Par administratīvi teritoriālo reformu

Pēc pagastu vadītāju un pašvaldību sadarbības apvienību un to iestāžu vadītāju 21. aprīļa sanāksmes Rubenē

Valsts prezidentei Vairai Vīķei–Freibergai;

Saeimas priekšsēdētājam Jānim Straumem;

Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakciju vadītājiem;

Ministru prezidentam Andrim Bērziņam;

Īpašu uzdevumu ministram valsts reformu lietās Jānim Krūmiņam;

Pašvaldību lietu pārvaldes direktoram Ivaram Kalniņam;

Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Andrim Jaunsleinim

Saskaņā ar 2001.19.04. vēstuli Nr. 05–01.2/459. veikt sabiedrisko apspriešanu par administratīvi teritoriālās reformas variantiem esam šo apspriešanu uzsākuši gan Latvijas Pašvaldību savienības pagastu apvienības valdes sēdē Ugālē, gan pašvaldību vadītāju un Pašvaldību sadarbības apvienību iestāžu vadītāju apspriedē Rubenē. Iepazīstoties ar piedāvātajiem reformu priekšlikumiem, nosacīti tos dēvējot par “102” un “33”, konstatējam sekojošo:

1. Pašvaldību paātrinātas teritoriālās reformas termiņi ir pretrunā ar valsts noteiktajiem un likumā apstiprinātajiem reformas termiņiem — tas ir ar 2004. gadu un nevis 2002. gadu.

2. Neizpratni rada šie abi projektu varianti, kuri, mūsuprāt, apdraud demokrātisku reformas procesu virzību un neatbilst pieņemtā reformas likuma jēgai un likuma būtībai.

3. Abi varianti neveicina valsts kopumā un atsevišķu novadu līdzsvarotu attīstību, jo novadu veidošana ir neadekvāta infrastruktūras nodrošinājumam un neveicina vienmērīgu visu ekonomikas attīstību. Turklāt nav izprotams, kāpēc vienā gadījumā pašvaldībai tiek noteikts iedzīvotāju skaits ap 4387, bet citām — 12 421 vai 16 953, vai pat 27 517, kā tas ir ieteikts Jelgavas novadā, un citi.

4. Reformā piedāvātie teritoriju apvienošanas varianti nesaskan ar rajonu izpētes projektos ieteikto un rajona padomēs un administratīvi teritoriālās reformas padomē apstiprinātajiem atzinumiem. Pēc šo izpētes materiālu rezultātiem, Latvijā vajadzētu veidoties vairāk nekā 200 pašvaldībām.

5. Esošās pašvaldību sadarbības apvienības un novadi teritoriāli tiek šķelti un līdz ar to tiek apdraudētas investīciju saņemšanas iespējas no Eiropas Savienības un citiem avotiem tuvākajā nākotnē.

5. Esošās pašvaldību sadarbības apvienības un novadi teritoriāli tiek šķelti un līdz ar to tiek apdraudētas investīciju saņemšanas iespējas no Eiropas Savienības un citiem avotiem tuvākajā nākotnē.

Tā, piemēram, PSA “Bārtava” pretendē uz projektu “Life Environment” projektu grupā ar kopējo summu 514 000 EUR un PSA “Ziemeļkurzeme” ar summu 600 000 EUR, kas konkrēti domāti investīciju piesaistei infrastruktūras sakārtošanai.

6. Uzspiesta reforma neveicinās demokratizācijas procesu valstī, bet pretēji — tas sekmēs varas un finansu centralizāciju, tas veicinās autoritāras pārvaldes ieviešanu valstī.

7. Pašvaldību vadītāji uzskata, ka nepieciešams veikt sabiedrības domas aptauju, jo, pirmkārt, iedzīvotāji ir tiesīgi lemt par savu likteni, kā tas ir noteikts Eiropas Pašvaldību hartā; otrkārt, valstij ir pienākums konsultēties ar pašvaldībām un iedzīvotājiem visos tai svarīgajos jautājumos, tai skaitā robežu un funkciju izmaiņu jautājumos.

8. Uzskatām, ka pirms pašvaldību teritoriālās reformas ir nepieciešams celt valdības kapacitāti, veicot Valsts pārvaldes reformu, uz ko vairākkārt ir norādījuši neatkarīgie eksperti no Eiropas Savienības.

9. Līdzšinējā prakse, kad pašvaldībā jāveic pieaugošs funkciju daudzums bez atbilstošā finansiālā seguma, ir radījusi maldīgu priekšstatu, ka pašvaldības nav spējīgas pilnvērtīgi veikt tām uzliktās funkcijas. Piedāvātajos reformu variantos ierēdņu atbildība attālinās no iedzīvotājiem un faktiski pašvaldību sniegto pakalpojumu izmaksas samazināsies tikai to centros, bet pieaugs proporcionāli to attālumam no novada centra.

10. Ierosinām pirms reformas variantu apspriešanas Saeimā rīkot sabiedrības referendumu par teritoriālo reformu, pieļaujot arī citus — rajonu izpētes rezultātos iegūto un pašvaldību sadarbības apvienību darbā izstrādāto priekšlikumu apspriešanu un iekļaušanu kā alternatīvo variantu diviem teritoriālās reformas variantiem. Atzīt Pašvaldību sadarbības apvienības kā teritoriālās reformas realizācijas iespēju.

11. Apspriešanai nepieciešams pievienot šādus dokumentus — Lauku ceļu programma, Izglītības, veselības un sociālās reformas, iedzīvotāju un pašvaldību informatizācijas programma un grozījumi vēlēšanu likumā. Kvalitatīvas apspriešanas nodrošināšanai dokumentiem lūdzam pievienot valsts budžetā paredzēto finansējumu un realizācijas termiņus.

12. Reformā maksimāli nepieciešams ievērot pašvaldību un to iedzīvotāju kultūrvēsturiskās saiknes, ģeogrāfiskā stāvokļa īpatnības (piemēram, pēc upju sateces baseiniem), ceļu struktūru un izvietojumu. Reformai jānodrošina katra iedzīvotāja labklājības pieaugums un tieša saikne ar vietējo pašvaldību.

Ceram uz Jūsu atklātību un atbildību tautas priekšā!

Pašvaldību vadītāji un Pašvaldību sadarbības apvienību un iestāžu vadītāji no Valmieras rajona Ķoņu, Naukšēnu, Valmieras, Kauguru, Vaidavas, Kocēnu, Vilpulkas, Bērzaines pagasta un PSA “Rūja 7+”, “Briede”, “Gauja”; Jelgavas rajona Līvbērzes pagasta un PSA “Bērzes krasti”; Krāslavas rajona Skaistas pagasta un PSA “Augšdubna”; Liepājas rajona Kalētu pagasta un PSA “Bārtava”; Valkas rajona Trikātas pagasta; Talsu un Tukuma rajona PSA “Engure”; Ventspils un Talsu rajona PSA “Ziemeļkurzeme”