Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlijā sēdē. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 27.07.2006., Nr. 118 (3486) https://vestnesis.lv/ta/id/140722

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

27.07.2006., Nr. 118 (3486)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta 2006.gada 25.jūlijā sēdē

 

EM: Par inflācijas procesiem valstī 2006.gada 2.ceturksnī

Otrdien, 25.jūlijā, Ekonomikas ministrija Ministru kabinetam sniedza ziņojumu un vērtējumu par inflācijas procesiem valstī 2006.gada 2.ceturksnī.

Ziņojumam ir trīs sadaļas: par patēriņa cenu dinamiku un inflācijas cēloņiem, salīdzinājums ar citām ES valstīm un Ekonomikas ministrijas inflācijas prognozes.

Patēriņa cenu dinamika un inflācijas cēloņi

Kopējais patēriņa cenu pieaugums 2006.gada jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju bija par 6,3%, kas ir par 0,7 procentu punktiem (pp) zemākā līmenī nekā 2005.gada beigās (decembris pret decembri).

Precēm cenas šajā periodā (2006.gada jūnijs pret 2005.gada jūniju) palielinājušās par 6,2%, bet pakalpojumiem nedaudz vairāk – par 6,7%.

Gada vidējās cenu izmaiņas periodā bija par 6,8% (2005.gadā – par 6,7%).

Kopumā 2006.gada 2.ceturksnī cenas pieaugušas lēnākos tempos nekā iepriekšējos divos gados atbilstošā periodā. Straujāk nekā iepriekšējā gadā cenas palielinājās maijā, bet aprīlī un jūnijā cenu pieauguma temps bija krietni zemāks.

Cenu pieauguma tempu samazinājumu 2006.gada 2.ceturksnī galvenokārt noteica pārtikas produktu cenu zemākais pieaugums (šogad aprīlī–jūnijā par 2,8%, bet 2004.g. par 3,0% un 2005.gadā – par 4,1%).

Kopējo cenu pieauguma tempu samazinājumu labvēlīgi ietekmēja arī tas, ka mazākā apjomā nekā iepriekšējos gados palielinājās izdevumi ārstniecības pakalpojumiem, kā arī ar mājokļa iekārtu saistītiem izdevumiem un straujāk nekā iepriekšējos gados samazinājās arī apģērbu un apavu cenas saistībā ar sezonālo preču izpārdošanu.

Straujāk šogad palielinājās izdevumi mājokļu uzturēšanai, jo būtiski pieauga elektroenerģijas un gāzes tarifi, kā arī maksa par siltumu. Palielinājusies ir arī īres maksa.

Tādējādi jāsecina, ka 2006.gada 2.ceturksnī cenu kāpumu noteica galvenokārt divi apstākļi – administratīvi regulējamo cenu pieaugums gāzei un degvielas cenu pieaugums.

Kopējais cenu palielinājuma temps 2006.gada 1.pusgadā ir zemāks nekā iepriekšējos divos gados attiecīgos periodos (par 0,6 pp salīdzinājumā ar 2005.gadu un par 1,6 pp salīdzinājumā ar 2004.gadu).

Inflācijas inerce 2006.gadā izpaužas mazākā mērā nekā iepriekšējā gadā. Par to liecina vairāki apstākļi:

– samazinās preču, t.sk. pārtikas, cenu pieauguma temps;

– relatīvi nelielais pakalpojumu izmaksu palielinājums. Cenas pakalpojumiem 2.cetrurksnī pieauga nedaudz lēnāk nekā preču cenas, un tas nepārsniedza iepriekšējo gadu līmeni. Turklāt jāņem vērā, ka diezgan strauji palielinājās administratīvi regulējamās cenas un ēdināšanas pakalpojumu cenas, tā kā pārējiem pakalpojumiem cenas pieauga mazākā mērā.

Salīdzinājums ar citām ES valstīm

2006. gada aprīlī–jūnijā, tāpat kā 2005.gadā, Latvijā bija viena no augstākajām patēriņa cenu inflācijām starp ES dalībvalstīm. Augstāka inflācija bija tikai Maltā.

