Valsts sekretāru 2006.gada 20.jūlija sanāksmē
EM: Par Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes veidošanu
20.jūlijā Ekonomikas ministrija nodeva starpinstitūciju saskaņošanai Ministru kabineta rīkojumu projektu “Par Biodegvielas attīstības konsultatīvo padomi”. Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes mērķis būs koordinēt iesaistīto institūciju darbu Biodegvielas likuma īstenošanai.
Biodegviela mazāk piesārņo dabu, ražošanai izmanto atjaunojamos resursus un samazina siltumnīcefekta gāzu emisijas un to izraisītās klimata pārmaiņas. Lai attīstītu biodegvielas ražošanu un izmantošanu, galvenie konsultatīvās padomes uzdevumi būs analizēt biodegvielas nozares stāvokli valstī, izstrādāt ieteikumus par biodegvielas nozares attīstību valstī, sagatavot priekšlikumus par nepieciešamajiem normatīvajiem aktiem attiecībā uz biodegvielas nozari, kā arī sniegt atzinumus par attiecīgo normatīvo aktu projektiem un analizēt biodegvielas nozares mērķprogrammas un vadlīnijas, kā arī paust viedokli par tām.
Vienlaikus ar šo noteikumu projektu tiek izsludināts arī Ministru kabineta rīkojuma projekts par Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes sastāvu. Biodegvielas attīstības konsultatīvās padomes priekšsēdētājs būs ekonomikas ministrs A.Štokenbergs, padomē paredzēts iekļaut pārstāvjus no iesaistītajām ministrijām, nevalstiskajām organizācijām un augstskolām.
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
FM: Par pavadzīmju ar VID piešķirtu numuru elektronisku saņemšanu
20.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par iespējām uzlabot un vienkāršot pavadzīmju numuru piešķiršanas procedūru, kas paredz pavadzīmju numuru saņemšanu gan personīgi, vēršoties VID teritoriālajā iestādē, gan elektroniski, izmantojot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu. Izmantojot šo deklarēšanas sistēmu, pavadzīmju numuru saņemšana dod iespēju nodokļu maksātājam ietaupīt laiku, materiālos un cilvēkresursus.
No šā gada 1.janvāra tika sākta pavadzīmju ar VID piešķirtiem numuriem lietošana. Pirmajos piecos mēnešos šo iespēju ir izmantojuši 5979 nodokļu maksātāji, pieprasot pavadzīmju numurus 9051 reizi, tomēr tikai neliels skaits to darījuši elektroniski. Janvārī elektroniski pieprasīto pavadzīmju numuru skaits bija 1,15%, februārī – 0,84%, martā – 1,28%, aprīlī – 1,6%, savukārt maijā – 3,41% no kopējā skaita.
Sākot ar 2006.gada 24.februāri, nodokļu maksātājiem tika nodrošināta iespēja pārskatus par pavadzīmju numuru izlietojumu iesniegt elektroniski, savukārt no šā gada 24.marta nodokļu maksātājiem vairs nebija papildus jāiesniedz pārskats papīra dokumenta formā, ja tika noslēgts līgums “Par elektronisko dokumentu parakstīšanu ar elektronisko parakstu, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēmas pakalpojumu”.
Lai pavadzīmju numurus saņemtu elektroniski, ir jāaizpilda attiecīgās dokumentu formas, kas ir izvietotas VID elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Pēc elektroniska pieprasījuma VID, pavadzīmju numuri tiek piešķirti ne vēlāk kā darba dienas laikā. Informatīvā ziņojuma secinājumos pavadzīmju numuru piešķiršanas uzlabošanai ir priekšlikums par pārskata iesniegšanas periodu noteikt ceturksni, kā arī veikt nodokļu maksātāju informēšanu par elektronisku pavadzīmju numura saņemšanu, mudinot tos izmantot VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
Paredzams, ka grozījumi stāsies spēkā no 2007.gada 1.janvāra.
FM: Par kārtību, kādā tiks iesniegti un pārbaudīti Kohēzijas fonda projektu maksājumi
20.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē saskaņošanai ministrijās izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiks kārtību, kādā starpniekinstitūcija pārbaudīs ieviešanas iestādes iesniegtos Kohēzijas fonda projektu maksājuma dokumentus un iesniegs tos maksājuma iestādei. Tāpat noteikumi regulēs starpniekinstitūcijas iesniegto maksājumu dokumentu pārbaudi un maksājumu veikšanu. Noteikumu projektā paredzēts, ka atbalsta saņēmējs, kas saskaņā ar konkrēto finanšu memorandu vai Eiropas Komisijas lēmumu par projekta apstiprināšanu ir pastarpinātā valsts pārvaldes iestāde vai Latvijas Republikā reģistrēta juridiska persona, atver kontu Valsts kasē ar Kohēzijas fonda projekta realizēšanu saistīto izdevumu veikšanai, kā arī nosaka kārtību, kādā nodrošina finanšu līdzekļu saņemšanu projekta kontā.
Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments
IeM: Par civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu pilnveidi
Iekšlietu ministrija 20.jūlijā pieteica izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē grozījumus Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumos Nr.660 “Civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas izveidošanas, izmantošanas un finansēšanas kārtība”, kas pilnveido un precizē civilās trauksmes un apziņošanas sistēmu.
