Brīvāku, demokrātiskāku vēlēšanu Latvijā - 84. gadadiena

“Sākoties Atmodai, mūsu vidū bija cilvēki, kuri bija piedalījušies brīvās, demokrātiskās vēlēšanās pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. Latvijas neatkarību atjaunoja šo cilvēku pēcteči, kuri atmiņā glabāja vecāku un vecvecāku stāstīto. Tāpēc, lai arī gadu gaitā ir noticis pārrāvums, mūsu valsts demokrātijai ir gara vēsture,” uzskata CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. “Tā kā viens no svarīgākajiem demokrātijas priekšnoteikumiem ir brīvas vēlēšanas un neatkarīgi vēlēšanu organizatori, tad vēlēšanu organizatora amats varētu būt pats demokrātiskākais amats pasaulē,” ir pārliecināts CVK priekšsēdētājs.

Vakar apritēja 84 gadi kopš Latvijas vēsturē pirmo reizi iesākās brīvas, demokrātiskas vēlēšanas. 1922.gada 20.jūlijā Satversmes sapulce “Valdības Vēstnesī” paziņoja par Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) izveidošanu 1.Saeimas vēlēšanu vadīšanai un sarīkošanai.

Svētku reizē vēlēšanu organizatorus uzrunāja Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre un CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars. Vēlēšanu komisiju pārstāvjiem bija iespēja noklausīties Latvijas Universitātes profesora un Valsts prezidenta padomnieka vēstures jautājumos Anatolija Zundas ziņojumu par Saeimas vēlēšanām pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, kā arī doties ekskursijā pa Saeimas namu.

Saeimas priekšsēdētāja Ingrīda Ūdre sveica vēlēšanu komisiju pārstāvjus dzimšanas dienā, pateicoties par atbildīgi padarīto darbu valsts labā, skaitot balsis un nodrošinot sekmīgu vēlēšanu norisi, kā arī vēlēja vēlēšanu organizatoriem veselību un izturību nākamajiem darbiem.

CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars, uzrunājot vietējos vēlēšanu organizatorus, norādīja, ka šodien atzīmējam ne tikai 84.gadskārtu kopš brīvu un demokrātisku vēlēšanu aizsākuma Latvijā, bet arī 84.gadskārtu kopš Latvijā ir izveidots viens no demokrātiskākajiem amatiem – vēlēšanu organizatora amats.

CVK priekšsēdētājs norādīja, ka CVK šodien atbild par Saeimas vēlēšanu, Eiropas Parlamenta vēlēšanu, tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un pašvaldību vēlēšanu sagatavošanu un vadīšanu. Šajā darbā ir iesaistītas 556 vietējās vēlēšanu komisijas, tai skaitā 26 rajonu vēlēšanu komisijas, 60 pilsētu vēlēšanu komisijas, 29 novadu vēlēšanu komisijas un 441 pagastu vēlēšanu komisija. Pirms katrām vēlēšanām un tautas nobalsošanas tiek veidotas arī vēlēšanu iecirkņu komisijas, līdz ar to demokrātisku vēlēšanu sagatavošanā un nodrošināšanā Latvijā ir iesaistīti vairāk nekā 10 tūkstoš darbinieku.

Velkot paralēles ar laiku pirms 84 gadiem un mūsdienām, A.Cimdars atzina, ka vēsture iet pa apli. Arī balsojot 1.Saeimas vēlēšanās, vēlētājiem bija jāuzrāda derīga Latvijas pilsoņa pase, taču, tā kā fotogrāfa pakalpojumi tolaik nebija plaši pieejami, it īpaši lauku iedzīvotājiem, fotogrāfiju pasē drīkstēja aizstāt ar pirkstu nospiedumu. Savukārt šodien, attīstoties modernajām tehnoloģijām, Eiropas Savienības dalībvalstīs tiek domāts par personas dokumentiem ar pirkstu nospiedumiem elektroniskā formā. 