Tuvākajās kaimiņvalstīs – Lietuvā un Igaunijā – tā bija zemāka: Igaunijā bija 1,7%, bet Lietuvā – 1,3% (Latvijā – 2,1%). Latvijā straujāk nekā citās Baltijas valstīs pieaug cenas pārtikai un administratīvi regulējamās cenas, kā arī enerģijas cenas. Lietuvā lielāks ir pakalpojumu cenu pieaugums.

Ekonomikas ministrijas inflācijas prognozes

Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2006.gadā cenas var palielināties par 6% pie nosacījuma, ka nebūs būtisks cenu palielinājums degvielai.

Kā galvenie inflāciju veicinošie apstākļi 2006.gadā jāatzīmē:

– inflācijas gaidas, kuras ietekmē iepriekšējo divu gadu augstā inflācija;

– augstie hipotekārās kreditēšanas apjomi;

– administratīvi regulējamo cenu palielinājums (elektrībai, gāzei un gada beigās arī siltumam);

– strādājošo algu palielinājums privātajā sektorā, kā sekas 2005.gada augstai inflācijai un algu pieaugums skolotājiem, ārstiem u.c. valsts sektorā strādājošiem, kas noteikts 2006.gada budžetā.

06.JPG (15867 bytes)

Patēriņa cenu pārmaiņas Latvijā pa mēnešiem

Gads

Mēnesis

Inflācijas izmaiņas, %

salīdzinot ar

iepriekšējo mēnesi

salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi

vidēji gadā

2005

Janvāris

0,5

6,6

6,4

Februāris

0,9

6,9

6,6

Marts

0,6

6,4

6,8

Aprīlis

1,0

6,9

6,9

Maijs

0,7

6,3

6,9

Jūnijs

0,6

6,3

6,9

Jūlijs

0,0

6,1

6,9

Augusts

-0,1

6,1

6,8

Septembris

1,5

7,2

6,7

Oktobris

0,8

7,6

6,7

Novembris

0,3

7,4

6,8

Decembris

-0,1

7,0

6,7

2006

Janvāris

1,1

7,5

6,4

Februāris

0,4

6,9

6,8

Marts

0,2

6,5

6,8

Aprīlis

0,6

6,1

6,8

Maijs

1,2

6,6

6,8

Jūnijs

0,3

6,3

6,8

 

EM: Par darba tirgus ilgtermiņa prognozēšanu

Ekonomikas ministrs Aigars Štokenbergs otrdien, 25.jūlijā, Ministru kabinetam sniedza informatīvo ziņojumu ar priekšlikumiem, kā uzlabot kārtību, kādā atbildīgās institūcijas iegūst, uzkrāj informāciju un apmainās ar to, kā arī koordinē savu darbību, funkciju un uzdevumu izpildi, lai nodrošinātu savlaicīgu un padziļinātu darba tirgus prognožu sagatavošanu un attiecīgu politikas plānošanas dokumentu izstrādi.

A.Štokenbergs norāda, ka “darba tirgus prognozes nepieciešamas darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma noteikšanai un to savstarpējās atbilstības nodrošināšanai, radot līdzsvaru darba tirgū un sniedzot nepieciešamo informāciju lēmumu pieņemšanai valsts pārvaldes iestādēm nepieciešamo izmaiņu ieviešanai darbaspēka sagatavošanā”.

Šobrīd ir apzināta situācija darba tirgus prognozēšanas, kā arī darba tirgus pētījumu jomā valstī un sagatavoti priekšlikumi tālākai rīcībai. Tiek piedāvāts noteikt Ekonomikas ministriju par atbildīgo iestādi par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izveides koordinēšanā valstī ar 2007.gada 1.jūliju, pārņemot no Labklājības ministrijas pētījuma “Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze” rezultātus.

Labklājības ministrija turpinās veikt Eiropas Sociālā fonda nacionālās programmas “Darba tirgus pētījumi” pētījuma “Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze” ieviešanas koordinēšanu līdz pētījuma noslēgumam 2007.gadā. Pēc pētījuma noslēguma Labklājības ministrijai pētījuma rezultāti par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izveides iespējām jānodod Ekonomikas ministrijai.

