“Mēs varam būt apmierināti ar Amerikas labvēlīgo attieksmi pret Latviju”

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs

Foto: Juris Krūmiņš, 23.04.2001., Vašingtonā, Baltajā namā

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga — pēc atgriešanās no Vašingtonas, Rīgas lidostā

“Gara un ārkārtīgi intensīva” — tā savu pagājušās nedēļas darba vizīti Vašingtonā, uzreiz pēc atgriešanās mājās, 1.maijā, raksturoja Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga. Un tālāk atzinās:

— Liekas, ka mēs esam pārspējuši visus rekordus ar to, cik daudz ietekmīgu amatpersonu šīs vizītes laikā izdevās sastapt. Es domāju, mēs varam būt apmierināti arī ar ļoti labvēlīgo attieksmi pret Latviju un mūsu centieniem, ko izjutām visās tikšanās reizēs. Līdzās sarunām ar oficiālajām personām man bija arī daudzas tikšanās — gan darba brokastīs un pusdienās, gan darba vakariņās lielākā vai mazākā pulkā — ar ietekmīgiem cilvēkiem, kas piedalās viedokļa veidošanā ASV prezidenta jaunajā administrācijā un arī šaurākajā lokā ar prezidentu Bušu. Tas bija redzams arī no manām sarunām ar viceprezidentu Ričardu Čeiniju, valsts sekretāru Kolinu Pauelu un prezidenta ārlietu padomnieci Kondolizu Raisu, tāpēc tikšanās ar visām šīm personām mums bija ļoti svarīgas. Es gribētu arī minēt, ka ļoti enerģiski un efektīvi darbojās mūsu vēstniecība Vašingtonā, visu šo tikšanos izkārtojums, protams, bija arī viņu nopelns. Taču mums Amerikā ir arī daudz draugu un atbalstītāju, gan mūsu pašu tautieši, gan arī ļoti daudzi amerikāņi, kas daudz dara mums labvēlīga viedokļa veidošanā.

Rezumējot savu vizīti, varu teikt: ASV ir lielvalsts, kam būs noteicošā loma nākamās NATO paplašināšanas izlemšanā un šī procesa vadīšanā, tādēļ šī vizīte ir ļoti palīdzējusi Latvijai, lai mēs jo sekmīgāk varētu virzīt uz priekšu savus centienus.

“Latvijas Vēstneša” jautājums : — Prezidentes kundze, kādu iespaidu uz jums atstāja ASV jaunās administrācijas informētība un izpratne par Latvijas un kopumā Baltijas valstu sarežģīto vēsturi un šodienas situāciju? Jau pirms ASV prezidenta vēlēšanām un arī pēc jaunā prezidenta stāšanās amatā plašsaziņas līdzekļos par to bijis arī daudz skeptisku viedokļu, tāpēc jo svarīgāks ir jūsu vērtējums.

V.Vīķe–Freiberga : — Prezidents Bušs un viceprezidents Čeinijs par Latviju bija ļoti labi informēti. Gan par mūsu valsts vispārējo situāciju, gan par manu personīgo lomu šī amata laikā. Man arī radās iespaids, ka informācija, ko viņi pirms tam bija saņēmuši par Latviju, bijusi ļoti precīza un ka viņi šo informāciju ļoti labi pārzina. Kad sarunā ar ASV valsts sekretāru es ieminējos par Latvijas vēsturi, okupācijas periodiem un 1941. gada 14. jūniju — pirmo lielāko padomju deportāciju, kuras sešdesmito gadskārtu mēs šogad atzīmēsim, — Kolins Pauels atzinās, ka ASV par šiem notikumiem vēl ir maz runāts un ka par mūsu traģisko vēsturi vēl ir maz informācijas. Viņš ļoti ieinteresējās par šiem notikumiem, un es visai detalizēti pastāstīju par padomju okupācijas laika deportācijām.

Man bija patīkami redzēt, ka tik augsta un ietekmīga ASV amatpersona patiesi interesējas arī par mūsu vēstures dramatiskajiem notikumiem.

Jautājums : — Latvijas vēstnieks ASV teica, ka šī vizīte bijusi unikāla un ka nākotnē diez vai vēl kādam Latvijas prezidentam būs iespējams tikties ar tik daudzām augsta līmeņa ASV amatpersonām.