Pase ar atzīmēm par piedalīšanos Saeimas vēlēšanās (1922.–1940.gads); pase ar atzīmi par piedalīšanos 1.Saeimas vēlēšanās

Deputātu kandidātu saraksta “Saimnieciskā Apvienība” aģitācijas lapa 1.Saeimas vēlēšanām; 22.kandidātu saraksta vēlēšanu zīme 1.Saeimas vēlēšanām Avots: Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs

Kristīne Bērziņa, CVK Informācijas nodaļas vadītāja

Par Centrālās vēlēšanu komisijas un 1.Saeimas vēlēšanu vēsturi

• 1922.gada 9.jūlijā Satversmes sapulce pieņēma likumu “Par Saeimas vēlēšanām”. Īsi pēc tam, 1922.gada 20.jūlijā, “Valdības Vēstnesī” tika izsludināts, ka 1.Saeimas vēlēšanu vadīšanai ir nodibināta Centrālā vēlēšanu komisija. Tās sastāvā bija 8 locekļi – Otto Nonācs, Juris Pabērzs, Pauls Šiemans, Pēteris Siecinieks, Marģers Skujenieks, Frīdrihs Vesmanis, Konstantīns Gaigals un Andrejs Sīmanis.

• 1.Saeimas vēlēšanas notika 1922.gada 7. un 8.oktobrī un ir iegājušas Latvijas vēsturē ar visaugstāko vēlētāju aktivitāti. Šajās vēlēšanās piedalījās 82,2% jeb 800 840 balsstiesīgie vēlētāji. Pavisam balsstiesības bija 963 257 pilsoņiem.

• Tiesības piedalīties 1.Saeimas vēlēšanās bija visiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā sasnieguši 21 gada vecumu.

• 1.Saeimas vēlēšanu sarīkošana – vēlēšanu zīmju iespiešana un vēlēšanu tehniskā organizēšana – izmaksāja nepilnus 100 000 latu jeb apmēram 10 santīmus par katru vēlētāju.

• Lai piedalītos 1.Saeimas vēlēšanās, vēlētājiem bija jāuzrāda derīga Latvijas pilsoņa pase. Tā kā fotogrāfa pakalpojumi divdesmitajos gados nebija plaši pieejami, it īpaši lauku iedzīvotājiem, fotogrāfiju pasē drīkstēja aizstāt ar pirkstu nospiedumu.

• Atšķirībā no pašreizējām Saeimas vēlēšanām, kurās vēlētājs balso par vienu partiju, 1.Saeimas vēlēšanas notika ar t.s. grozāmajiem kandidātu sarakstiem. Vēlētājam bija tiesības izsvītrot no saraksta nevēlamo kandidātu vārdus un aizstāt tos ar vairāk tīkamiem kandidātiem no citiem sarakstiem. Šāda kārtība deva vēlētājiem lielākas izvēles iespējas, taču vienlaikus arī padarīja sarežģītāku balsošanu un apgrūtināja balsu skaitīšanu. Tiesības grozīt kandidātu sarakstus 1.Saeimas vēlēšanās izmantoja 19% vēlētāju.

• 1922.gadā CVK noteiktais mandātu skaits katrā no pieciem vēlēšanu apgabaliem bija: Rīgā – 19, Vidzemē – 26, Kurzemē – 15, Zemgalē – 16, Latgalē – 25.

• 1.Saeimas vēlēšanās kandidātu sarakstus drīkstēja iesniegt jebkura politiskā partija, sabiedriskā organizācija vai apvienība, ja to kandidātu sarakstu bija parakstījuši vismaz 100 vēlētāji.

• 1.Saeimas vēlēšanām tika iesniegti 88 kandidātu saraksti, no kuriem 46 ieguva pārstāvniecību Saeimā jeb mandātus. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, par ko tika atdoti 30,56% balsu. Latvijas Zemnieku savienība ieguva 16,77%, kam sekoja Demokrātiskais centrs ar 7,35%. Par pārējiem sarakstiem nobalsoja 6% un mazāk vēlētāju. Līdz ar to tikai trešā daļa jeb 15 saraksti Saeimā ieguva divas un vairāk deputātu vietas.

• No simts ievēlētajiem deputātiem 84 bija latvieši, 62 deputātiem bija augstskolas izglītība, 22 – vidusskolas, 7 – skolotāju semināra un 9 – zemāka izglītība.