Funkcijas veikšanai Ekonomikas ministrijā jāizveido jauna struktūrvienība un jauna valsts aģentūra ar attiecīgu papildu finansējumu.

Attiecībā uz atbildīgo iestādi darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izveides koordinēšanā valstī ir notikusi A.Štokenberga un labklājības ministres Dagnijas Staķes tikšanās, kā arī panākta konceptuāla vienošanās ar Labklājības ministriju.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

FM: Par PVN piemērošanas izvēles normām

Otrdien, 25.jūlijā, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu (IZ) par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanas izvēles normām. Ziņojumā aplūkotas izvēles iespējas piemērot Latvijas likumdošanai 72 normas no Eiropas Padomes Sestās direktīvas, kas nosaka PVN piemērošanu Eiropas Savienībā.

Saskaņā ar MK apstiprināto protokollēmuma projektu Finanšu ministrijai līdz 2007.gada 1.jūlijam izskatīšanai valdībā jāiesniedz likuma “Par pievienotās vērtības nodokli” grozījumu projekts, kas skars šādas normas:

• PVN maksātāju grupēšanu (IZ 1.2.punkts);

• budžetā maksājamā pievienotās vērtības nodokļa koriģēšanu, ņemot vērā “zaudētos parādus” (IZ 6.4.punkts);

• apliekamās personas izvēlēs tiesības PVN piemērošanā attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu (IZ 8.4.punkts);

• PVN noliktavu ieviešanu (IZ 11.punkts);

• atskaitītā priekšnodokļa koriģēšana darījumos, kuri paliek pilnīgi vai daļēji neapmaksāti, piemēram, zādzības gadījumos (IZ 15.1.punkts);

• PVN rēķina izrakstīšana preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzējā vārdā, ja to veic preču vai pakalpojumu saņēmējs (IZ 17.6.punkts);

• paplašinātā PVN atliktā maksājuma ieviešana preču importa gadījumos (IZ 18.punkts).

Pagaidām nav novērtējams, kā tieši valsts budžeta ieņēmumus ietekmēs Finanšu ministrijas ierosinātās un citu saskaņošanas procesā iesaistīto institūciju rekomendētās normas (PVN maksātāju grupēšana; budžetā maksājamā PVN koriģēšana, ņemot vērā “zaudētos parādus” un dažādas zādzības; apliekamās personas izvēles tiesības PVN piemērošanā attiecībā uz darījumiem ar nekustamo īpašumu; paplašinātā PVN nodokļa atliktā maksājuma ieviešana preču importa gadījumos, u.c.), taču kopumā tas varētu uzlabot uzņēmējdarbības vidi. Informatīvais ziņojums ir tapis, konsultējoties ar ekspertiem no Valsts ieņēmumu dienesta, Ekonomikas ministrijas, Tautsaimniecības padomes un Ārvalstu investoru padomes.

 

FM: Par ES struktūrfondu uzraudzības komitejas un vadības komiteju nolikumiem

Ministru kabineta 25.jūlija sēdē apstiprināti Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu uzraudzības komitejas, kā arī Eiropas Reģionālās attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda, Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda un Zivsaimniecības vadības finansēšanas instrumenta vadības komiteju nolikumi.

Eiropas Savienības struktūrfondu uzraudzības komitejas un četru vadības komiteju nolikumi valdībā tiek apstiprināti, pamatojoties uz Eiropas Savienības struktūrfondu vadības likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam apstiprināt struktūrfondu uzraudzības komitejas un vadības komiteju nolikumus.

Struktūrfondu uzraudzības komiteja ir koleģiāla struktūrfondu vadībā iesaistīta institūcija plānošanas dokumentu ieviešanas un tajos noteikto mērķu sasniegšanas uzraudzīšanai, kuras sastāvā ar balsstiesībām ir struktūrfondu vadošās iestādes, maksājumu iestādes, pirmā līmeņa starpniekinstitūcijas, otrā līmeņa starpniekinstitūcijas, plānošanas reģionu attīstības padomju, kā arī sociālo partneru un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Struktūrfondu vadības komiteja ir koleģiāla struktūrfondu vadībā iesaistīta institūcija attiecīgā struktūrfonda ieviešanas uzraudzībai, kuras sastāvā ar balsstiesībām ir struktūrfondu vadošās iestādes, pirmā līmeņa starpniekinstitūciju, otrā līmeņa starpniekinstitūciju un reģionu attīstības padomju pārstāvji.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departaments

SM: Par valsts nodevu numerācijas resursu lietotājiem

Otrdien, 25.jūlijā, Ministru kabinets (MK) apstiprināja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto koncepciju “Ikgadējā valsts nodeva par radiofrekvenču spektra un numerācijas resursu lietošanas tiesībām”.