Projekts paredz, ka pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) saskaņā ar līgumiem vai starpresoru vienošanos nosūta plašsaziņas līdzekļiem informāciju par apdraudējumu, izsludināto īpašo tiesisko režīmu vai mobilizāciju un iedzīvotājiem ieteicamo rīcību. Pēc tam VUGD attiecīgajā teritorijā ieslēdz trauksmes sirēnas un raida trīs minūtes ilgu skaņas signālu, bet valsts un komercsabiedrību plašsaziņas līdzekļi pārraida ēterā VUGD informāciju par apdraudējuma raksturu un ieteicamo rīcību.
Dzirdot trauksmes sirēnu signālu, iedzīvotājiem jāieslēdz radiouztvērēji un televizori informācijas saņemšanai.
Projekts paredz, ka trauksmes sirēnas uzstāda uz valsts un pašvaldību institūciju, komercsabiedrību un citu īpašnieku ēkām un būvēm. VUGD slēdz līgumus ar šo objektu īpašniekiem vai valdītājiem, bet valsts un pašvaldību institūcijas nodod VUGD valsts un pašvaldību īpašumā vai valdījumā esošo objektu jumtu un telpu daļas bezatlīdzības lietošanā trauksmes sirēnu un to vadības bloku uzstādīšanai.
Pārvietojot no valsts un pašvaldību institūciju īpašumā vai valdījumā esošajām ēkām uzstādītās trauksmes sirēnas uz citām ēkām, demontāžas un montāžas darbus no saviem līdzekļiem finansēs trauksmes sirēnas pārvietošanas ierosinātājs.
Iekšlietu ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību departaments
TM: Par ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām
20.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta (MK) noteikumu projekts “Ieslodzīto personu uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normas”. Šis projekts izstrādāts saskaņā ar Apcietinājumā turēšanas kārtības likuma 19.panta pirmo daļu un Latvijas Sodu izpildes kodeksa 77.panta septīto daļu.
Noteikumi reglamentē uztura, mazgāšanas un personīgās higiēnas līdzekļu, apģērbu, apavu un gultas piederumu normas apcietinātajiem un notiesātajiem, kuri izcieš brīvības atņemšanas sodu (turpmāk – ieslodzītie).
Šobrīd spēkā ir MK 2002.gada 9.aprīļa noteikumi Nr.155 “Noteikumi par notiesāto uztura un sadzīves vajadzību materiālā nodrošinājuma normām” un MK 2002.gada 6.augusta noteikumi Nr.339 “Noteikumi par apcietināto un administratīvi aizturēto personu uztura, mazgāšanas līdzekļu un personīgās higiēnas līdzekļu normām”, kas zaudētu spēku šī noteikumu projekta pieņemšanas gadījumā.
Salīdzinājumā ar pašreiz spēkā esošajiem MK noteikumiem noteikumu projektā ir palielinātas makaronu, gaļas, augu eļļas, dārzeņu un olu devas, bet samazināta rupjmaizes un sausā piena deva, jo tās ieslodzītie pilnībā neizlieto. Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Bērnu un ģimenes lietu, Labklājības, Veselības, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās un Valsts kancelejai.
TM: Par kārtību, kādā iestāde veic informācijas uzskaiti, kā arī par tās publicēšanu mājaslapā internetā
20.jūlija Valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Kārtība, kādā iestāde veic informācijas uzskaiti, kā arī kārtība un apjoms, kādā vispārpieejamās informācijas uzskaiti publicē mājaslapā internetā”. Noteikumu projekts izstrādāts uz Informācijas atklātības likuma 9.pantā dotā deleģējuma pamata.
Saskaņā ar noteikumu projektu katrai iestādei jāsastāda un jāapstiprina informācijas katalogs, kurā uzskaitīta iestādes rīcībā esošā vispārpieejamā informācija. Noteikumu projekta pielikumā uzskaitīts, kādai informācijai jābūt publicētai šajos katalogos, – sākot ar iestādes kontaktinformāciju, beidzot ar iestādes kompetencē esošo normatīvo aktu un Eiropas Savienības tiesību aktu sarakstu un citu noderīgu informāciju.
Stājoties spēkā šiem noteikumiem, ikvienai valsts iestādei, kā arī personai, kas īsteno valsts pārvaldes funkcijas un uzdevumus, būs jāgarantē iespēja iedzīvotājiem saņemt noteikta veida informāciju par iestādi elektroniski vai drukātā veidā.
Noteikumu projekts nodots saskaņošanai Finanšu, Aizsardzības, Ārlietu, Bērnu un ģimenes lietu, Ekonomikas, Iekšlietu, Izglītības, Kultūras, Labklājības, Reģionālās attīstības un pašvaldību, Satiksmes, Veselības, Vides un Zemkopības ministrijai, Īpašu uzdevumu sekretariātam elektroniskās pārvaldes lietās, Īpašu uzdevumu sekretariātam sabiedrības integrācijas lietās, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Valsts kancelejai.
Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa