pagastos, kas nepieciešamas pierobežas ceļu būvniecības projektu īstenošanai pie Pededzes robežas pārejas punkta un Pāternieku robežkontroles punkta.

Pierobežas ceļu būvniecības veikšanai nepieciešamo zemi pērk valsts ar Ministru kabineta atļauju (rīkojumu) un nostiprina to uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā. Izdevumi, kas saistīti ar nepieciešamās zemes pirkšanu un nostiprināšanu zemesgrāmatā, tiks segti no valsts budžetā 2006.gadam Iekšlietu ministrijas budžeta programmas 32.00.00 “Materiāltehniskā apgāde” apakšprogrammas 32.02.00 “Būvniecība un centralizētais iepirkums” investīciju projektam IA-16 “Valsts robežas infrastruktūras attīstība” paredzētajiem līdzekļiem.

Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments

IZM: Par papildu finansējumu privātās izglītības iestādēm

18.jūlijā valdība atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2001.gada 27.novembra noteikumos Nr.498 “Kārtība, kādā valsts finansē pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības programmas, kuras īsteno privātās izglītības iestādes””.

Noteikumi bija jāpieņem atbilstoši Satversmes tiesas 2005.gada 14.septembra spriedumam lietā “Par Izglītības likuma 59.panta otrās daļas otrā teikuma daļā par piedalīšanos privāto izglītības iestāžu finansēšanā, ja tiek īstenotas izglītības programmas valsts valodā, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91.pantam un Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 14.pantam (saistībā ar Pirmā protokola 2.pantu)”. Šajā spriedumā ir atzīti par spēkā neesošiem Izglītības likuma 59.panta otrās daļas otrajā teikumā ietvertie vārdi “valsts valodā”.

Līdz ar to jaunie noteikumi paredz piešķirt valsts dotāciju akreditētām privātām pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēm izglītības programmu īstenošanai valsts un mazākumtautību valodās. Līdzekļi paredzēti pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

Paredzēts, ka šo noteikumu ieviešanai gada laikā nepieciešami ap 400 tūkstoši latu. Līdz ar to Izglītības un zinātnes ministrija gatavo Ministru kabineta rīkojuma projektu par papildu budžeta līdzekļu pieprasījumu šā uzdevuma izpildei 2006.gada valsts budžeta grozījumos.

Izstrādājot grozījumus šajos noteikumos, IZM konsultējās ar Latvijas Privātskolu asociāciju, kas paudusi atbalstu, tādējādi radot vienlīdzīgas attīstības iespējas visām Latvijas privātskolām, kuras īsteno akreditētas pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas.

IZM: Par atbalstu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolai

18.jūlijā Ministru kabinets atbalstīja 95 000 latu piešķiršanu Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolai (RPIVA) pirms jaunā mācību gada uzsākšanas. Šie līdzekļi paredzēti augstskolas struktūras tālākai attīstībai un stiprināšanai, kā arī optimizācijai. Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavotais un Ministru kabineta akceptētais rīkojums “Par papildu finansējuma piešķiršanu Izglītības un zinātnes ministrijai 2006.gadā RPIVA finansiālās stabilitātes nodrošināšanai” paredz jau iepriekš plānoto valsts budžeta līdzekļu ātrāku piešķiršanu. Proti, valsts budžeta dotācija tiks pārcelta no šā gada beigām uz 2006.gada jūliju un augustu. Šāds lēmums pieņemts, balstoties uz RPIVA 2006.gada 29.maija vēstuli Izglītības un zinātnes ministrijai un ņemot vērā Finanšu ministrijas ieteikumu.

Agnese Korbe, izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos

LM: Par invaliditātes pamatnostādņu ieviešanas plānu

Valdība 18.jūlijā apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādāto rīcības plānu “Invaliditātes un tās izraisīto seku mazināšanas pamatnostādņu īstenošanai”, kas nosaka konkrētas aktivitātes invalīdu sociālās aizsardzības, nodarbinātības un integrācijas veidošanai.

Rīcības plāna mērķis ir attīstīt un nodrošināt invalīdiem labvēlīgu vidi, kā arī cilvēkus ar invaliditāti pilnvērtīgi iekļaut aktīvajā sabiedrības dzīvē. Tā īstenošanai papildus nepieciešami 120 miljoni latu.