Koncepcija paredz iekasēt no mobilo sakaru operatoriem ikgadējo valsts nodevu 12 santīmu vērtībā par katru numuru jeb vienu santīmu mēnesī par vienu piešķirto ģeogrāfisko numuru.

Nodevu par radiofrekvenču spektra lietošanas tiesībām plānots aprēķināt, piemērojot diapazonu un lietošanas tiesību darbības laika koeficientus.

Nodevas piemērošana attiecas uz visiem elektronisko sakaru komersantiem, jo gan fiksēto, gan mobilo sakaru operatori izmanto numerāciju un lielākā daļa fiksēto operatoru tāpat arī izmanto frekvenču diapazonu.

Valsts nodevas ieviešana palīdzēs nodrošināt ierobežoto numerācijas resursu racionālu izmantošanu elektronisko sakaru nozarē, kā arī veicināt konkurences attīstību elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanā. Iekasējot maksu par ierobežoto resursu izmantošanu komercdarbībai, paredzēts kompensēt izdevumus, kas saistīti ar ierobežoto resursu plānošanu, koordināciju, pārvaldi un piešķiršanu. Tas savukārt mazinās manipulāciju ie­spējas saistībā ar piešķirtajām ierobežoto resursu lietošanas tiesībām un veicinās elektronisko sakaru pakalpojumu tirgus attīstību.

Tas ir būtiski, jo elektronisko sakaru tirgus pēdējā laikā ir strauji attīstījies un no vienkāršas nozares kļuvis par daudzšķautņainu tautsaimniecības nozari ar konkurējošiem pakalpojumu sniedzējiem.

Liberalizējoties telekomunikāciju tirgum, pieaugot iedzīvotāju vajadzībām pēc mūsdienīgākām komunicēšanas iespējām (mobilie sakari, internets), augusi arī nepieciešamība pēc izmaiņām elektronisko sakaru nozares tirgus regulējumā. Ierobežoto resursu izmantošana par maksu paredzēta arī Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnēs 2004.–2008.gadam, kas apstiprinātas ar Ministru kabineta 2004.gada 9.marta rīkojumu Nr.154.

Satiksmes ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

TM: Par Rīgas Svētā Pētera baznīcas likumprojektu

Ministru kabineta 25.jūlija sēdē akceptēts Rīgas Svētā Pētera baznīcas likuma projekts.

Likumprojekts noteiks Rīgas Svētā Pētera baznīcas juridisko piederību, kā arī tās izmantošanas, uzturēšanas, apsaimniekošanas un finansēšanas jautājumus.

Likumprojektā noteiktas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) īpašuma tiesības uz Rīgas Svētā Pētera baznīcas ēku un zemi zem tās. Tas paredz īpašnieka pienākumu pienācīgi rūpēties par īpašumu, gan uzturot to, gan arī ieguldot tajā nepieciešamās investīcijas. Ņemot vērā to, ka Rīgas Svētā Pētera baznīca un tajā esošās mākslas vērtības ir Latvijas kultūrvēsturiskā mantojuma daļa, likumprojekts uzsver īpašu LELB pienākumu gādāt par to saglabāšanu, uzturēšanu un pienācīgu izmantošanu, tostarp arī attiecīgi iekārtojot Rīgas Svētā Pētera baznīcas interjeru, saglabājot tās vēsturisko un māksliniecisko vērtību, teikts likumprojekta anotācijā.

Likumprojektā norādīta Rīgas Svētā Pētera baznīcas izmantošanas un finansēšanas kārtība, valsts, Rīgas pilsētas pašvaldības un LELB savstarpējās attiecības Rīgas Svētā Pētera baznīcas kā kultūras pieminekļa saglabāšanā.

