Par bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu jaunajās dalībvalstīs

Bioloģiskā daudzveidība desmit jaunajās dalībvalstīs, kuras ES pievienojās 2004.gadā, ir jo īpaši bagāta. ES patiesi rūp tās aizsardzība, lai apturētu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos līdz 2010.gadam. Īstenojot ES tiesību aktus par dabas aizsardzību, šajās valstīs ir panākta ievērojama attīstība, tomēr darāmā vēl ir daudz. ES programmas “Natura 2000”, augstvērtīgu dabas teritoriju tīkla, ietvaros gandrīz 11% teritorijas jaunajās dalībvalstīs kopumā ir aizsargātas tā dēvētās Putnu direktīvas ietvaros un 12% ir ierosināts aizsargāt saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas prasībām. Tomēr procentuāli Putnu direktīvas ietvaros Maltā tiek aizsargāti mazāk nekā 3% un Polijā – 8% teritorijas, savukārt Slovākijā – 25%; bet saskaņā ar Dzīvotņu direktīvas prasībām attiecīgie skaitļi ir no 4% Polijā līdz vairāk nekā 31% Slovākijā.

Desmit jauno dalībvalstu pievienošanās ES 2004.gadā ievērojami bagātināja bioloģisko daudzveidību. Piemēram, “pievienojās” 20jauni dzīvotņu tipi un 178sugas līdztekus tām, kas jau tiek aizsargātas Putnu direktīvas (Padomes Direktīvu 79/409/EEK par savvaļas putnu aizsardzību) un Dzīvotņu direktīvas (Padomes Direktīvu 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību) ietvaros. Paplašināšanās procesā tika iekļautas lielas dzīvotņu teritorijas un lielas sugu populācijas, kas ES-15 jau tika aizsargātas. Tagad kopējā dabas mantojumā ir tādi dārgumi kā Bjalovežas (Bialowieza) pirmatnējais mežs Polijā, kur mīt Eiropas bizoni (Bison bonasus) un lielas puštas (puszta) teritorijas Ungārijā: tās raksturīgs dzīvotnes tips ir ganību pļavas, muklāji un ziediem bagātas pļavas, kur aug liela orhideju populācija.

Lai gan paplašināšanās neapturēja vispārējo bioloģiskās daudzveidības samazināšanos ES, tā palielināja kopējo dažādu sugu populāciju skaitu. Tiek lēsts, ka 2000 brūno lāču (Ursus arctos), kas mita ES-15, nu papildināti ar 1600 jauniem sugas brāļiem, savukārt 3700ES-15 vilku (Canis lupus) populācija nu augusi par 2000eksemplāru. Vairākas putnu sugu populācijas ES-10 ir ievērojami lielākas nekā ES-15. Kopējā ES teritorija 2004.gadā palielinājās par nepilniem 25%, savukārt ES–25 griežu (Crex crex) populācija un divu sugu piekūnu (Falco cherrug un F. vespertinus) pāru skaits palielinājies vairāk nekā 10reizes, un balto stārķu (Ciconia ciconia) populācija augusi vairāk nekā 3reizes. Pašreiz ar Putnu direktīvu aizsargā arī lielas jūras putnu populācijas Kiprā un Maltā.

“Natura 2000” sadarbības tīkls

Natura 2000 ir ES bioloģiskās daudzveidības politikas stūrakmens. To veido aizsargājamu teritoriju tīkls, kas izveidots ar ES Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu, lai pasargātu Eiropas svarīgākās dabas teritorijas un sugas. Dalībvalstīm ir jāveic visi nepieciešamie pasākumi, lai garantētu šādu teritoriju konservāciju un uzraudzītu, lai tās nenoplicinās, un, lai gan ir atļautas arī ekonomiskas darbības, tomēr dalībvalstīm ir pienākums gādāt, lai šādas darbības būtu savietojamas ar dzīvotņu un sugu konservāciju.

Natura2000 pašreiz attiecas uz aptuveni 18% ES-15 teritorijas, un tās teritorija ir lielāka nekā jebkuras ES dalībvalsts individuālā teritorija. To paplašina arī 10 jaunās dalībvalstis un attiecīgā jūras vide.

