Ministru kabineta noteikumi Nr.169

Rīgā 2001.gada 10.aprīlī (prot. Nr.17, 34.§)

Grozījumi Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumos Nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi”

Izdoti saskaņā ar Ārstniecības likuma 4.pantu

Izdarīt Ministru kabineta 1999.gada 12.janvāra noteikumos Nr.13 “Veselības aprūpes finansēšanas noteikumi” (Latvijas Vēstnesis, 1999, 10., 198./199., 424./427.nr.; 2000, 64./65., 413./417., 466./469.nr.) šādus grozījumus:

1. Papildināt noteikumus ar 1.10., 1.11., 1.12., 1.13. un 1.14.apakšpunktu šādā redakcijā:

“1.10. aģentūras filiāle — aģentūras struktūrvienība, kas nodrošina veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu;

1.11. primārās veselības aprūpes ārsts — ģimenes ārsts, pediatrs, internists (terapeits), kurš iekļauts primārās veselības aprūpes ārstu sarakstā;

1.12. primārās veselības aprūpes ārsta darbības pamatteritorija — teritorija, kurā saskaņā ar noslēgto līgumu ar slimokasi primārās veselības aprūpes ārsts sniedz veselības aprūpes pakalpojumus;

1.13. dienas stacionārs — ārstniecības iestāde, kur pacientam, kam nav nepieciešama ārstniecības personu aprūpe un uzraudzība ārpus attiecīgās iestādes darbalaika, sniedz diagnostisko un ārstniecisko palīdzību un kur viņam tiek nodrošināta gultasvieta;

1.14. plānveida veselības aprūpes pakalpojumi — ārstniecības iestādes noteiktā kārtībā sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi, izņemot neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus.”

2. Izteikt 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

“5. Ārstniecības iestāžu un aptieku sniegtos pakalpojumus slimokases vai aģentūra apmaksā no valsts obligātās veselības apdrošināšanas līdzekļiem saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Slēdzot līgumus ar slimokasēm par pakalpojumu apjomu, ārstniecības iestādes vai tās struktūrvienības sertifikāts par atbilstību attiecīgajā standartā vai citos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām dod attiecīgajai ārstniecības iestādei priekšrocības, izvērtējot līdzvērtīgus veselības aprūpes pakalpojumus.

6. Samaksu par veselības aprūpes un farmaceitiskajiem pakalpojumiem slimokases nodrošina saskaņā ar līgumiem ar ārstniecības iestādēm un aptiekām un līgumiem ar aģentūru. Slimokases nevar veikt brīvprātīgo veselības apdrošināšanu, kā arī būt par starpnieku brīvprātīgajā veselības apdrošināšanā.”

3. Papildināt noteikumus ar 6.¹, 6.² un 6.³ punktu šādā redakcijā:

“6.¹ Līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu slēdz tikai ar tām ārstniecības iestādēm, kuras likumā noteiktajā kārtībā ir izvērtētas un atzītas par atbilstošām obligātajām prasībām, kas noteiktas ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām.

6.² Līgumu ar ārstniecības iestādi par klīniski diagnostisko pakalpojumu nodrošināšanu laboratorijā slēdz tikai tad, ja laboratorija ir akreditēta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā vai tās tehniskā kompetence ir novērtēta un laboratorija atbilst vispārīgajām prasībām testēšanas laboratoriju darbībai.

6.³ Līgumu par rentgendiagnostikas vai staru terapijas pakalpojumu sniegšanu slēdz tikai ar tām ārstniecības iestādēm, kurām ir normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā izsniegta speciāla atļauja (licence) darbībām ar radioaktīvajām vielām vai citiem jonizējošā starojuma avotiem medicīnā.”

4. Izteikt 11.punktu šādā redakcijā:

“11. Aģentūra 0,5 % no šo noteikumu 8.1., 8.2. un 8.3.apakšpunktā minētajiem līdzekļiem ieskaita rezerves fondā, kuru saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātu kārtību izmanto šādos gadījumos:

11.1. ja neplānoti mainās pacientu skaits (izņemot epidēmiju gadījumus, kas noteikti atbilstoši Epidemioloģiskās drošības likumam);

11.2. starptautisko līgumu izpildei;

11.3. pasākumiem, kas saistīti ar valsts obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanu un sabiedrības informēšanu.”

5. Izteikt 16.punktu šādā redakcijā:

“16. Labklājības ministrs apstiprina kārtību, kādā veicama samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem.”

