Lai sagatavotos iestājai Eiropas Savienībā

Parakstot memorandus: Eiropas Komisijas delegācijas Latvijā vadītāja vietniece Hella Gerta un īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Vakar, 28.decembrī, īpašu uzdevumu ministrs sadarbībai ar starptautiskajām finansu institūcijām Roberts Zīle parakstīja sešus Eiropas Savienības (ES) finansēto programmu finansu memorandus 2000.gadam, kas dienu iepriekš — 27.decembrī — tika apstiprināti Ministru kabineta (MK) ārkārtas sēdē, proti, "Phare" 2000.gada nacionālās programmas finansu memorandu, pārrobežu sadarbības programmas finansu memorandu, finansu memorandu "Speciālie pasākumi Baltijas jūras reģionā", finansu memorandu "Latvijas dalība Eiropas Kopienu programmās "Life III", "Leonardo da Vinci II", "Socrates II", "Jaunatnei", "Kultūra 2000", "5.ietvara programma — zinātnei un tehnoloģijas attīstībai 2001.gadā"", "ACCESS II" finansu memorandu un finansu memorandu infrastruktūras projektam "Papildu investīciju fonds Latvijai". Memorandu parakstīšana notika Eiropas Komisijas (EK) delegācijas Latvijā vadītāja vietnieces Hellas Gertas klātbūtnē, jo EK delegācijas vadītājs Ginters Veiss EK vārdā tos parakstīja jau pirms Ziemassvētkiem — 22.decembrī.

Pēc īpašu uzdevumu ministra preses dienesta informācijas, memorandu apstiprināšana valdībā bijusi nepieciešama tāpēc, ka MK šā gada 15.decembrī pēc Finansu ministrijas ierosinājuma pieņēmis lēmumu, saskaņā ar kuru "visi finansu memorandi un ikgadējie finansu līgumi par Eiropas Komisijas finansēto programmu darbību Latvijā pirms parakstīšanas iesniedzami akceptēšanai Ministru kabinetā".

Parakstīto finansu memorandu kopējā vērtība ir 32,9 miljoni eiro. Par šiem līdzekļiem plānots īstenot tādus projektus kā atbalsts sabiedrības integrācijai Latvijā, kopējai zivsaimniecības politikai atbilstošas Latvijas Zivsaimniecības administrācijas izveidošana, Latvijas austrumu robežas vadības un infrastruktūras attīstība, narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas pilnveidošana, valsts budžeta un finansu vadība un daudzi citi.

Kā pirms memorandu parakstīšanas informēja R.Zīle, 27.decembra sēdē valdība devusi piekrišanu parakstīt dokumentus, kas ļaus Latvijai līdztekus citām kandidātvalstīm pievienoties vēl astoņām ES daudzvalstu programmām, kas tiks īstenotas, sākot ar nākamo gadu. Šīm programmām piešķirtais finansējums pārsniedz 100 miljonus eiro. Latvijas līdzfinansējums divām no šīm programmām —"Phare"/ERAB 2000 daudzvalstu programmai "Bangkokas fonds" un "Phare" 2000 daudzvalstu mazo projektu programmai — ir 0,95 miljoni eiro.

Paužot gandarījumu sakarā ar finansu memorandu parakstīšanu arī no Latvijas puses, H.Gerta norādīja, ka tādējādi tiks dots starta signāls "Phare" 2000.gada programmas ieviešanai. Kā zināms, "Phare" programma palīdz kandidātvalstīm, tai skaitā arī Latvijai, sagatavoties iestājai Eiropas Savienībā. Galvenais mērķis ir nostiprināt administratīvo kapacitāti, lai dotu iespēju dažādām institūcijām efektīvi darboties ES ietvaros un sekmīgi saskaņot likumdošanu ar ES prasībām, kā arī veicināt ekonomisko un sociālo apstākļu izlīdzināšanu. "Phare" ir ikgadēja programma, bet šogad tā ir īpaši svarīga, jo Latvijai sākas pati svarīgākā un izšķirošākā sarunu fāze, proti, nākamajos sešos mēnešos tiks atvērtas visas vēl atlikušās sarunu sadaļas. Gatavošanās iestājai ES tiks pastāvīgi uzraudzīta. Kā uzsvēra H.Gerta, šī programma ir Latvijas valdības un EK labas sadarbības rezultāts.

Pēc īpašu uzdevumu ministra teiktā, "Phare" programmas ietvaros mūsu valstij piešķirtais finansējums kopš 1992.gada, kad šī programma sāka darboties Latvijā, aizvien ir bijis vidēji 30 miljonu eiro gadā. Līdztekus pastāv arī tā dēvētās daudzvalstu jeb horizontālās "Phare" programmas, kas ir pieejamas visām kandidātvalstīm konkrētu mērķu īstenošanai, bet to ietvaros piešķirto līdzekļu apjoms mainās. Paredzams, ka jau minētos 30 miljonus eiro mūsu valsts saņems arī nākamajā un aiznākamajā gadā.

R.Zīle pastāstīja, ka Latvijas kopējais līdzfinansējums "Phare" programmas projektiem pārsniedz sešus miljonus latu, un tas ir iekļauts nākamā gada budžetā. Institūciju stiprināšanas projektiem parasti tiek piešķirts 10 procentu liels līdzfinansējums, bet investīciju projektiem — vismaz 25 procenti. Investīciju projektiem ministrijas bieži vien līdzfinansējumu plāno jau esošo līdzekļu ietvaros. Jebkurā gadījumā līdzfinansējuma nodrošināšanai naudas Latvijai nākamā gada budžetā ir tik daudz, lai varētu apgūt ES piešķirtos līdzekļus, uzsvēra R.Zīle.

Gita Kronberga, "LV" nozares redaktore