Īpašās aizsardzības zonu izvēle Putnu direktīvas kontekstā – vēl joprojām ir trūkumi

Dalībvalstis izvēlas vispiemērotākās vietas “īpaši aizsargājamās teritorijas” (ĪAT) statusa piešķiršanai attiecībā uz putniem un dzīvotnēm un attiecīgo statusu piešķir ar valsts tiesību aktiem. Desmit jaunās dalībvalstis ir nozīmējušas 479ĪAT, un to kopējā teritorija ir gandrīz 100000 kvadrātkilometru sauszemes, proti, gandrīz 11% no kopējās ES-10 teritorijas. Vairums jauno dalībvalstu ir izraudzījušās arī pietiekami lielu objektu skaitu atbilstoši Putnu direktīvai, tomēr starp dalībvalstīm joprojām ir ievērojamas atšķirības.

Teritorijas, kas klasificētas kā ĪAT (Putnu direktīva), var pārklāties ar klasificēšanu atbilstoši Dzīvotņu direktīvai, kas prasa noteikt Kopienas nozīmības teritorijas.

Kopienas nozīmes teritorijas atbilstīgi Dzīvotņu direktīvai – kontinentālais reģions vēl atpaliek

Dzīvotņu direktīva (attiecībā uz dabisko dzīvotņu, augu un dzīvnieku sugu aizsardzību, izņemot putnus) ES dala 7ekoloģiski saskanīgos bioģeogrāfiskos rajonos: Atlantijas, kontinentālais, alpīnais (kur līdztekus Alpiem ietilpst arī Pireneju kalni un daļa Skandināvijas), Vidusjūras, boreālais bioģeogrāfiskais rajons (Somija, Zviedrija, Igaunija, Latvija un daļa Lietuvas), Makronēzija (Madeira, Azoru salas, Kanāriju salas) un panoniskais (pamatā Ungārija un daļa Čehijas un Slovākijas). Dalībvalstis sniedz priekšlikumus attiecībā uz Kopienas nozīmes teritorijas (KNT) statusa piešķiršanu attiecībā uz katru bioģeogrāfisko rajonu. Šos priekšlikumus zinātniskā perspektīvā izvērtē bioģeogrāfiskos semināros. Visbeidzot Komisija izveido un pieņem oficiālo KNT sarakstu attiecībā uz katru reģionu. Tikai tad var uzskatīt, ka izraudzīšanās process ir pabeigts.

Desmit jaunās dalībvalstis izteikušas priekšlikumus par KNT, kas līdzinās 12% ES-10 teritorijas. Tālāk iekļautais grafiks ilustrē dzīvotņu un sugu īpatsvaru, ko aizsargā Dzīvotņu direktīva un attiecībā uz kurām ir izvirzīts pietiekams teritoriju skaits statusa piešķiršanai. Šī informācija būtu jāsalīdzina ar to, kā priekšlikumi KNT statusa piešķiršanai atbilst faktiskajai sauszemes teritorijai, kā redzams nākamajā tabulā. Kipras un Maltas priekšlikumi Vidusjūras rajonam tiks izvērtēti šā gada beigās.

Attīstība bijusi veiksmīga alpīnajā, boreālajā un panoniskajā rajonā. Situācija ir mazāk apmierinoša kontinentālajā rajonā galvenokārt tādēļ, ka Polija nav iesniegusi pietiekamu priekšlikumu skaitu.

Turpmākā rīcība

Komisija turpinās divpusējas sarunas ar dalībvalstīm, lai tām palīdzētu pabeigt sākotnējos priekšlikumus alpīnajā, boreālajā, panoniskajā un kontinentālajā rajonā. Kipras un Maltas priekšlikumam ĪAT (Vidusjūras bioģeogrāfiskais seminārs) tiks veikts zinātniskais izvērtējums līdz šā gada beigām. Komisija tad izteiks savu nostāju, lai izveidotu un pieņemtu Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu attiecībā uz jaunajām dalībvalstīm un visos bioģeogrāfiskajos rajonos 2007.gadā.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa

Teritoriju, kam piešķirts ĪAT statuss un kas ierosinātas KNT statusa piešķiršanai, dati 2006.gada jūnijā

(1) % no ĪAZ sauszemes teritorijas salīdzinājumā ar sauszemes teritorijas platību dalībvalstī.

(2) dalībvalsts teritorija un % lielums, kas atbilst Kipras teritorijai, kur pašreiz piemēro Kopienas acquis saskaņā ar Kipras Pievienošanās līguma 10.protokolu.

Avots:EEZ – Eiropas tēmu centrs par bioloģisko daudzveidību ETC/BD