6. Papildināt noteikumus ar 16.¹ un 16.² punktu šādā redakcijā:

“16.¹ Veselības aprūpes pakalpojumu izdevumi tiek segti no valsts budžeta līdzekļiem un pacienta iemaksas. Par pamatu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai tiek izmantota attiecīgā pakalpojuma cena, no kuras atņemta pacienta iemaksa. Gadījumos, kad saskaņā ar šiem noteikumiem ārstniecības iestādei pacienta iemaksa nav jāiekasē, par pamatu veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai tiek izmantota tikai pakalpojumu cena.

16.² Veselības aprūpes pakalpojuma cena tiek aprēķināta, izmantojot šādu formulu:

C = P + A , kur

C — veselības aprūpes pakalpojuma cena;

P — veselības aprūpes pakalpojuma pašizmaksa;

A — attīstības izdevumi.

Veselības aprūpes pakalpojuma pašizmaksas struktūra:

P = [D + S + M + E + U + N] , kur

D — darba samaksa (D = d x Ld) , kur

d — mēneša vidējā darba samaksa cilvēku veselības aizsardzībā nodarbinātajiem, kas dalīta ar vidējo darba stundu skaitu mēnesī, izteiktu minūtēs;

Ld — laika patēriņš (minūtēs) konkrētas manipulācijas veikšanai.

S — valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (S = D x Ls) , kur

D — darba samaksa;

Ls — valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu procentu likme.

M — medikamenti (M = m x Cm) , kur

m — medikamentu un medicīnisko izstrādājumu daudzums konkrētu manipulāciju veikšanai;

Cm — medikamentu un medicīnisko izstrādājumu cena.

E — ēdināšanas izdevumi (E = p x Cp) , kur

p — diētas veidi;

Cp — pārtikas produkcijas izmaksas.

U — pieskaitāmās izmaksas (U = D x K) , kur

D — darba samaksa;

K — konkrētas manipulācijas fiksētais koeficients.

Pieskaitāmajās izmaksās iekļauti ar administrācijas darbības nodrošināšanu saistīto pakalpojumu izdevumi (to skaitā darba alga administratīvajam un pārējam personālam), komandējumu un dienesta braucienu izdevumi, izdevumi inventāra un mīkstā inventāra iegādei, izdevumi ēku un būvju kārtējam remontam, nodokļu maksājumi, izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem (piemēram, par siltumenerģiju, ūdeni, kanalizāciju, elektroenerģiju), kas aprēķināti, par pamatu ņemot platību, kura, rēķinot uz gultu, nepārsniedz 7 m2 palātās un 21 m2 papildu platību (administrācijas telpās, koridoros, uzņemšanas nodaļā, virtuvē, operāciju zālēs, slēgta tipa aptiekā, palīgdienestu kabinetos, palīgtelpās un citās telpās).

Cenā iekļautās pieskaitāmās izmaksas nosaka ar fiksētu koeficientu pret darba samaksu konkrētam veselības aprūpes pakalpojumam.

N — aparatūras, aprīkojuma, ēku un būvju amortizācijas izmaksas (N = K : Lt : Imax) , kur

K — attiecīgās iekārtas vērtība;

Lt — ekspluatācijas laiks;

Imax — maksimālais pakalpojumu skaits (atbilstoši tehniskajiem parametriem).

A — attīstības izdevumus veido izdevumi investīcijām, augstu medicīnas tehnoloģiju attīstībai un personāla apmācībai.

Attīstības izdevumus nosaka ar fiksētu koeficientu pret veselības aprūpes pakalpojuma pašizmaksu (P).

Labklājības ministrs katru gadu nosaka veselības aprūpes pakalpojuma cenu veidojošo elementu A, K un d vērtību.”

7. Izteikt 17.punktu šādā redakcijā:

“17. Labklājības ministrs katru gadu apstiprina atsevišķus veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ar slimokases starpniecību tiek apmaksāti no veselības aprūpes speciālā budžeta līdzekļiem, kā arī attiecīgo pakalpojumu apjomu un to ārstniecības iestāžu sarakstu, kuru sniegtie pakalpojumi tiek apmaksāti minētajā veidā. Šo pakalpojumu apmaksas noteikumi tiek noteikti aģentūras līgumā ar slimokasi.”