Rīcības plāns paredz pasākumus tuvākajiem desmit gadiem. Galvenie darbības virzieni ir vērsti uz invaliditātes profilakses attīstību, kvalitatīvu invaliditātes noteikšanu, invalīdu nodarbinātības veicināšanu un viņu sociālo nodrošināšanu.

To ietvaros LM paredz uzlabot rehabilitācijas sistēmu, laikus un kvalitatīvi nodrošinot medicīnisko rehabilitāciju cilvēkiem ar draudošu invaliditāti. Līdz ar to šiem cilvēkiem tiks mazināts risks kļūt par invalīdiem.

Tāpat LM iecerējusi pilnveidot invaliditātes noteikšanas sistēmu – uzlabot Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbu, kā arī nodrošināt valsts apmaksātu sociālo rehabilitāciju ģimenēm, kurās aug bērns ar pirmreizēju invaliditāti.

Saskaņā ar rīcības plānu LM plānojusi pilnveidot invalīdu vajadzībām atbilstošas profesionālās izglītības programmas, t.sk. profesionālās piemērotības, novērtēšanu, kas palielinātu nodarbināto invalīdu skaitu. Plānots palielināt to darba vietu skaitu, kuras aprīkotas ar tehniskajiem palīglīdzekļiem atbilstoši invalīda funkcionālo traucējuma veidam un veicamā darba raksturam un atcelt atsevišķas normas, kas ierobežo veikt noteikta rakstura darbus invaliditātes dēļ, vienlaikus saglabājot normas, kas aizsargā personas ar draudošu invaliditāti.

Savukārt, lai veicinātu invalīdu ar ļoti smagiem funkcionāliem traucējumiem iekļaušanu sabiedrībā, šiem cilvēkiem par valsts līdzekļiem paredzēts nodrošināt asistentu pakalpojumus.

Tāpat LM vēlas panākt, lai invalīdi saņemtu kvalitatīvus tehniskos palīglīdzekļus, kā arī samazināt rindas tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai.

Lai tiktu izstrādāts kvalitatīvs rīcības plāns, LM iepazinās ar Veselības, Ekonomikas, Finanšu, Izglītības un zinātnes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības priekšlikumiem.

Atgādinām, ka Invaliditātes un to seku mazināšanas pamatnostādnes 2005.–2015.gadam Ministru kabinetā tika apstiprinātas 2005.gada augustā, un nozares ministrijas sāka darbu pie rīcības plāna izstrādes. Šādu dokumentu izstrāde bija nepieciešams tādēļ, ka valstī pastāv neatrisināti jautājumi attiecībā uz invaliditātes profilaksi un noteikšanu, invalīdu nodarbinātību un sociālo aizsardzību.

Labklājības ministrijas Komunikācijas departaments

TM: Par kārtību, kādā piešķir finansējumu no valsts budžeta zvērināta notāra prakses uzturēšanai

18.jūlijā Ministru kabinetā (MK) tika pieņemti Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotie noteikumi “Kārtība, kādā piešķir finansējumu no valsts budžeta zvērināta notāra prakses uzturēšanai”.

Noteikumi paredz Latvijas Zvērinātu notāru padomei (LZNP) tiesības vērsties TM ar motivētu pieprasījumu par finansējuma piešķiršanu zvērināta notāra prakses uzturēšanai, ja zvērināta notāra amata pienākumu pildīšana ir īpaši nepieciešama attiecīgajā apdzīvotajā vietā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem pieejamu notariālo palīdzību. Iesniegumā jānorāda pamatojums finansējuma pieprasīšanai, nepieciešamais naudas līdzekļu apmērs, attiecīgajā apdzīvotajā vietā veikto notariālo darbību vidējais skaits mēnesī un iedzīvotāju skaits attiecīgajā apdzīvotajā vietā.

Tāpat noteikumi paredz, ka LZNP pamatotu pieprasījumu par finansējuma piešķiršanu attiecīgajā apdzīvotajā vietā praktizējoša zvērināta notāra prakses uzturēšanai un plānoto izdevumu tāmes projektu iesniedz TM līdz katra gada 1.martam. Savukārt TM, saņemot LZNP finansējuma pieprasījumu, izvērtē tā pamatotību un pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā apstiprina izdevumu tāmes projektu un finansējuma pieprasījumu iekļauj TM nākamā gada prioritāro pasākumu sarakstā. TM pēc finansējuma pieprasījuma izvērtēšanas informē LZNP par pieņemto lēmumu, paredzēts noteikumos.