V.Vīķe–Freiberga : — Es neesmu zīlniece un nevaru zīlēt nākotni. Taču varu teikt, ka esmu pirmā no pašreizējiem Eiropas un NATO kandidātvalstu prezidentiem, kas tikusies ar ASV prezidentu Bušu un tik daudziem augstiem viņa administrācijas locekļiem. Arī no šī viedokļa mēs varam būt gandarīti.

Jautājums : — Kā jūs pati izskaidrojat prezidenta Buša vēlmi tikties ar jums un paust savu sapratni un atbalstu NATO paplašināšanas jautājumā?

V.Vīķe–Freiberga : — Šīs vizītes mērķis bija gādāt, lai NATO paplašināšanas jautājums tiktu aktualizēts ASV ārpolitikas veidošanā. Tā bija galvenā šīs vizītes jēga un nozīme, un tas arī tika panākts. Visu laiku mums sacīja, ka ASV vēl ir nogaidoša attieksme, ka viedoklis vēl nav nobriedis, ka ASV administrācija vēl nav gatava par to runāt. Fakts, ka ASV administrācija bija gatava runāt par NATO paplašināšanu un ka viņi bija gatavi, lai viņus pārliecina, ir sasniegums. Tagad šis jautājums ir ievirzīts jaunā gultnē, un tas, es domāju, ir mūsu sasniegums.

Jautājums : — Kā ASV administrācija vērtē Krievijas negatīvo viedokli par iespējamo NATO paplašināšanu, uzņemot Baltijas valstis?

V.Vīķe–Freiberga : — Pilnīgi skaidri, ka NATO paplašināšanās jautājumā nevienai citai valstij, kas pati nav NATO dalībvalsts, ieskaitot Krieviju, nekas nebūs sakāms.

Jautājums : — Ir dzirdēts arī visai kritisks viedoklis par Latvijas gatavību iestāties NATO.

V.Vīķe–Freiberga : — Vašingtonā es sastapu daudzas augsta ranga amatpersonas un jaunās administrācijas locekļus, sākot ar pašu prezidentu, viceprezidentu, valsts sekretāru un prezidenta ārpolitikas padomnieci, satiku Kongresa un Senāta galveno komiteju vadītājus, kā arī atsevišķus senatorus, kongresmeņus un vadošos ASV žurnālistus, un visu viņu attieksme pret NATO paplašināšanu un Latvijas gatavošanos iestāties NATO ir ļoti pozitīva. Šis jautājums ir dienaskārtībā, un ASV administrācija to vēro ar lielu atbildību. Tas ir pilnīgā pretrunā ar jūsu minēto kritisko viedokli .

Jautājums : — Lietuvas puse ir paudusi viedokli, ka arī vienas Baltijas valsts uzņemšana NATO būtu panākums visām Baltijas valstīm.

V.Vīķe–Freiberga : — Es domāju, tam varēja būt pozitīva loma iepriekšējā NATO paplašināšanas kārtā. Šī doma radās tolaik, kad vēl bija šaubas par Polijas uzņemšanu, jo šai valstij ir robeža ar Krieviju. Tad arī radās šī teorija, ka derētu pārbaudīt Krievijas reakciju, uzņemot NATO vispirms vienu Baltijas valsti. Es domāju, pagājušās NATO dalībvalstu vadītāju apspriedes laikā tā tiešām varēja būt laba ideja. Taču šis laiks ir pagājis, un nākamajā NATO dalībvalstu vadītāju apspriedē tā vairs nebūtu laba ideja tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tagad visu trīs Baltijas valstu gatavība iestāties NATO ir visnotaļ salīdzināma.

Protams, var būt dažādas vērtēšanas metodes. Jūs savā iepriekšējā jautājumā arī minējāt kritisku Latvijas novērtējumu. Taču es jums varu teikt, ka jaunākajās atziņās no Briseles desmit valstis (no vienpadsmit), kas vērtējušas mūsu gatavošanos iestāties NATO, atzīmējušas “ievērojamu progresu”, “vērā ņemamu progresu” un “ļoti nozīmīgu progresu”, paužot pārliecību par Latvijas sekmīgu virzību uz NATO. Protams, mums vēl ir daudz darāmā un mēs arī daudz darām, pildot savu Rīcības plānu dalībai NATO, un gūstam šajā procesā panākumus. Es domāju, labākais lēmums nākamajā NATO dalībvalstu vadītāju apspriedē būtu uzaicināt visas trīs Baltijas valstis vienlaikus iestāties NATO.

