Ministru kabineta rīkojums Nr.555

Rīgā 2006.gada 25.jūlijā (prot. Nr.39 2.§)

Par atteikumu nodot privatizācijai valsts nekustamo īpašumu Kuldīgas rajonā, Pelču pagastā, valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ filiālē “Pelči’’

1. Ministru kabinets (Rīgā, Brīvības bulvārī 36, LV-1050) ir izskatījis sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ZIVE’’ (vienotais reģistrācijas Nr.40003688488, juridiskā adrese: Rīgā, Dzelzavas iela 120, LV-1021) 2005.gada 9.martā iesniegto privatizācijas ierosinājumu (reģistrēts Privatizā­cijas aģentūras privatizācijas ierosinājumu reģistrā 2005.gada 1.septembrī ar Nr.1.33/1045-6077).

2. Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “ZIVE’’ ierosina privatizēt valstij piederošo nekustamo īpašumu Kuldīgas rajonā, Pelču pagastā, valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ filiālē “Pelči’’ – astoņus zemesgabalus 107,2ha platībā (zemes kadastra Nr.62740020176, 62740020177, 6274 002 0178, 62740020179, 62740020180, 62740020182, 62740020189 un 62740040095) un deviņas ēkas un būves – ražošanas ēku inkubatoru (kadastra apzīmējums 62740020176001), administratīvo ēku (kadastra apzīmējums 62740020176002), ražošanas ēku inkubatoru (kadastra apzīmējums 62740020176003), ražošanas ēku darbnīcu (kadastra apzīmējums 62740020176004), ražošanas ēku darbnīcu (kadastra apzīmējums 62740020176005), palīgēku pirti (kadastra apzīmējums 62740020176006), ražošanas ēku inkubatoru (kadastra apzīmējums 62740020177001), garāžu (kadastra apzīmējums 62740020189001) un noliktavu (kadastra apzīmējums 62740020189002).

3. Pēc privatizācijas ierosinājuma izskatīšanas Ministru kabinets konstatē:

3.1. valstij piederošā nekustamā īpašuma Kuldīgas rajonā, Pelču pagastā, valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ filiāles “Pelči’’ sastāvā ir astoņi zemesgabali 107,2 ha platībā (zemes kadastra Nr.62740020176, 62740020177, 62740020178, 6274002 0179, 62740020180, 62740020182, 62740020189 un 62740040095) un deviņas ēkas un būves – ražošanas ēka inkubators (kadastra apzīmējums 6274002 0176001), administratīvā ēka (kadastra apzīmējums 62740020176002), ražošanas ēka inkubators (kadastra apzīmējums 62740020176003), ražošanas ēka darbnīca (kadastra apzīmējums 62740020176004), ražošanas ēka darbnīca (kadastra apzīmējums 62740020176005), palīgēka pirts (kadastra apzīmējums 62740020176006), ražošanas ēka inkubators (kadastra apzīmējums 62740020177001), garāža (kadastra apzīmējums 62740020189001), noliktava (kadastra apzīmējums 62740020189002), kā arī zivju audzēšanas galvenie dīķi Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, 12, 13, 14, 15, 16, 17, 18, 19, 20, 21, 22, 23, zivju audzēšanas dīķi Nr.1, 2, 3, 4, ziemas dīķi Nr.1, 2, 3, 4, 5, 6, 7, 8, 9, 10, 11, krītošā ūdens kanāls, ūdeni savācošais kanāls, dubultais filtrs un mežaudze (3,2 ha) (turpmāk – nekustamais īpašums);

3.2. saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju’’ 17.panta pirmo daļu nav subjekta, kuram varētu tikt atzītas minētā nekustamā īpašuma pirmpirkuma tiesības;

3.3. nekustamais īpašums ir nodots lietošanā valsts aģentūrai “Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 28.jūlija rīkojuma Nr.532 “Par valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ izveidi’’ 2.punktu;

3.4. nekustamais īpašums ir nepieciešams Zemkopības minis­trijas padotībā esošās valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” darbības nodrošināšanai. Saskaņā ar Ministru kabineta 2004.gada 14.septembra noteiku­mu Nr.794 “Valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra” nolikums” 3.punktu valsts aģentūrai “Latvijas Zivju resursu aģentūra” ir šādas funkcijas:

3.4.1. īstenot valsts politiku zivju krājumu atražošanas jomā un Zivju resursu atražošanas valsts programmas pasākumus;

3.4.2. nodrošināt zinātnisko pamatojumu zivju resursu racionālai un ilgtspējīgai apsaimniekošanai Latvijas jurisdikcijā esošajos iekšējos un jūras piekrastes ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un Eiropas Ekonomikas zonas ūdeņos;

3.5. nekustamais īpašums ir nepieciešams:

3.5.1. lai attīstītu jaunu, Latvijas apstākļiem perspektīvu zivju un citu ūdens organismu (hidrobiontu) sugu audzēšanu;

3.5.2. lai nodrošinātu zinātnisko pamatojumu jautājumos, kas saistīti ar akvakultūras attīstīšanu, atbilstoši Eiropas Komisijas prasībām;

3.5.3. lai pildītu Zivju resursu atražošanas valsts programmas 2001.–2010.gadam prasības (programma apstiprināta ar Ministru kabineta 2001.gada 27.februāra protokollēmumu (prot. Nr.9 21.§) “Par zivju resursu atražošanas valsts programmu’’), nodrošinot zivju mazuļu audzēšanu zivju resursu papildināšanai dabiskajās ūdenstilpēs;

