Par ES noteikumiem elektronisko sakaru jomā

Jaunā tiesvedības kārtā par iespējamiem ES noteikumu pārkāpumiem elektronisko sakaru jomā Eiropas Komisija (EK) pārtraukusi vēl 18 lietu izmeklēšanu, jo dalībvalstis ir veikušas pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pieprasīto atbilstību ES noteikumiem. Minēto pasākumu spektrs ir plašs: no pilnvarojuma elektroniskos sakarus regulējošām valsts iestādēm veicināt konkurenci līdz tālruņu lietotāju privātuma aizsargāšanai. Vienlaikus ierosinātas piecas jaunas lietas, no kurām četras – pret Beļģiju (Valonija un Brisele), Nīderlandi un Somiju – ir par valsts “obligāto pārraižu” noteikumu neatbilstību ES Universālā pakalpojuma direktīvai. Turpinās arī jau uzsāktā tiesvedība pret trim dalībvalstīm – Somiju, Latviju un Poliju. Tiesvedība pret Poliju un Latviju Eiropas Kopienu tiesā uzsākta tāpēc, ka minētās valstis nav nodrošinājušas vienota abonentu saraksta publicēšanu un vienota telefonuzziņu dienesta izveidi. Savukārt pārkāpumu izmeklēšanas procedūra pret Somiju uzsākta tādēļ, ka tā elektronisko sakaru regulatoram nav nodrošinājusi pietiekamu pilnvarojumu to izsaukumu terminēšanas tirgus regulēšanai, kas veikti no fiksētā elektronisko sakaru tīkla uz mobilo tīklu.

“Esmu gandarīta par to, ka valstu pasākumi ES elektronisko sakaru regulējuma ieviešanā dod rezultātus,” atzīst informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisāre Vivjēna Redinga. “Patērētājus iepriecinās tas, ka tagad gandrīz visās dalībvalstīs ir pieejams vienots abonentu saraksts un darbojas vienots telefona uzziņu dienests. Tāpat daudzi izmanto ES tiesību aktos paredzēto iespēju izvēlēties lētākus pakalpojumus, saglabājot savu līdzšinējo abonenta numuru. Tomēr mēs turpinām vērot situāciju un esam gatavi vajadzības gadījumā uzsākt jaunu tiesvedību pārkāpumu izmeklēšanai.”

Deviņas pārkāpumu izmeklēšanas lietas tika slēgtas pēc tam, kad attiecīgās dalībvalstis bija pieņēmušas jaunus tiesību aktus vai veikušas citus īstenošanas pasākumus. Šādi rīkojās Kipra un Slovēnija attiecībā uz valsts regulējošās iestādes neatkarīgumu, Igaunija attiecībā uz valsts regulatora pilnvarām, Nīderlande attiecībā uz Piekļuves direktīvu, Slovākija attiecībā uz Piekļuves direktīvu un Universālā pakalpojuma direktīvu, Čehija un Latvija attiecībā uz “e-privātuma” direktīvu un Zviedrija attiecībā uz pāreju no iepriekšējā uz pašreizējo tiesisko regulējumu elektronisko sakaru jomā.

Pēc tam, kad Čehijā, Grieķijā, Kiprā, Maltā un Slovākijā publicēja vienotu abonentu sarakstu un izveidoja vienotu telefona uzziņu dienestu, tika slēgtas vēl piecas no ierosinātajām pārkāpumu izmeklēšanas lietām.

Turklāt Eiropas Komisija ir pārtraukusi triju ar numura pārnesamību saistītu lietu izmeklēšanu, jo Čehijā, Latvijā un Lietuvā šis pakalpojums tagad ir brīvi pieejams. Piemēram, Lietuvā kopš 2006.gada februāra, kad numura pārnesamības pakalpojums kļuva pieejams pilnā apmērā, šādā veidā saglabāti jau apmēram 33000 numuru.

Tā kā Grieķijas parlaments 2006.gada 20.jūnijā ir pieņēmis nacionālo “e-privātuma” likumu un ir slēgta vēl viena ar nepaziņošanu saistīta lieta (par transponēšanu attiecībā uz Gibraltāru), 2002.gadā izveidotais tiesiskais regulējums nu ir oficiāli transponēts visu dalībvalstu tiesību aktos.

Turklāt, tā kā ir saņemti Beļģijas un Polijas paziņojumi, patlaban valsts regulējošās iestādes visās 25 dalībvalstīs pilnā apmērā ir uzņēmušās tirgus analīzes veikšanu un apņēmušās paziņot tās rezultātus atbilstīgi 2002.gada tiesiskajam regulējumam.

Vienlaikus Eiropas Komisija ir nolēmusi iesūdzēt tiesā Somiju, jo – pretrunā tās nesenajam paziņojumam par tirgu – šīs valsts tiesību akti liedz elektroniskos sakarus regulējošajām valsts iestādēm faktiski regulēt to izsaukumu terminēšanas tirgu, kas veikti no fiksētā elektronisko sakaru tīkla uz mobilo tīklu. Turklāt ierobežoto regulatora pilnvaru dēļ Somija papildus saņems arī oficiālu paziņojuma vēstuli, bet Polija– argumentētu atzinumu (otrais posms pārkāpumu izmeklēšanas procedūrā saskaņā ar EK Līguma 226.pantu; piemēro pēc oficiālas paziņojuma vēstules nosūtīšanas).

Polija un Latvija tiesā iesūdzētas par to, ka tās nav nodrošinājušas vienota abonentu saraksta publicēšanu un vienota telefonuzziņu dienesta izveidi.

Pašreizējā pārkāpumu tiesvedības kārtā EK ir ierosinājusi piecas jaunas lietas. Četras no tām– pret Beļģiju (Valonija un Brisele), Nīderlandi un Somiju– ir par valsts “obligāto pārraižu” noteikumu neatbilstību Universālā pakalpojuma direktīvai. Piektā lieta– pret Kipru– ierosināta par “piekļuves tiesību” nedošanu, tā neļaujot jauniem elektronisko sakaru operatoriem piedāvāt savus pakalpojumus un konkurēt ar vēsturisko operatoru. Šos jautājumus Eiropas Komisija ir iekļāvusi arī 2005.gada ziņojumā par ES noteikumu īstenošanu elektronisko sakaru jomā. Visos minētajos gadījumos attiecīgās dalībvalstis saņems oficiālu paziņojuma vēstuli, uz kuru jāatbild divu mēnešu laikā.

Pilnīgs pārskats par pārkāpumu tiesvedības norisi ir pieejams Informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnes lapā, kas veltīta īstenošanas un izpildes jautājumiem.