Jānis Ūdris, “LV” ārpolitikas redaktors

Latvijas Republikas Valsts prezidentes Vairas Vīķes–Freibergas darba vizīte Amerikas Savienotajās Valstīs no 22.aprīļa līdz 1.maijam Jura Krūmiņa fotoskatījumā

Latvijas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga (centrā) , Amerikas Savienoto Valstu prezidents Džordžs Bušs (attēlā pa labi) un prezidenta nacionālās drošības padomniece Kondoliza Raisa; Latvijas delegācijas un Amerikas puses sarunas; sarunu laikā: ASV viceprezidents Ričards Čeinijs, prezidents Džordžs Bušs un Kondoliza Raisa

Vaira Vīķe–Freiberga, tiekoties ar senatori Hilariju Klintoni…

…senatori Keju Beiliju Hačisoni…

… kongresmeni Dženiferu Dani

Valsts prezidentes preses sekretāre Aiva Rozenberga ar Triju Zvaigžņu ordeņiem un ordeņu diplomiem pirms pasniegšanas senatoriem un kongresmeņiem

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga pasniedz Latvijas valsts augstāko apbalvojumu — Triju Zvaigžņu ordeni…

…senatoram Džesem Helmsam…

… kongresmenim Tomam Lantosam…

… senatoram Ričardam Durbinam…

… bijušajam kongresmenim Džeraldam Zalmanam

Latvijas Republikas Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga un Amerikas Savienoto Valstu valsts sekretārs Kolins Pauels

Vaira Vīķe–Freiberga un ASV bijusī valsts sekretāre Madelaine Olbraita

Par Valsts prezidentes darba vizīti

Latvijas prezidente Vaira Vīķe–Feiberga 26.aprīlī Vašingtonā, Kapitolijā, Prezidenta istabā tikās ar Ņujorkas senatori Hilariju Klintoni. V.Vīķe–Freiberga sacīja, ka ar interesi seko līdzi H.Klintones kā Ņujorkas senatores darbībai. Ņujorkas senatore stāstīja prezidentei par savām prioritātēm senatores amatā, īpaši minot izglītību un infrastruktūras attīstību. Pieminot savu braucienu uz Latviju, kur H.Klintone aizsāka vairākus ASV palīdzības projektus Latvijas slimnīcām, senatore apvaicājās par mūsu valsts veselības aprūpes attīstību.

Sarunā pārrunāta Latvijas virzība uz NATO. Prezidente informēja H.Klintoni par Latvijas bruņoto spēku attīstību un apliecināja, ka Latvija vēlas veidot teicamus aizsardzības spēkus. Prezidente arī stāstīja, ka, premjeram pavisam nesen apmeklējot Briseli, Latvijas progresu kā lielisku novērtējis arī NATO ģenerālsekretārs Džordžs Robertsons. Sarunas laikā Ņujorkas senatore pauda atbalstu Latvijas virzībai uz NATO. “Jūs varat rēķināties ar manu atbalstu, es darīšu visu iespējamo, lai atbalstītu jūs jūsu centienos,” sacīja H.Klintone.

H.Klintone pauda gandarījumu par V.Vīķes–Freibergas vizīti ASV un sacīja, ka viņai spilgtā atmiņā palikusi vizīte Latvijā. Pēc uzaicinājuma viesoties Latvijā H.Klintone atbildēja, ka cer vēlreiz atbraukt uz Latviju.