3.6. valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ filiāle “Pelči’’ nodrošina galvenokārt ceļotājzivju sugu atražošanu ielaišanai publiskajos ūdeņos, kuru resursiem nepieciešama valstiska un starptautiska uzraudzība;

3.7. Latvijas ieguldījums Baltijas jūras zivju resursu mākslīgajā pavairošanā ir ņemts vērā, nosakot starptautiskās Latvijas nozvejas kvotas lašiem Baltijas jūrā;

3.8. valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ filiālei “Pelči’’ ir īpaša specializācija un atbilstošs tehniskais aprīkojums, lai kompensētu zivju resursiem radītos zaudējumus Ventas baseinā. Filiāles “Pelči’’ uzdevums ir sagatavot kopumā 1,4 milj. zivju (lašu, taimiņu, nēģu un līdaku) mazuļu un kāpuru, lai izlaistu Ventas baseinā. Filiāle “Pelči’’ ir arī valsts aģentūras “Latvijas Zivju resursu aģentūra’’ akvakultūras pētnieciskā bāze;

3.9. nekustamā īpašuma nodošana privatizācijai neatbilst sabiedrības un valsts interesēm un nav lietderīga, jo, minētajam īpašumam kļūstot par privātīpašumu, iespējami šādi riski:

3.9.1.nespēja īstenot valsts pasūtījumu, jo zivju mazuļu audzēšana ielaišanai dabiskajās ūdenstilpēs ir sarežģīta un darbietilpīga nozare. Tā salīdzinājumā ar preču zivju audzēšanu nerada peļņu. Privātās zivju audzētavas centīsies attīstīt komercdarbību, kas sniegs iespēju iegūt maksimālu peļņu, un tās var atteikties no zivju mazuļu audzēšanas;

3.9.2.zivju audzētavas darbības profila maiņa var neatbilst valsts pasūtījuma vajadzībām;

3.9.3. var tikt apdraudēta Zivju resursu atražošanas valsts programmas 2001.–2010.gadam īstenošana, un netiks nodrošināta paredzētā zivju mazuļu skaita izaudzēšana un ielaišana publiskajās Ventas baseina ūdenstilpēs;

3.9.4.var tikt sagrauta pašreizējā valstī izveidotā un funkcionējošā ziv­saimniecības struktūra, kurā nekustamais īpašums ir saim­nieciski nedalāma vienība.

4.Saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo daļu Ministru kabinets, lemjot par valsts īpašuma objekta, kā arī apbūvēta un neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, izvērtē, vai attiecīgais objekts vai zemesgabals ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju vai valsts komercdarbības veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.

Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta piektajā daļā noteikts, ka tikai Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu. Ministrijas vai citas institūcijas iebildumi pret konkrētā valsts īpašuma nodošanu privatizācijai nevar būt par pamatu tam, lai Ministru kabinets neizskatītu pēc būtības šā valsts īpašuma privatizācijas ierosinājumu. Lēmumā par atteikumu nodot privatizācijai valsts īpašuma objektu, likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minēto apbūvētu zemesgabalu, kā arī neapbūvētu zemesgabalu norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai vai kādas komercdarbības veikšanai attiecīgais objekts vai zemesgabals nepieciešams.

5.Ikvienas personas tiesību ierobežojuma pamatā ir apstākļi un argumenti, tātad ierobežojums tiek noteikts svarīgu sabiedrības interešu labad. Tādēļ atteikumam, kas radītu personas tiesību ierobežojumu, ir jāatbilst samērīguma principam, proti, ja publiskā vara ierobežo personas tiesības un likumiskās intereses, ir jāievēro saprātīgs līdzsvars starp sabiedrības un indivīda interesēm.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 13.pantam un 66.panta pirmās daļas 4.apakšpunktam – labums, ko sabiedrība iegūst, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ZIVE’’ privatizācijas ierosinājumu, ir lielāks nekā tās tiesisko interešu ierobežojums, jo netiek sagrauta pašreizējā valstī izveidotā un funkcionējošā zivsaimniecības struktūra.

Tādējādi, noraidot sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ZIVE’’ privatizācijas ierosinājumu, samērīguma princips tiek ievērots un tiek sasniegts sabiedrības interesēm atbilstošs mērķis.

Līdz ar to secināms, ka nekustamais īpašums saglabājams valsts īpašumā.

6. Ievērojot minētos apsvērumus un pamatojoties uz Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 6.panta trešo un piekto daļu, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. un 9.pantu un 10.panta trešo un ceturto daļu, Ministru kabinets nolemj noraidīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību “ZIVE’’ privatizācijas ierosinājumu par nekustamā īpašuma privatizēšanu, jo tas nepieciešams valsts pārvaldes funkciju un uzdevumu veikšanai valsts politikā zivju krājumu atražošanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā.

7. Šo rīkojumu saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76.panta otro daļu un 188.panta pirmo daļu var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā (Rīgā, Antonijas ielā 6, LV-1010) viena mēneša laikā pēc tā spēkā stāšanās.

Ministru prezidenta vietā – ekonomikas ministrs A.Štokenbergs

Zemkopības ministrs M.Roze