Lai nodrošinātu Rīgas Svētā Pētera baznīcas turpmāku funkcionēšanu kā koncertu norises vietu, tematisku izstāžu par pilsētas attīstību un arhitektūru, mākslas darbu izstāžu, kultūras pasākumu, kā arī kā starptautiska kultūras tūrisma objektu, rezervējot Rīgas pilsētas pašvaldībai tiesības bez atlīdzības izmantot Rīgas Svētā Pētera baznīcu kā pilsētai nozīmīgiem notikumiem veltītu svētbrīžu un pasākumu norises vietu, likumprojekts paredz LELB un Rīgas pilsētas pašvaldības kopīgi izveidotās konsultatīvās institūcijas funkcionēšanu, kas reizi gadā apstiprinātu pasākumu plānu.

Likumprojektā arī noteikts, ka baznīcas uzturēšanai nepieciešamos izdevumus finansē LELB, bet Latvijas valsts piedalās baznīcas izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Savukārt pašvaldības var piedalīties Rīgas Svētā Pētera baznīcas uzturēšanā, kā arī tās izpētes, konservācijas un restaurācijas finansēšanā.

Tieslietu ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

VesM: Par vienotu dzemdību sniegšanas kārtību stacionāros un ārpus tiem

Ministru kabinets otrdien, 25.jūlijā, apstiprināja Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu projektu “Dzemdību palīdzības nodrošināšanas kārtība”, kas turpmāk noteiks visā valstī vienotu dzemdību kārtību gan stacionāros, gan ārpus stacionāriem. Līdz šim šādas vienotas kārtības nebija, bet pastāvēja vairāki normatīvie akti, kas regulēja šo jomu.

Jaunajos noteikumos ir noteikta grūtnieču, nedēļnieču (sieviete 42 kalendāra dienas pēc dzemdībām) un jaundzimušo (27 kalendāra dienas pēc dzemdībām) aprūpes kārtība – veicamie izmeklējumi un konsultācijas. Tajos noteikts arī tas, kura ārstniecības persona sniedz dzemdību palīdzību stacionārā ārstniecības iestādē un kura – plānotu ārpus stacionāra dzemdību gadījumā. Izstrādājot noteikumus, galvenokārt akcentēts, lai topošajām māmiņām un viņu mazuļiem nodrošinātu maksimāli drošu un kvalitatīvu pakalpojumu neatkarīgi no izvēlētās dzemdību vietas.

Sabiedrībā arvien palielinās interese par ārpusstacionāra dzemdībām, tāpēc bija jāizstrādā noteikta kārtība un prasības arī plānotām ārpusstacionāra dzemdībām. Ārstniecības personām, kuras ir ieguvušas izglītību Latvijā, līdz šim mācību programmā nav bijusi iekļauta sadaļa par plānotu ārpus stacionāra dzemdību vadīšanu. Līdz ar to, lai nodrošinātu drošas un kvalitatīvas dzemdības ārpus stacionāra, noteikumos ir noteikts, ka turpmāk ginekologs vai vecmāte drīkstēs pieņemt plānotas ārpusstacionāra dzemdības, ja ir iegūts ārstniecisko un diagnostisko metožu sertifikāts par plānotu ārpusstacionāra dzemdību vadīšanu. Šādu sertifikātu ir tiesīgas izsniegt Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība, Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Medicīnas māsu asociācija.

Ja grūtniece vēlēsies plānotas ārpusstacionāra dzemdības jeb mājas dzemdības, viņai būs jānoslēdz rakstveida līgums ar ārstniecības iestādi, kura nodrošinās dzemdību palīdzību. Līguma mērķis ir apliecināt, ka topošā māmiņa ir saņēmusi pilnīgu un saprotamu informāciju par nepieciešamo dzemdību vidi, dzemdību būtību, iespējamiem sarežģījumiem dzemdībās un pēcdzemdību periodā, riska faktoriem, paredzamo rīcību, kā arī pakalpojuma samaksas nosacījumiem. Šo noteikumu izstrādei Veselības ministrija izveidoja darba grupu, kurā piedalījās pārstāvji no Saeimas, Latvijas Vecmāšu asociācijas, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Katastrofu medicīnas centra, Latvijas Neonatologu asociācijas un Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūras. Kā brīvprātīgie dalībnieki darba grupā piedalījās Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcijas un SIA “Medicīnas tiesību institūts” pārstāvji.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

VidM: Par grozījumiem gaisa kvalitātes noteikumos

Ministru kabineta 25.jūlija sēdē akceptēts Vides ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti””.