Latvijas prezidente Vašingtonā tikās arī ar Vācijas Kristīgo demokrātu partijas priekšsēdētāju Angelu Merkelu un bijušo Vācijas aizsardzības ministru Folkeru Rīi, vienu no NATO paplašināšanas pirmās kārtas arhitektiem. Tikšanās laikā pārrunāti jautājumi, kas saistīti ar NATO paplašināšanas procesu. Abas puses bija vienisprātis, ka Eiropā nav “sarkano līniju” un nevienai valstij ārpus NATO dalībvalstīm nav veto tiesību lemt par NATO paplašināšanos. Valsts prezidente pateicās Kristīgo demokrātu partijai par tās ieguldījumu NATO paplašināšanās pirmajā kārtā un aicināja Vāciju ieņemt aktīvāku nostāju NATO paplašināšanās jautājumā.

Valsts prezidente Vašingtonā tikās ar Vašingtonas štata kongresmeni Dženiferu Dannu. Dž. Danna dzīvi interesējās par Latvijas attīstību un tiem izaicinājumiem, ar kādiem Latvija sastopas Eiropas un transatlantiskajā integrācijā. Prezidente informēja Dž.Dannu par Latvijas attīstību un iestāšanās sarunu gaitu Eiropas Savienībā.

Kongresmene interesējās arī par Vašingtonas štata uzņēmēju iespējām ieguldīt kapitālu Latvijā. V.Vīķe–Freiberga stāstīja par Latvijas prioritārajām jomām, minot infotehnoloģiju attīstību un aicinot Vašingtonas štata uzņēmējus veidot sadarbības līgumus ar Latviju. Viņa stāstīja par Latvijas labo zinātnisko potenciālu un to, ka Latvija ir gatava šādai sadarbībai augsto tehnoloģiju nozarē. Prezidente uzsvēra, ka liela uzmanība tiek pievērsta arī tieslietu sistēmas sakārtošanai un reformām Latvijā, un sarunā apspriesta iespējamā sadarbība šajā jomā ar Vašingtonas štatu. Kongresmene pauda atbalstu arī NATO paplašināšanai un Latvijas virzībai uz šo aliansi. Valsts prezidente ielūdza Dž. Dannu apciemot Latviju, un kongresmene apliecināja vēlmi apmeklēt mūsu valsti.

V.Vīķe–Freiberga Vašingtonā tikās arī ar ASV senatoriem Benu Naithorsu Kempbelu, Džozefu Libermanu, Kristoferu Smitu un Zaku Vampu. Senatori interesējās par Latvijas attīstību, iekšlietu sistēmas reformām, uzņēmēju labdarības projektiem un pauda atzinību demokrātijas attīstībai Latvijā, ļoti atzinīgi novērtējot preses brīvību un demokrātijas principu ievērošanu Latvijā.

Dž. Libermans, paužot savu atbalstu Latvijas centieniem, norādīja, ka tas ir morāls pienākums — pabeigt Eiropas apvienošanu un paplašināt NATO. Z.Vamps atzīmēja, ka Latvija, pēc viņa domām, ir lielisks straujas attīstības piemērs. B.N.Kempbels, kurš pārstāv arī indiāņu komiteju ASV Kongresā, interesējās par etniskajām grupām Latvijā un pauda gandarījumu par to, ka Latvijā daudzām mazākumtautībām ir iespējams apgūt izglītību savā valodā, kā arī par etnisko grupu mierīgu līdzāspastāvēšanu Latvijā. Sarunā apspriestas dažādas Latvijas attīstības reformas, un prezidente atzīmēja ASV nozīmīgo lomu Latvijas vēsturē, neatzīstot okupācijas faktu.

Latvijas prezidente Vašingtonā pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni ASV senatoriem Ričardam Durbinam un Džesem Helmsam, kā arī bijušajam ASV Kongresa loceklim Džeraldam Zalmanam. Ziemeļkarolīnas senators Džese Helms, kurš senāta ārlietu komisijā atbalstījis brīvības ideālus bij. PSRS laikos un runājis par Baltijas valstu prettiesisko okupāciju, šobrīd aicina iekļaut Latviju, Lietuvu un Igauniju līdz 2002.gadam NATO. Ilinoisas senators Ričards Durbins ASV Kongresā bieži atgādinājis par Latvijas okupācijas faktu un aizstāvējis mūsu valsts brīvības centienus.

