Ministru kabineta rīkojums Nr.554

Rīgā 2006.gada 25.jūlijā (prot. Nr.39 1.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Rīgas rajonā, Salaspils lauku teritorijā, valsts aģentūras ‘’Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ filiālē ‘’Dole’’

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis sabied­rības ar ierobežotu atbildību ‘’ZIVE” (vienotais reģistrācijas Nr.40003688488, juridiskā adrese: Rīgā, Dzelzavas ielā 120, LV-1021) 2005.gada 29.jūnijā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privati­zācijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 1.septembrī ar Nr.1.33/2449-6198).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību ‘’ZIVE” ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Rīgas rajonā, Salaspils lauku teritorijā, valsts aģentūras ‘’Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ filiālē ‘’Dole’’ – zemesgabalu 19,79 ha platībā (zemes kadastra Nr.80310080522) un desmit ēkas un būves – ražošanas korpusu (kadastra apzīmējums 80310880522001), ražošanas korpusu (kadastra apzīmējums 80310880522002), noliktavu (kadastra apzīmējums 80310880522003), sūkņu staciju (kadastra apzīmējums 80310880522004), sūkņu staciju (kadastra apzīmējums 80310880522005), sūkņu staciju (kadastra apzīmējums 80310880522006), transformatora ēku (kadastra apzīmējums 80310880522008), šķūni (kadastra apzīmējums 80310880522009), platspīļu vēžu ziemošanas cehu (kadastra apzīmējums 803108805220010) un platspīļu vēžu audzēšanas baseinu (kadastra apzī­mējums 803108805220011).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošā nekustamā īpašuma Rīgas rajonā, Salaspils lauku teritorijā, valsts aģentūras ‘’Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ filiāles ‘’Dole’’ sastāvā ir zemesgabals 19,79 ha platībā (zemes kadastra Nr. 80310080522) un desmit ēkas un būves – ražošanas korpuss (kadastra apzīmējums 80310880522001), ražošanas korpuss (kadastra apzīmējums 80310880522002), noliktava (kadastra apzīmējums 80310880522003), sūkņu stacija (kadastra apzīmējums 80310880522004), sūkņu stacija (kadastra apzīmējums 80310880522005), sūkņu stacija (kadastra apzīmējums 80310880522006), transformatora ēka (kadastra apzīmējums 80310880522008), šķūnis (kadastra apzīmējums 80310880522009), platspīļu vēžu ziemošanas cehs (kadastra apzīmējums 803108805220010), platspīļu vēžu audzēšanas baseins (kadastra apzīmējums
803108805220011), kā arī astoņi zivju dīķi, zemes dambji, ūdens padeves tīkls, ūdens ņemšanas vieta (ar sifonu), kanāls (750 m), drenāžas stacija, pievadceļi (turpmāk – nekustamais īpašums);

3.2 saskaņā ar likuma ‘’Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju” 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības;

3.3. nekustamais īpašums ir nodots lietošanā valsts aģentūrai ‘’Latvijas Zivju resursu aģentūra” saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.532 ‘’Par valsts aģentūras ‘’Latvijas Zivju resursu aģentūra” izveidi” 2.punktu;

3.4. nekustamais īpašums ir nepieciešams Zemkopības minis­trijas padotībā esošās valsts aģentūras ‘’Latvijas Zivju resursu aģentūra” darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra noteiku­mu Nr.794 ‘’Valsts aģentūras ‘’Latvijas Zivju resursu aģentūra” nolikums” 3.punktu valsts aģentūrai ‘’Latvijas Zivju resursu aģentūra” ir šādas funkcijas:

3.4.1. īstenot valsts politiku zivju krājumu atražošanas jomā un Zivju resursu atražošanas valsts programmas pasākumus;

3.4.2. nodrošināt zinātnisko pamatojumu zivju resursu racionālai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijas jurisdikcijā esošajos iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un Eiropas Ekonomikas zonas ūdeņos;

3.5. nekustamais īpašums ir nepieciešams:

