Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Baltijas mencu krājumu atjaunošanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.07.2006., Nr. 117 (3485) https://vestnesis.lv/ta/id/140610

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu jaunajās dalībvalstīs

Vēl šajā numurā

26.07.2006., Nr. 117 (3485)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Baltijas mencu krājumu atjaunošanu

Eiropas Komisija 24.jūlijā pieņēma priekšlikumu par vairākgadu plānu attiecībā uz diviem mencu krājumiem Baltijas jūrā un zvejas zonām, kurās izmanto šos krājumus. Baltijas jūrā ir divi atsevišķi mencu krājumi, tos parasti zvejo vieni un tie paši kuģi, reizēm pat vienā zvejas reisā. Jau labu laiku zinātnieki brīdina, ka austrumu krājums tiek pārzvejots tiktāl, ka draud tā pilnīgs izsīkums; savukārt rietumu krājums, kurš gan ir nedaudz labākā stāvoklī, tiek izmantots tik intensīvi, ka gūtā nozveja nevar nodrošināt zvejas iespējas ilgtermiņā. Turklāt gluži vai par hronisku problēmu kļuvusi pārāk zemu rādītāju sniegšana par faktiskās nozvejas apjomu, Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) lēš, ka austrumu krājumā 35–45% nozvejas paliek nepaziņoti. Ierosinātā plāna mērķis ir pakāpeniski, bet stabili samazināt zvejas izraisīto mirstību minētajos divos krājumos līdz zinātnieku ieteiktajai robežai, tā garantējot stabilas zvejas iespējas un bagātīgus lomus ilgtermiņā. To varētu panākt, vienlaikus pakāpeniski samazinot zvejas izraisīto mirstību un – ar viegli kontrolējamas un ieviešamas sistēmas palīdzību – pamazām un plānveidīgi ierobežojot zvejas piepūli.

“Šis vairākgadu plāns ir cieši saistīts ar mūsu apņemšanos ilgtermiņā atjaunot zivju krājumus līdz tādam līmenim, kas gadu gaitā nodrošinātu stabilu atdevi, vienlaikus ļaujot turpināt zvejas darbu. Ar to mēs apliecinām savu gribu nodrošināt mūsu zivsaimniecības bioloģisko, ekonomisko un sociālo ilgtspējīgumu,” teica Eiropas Komisijas loceklis Džo Borgs, kas atbildīgs par zivsaimniecību un jūrlietām.

Eiropas Komisijas ierosinātie zvejas izraisītās zivju mirstības mērķlielumi ir 0,6 Baltijas jūras mencas rietumu krājumā un 0,3 Baltijas jūras mencas austrumu krājumā. Izvirzītie mērķi ir pietiekami tuvi, lai panāktu zivju krājumu atjaunošanos līdz ilgtspējīgam līmenim, un pietiekami tāli, lai zvejnieku gūtais loms būtu gana liels. Ir paredzēta arī pārskatīšanas klauzula, lai minimālos mirstības rādītājus būtu iespējams grozīt atbilstoši jaunākajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Kopējā pieļaujamā nozveja (KPN) tiktu noteikta tā, lai zvejas izraisītās zivju mirstības pašreizējie rādītāji ik gadu samazinātos par 10%, līdz tie sasniegtu katram krājumam izvirzīto mērķi. Tomēr varētu paredzēt lielāku samazinājumu, ja tas būtu nepieciešams, ņemot vērā krājumu faktisko stāvokli. Ar minētajiem pasākumiem nozarē tiktu garantēta zināma stabilitāte, jo ar tiem novērstu pārmērīgas KPN ikgadējās izmaiņas, nosakot, ka KPN gadu no gada nevarēs ne samazināt, ne palielināt par vairāk nekā 15%. Jāpiebilst, ka pastāvīga vai aizvien mazāka zvejas izraisītā zivju mirstība kādā krājumā, kas strauji pieaug, var radīt arī KPN paaugstinājumu. Sākotnējās KPN lielums abiem krājumiem tiks noteikts Padomē šā gada oktobrī, pieņemot Baltijas jūras KPN un kvotu regulu 2007.gadam. KPN un kvotas 2006.gadam, kā arī zvejas piepūles pārvaldības pasākumi 2006.gadam jau tika pieņemti, ievērojot šo plānu.

Tiks noteikts arī zvejas piepūles ierobežojumu plāns, lai katru gadu samazinātu zvejas piepūli par 10%, līdz tiks sasniegts zivju mirstības mērķlielums. Šāda plāna pamatā būs jau spēkā esošais vasaras liegums, ar ko aizliedz mencu zvejošanu ar tīkliem, kuru acs izmērs pārsniedz 90 mm, un ar grunts āķu jedām divus mēnešus, no 15.marta līdz 14.maijam, Baltijas jūras rietumu krājumā un trīs mēnešus, no 15.jūnija līdz 14.septembrim, austrumu krājumā. Zvejai atļauto dienu skaitu plānots katru gadu samazināt par 10%, līdz tiks sasniegti zvejas izraisītās zivju mirstības mērķlielumi attiecīgajos krājumos. Šo papildu samazinājumu var īstenot dažādos veidos. Priekšlikumā paredzēti papildu kontroles pasākumi, un tas ir ļoti svarīgi, lai panāktu veiksmīgu rezultātu.

Plānā tiks paredzēts arī īpašs izņēmums attiecībā uz piekrastes zvejniekiem lieguma periodā, atļaujot kuģiem, kuru kopgarums nepārsniedz 12 m, paturēt uz klāja un izkraut krastā līdz pat 10% mencu (dzīvsvarā no nozvejas), ja tās noķertas ar žaunu tīkliem, iepinējtīkliem vai rāmju tīkliem ar tīkla acs izmēru vismaz 110 mm. Turklāt katrai dalībvalstij atļauto nozvejas dienu skaitu paaugstinās atbilstīgi panāktajam pastāvīgajam zvejas piepūles samazinājumam neatkarīgi no tā, vai šis samazinājums panākts, pavisam izbeidzot zvejas darbības, vai galīgi atsaucot zvejas kuģus no attiecīgā zvejas apgabala.

Šis vairākgadu plāns par Baltijas jūras mencām ir izstrādāts pēc plašas apspriešanās ar ieinteresētajām personām un attiecīgajām dalībvalstīm. Tas ir tikai viens no vairākgadu plāniem, kurus Komisija izstrādājusi, tiecoties Eiropas zivsaimniecību pārveidot bioloģiski pamatotā, ekonomiski ienesīgā un sociāli ilgtspējīgā nozarē.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!