Gaisa kvalitāti Latvijā šobrīd reglamentē MK 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.588 “Noteikumi par gaisa kvalitāti”, kas, cita starpā, šobrīd nosaka gaisa kvalitātes normatīvus tādām vielām kā sēra dioksīds, slāpekļa oksīdi, cietās daļiņas (putekļi) PM10 un PM2,5, svins, ozons, benzols un oglekļa oksīds.

Vides ministrijas izstrādātais noteikumu grozījumu projekts ir sagatavots, lai vienotos gaisa kvalitāti reglamentējošos noteikumos pārņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/107/EK noteiktās prasības par arsēnu, kadmiju, dzīvsudrabu, niķeli un policikliskajiem aromātiskajiem ogļūdeņražiem apkārtējā gaisā.

Vides ministrijas Komunikācijas nodaļa

ZM: Par lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu 2007.–2013.gadam

Valdība otrdien, 25.jūlijā, akceptēja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Lauksaimniecības un lauku attīstības kredītu garantēšanas programmu 2007.–2013.gadam, lai nodrošinātu atbalstu lauku uzņēmējiem kredītu garantiju veidā, tādējādi palīdzot tiem sekmīgi attīstīties un izmantot iespēju pretendēt uz Eiropas Savienības (ES) fondu finansējumu. Uz atbalsta saņemšanu varēs pretendēt uzņēmēji, kas realizē savus uzņēmējdarbības attīstības projektus lauku reģionos, kā arī Latvijā reģistrētas sabiedriskas organizācijas, apvienības un biedrības, kas darbojas pārtikas un lauksaimniecības nozarē. Programmas darbībai paredzēts 32,27 miljonu latu valsts galvojums, bet maksimālais kredīta garantijas apjoms vienam kredītam būs 120 000 latu, savukārt minimālais apjoms – 1000 latu. Garantijas varēs piešķirt līdz 70% apmērā no kredīta apjoma. Plānots, ka Finanšu ministrijas izveidota darba grupa līdz 18.septembrim izstrādās garantiju shēmas mehānismu un grozījumus Ministru kabineta noteikumos par galvojumu sniegšanas un uzraudzības kārtību, bet ZM līdz 1.oktobrim noteikumi par valsts garantijām lauku uzņēmējiem jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. No 1997.gada kredītu garantijas lauku uzņēmējiem dod VAS “Lauku attīstības fonds”. Līdz šim tas garantējis 2273 lauku uzņēmēju kredītus 51,15 miljonu latu vērtībā. Izmantojot fonda garantijas, lauku uzņēmēji saņēmuši kredītus kopsummā par 136,76 miljoniem latu. Lauku attīstības fonda garantijas tika pielīdzinātas valsts galvojumam, taču līdz ar ES normatīvo dokumentu ieviešanu banku uzraudzības jomā, sākot ar 1.janvāri, tās vairs nevarēs pielīdzināt valsts galvojumiem.

 

ZM: Par meža monitoringa veikšanas kārtību

Valdība otrdien, 25.jūlijā, akceptēja Zemkopības ministrijas izstrādāto meža monitoringa veikšanas kārtību, kurā par meža monitoringa veikšanu atbildīgo institūciju noteikta Zemkopības ministrija.

Savukārt Valsts meža dienestam jāīsteno meža monitorings Meža valsts reģistrā reģistrētajos parauglaukumos un rakstiski jāinformē meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs par novērojumiem, kādi tiek veikti attiecīgajos parauglaukumos. Noteikumi paredz arī kārtību, kādā Valsts meža dienests var ierīkot arī jaunus parauglaukumus, un normas, kas nosaka prasības meža monitoringa parauglaukumu aizsardzībai.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!