3.5.1. lai ieviestu jaunas zivju audzēšanas tehnoloģijas un optimizētu mazuļu audzēšanas procesu;

3.5.2. lai attīstītu jaunu, Latvijas apstākļiem perspektīvu zivju un citu ūdens organismu (hidrobiontu) sugu audzēšanu;

3.5.3. lai nodrošinātu zinātnisko pamatojumu jautājumos, kas saistīti ar akvakultūras attīstīšanu, atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām;

3.5.4. lai pildītu Zivju resursu atražošanas valsts programmas 2001.–2010.gadam prasības (programma apstiprināta ar Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra protokollēmumu (prot. Nr.9 21.§) ‘’Par zivju resursu atražošanas valsts programmu”), nodrošinot zivju mazuļu audzēšanu zivju resursu papildināšanai dabiskajās ūdenstilpēs;

3.6. Latvijas ieguldījums Baltijas jūras zivju resursu mākslīgajā pavairo­šanā ir ņemts vērā, nosakot starptautiskās Latvijas nozvejas kvotas lašiem Baltijas jūrā;

3.7. valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” filiālei “Dole” ir īpaša specializācija un atbilstošs tehniskais aprīkojums, lai kompensētu Daugavas hidroelektrostacijas kaskādes darbības dēļ zivju resursiem radītos zaudējumus Daugavas baseinā, kā arī Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā. Filiāles ‘’Dole” uzdevums ir sagatavot kopumā 6,3 milj. zivju (lašu, taimiņu, nēģu, vimbu un līdaku) mazuļu un kāpuru, lai izlaistu Daugavas baseinā. Filiāle ‘’Dole” ir arī valsts aģentūras ‘’Latvijas Zivju resursu aģentūra” zivju un vēžu akvakultūras pētnieciskā bāze;

3.8. valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” filiāles ‘’Dole” celtniecībā un attīstībā ir ieguldīti ievērojami valsts līdzekļi;

3.9.nekustamā īpašuma nodošana privatizācijai neatbilst sabiedrības interesēm un nav lietderīga, jo, minētajam īpašumam kļūstot par privātīpašumu, ir iespējami šādi riski:

3.9.1.nespēja īstenot valsts pasūtījumu, jo zivju mazuļu (it īpaši ceļotājzivju mazuļu) audzēšana ielaišanai dabiskajās ūdens­tilpēs ir sarežģīta un darbietilpīga nozare. Tā salīdzinājumā ar preču zivju audzēšanu nerada peļņu. Privātās zivju audzētavas centīsies attīstīt komercdarbību, kas sniegs iespēju iegūt maksimālu peļņu, un tās var atteikties no zivju mazuļu audzēšanas;

3.9.2. zivju audzētavas darbības profila un potenciāla maiņa var neatbilst valsts pasūtījuma vajadzībām;

3.9.3. var tikt apdraudēta Zivju resursu atražošanas valsts programmas 2001.–2010.gadam īstenošana, un netiks nodrošināta paredzētā zivju mazuļu skaita izaudzēšana un ielaišana publiskajās ūdenstilpēs;

3.9.4. var tikt sagrauta pašreizējā valstī izveidotā un funkcionējošā zivsaim­niecības struktūra, kurā nekustamais īpašums ir
saimnieciski nedalāma vienība.

4. Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šī valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5. Ikvienas personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu sabiedrības interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam – ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.apakšpunktam labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību ‘’ZIVE” privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek sagrauta valstī izveidotā un funkcionē­jošā zivsaimniecības struktūra.

Tādējādi, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību ‘’ZIVE” privatizācijas ierosinājumu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis.

Līdz ar to secināms, ka nekustamais īpašums saglabājams valsts īpašumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību ‘’ZIVE” privatizācijas ierosinājumu par nekustamā īpašuma privatizēšanu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai valsts politikā zivju krājumu atražošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Ministru prezidenta vietā – ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Zemkopības ministrs M.Roze