Prezidente, uzrunājot klātesošos, uzsvēra šo cilvēku lielo ieguldījumu Baltijas valstu neatkarības atgūšanā, kā arī šībrīža centienos. Senatori un kongresmenis pateicās prezidentei un Latvijas tautai par viņiem izrādīto godu un sacīja, ka arī turpmāk Latvijas labā darīs visu iespējamo, kas ir viņu spēkos.

Latvijas Informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) prezidents Dr. Imants Freibergs pagājušonedēļ Vašingtonā veidoja kontaktus ar vairākām amerikāņu institūcijām un iepazinās ar viņu centieniem un pieredzi, kas varētu sekmēt informācijas sabiedrības un “jaunās ekonomikas” veidošanos Latvijā.

Imants Freibergs, kurš Savienotajās Valstīs uzturas Valsts prezidentes delegācijas sastāvā, apmeklēja vadošās ASV elektroniskās pārvaldes, informācijas tehnoloģiju sabiedrisko pielietojumu un tālmācības institūcijas.

Sabiedrības IBM Elektroniskās valdības institūtā I. Freibergs iepazinās ar pasaules labākajiem e-pārvaldes piemēriem un apsprieda pasaules pieredzes ieviešanas iespējas Latvijā. Daudzmiljardu telekomunikāciju sabiedrības “Nortel Networks” Vašingtonas birojā I.Freibergs stāstīja par informācijas tehnoloģiju (IT) un komunikāciju biznesa iespējām Latvijā, tai skaitā par nodokļu politiku un valdības atbalstu potenciāliem ārvalstu investoriem šajās nozarēs.

Pasaules bankas Globālās apmācības tīkla administrācijā I.Freibergs konsultējās par jaunu Pasaules bankas sabiedriskās pārvaldes tālmācības centru izveides iespējām Latvijā.

Savukārt IT konsultantu grupā “McConnell International” I.Freibergs iepazinās ar šīs grupas veiktās pasaules valstu “e-gatavības” salīdzinošā pētījuma metodoloģiju un informēja par jaunāko attīstību Latvijā, kas saistīta ar informācijas sabiedrības un tīklotās ekonomikas attīstību, tai skaitā par “e-pārvaldes”, kiberpilsētu un IT koledžu veidošanos. “McConnell International” maijā publicēs nākamo ziņojumu par pasaules valstu, tai skaitā Latvijas, progresu virzībā uz attīstītu informācijas sabiedrību un informācijas laikmetam atbilstošu saimnieciskās darbības vidi. Informācijas tehnoloģiju lietošana politiķu un vēlēšanu kampaņu finansētāju attiecību dokumentēšanai, analīzei un atklātības nodrošināšanai bija galvenais temats Dr. I.Freiberga sarunā nevalstiskajā Atbildīgas politikas centrā. Šis centrs ir uzkrājis lielu pieredzi, informējot vēlētājus par biznesa pasaules un atsevišķu interešu grupu saistību ar politiskajām kampaņām.

Valsts prezidente Vaira Vīķe–Freiberga ASV piedalījās Amerikas Latviešu apvienības 50.gadskārtai veltītajā sanāksmē. Latvijas prezidente, uzrunājot klātesošos, augstu novērtēja latviešu kopienas darbu latviešu valodas un kultūras uzturēšanā Latvijas okupācijas gados, kā arī pauda visaugstāko novērtējumu latviešu kopienas atbalstam un palīdzībai Latvijas attīstībai šajos desmit neatkarības gados. “Es zinu, cik grūtu darbu jūs darījāt visus šos garos gadus, uzturot latvietību un atgādinot ASV par Latvijas okupāciju, kā arī šodien, palīdzot valstij tās attīstībā. Latvijas un Latvijas tautas vārdā es saku jums lielu paldies,” teica prezidente.

Kā valsts augstāko šī darba novērtējumu V.Vīķe–Freiberga pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni Jānim Kukainim, Vilmāram Kukainim, Kārlim Zvejniekam, Līgai Rupertei, Arnoldam Sildegam. Prezidente aicināja visus latviešu kopienas pārstāvjus turpināt aktīvu darbu, cenšoties rast atbalstu Latvijas centieniem iestāties NATO visos ASV sabiedrības līmeņos šajā vēsturiskajā brīdī, kad izšķiras Latvijas attīstības tālākā virzība.

Valsts prezidenta

preses dienests