• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par priekšlikumiem, lai Eiropas reģioni gūtu vislielāko labumu no kohēzijas politikas. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 26.07.2006., Nr. 117 https://www.vestnesis.lv/ta/id/140618

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par Reģionu un pilsētu Eiropas nedēļu 2006

Vēl šajā numurā

26.07.2006., Nr. 117

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par priekšlikumiem, lai Eiropas reģioni gūtu vislielāko labumu no kohēzijas politikas

Briselē reģionālās politikas komisāre Danuta Hībnere un nodarbinātības, sociālo lietu un līdztiesīgu iespēju komisārs Vladimīrs Špidla iepazīstināja ar stratēģisko redzējumu attiecībā uz jaunās paaudzes Eiropas programmām laika posmam no 2007. līdz 2013.gadam. Pirmajā dokumentā – Padomes lēmumā par Kopienas kohēzijas politikas stratēģiskajām pamatnostādnēm – noteiktas ieguldījumu prioritātes saskaņā ar jaunajām programmām atbilstīgi Eiropas Savienības izaugsmes un nodarbinātības stratēģijai, par kuru dalībvalstis vienojās 2005.gadā. Otrs iesniegtais dokuments ir paziņojums par pilsētu īpašo ieguldījumu izaugsmē un nodarbinātībā. Šajā paziņojumā Eiropas Komisija, pamatojoties uz pilsētu, pilsētu teritoriju un reģionu vajadzībām, piedāvā integrētas pilsētu attīstības politikas instrumentus.

“Vārdu sakot, mēs ierosinām jaunu, modernu kohēzijas politiku jaunai Eiropai, kurā valdītu labklājība, izaugsme un pietiekama nodarbinātība,” teica komisāre. Viņa piebilda: “Abi dokumenti tika gatavoti īpaši pārskatāmi un demokrātiski, notika apspriešanās ar visām iesaistītajām pusēm. Šie dokumenti apstiprina Eiropas Komisijas apņemšanos nodrošināt, lai kohēzijas politika Kopienas līmenī būtu svarīgākais finanšu instruments izaugsmes un nodarbinātības programmas īstenošanai.”

“Komisija nodrošinās, ka tās finansētās prioritātes atbilst tās “Izaugsmes un nodarbinātības stratēģijas” prioritātēm”, teica V.Špidla. “Eiropas Sociālais fonds (ESF) vairāk nekā jebkad agrāk īpaši atbalstīs pārkvalificēšanās projektus un projektus, kas paredzēti, lai novērstu darba tirgus fragmentāciju. Tā kā ES saskaras ar problēmām, ko izraisa globalizācija, izmaiņas iedzīvotāju sastāvā un paplašināšanās, izšķirošu nozīmi iegūst investīcijas cilvēkos. Mūsu ieguldījumi strādājošo kvalifikācijas celšanā, jaunu un vecāku cilvēku izglītībā un mūsu atbalsts bezdarbniekiem, lai viņi paši spētu parūpēties par sevi, noteiks arī to, kāda nākotnē būs ES.”

Ar jauno ESF regulu īpaši tiek mudināts koncentrēt resursus uz Kopienas mērķiem Eiropas nodarbinātības stratēģijas jomā, tostarp attiecīgajiem ar nodarbinātību saistītajiem mērķiem sociālās integrācijas, izglītības un apmācību jomā. Tāpat lielāka uzmanība tiks pievērsta tam, lai nebūtu vienkārši vairāk darba vietu, bet lai tās būtu labākas, jo no fonda finansējums īpaši tiks dots, lai veicinātu līdztiesīgas iespējas visiem, cīnītos pret diskrimināciju un mudinātu uz sociālo dialogu.

Danuta Hībnere vērsa uzmanību uz to, ka Eiropas Komisijas priekšlikumi ir iesniegti tikai dažas dienas pēc tam, kad Eiropas Parlaments apstiprināja regulas 2007.–2013.gada kohēzijas politikai. “Pateicoties ciešajai visu pušu sadarbībai, galvenie elementi drīz būs izstrādāti, un dalībvalstis un reģioni varēs droši virzīties uz priekšu, sagatavojot jaunās programmas,” viņa teica.

Kopienas stratēģiskajās pamatnostādnēs ir kohēzijas politikas principi un prioritātes, un pamatnostādnēs ieteikts, kā Eiropas reģioni labāk varētu izmantot 308 miljardus eiro, kas turpmākajos septiņos gados būs pieejami valstu un reģionu atbalsta programmās. Dalībvalstu iestādes izmantos pamatnostādnes, lai izstrādātu stratēģiskās prioritātes un plānu 2007.–2013.gadam, kas veido tā saukto Valsts stratēģisko pamatprincipu kopumu (NSRF).

Saskaņā ar pamatnostādnēm un atbilstīgi precizētajai Lisabonas stratēģijai programmās, ko līdzfinansē, izmantojot kohēzijas politiku, resursi būtu jākoncentrē šādās trīs prioritātēs:

– palielināt dalībvalstu, reģionu un pilsētu pievilcību, uzlabojot pieejamību, nodrošinot pienācīgu pakalpojumu kvalitāti un apjomu un saglabājot to vides potenciālu;

– veicināt inovācijas, uzņēmējdarbību un zinātnes atziņās balstītas ekonomikas izaugsmi, izmantojot pētniecības un jauninājumu iespējas, tostarp jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas;

– radīt vairāk un labākas darba vietas, iesaistot vairāk cilvēku darbā, tostarp uzņēmējdarbībā, uzlabojot strādājošo un uzņēmumu pielāgošanās spējas un palielinot ieguldījumus cilvēkresursos.

Pamatnostādnēs mēģināts rast līdzsvaru starp diviem savstarpēji papildinošiem mērķiem – izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju un teritoriālo kohēziju. Tādējādi tiek atzīts, ka nevar būt ne runas par nivelējošu universālu pieeju jaunajām programmām.

Pilsētas prioritātes

Paziņojums “Kohēzijas politika un pilsētas: pilsētu ieguldījums izaugsmē un nodarbinātībā reģionos” ir paredzēts arī, lai valsts, reģionālajām un pilsētas iestādēm palīdzētu sagatavot jauno kohēzijas politikas programmu kārtu. Tā galvenais mērķis ir paplašināt un pilnveidot Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes, izstrādājot un nostiprinot pilsētas komponentu.

Minētajā paziņojumā Eiropas Komisija atzīmē, ka uz noturīgu pilsētas attīstību neved tikai viens ceļš. Pasākumi var būt dažādi, ņemot vērā pilsētu teritoriju īpatnības un vajadzības. Tiek ierosināts palielināt pilsētu pievilcību, veicināt pilsētu saslēgšanu tīklā, stiprināt pilsētu nozīmi, veicinot izaugsmi, uzņēmējdarbību, jauninājumus un uz zinātnes atziņās balstītu ekonomiku, atbalstot MVU, samazinot iedzīvotāju un sociālo grupu atšķirības un vēršoties pret noziegumiem, un mazinot bailes no tiem.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!