Atbilstoši šiem noteikumiem TM slēdz līgumu ar LZNP par valsts budžeta līdzekļu pārskaitīšanu, kurā iekļauj nosacījumus par valsts budžeta līdzekļu pārskaitīšanas, izlietošanas un pārskata sniegšanas kārtību.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VidM: Par kompensējamo pasākumu kritērijiem un piemērošanas kārtību Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam

18.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais MK noteikumu projekts “Kritēriji, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, to piemērošanas kārtība un prasības ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai”.

Vides ministrijas izstrādātais MK noteikumu projekts nosaka kritērijus, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, kā arī nosaka, kādus kompensējošos pasākumus var piemērot, un to piemērošanas kārtību.

Tāpat noteikumu projektā noteiktas prasības kompensējošo pasākumu ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai. Monitoringa apsekojumi ļaus izvērtēt, vai piemērotie kompensējošie pasākumi līdzsvaro paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta radītās negatīvās izmaiņas.

Kompensējošos pasākumus, kas līdzsvaro paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta īstenošanas negatīvo ietekmi uz “Natura 2000” teritoriju, nosaka gadījumos, kad šīs negatīvās ietekmes pieļaušana ir vienīgais risinājums sabiedrībai nozīmīgu interešu apmierināšanai.

VidM: Par aicinājumu pilnībā izmantot piešķirtos Kohēzijas fonda līdzekļus

18.jūlijā Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Vides ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums “Par Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) finansēto projektu izmaksu pieaugumu vides sektorā Latvijā”.

Šajā ziņojumā Vides ministrija norāda uz ES KF līdzfinansēto projektu izmaksu pieaugumu par 39,7 miljoniem latu jeb 9,35% no projektu kopējām izmaksām.

Kā galvenie izmaksas palielinošie aspekti minēti būvniecības un būvmateriālu sadārdzinājums un darba samaksas sadārdzinājums, tādējādi palielinot projektu kopējās izmaksas aptuveni par 10%. Šāda tendence vērojama, jo lielākā daļa KF finansēto projektu iesniegumu tika izstrādāta 2000.–2001.gadā.

Pašlaik ar KF atbalstu Latvijā tiek realizēti 23 liela mēroga vides infrastruktūras projekti, kuru kopējās izmaksas ir 490,75 miljoni eiro (344,9 miljoni latu). Līdz 2006.gada beigām tiks apstiprināti vēl trīs vides sektora projekti par kopējo summu 85,22 miljoni eiro (59,89 miljoni latu). Līdz ar to Vides ministrijas kompetencē esošo KF finansēto projektu kopējās izmaksas sasniegs 575,97 miljonus eiro (404,79 miljonus latu).

Tā kā lielākajai daļai vides sektora projektu KF finansējums pilnā apmērā ir iekļauts Eiropas Kopienas budžeta saistībās, samazinot projekta izmaksas vai pārtraucot projekta īstenošanu, Latvija zaudē tai piešķirtos KF līdzekļus investīciju projektu īstenošanai.

Saskaņā ar ziņojumu projektu sadārdzinājuma segšanai no savas puses pašvaldībām nepietiek finanšu līdzekļu. Tāpēc Vides ministrija kā iespējamo risinājumu uzsākto KF projektu pabeigšanai pašreiz uzskata papildus valsts budžeta līdzekļu 26 miljonu latu apmērā, kas ir 6,4% no kopējām KF projektu izmaksām vides sektorā, piešķiršanu. Apstiprināto KF projektu īstenošana turpināsies līdz 2009.gadam, tātad valsts budžeta papildu izdevumi laikā no 2006. līdz 2009.gadam var būt vidēji vismaz 6,5 miljoni latu gadā.

Iestājoties ES, Latvija ir uzņēmusies saistības nodrošināt apkārtējās vides un tās infrastruktūras kvalitāti, tai skaitā ūdenssaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomā. Šo saistību izpilde tiek nodrošināta galvenokārt ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.

Saskaņā ar šodienas Ministru kabineta protokollēmumuVides ministrija līdz šā gada rudenim sagatavos tiesību aktu projektu par izmaksu pieaugumu aprēķināšanas un novērtēšanas metodiku. Par papildu līdzekļu piešķiršanu tiks lemts, izskatot grozījumus likumā “Par valsts budžetu 2006.gadam”.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa