Uzturoties darba vizītē Austrijas Republikā 22.–24.jūlijā

Tiekoties ar Austrijas federālo prezidentu 23.jūlijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un Austrijas prezidents Heincs Fišers (Heinz Fischer), svētdien, 23.jūlijā, tiekoties Zalcburgā, uzsvēra nepieciešamību veicināt dialogu Eiropā, lai mazinātu dažādu veidu neiecietības un konfliktu cēloņus. Lai arī Latvijā, Austrijā un citās valstīs šoruden sagaidāmas vēlēšanas, politiķu atbildība ir nešķelt sabiedrību, neveicināt neiecietību, bet gan domāt par valsts un Eiropas kopējiem ilgtermiņa attīstības jautājumiem, atzina prezidenti.

Tika apspriesti aktuālākie Eiropas kontinenta drošības un stabilitātes jautājumi, tajā skaitā situācija Balkānu reģionā un Eiropas Savienības kaimiņu iniciatīvas valstīs. Abi valsts vadītāji pārrunāja Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, Bulgārijas gatavību dalībai organizācijā. Prezidente sacīja, ka Latvija vienmēr ir atbalstījusi ES “atvērto durvju” politiku, ja kandidātvalstis spēj īstenot visas reformas un kritērijus, kas paredz dalību organizācijā.

Abi prezidenti apspriedās par nākamā pavasarī Rīgā gaidāmajām Eiropas prezidentu sarunām, kurās neformālā gaisotnē tiek pārspriesti svarīgākie Eiropas nākotnes jautājumi. Svētdien Zalcburgā tika oficiāli atklāts Zalcburgas mūzikas festivāls, kurā šogad atzīmē V.A.Mocarta 250.jubileju.

Saņemot Zalcburgas Eiropas institūta Mazo valstu balvu 22.jūlijā

Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga sestdien, 22.jūlijā, Zalcburgā, saņemot Zalcburgas Eiropas institūta Mazo valstu balvu, uzsvēra, ka demokrātiskā pasaulē katram cilvēkam un katrai valstij ir jābūt vienlīdzīgām iespējām un tiesībām. Viņa atzīmēja, ka ik valsts – liela vai maza – kopā veido Eiropas gribu. Pateicoties par piešķirto balvu, prezidente sacīja, ka uzskata to ne tikai par personisku nopelnu, bet gan par savas valsts panākumiem pēc neatkarības atjaunošanas, panākot straujāko izaugsmi Eiropā. Prezidente citēja dzejnieku Raini, kurš savulaik rakstījis: “Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.” Pēc prezidentes teiktā, šie vārdi ir attiecināmi ne tikai uz Latviju, bet arī uz jebkuru nāciju, kas vēlas pilntiesīgi iekļauties starptautiskā valstu saimē.

Prezidente augstu novērtēja Austrijas izrādīto uzmanību mazo valstu lomai Eiropas un plašākas pasaules demokrātijas stiprināšanā, pieminot visus tos vēsturiskos notikumus, kuros Austrijai šajā kontekstā bijusi nozīmīga dalība. Prezidente runā minēja Imanuela Kanta sacīto par miera veidošanu pasaulē, kas noteica, ka valstīm jābūt tiesiskām, jābūt draudzīgās kaimiņattiecībās ar saviem kaimiņiem, kā arī valstu attiecībās jāievēro līdzvērtības princips. Viņa uzsvēra, ka šie principi ir būtiski arī šodienas Eiropā.

Prezidente atzīmēja vairākas Eiropas nākotnei svarīgas iniciatīvas, ko ierosinājušas un virzījušas Eiropas mazās un vidējās valstis, piemēram, Somijas iniciatīva par Eiropas Savienības Ziemeļu dimensiju, Zviedrijas ierosinājums, kas vainagojās ar Lisabonas stratēģijas izstrādāšanu, un nesenais Austrijas uzstādījums par nepieciešamību veidot Eiropas Savienības enerģētikas politiku.

Prezidente, saņemot šo balvu, atzīmēja, ka tā viņai ir liels pagodinājums, jo balvas pirmais saņēmējs pirms sešiem gadiem bija viņas augsti godātais kolēģis un draugs bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri.

Balvas piešķiršanu Latvijas prezidentei pieteica Ungārijas bijušais prezidents Ferencs Madls.

Valsts prezidenta preses dienests