8. Izteikt 24. un 25.punktu šādā redakcijā:

“24. Par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas iekļauti veselības aprūpes pakalpojumu minimumā, ārstniecības iestāde iekasē pacienta iemaksu šādā apmērā:

24.1. par ambulatoru apmeklējumu un ārstniecības pakalpojumiem ārstniecības iestādē pieaugušajiem — 0,50 latu;

24.2. par ārstniecisko manipulāciju (papildus šo noteikumu 24.1.apakšpunktā noteiktajai iemaksai) — saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātu cenrādi;

24.3. par ārstniecības personas mājas vizīti pieaugušajiem — divus latus primārās veselības aprūpes ārsta darbības pamatteritorijā (izņemot gadījumu, ja ārstniecības persona apmeklē pacientu vai slimokases dalībnieku pēc savas iniciatīvas);

24.4. par ārstēšanos stacionārā un dienas stacionārā pieaugušajiem (izņemot šo noteikumu 24.5.apakšpunktā minētos pakalpojumus):

24.4.1. par iestāšanos stacionārā — piecus latus;

24.4.2. par katru stacionārā pavadīto dienu, sākot no otrās dienas, — 1,50 latu;

24.4.3. par ārstniecisko manipulāciju — saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātu cenrādi;

24.4.4. par iestāšanos dienas stacionārā — 2,50 latu;

24.4.5. par katru dienas stacionārā pavadīto dienu, sākot no otrās dienas, — vienu latu;

24.5. par ārstēšanos stacionārā pieaugušajiem psihiatrijā, onkoloģijā un onkohematoloģijā, kā arī alkoholisma, narkomānijas un toksikomānijas ierobežošanas programmas ietvaros un par rehabilitācijas otro posmu — 0,45 latus par katru stacionārā pavadīto dienu.

25. Kopējais pacienta iemaksas apmērs par katru hospitalizāciju (neskaitot maksu par ārstnieciskajām manipulācijām) pieaugušajiem nedrīkst pārsniegt 25 latus.”

9. Izteikt 27.1.apakšpunktu šādā redakcijā:

“27.1. bērni vecumā līdz 18 gadiem;”.

10. Svītrot 27.2., 27.3., 27.4. un 27.5.apakšpunktu.

11. Izteikt 29.punktu šādā redakcijā:

“29. Veselības aprūpes pakalpojumu minimumā iekļauto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu, to sniegšanas, samaksas un uzskaites kārtību un kvalitātes kritērijus nosaka veselības aprūpes pakalpojuma sniedzēja līgums ar aģentūru vai slimokasi. Veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes kritērijus, pamatojoties uz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā nodarbināto ārstniecības personu skaitu, ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību atbilstību tām noteiktajām obligātajām prasībām, ārstniecības iestāžu sertifikāciju, akreditāciju un citām atbilstības prasībām, kā arī izmantojamām medicīnas tehnoloģijām, un sniegto veselības aprūpes pakalpojumu rezultātu novērtējumu izstrādā aģentūra un apstiprina labklājības ministrs. Lai saņemtu plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, atkarībā no valsts piešķirtā finansējuma attiecīgajā finansu gadā var tikt veidota minēto pakalpojumu pieprasītāju rinda Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieprasītāju rindas veido slimokase sadarbībā ar ārstniecības iestādēm un pārrauga aģentūra.”

12. Papildināt noteikumus ar 30.22., 30.23. un 30.24.apakšpunktu šādā redakcijā:

“30.22. par speciālistu plānveida ambulatoro (izņemot primārās veselības aprūpes ārstu sniegto) un stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu, ja pacients rakstiski atsakās no gaidīšanas rindā uz plānveida veselības aprūpes pakalpojumu un pats vai trešā persona veic pacienta maksājumus par ārstniecisko pakalpojumu;

30.23. par tādu personu ārstēšanu, kuru ārstēšana ir prettiesiskas darbības, bezdarbības vai noziedzīga nodarījuma sekas. Šādos gadījumos slimokase vai aģentūra vispirms apmaksā ārstēšanu un pēc tam regresa kārtībā piedzen šos izdevumus no attiecīgās vainīgās personas;

30.24. par ārstēšanu, izmantojot netradicionālās medicīnas metodes.”

13. Papildināt noteikumus ar 44. un 45.punktu šādā redakcijā:

“44. Noteikumu 6.¹ un 6.² punkts stājas spēkā ar 2002.gada 1.janvāri.

45. Noteikumu 16.2 punkts tiek ieviests pakāpeniski līdz 2002.gada 1.janvārim:

45.1. ar 2001.gada 1.jūliju veselības aprūpes pakalpojumu cenas noteikšanā izmanto šo noteikumu 16.² punktā noteikto darba samaksas aprēķināšanas formulu;

45.2. ar 2001.gada 1.jūliju atsevišķu veselības aprūpes pakalpojumu cenu saskaņā ar labklājības ministra apstiprinātu sarakstu nosaka atbilstoši šo noteikumu 16.2 punktam.”

Ministru prezidents A.BĒRZIŅŠ

Labklājības ministrs A.Požarnovs

Noteikumi stājas spēkā ar 2001.gada 4.maiju.